Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2674, Did:0, useCase: 3

H.Rodkes efektīvie treniņi. Būs citādāk!

Helmuts Rodke
Helmuts Rodke

H.Rodkes efektīvie treniņi. Būs citādāk!
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts

Ikviens treniņš vienmēr notiek citādāk, nekā iepriekš iedomāts! Ikvienu sacensību iznākums ir neprognozējams! Bauslis pirmais - nestreso, un uztver to visu kā jautru spēli! Šajā materiālā dalīšos dažās savās pārdomās par to, kā reaģēt un rīkoties sporta situācijās katrā iepriekš neparedzamajā gadījumā.

Vai vispār jebkas tavā dzīvē ir noticis tā, kā plānots? Vai ir bijusi kaut diena, kurā pilnīgi viss ir ir bijis, kā paredzēts? Protams, parasti jau lielie dienas, nedēļas vai gada mērķi tiek sasniegti, piemēram – pabeigts mācību gads, nokārtoti eksāmeni, Jaunais Gads ir sagaidīts kalna galā, ir nopirkta jauna automašīna, esi ticis kārotajā darbā un tamlīdzīgi.

Taču ikviena procesa detaļas ir pilnīgi neparedzamas, un, pat ja paredzamas, tad kā tās izkārtojas mūsu ikdienā, cik spēka prasa visa sīko grūtību gūzmas pārvarēšana, un kā tas ietekmēs veselību un attiecības ar tuviniekiem, to neviena zīlniece tev neizzīlēs. Nu un tad zini – tā būs arī turpmāk visu tavu atlikušo dzīvi! Tu neko nevarēsi paredzēt visā pilnībā, un pārsteigumi būs ik dienas ik uz soļa. Tā ir labā ziņa. Tā ir neaptverami LABA ZIŅA! Jo šī neparedzamība liek mums iespringt, pārvarēt sevi, un ļauj mums sasniegt vairāk... un arī aptvert kļūdas.

Treniņš:

Ja es jebkuram trenerim pasaulē pajautātu, vai viņa izstrādātais gada treniņu plāns ar kādu konkrētu sportistu vai komandu ir pilnībā ievērots un realizēts, es šaubos, vai atbilde būs apstiprinoša. Pat viens treniņs nekad nenoris 100% tā, kā plānots. Tāpēc jau ikviena treniņa plāns ir tikai projekts, kurš ir jāpielāgo katrai konkrētajai situācijai. Tāpēc es nesaprotu, kā var vispār plānot medaļas...

Tāpat, kā ikviens cilvēks, arī (un jo īpaši) sportists katru dienu ir savādāks. Vispār jau cilvēka dzīvē nav pat divu dienu, kad viņš būtu bijis vienāds. Neviens treniņš pilnībā nenotiek tā kā plānots. Tas attiecas kā uz fizisko varēšanu, tā arī uz subjektīvajām sajūtām un tehnisko izpildījumu.

Sportistam katru treniņu viņa darbaspējas ietekmē esošā kondīcija, iepriekšējā slodze, uzturs, sociālie apstākļi, attiecības ar tuviniekiem, gaisa temperatūra un mitrums, organisma iekšējās vides tīrība un ogļhidrātu līmenis, tuvojošos sacensību spriedze, vai pēcsezonas atslābums, kā arī daudzi, daudzi, citi faktori - zvaigžņu stāvokli, īsziņu no draudzenes un niezošu nabu ieskaitot.

Es domāju – ja ir gadījies cerēti vai necerēti produktīvs un izdevies treniņš, noteikti nevajag censties mats matā to atkārtot, mēģinot rekonstruēt bijušos apstākļus. Tas var neizdoties. Ja izdosies, tomēr būs mazliet citādāk. Šāda cenšanās par katru cenu atkārtot izcila draiva apstākļos realizētu lielisku treniņu ir savā ziņā pat traumas vai pārtrenēšanās riska faktors. Ne jau treniņš ir pašmērķis, bet kopējā attīstība ceļā uz mērķi, rezultātu, uzvaru.

Tas, uz ko varētu tiekties, ir nevis laba treniņa atkārtošana, bet vēl labāks treniņš mazliet atšķirīgos, iespējams sarežģītākos apstākļos. Tā teikt – vienu līmeni augstāk.
Taču ko darīt, ja šodien treniņā nu pagalam neiet? Ja ir skaidrs, ka iecerēto neizdosies realizēt, ir kaut kas jāmaina! Ja neiet apjoms, strādājam uz ātrumu vai spēku. Ja nav enerģijas, tad jāizpilda kaut vai viens pats vingrinājums, toties kvalitatīvi. Šādos brīžos ir izdevība pievērsties kādam „sīkumam”, kam parasti pietrūkst laika. Ja treniņā kaut vai viens vingrinājums ir izpildīts labi, jau tad treniņu var saukt par izdevušos. Ja nevar paskriet, taisam presītes, ja stienis šķiet par smagu, jāiet izklupienā.

Ja ir jāspiež guļus, bet pēkšņi sāk sāpēt plecs – ko darīt? KO DARĪT!!! Tikai mieru, neviens nav tik ļoti zaudējis formu dēļ viena treniņa, lai būtu zudis sportam. Var taču atsevišķi papumpēt tricepsus, un izdarīt kādu citu sev mīļu vingrinājumu, kas nesagādā sāpes. Vienmēr ir varianti! Ja kaut kas „neiet”, tad varbūt tas ir signāls, lai piebremzētu?

