Facebook
GoogleH. Rodke: "Pilnīgi cits skolas sports. Ko obligāti jā, ko obligāti nē!?"
Kad esam definējuši mērķi – “fiziskajā kultūrā, veselīgā un sportiskā dzīvesveidā izglītots un iespēju robežās fiziski attīstīts skolnieks”, atliek tikai jautājums – kas tam ir nepieciešams? Atbilde - jauna programma.
Vislabākā sporta stundu programma skolā ir tā, kurai vairs nav ko atņemt, nevis nav ko pielikt!
Manuprāt, viss ir vienkārši. Uzskatu, ka skolas sporta stundu programmai visu 12 mācību gadu garumā ir jāsastāv no divām daļām. Obligātā daļa – veselīga un sportiska dzīvesveida un kustību iemaņu apmācība-treniņš. Neobligātā – citas sporta aktivitātes, rotaļas, spēles, sporta spēļu elementi utt. atkarībā no skolas bāzes, iespējām un inventāra. Kā patīkams bonuss skolniekam.
Šī obligātā daļa varētu būt kā plānveidīgs treniņš, kur nepārtraukti, gadu no gada tiek gan atkārtotas un nostiprinātas jau apgūtās prasmes, gan arī doti jauni un sarežģītāki vingrinājumi, kas sekmē vienas un tās pašas fiziskās pamatprasmes. Šīs pamatprasmes ir – koordinācija, lokanība, stājas noturēšana, cilvēka pārvietošanās spējas un priekšmetu pārvietošanas spējas. Cilvēka pārvietošanās spējas soļojot, skrienot, lecot, dejojot, vingrojot, arī peldot, un priekšmetu pārvietošanas spējas kā pacelšana, grūšana, mešana, ķeršana, spiešana, vilkšana, noturēšana, amortizēšana utt. Pielietojot atbilstošas metodes sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā.
Mēs zinām, ka daudzu sporta veidu pamats ir vieglatlētika. Taču tās ir konkrētas disciplīnas. Kas tad ir pašas vieglatlētikas pamatā? Tās pamatā ir spējas pārvietoties un pārvietot. Soļošana skriešana, lēkšana un mešana, ko attīsta ar dažādiem vingrinājumiem plašā klāstā. Vingrinājumi stājai, pēdai, ikriem, sēžas muskulatūrai, muguras un vēdera preses muskuļiem, plecu daļai un rokām, tādu kustību kā atspēriens attīstīšana. Tas ir komplekss pasākums, ko vajadzētu pielietot nepārtraukti visus 12 mācību gadus. Pastiprināti sākot ar 5 klasi.
Tas ir - obligāti JĀ!
Bez šīs bāzes fiziskās sagatavotības nemaz nedrīkst pievērsties augstas intensitātes, lielas jaudas un sarežģītības sporta elementiem vai vieglatlētikas disciplīnām. Un tā nebūt nav programma, ar ko mēs skolniekus gatavojam sportam vai vieglatlētikai. Tā ir programma dzīvei! Taču vienlaikus tā ir arī bāzes programma ļoti daudziem sporta veidiem. Pieliekam klāt pareizas, ne-seklas elpošanas apmācību un prasmi atslābināt ķermeni, kad nepieciešams, īpaši plecu daļu…
Vispusīgā fiziskā sagatavotība ir citu fizisko spēju pamatā. Visu sporta veidu pamatā, izturības treniņa pamatā. Ja sportistam nav bāzes, viņš nemaz neizveidos sekmīgu sportista karjeru. Tas ir tāpat, kā būvēt māju bez pamatiem. Tā ir ikviena cilvēka labas dzīves kvalitātes pamatā. No pieredzes varu teikt, ka vislielākā atpalicība gan nesportistiem, gan arī dažādu sporta veidu pārstāvjiem ir pēdas un ikru muskuļa vājums, gurnu daļas nefunkcionēšana, kustību koordinācijas un lokanības trūkums.
