Novickis no "Euro 2016": Izkāpt pa logu un redzēt Parīzē zviedrus un īrus
Šeit, protams, ironizēšu, taču - jau 3. spēle no 11 cauri, un kļūst skumji, ka tik strauji tuvojas ekvatoram. Gribas "Euro 2016" baudīt vēl un vēl! Atskaite par šodienu.
Futbols šādā atmosfērā dod tik daudz pozitīvo emociju, ka organisms uzlādējas dienas laikā tikpat labi kā naktī. Aizgāju gulēt gandrīz četros naktī, bet jau ap 9-10 biju augšā un vēlējos sākt jaunu dienu. Tā kā nakšņoju Lillē (vai pat tās piepilsētiņā), tad tajā vietā futbola gaisotnes nebija, kas nozīmēja, ka ātrāk jāskrien tālāk.
Ieskriešanās gan sanāca smieklīga. Laipnais francūzis, kuru pieminēju vakar (jā, tas pats, kurš, sagaidījis mani vienos, vēl piedāvājās uztaisīt kafiju), mani vakar brīdināja, ka šodien, kā jau pirmdienā, viņam jādodas uz darbu un pamodīšos viens pats viņa apartamentos. Parādīja, kā atvērt durvis, viss vienkārši. Tomēr viņam sanāca cilvēcīgi kļūdīties - viņš aizvēra durvis no ārpuses ar atslēgu, un es brīdī, kad vēlējos doties prom, nekur netiku.
Zvanīju viņam, franču vīrs bija šokā par savu aizmāršību, tūkstoš reiz atvainojās un mēģināja pa telefonu risināt šo problēmu, jo darbs acīmredzot no tās vietas bija tālu vai arī vienkārši nebija iespējas tā paņemt un pamest darba vietu. Vispirms viņš mēģināja atcerēties, kur varētu būt otras atslēgas, taču piecu minūšu laikā kopējiem spēkiem tās nedabūjām. Galu galā tika piedāvāts netradicionāls risinājums - izkāpt pa logu, jo apartamenti atradās pirmajā stāvā.
Nekas jau sevišķs tas nebija - tik vien kā atlika pārcelt lielos puķu podus, palūgt pastumties malā suņiem (tieši zem logiem diviem četrkājainajiem draugiem bija guļas vieta), pārmest mantas un izlīst pašam. Viss tika veikli izdarīts, tiesa, nezinu, ko nodomāja saimnieka kaimiņiene, kas tieši tobrīd iznesa atkritumus un uz mani jocīgi nolūkojās. Tāpat nācās atstāt tukšo dzīvokli ar pusatvērtu logu, tomēr saimnieks teicās, ka tas nekas. Tā nu Latvijas žurnālists apkaunojošā veidā pameta māju. :)
Nogāju piecus kilometrus līdz Lilles centram, veikli iegādājos biļeti uz Parīzi - 40.20 eiro. Reiss bija ar pārsēšanos un gan pirms, gan kādu laiku pēc tam vilciens brauca nesteidzīgi. Kad piestājām pilsētā Arrasā, līdz galamērķim atlika vēl 173 kilometri, bet laika izteiksmē tikai 51 minūte. Tas gan netraucēja vilcienam atbraukt trīs minūtes pirms noteiktā grafika. Attiecīgi var izrēķināt, ka vilciens vidēji brauca ar ātrumu 216 kilometri stundā. Tomēr, lai arī dzīvē pa sauszemi ar tik lielu ātrumu pārvietojos pirmo reizi, šo ātrumu nevarēja just - pārāk jau nu gluda kustība. Lielo ātrumu varēja vien apjaust, kad ļoti strauji tika apsteigtas automašīnas, kuras noteikti arī lēnāk par 100 km/h nebrauca.
Tā nu pirmo reizi dzīvē nonācu Parīzē. Arī tur pats sākums nepadevās. Iegādājos metro biļeti, lai tiktu uz "Stade de France" (būtu gājis kājām, taču vēlējos pagūt mediju centrā uz Spānijas - Čehijas maču), tomēr atkal vai nu valodas barjera vai nekompetence neļāva man tikt pie pareizā perona. Divas dažādas oficiālās personas man norādīja peronu, kuru patiešām rotāja uzraksts "Stade de France", taču, 10 minūtes nosēžot absolūtā tukšumā, sapratu, ka kaut kas nav tā. Sāku staigāt apkārt un lūkoties, līdz ieraudzīju citu peronu, uz kura bija daudz īru fanu. Sapratu, ka jādodas turp un drīz vien iespiedos piestūķētā vilcienā. Protams, pilns ar zviedriem un īriem.