Galvenais visā šajā – atrast, izdomāt iespējami labāko risinājumu konkrētajā treniņā, nevis dzelžaina pieturēšanās pie plāna. Bieži vien labs treniņš nozīmē pavisam vieglu slodzi tonizējošā režīmā. Un tici man – kādreiz labākais vingrinājums ir aiziet un paēst kaut ko garšīgu un veselīgu, vai noskatīties labu filmu.

Sacensības:

Nekad nav divu vienādu sacensību. Koncentrējies tikai uz maksimāli labu sniegumu konkrētajā dienā, nevis uz vietu vai rezultātu. Ja tev ir vienreiz ļoti paveicies, un tu esi uzrādījis ļoti labu rezultātu, tad neceri, ka tā būs arī turpmāk! Būs vai nu labāk, vai sliktāk. Iespējams, ka būs daudz grūtāk atkārtot panākumu. Iespējams, varbūt nākamreiz būs necerēti viegli uzvarēt; tad uzmanies – tās var būt lamatas, kas apturēs tavu centību un izaugsmi, ja tu pārvērtēsi sevi, un ja dažādu apstākļu dēļ, konkurenti izrādījās vājāki tikai šoreiz. Iespējams, tagad viņi „ēdīs zemi”, lai par katru cenu tevi pārspētu, un tu pēc tam varbūt kritīsi panikā...un stresā sāksi nežēlīgāk trenēties, neatbilstoši savai sagatavotībai... iespējams satraumēsies, un kritīsi vēl lielākā panikā...bet konkurentam būs sākusies ”zvaigžņu slimība”, un tava panika būs bijusi veltīga, jo viņš uz pāris gadiem dēļ savas „zvaigžņotības” būs nespējīgs nokoncentrēties normālam treniņu darbam vai sacensībām augstākajā līmenī... bet tu jau būsi ārā no spēles... Vai pāršāvu pār strīpu? Gadās jau, ka sportā notiek arī šādi...

Iespējami, protams, visādi scenāriji. Parasti spēcīgiem sportistiem ar noturīgu nervu sistēmu ir labu panākumu josla, kas var ilgt pat vairākus gadus. Tad noteikti var runāt par to, ka sportists to ir nopelnījis ar savu ieguldīto darbu, centību un attieksmi.
Ja tev ir izdevies atrast savu panākumu recepti, kas iekļauj piemērotāko treniņu metodiku, noskaņošanos startam, atbilstošu ēšanu, kādu vienmēr līdzi staipāmu talismanu, veiksmi nesošas zeķes vai apakšbikses, tad tas ir lieliski.

Kādu laiku tas patiešām darbojas, taču dzīve iet uz priekšu, un negaidīti var parādīties vēl spēcīgāks konkurents par tevi, kuram ir vēl labāka veiksmi nesošo pasākumu, vingrinājumu un zeķu kolekcija... ko nu? Varbūt ir vērts apsteigt konkurentu radot tādus uzlabojumus savā sniegumā, ar kuriem pretinieks vēl ilgi netiks galā? Esi gatavs pārmaiņām ikvienā brīdī, pat ja esi panākumu virsotnē! Jo elastīgāks būsi, jo ilgāk noturēsies virsotnē. Ikvienā brīdī var būt CITĀDĀK, nekā gaidīji.

Tenisā, piemēram, ik pa laikam uzrodas kāds izcils spēlētājs, kuram ir lieliska tehnika, spēcīgi nervi, vai teicama fiziskā kondīcija, vai viss kopā. Šis sportists kļūst par ranga līderi. Viņš ir ieviesis jaunus čempiona standartus, un pacēlis uzvaru nesošas spēles latiņu augstākā līmenī. Kādu laiku viņš ir virsotnē, taču pamazām citi tenisisti pielāgojas viņa spēlei, un apgūst stratēģiju čempiona pieveikšanai, ja vien viņš arī nemainās un neuzlabo savu sniegumu, tādējādi turpinot dominēt sportā tik ilgi, cik vien veselība atļauj.

Ja nemainīsies, kļūsi par zaudētāju. Nekautrējies eksperimentēt ar detaļām, taču nekad panikā pārsteidzīgi nemaini pārbaudītas vērtības. Visu laiku uzlabo savu individuālo labākās sportiskās formas sasniegšanas recepti. Trenē arī prāta spējas pielāgoties CITĀDAI situācijai. Un nekļūsti atkarīgs no zeķēm. Vienmēr būs atšķirīgas sacensības ar citādākiem apstākļiem, un dažreiz pietiek vienkārši izdarīt to, uz ko esi normāli spējīgs, lai uzvarētu.

Iegaumē vienu – mācies no ikvienas uzvaras un sagrāves, paliec uzticīgs sev, turpini gudri trenēties, neļaujies provokācijām, un tad, ja ar izlietajiem sviedriem un savu pozitīvo attieksmi būsi pelnījis, tu kļūsi patiešām izcils un laimīgs!

  +2 [+] [-]

, 2013-01-17 11:26, pirms 11 gadiem
Lielisks raksts, ļoti patiess. Paldies
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -1 [+] [-]

, 2013-01-18 14:48, pirms 11 gadiem
šito mēslu kāds raksta? un bilde ar kā homo

     [+] [-]

, 2013-04-04 22:58, pirms 11 gadiem
Par saviem panākumiem katrs cilvēks noteiktā mērā ir pateicību parādā uzskatam, ko viņš pats par sevi ir radījis