Interesanti, ka šīs lietas gan jaunībā, gan arī karjeras virsotnē joprojām trenē un uzlabo VISI elites vieglatlēti – tie cilvēki, kas it kā prot pārvietoties ļoti labi. Starp citu, tieši nefunkcionāls gurns ir liela problēma ļoti daudziem jauniešiem un jaunietēm. To var redzēt kaut vai pēc gaitas.
Nepieciešamo kustību-balsta aparāta attīstību var sekmīgi veikt pat tikai 2 kvadrātmetros. Var veselu stundu uz vietas ar pauzēm izpildīt dažādus vingrinājumus – palēcienus, vēzienus, spēka, lokanības, stājas vingrinājumus. Pavisam vienkāršs un efektīvs attīstošs treniņš. Cita lieta, ka mums tomēr IR iespēja dažādot nodarbību. Šādi skolēns iegūs lielisku bāzi gan dzīvei, gan jebkuram sporta veidam, kurā vien viņš trenēsies. Un arī funkcionālu ķermeni tūkstoš dažādām dzīves situācijām.
Vispusīgā fiziskā sagatavotība ietver dažādus vingrinājumus 9 muskuļu-cīpslu anatomiskajiem “vilcieniem” ķermenī. Tie ir – muguras virspusējā līnija, virspusējā un dziļā frontālā līnija, priekšējā un mugurējā funkcionālā līnija, priekšējā un mugurējā roku līnija, laterālā līnija, spirālā līnija. Ar šo uzskaitījumu es tikai vēlos parādīt, cik sarežģīts un interesants ir cilvēka ķermenis. Kādas ir iespējas bērna un jaunieša stājas un ķermeņa attīstīšanai, un cik plaši var pielietot dažādus attīstošos vingrinājumus, kā arī veikt fizioterapiju vai rehabilitāciju. Kad skolēnam ir ielikta fizisko spēju bāze, mēs viņam varam iemācīt skriet. Varam iemācīt jebko! Tas ir obligātais JĀ!
Savukārt kā neobligāto, taču dzīvei nepieciešamo varētu iekļaut kaut vai pārliecinošas uzstāšanās un stājas auditorijas priekšā izkopšanai nepieciešamos fiziskos vingrinājumus. Jau minētos vingrinājumus elpošanai, izkoptai un spēcīgai balsij un runāšanai, žokļu un mīmikas muskuļu attīstīšanai, runas rezonatoru, plaušu spēju attīstīšanai un gaisa plūsmas kontrolei runājot (arī dziedot) uzlabošanai.
Šajā jomā ir daudzi un nebūt ne vienkārši fiziski vingrinājumi. Vingrinājumi, kas attīsta reālas, praktiski ļoti noderīgas iemaņas. Šajā sfērā sporta skolotāji varētu lieliski sadarboties ar mūzikas pedagogiem, sastādot lielisku un interesantu programmu. Tas, iespējams, arī uzlabotu mūzikas stundu prestižu un popularitāti, jo vingrinājumi ir interesanti. Visiem skolēniem šo var sekmīgi trenēt no 15 gadu vecuma. Tas kā spontāna ideja…
Obligāti NĒ!:
- Fizisko spēju vērtējums uz atzīmi. Manuprāt, tas pēc būtības ir absurdi. Tas ir vienīgais motivējošais instruments? Kur sportā tā vispār notiek?
- Sprinta skrējieni (30-100m skolā), lēcieni un piezemēšanās nepiemērotos apstākļos uz nepiemērotām virsmām. Runa nav par piezemēšanos pēc basketbola vai volejbola palēciena, bet par tāllēkšanas no vietas uz rezultātu vai lēcieniem no ieskrējiena, kuros dominē horizontālā komponente plus ātrums un zemskare uz dēļiem.