Izkāpjot vajadzīgajā pieturā, troksnis uzreiz bija pamatīgs. Šai "Stade de France" pieturā pienāca arī vilcieni no citām pusēm, un visur plūda skaļie zviedri un īri. Varēja just, ka daudzi jau ir "iestiprinājušies" - jautrība ne pa jokam. Lielākoties visiem īru spēlētājiem bija piemēroti uzvārdi, kā šim uzbrucēju pārim:
Visi gan bija ļoti pozitīvi noskaņoti - neesmu drošs, ka tāpat ir tagad pēc spēles. Pirms spēles īru līdzjutējs nodemonstrēja lielisku bumbas pieturēšanas tehniku:
"Stade de France", protams, milzīgs stadions. Zviedru un īru fani prata to piepildīt, un stadions rotājās attiecīgi dzeltenā un zaļā krāsā. Zviedru bija vairāk, tomēr gan himnas dziedāšanā, gan turpmākajā atbalstīšanā īri bija ievērojami pārāki. Kas par "rīklēm"!
Mans vērtējums par spēli 10 ballu sistēmā (Zviedrija - Īrija)
Parametrs | Atzīme |
---|---|
Skatāmība | 8 |
Ažiotāža/spriedze | 9 |
Atmosfēra | 9 |
Spēles līmenis | 6 |
Šoreiz par spēli nav daudz ko teikt - atrodoties stadionā, futbolu laukumā aizēnoja atmosfēra tribīnēs. Ceru, ka pietiekami labi to varēja sadzirdēt/sajust arī TV ekrānos. Katra laba epizode tika pavadīta aplausiem, neapmierinātība ar tiesneša vai pretinieku darbībām ar ūjināšanu, vārtu gūšanas momenti ar iespējami skaļāko noelšanos. Nu un vārtu guvumu brīžos šķita, ka jumtam nobruks jumts. Bet atkal - arī šajos elementos īri bija iespaidīgāki.
Par spēli pateikšu tikai tik daudz, ka zviedri līdz ielaistajiem vārtiem spēlēja apbrīnojami kūtri un akadēmiski. Skaidrs, ka tas bija arī Īrijas nopelns, tomēr pat epizodēs, kad zviedri varēja skriet uz priekšu, radoši kaut ko izveidot, viņi izvēlējās vienkāršākos risinājumus. Turpretī Īrija spēlēja ar kvēlu sirdi un, piepalīdzot tīri labai spēlētāju tehnikai un spēles izpratnei, varēja tikt pie trim punktiem, kas būtu milzu solis 1/8 fināla virzienā. Tagad būs grūti, jo Beļģija un Itālija tomēr liekamas vienu pakāpīti augstāk. Ja Zviedrija un Īrija ne reizi neuzvarēs Beļģiju/Itāliju, tad par 90% no šīs grupas 3.vieta ārā netiks (izņēmums - trīs neizšķirti).
Pēc mača noskaņojums pie stadions neitrāls - kā jau pēc neizšķirta. Tiesa, sagurušie (no alkohola un līdzjušanas) manis uzrunātie īri uzreiz atplauka smaidā un bravūrīgi ziņoja, ka bija pelnījuši uzvaru un ka "Zviedrija nekas nav". Tipiski. :) Viens no šādiem lielīgajiem bariņiem:
Šis bariņš man riktīgu grāvēju uztaisīja, noskatāms šeit.
Kas tālāk? Tālāk atkal man personīgi ne tas vieglākais ceļš, lai gan skaidrs, ka, esot šeit, vispār būtu grēks žēloties par jebko. Šīs rindas rakstu "Stade de France" mediju centrā, ar vienu aci ekrānā vērojot Beļģijas un Itālijas dueli. Līdz naktsmājām ap 10 kilometriem, metro savienojumi ne pārāk. Izskatās, ka atkal vēlu tikšu gulēt, bet rīt tāls ceļš līdz Sentetjēnai - 456 kilometri. Visā aizņemtībā nav sanācis skatīties, cik ilgi jābrauc, bet vismaz labi, ka Sentetjēnā apmeklējamā spēle Portugāle - Islande tur sāksies tikai plkst.21:00. Taču no otras puses slikti, ka arī Sentetjēnā naktsmājas tālu no stadiona un rādās, ka bez dārga takša rītvakar neiztikšu. Bet līdz tam vēl jātiek, ar to lieku punktu šīs dienas atskaitei.
P.S. Šādām jābūt līdzjutēju attiecībām. Nu vismaz pirms spēles :)
+7 [+] [-]
+9 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Visām bildēm un video labajā pusē miglains laukums
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
P.S. Paldies!
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Viss ir lieliski! Turpini.
[+] [-]