- Lēcieni pāri šķēršļiem vai barjerām, bez atbilstoši nostiprinātas muguras, pēdas un ikru muskulatūras. Jo svarīgi ir tieši “kā” to darīt, nevis vienkārši darīt.
- Izturības skrējieni (nevis adekvāta iesildīšanās). Par šo – jā, sirds ir cilvēka galvenais muskulis, taču sporta stundu nepietiekamība liedz to pilnvērtīgi trenēt. Jo šim procesam normāli būtu katram skolēnam vismaz 2 reizes gadā veikt izturības testu sporta darbaspēju laboratorijā, un REGULĀRI trenēties noteiktā pulsa intervālā ar raidītāju uz krūtīm un pulsa pulksteni uz rokas. Domāju, ka fokusētas izturības nodarbības varētu būt zinošu vecāku vai sporta sekciju pārziņā. Ikviens gargabalnieku treneris no kādas skrējēju kopienas arī var dot vērtīgus padomus.
- Vērtēt ar atzīmi sarežģītus, specifiskus, vai lielas jaudas sporta elementus vai kustības. Jo tam ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība un pietiekams stundu skaits tehnikas apgūšanai. Nevis 10 minūtes.
-
Kas skolā pietrūkst? Mācību grāmatas par veselīgu un sportisku dzīvesveidu dažādām klašu grupām! Lai apgūtu zināšanas un dažādu vispusīgās fiziskās sagatavotības vingrinājumu tehniku, nozīmi, kā arī skolēniem atbilstošā līmenī izskaidrotu sporta teoriju. Grāmatas ar interesantām ilustrācijām un piemēriem.
Vērtējums. Risinājums – tiem skolniekiem, kuri vēlas var piešķirt kaut vai bonusa punktus par sporta prasmju demonstrēšanu, kurus skolnieki krāj mācību gada laikā. Un šos bonusa punktus var piešķirt vairākās kategorijās, jeb “nominācijās”. Un vismaz vienai nominācijai ir jābūt piemērotai pat ļoti nesportiskai 7-klasniecei, vai skolēnam ar īpašām vajadzībām. Es uzsveru, tam jābūt skolēnu izvēlē – piedalīties, vai nē. Taču kā motivējošs faktors varētu būt šo bonusa punktu esamības prestižs. Savukārt ar atzīmi vērtējam tikai ilgstoši apgūto pamatvingrinājumu demonstrējumu, teorētiskās zināšanas par veselīgu un sportisku dzīvesveidu, izpētes darbus, projektus, utt. Kā disciplīnas faktoru varētu izmantot procentuālu atzīmes samazināšanu par neattaisnotu nepiedalīšanos stundās. Kaut vai kā, bet piedalies!
Stundu organizēšana. Sapārotā sporta stunda. Jo tikai 45 min sportam un higiēnai ir nožēlojami! Ja skolā ir iespēja “izraut” vēl vienu 45 min. nodarbību, tad tā varētu būt veltīta tikai vispusīgās sagatavotības vingrinājumiem un kādam īsam, jautram uzdevumam vai tikai teorijai. Ja mums ir divi sporta stundu pāri – lieliski!
Sporta skolotājam nebūt nav jāprot pašam visus skolēniem domātos sporta elementus parādīt. Bet ir jāprot iemācīt. It īpaši tiem, kas ir nostrādājuši skolā ilgus gadus. Skolotājs nav robots. Fiziskās spējas mums visiem ar gadiem samazinās. Domāju, ka pieredzējušie skolotāji lieliski prot iemācīt kustības ar vārdiem, vai ņemot talkā video. Runa ir vienīgi par to, kā skolēni tiek ieinteresēti, un kā viņiem tiek nodots vēstījums. Un protams, katram pedagogam ir tiesības uz to, ka “šodien nav viņa diena”. Bet tā jau ir ar ikvienu no mums. Ņemot vērā darba specifiku, sporta skolotājiem, saglabājot atalgojumu, būtu jāstrādā divas reizes mazāk. Piemēram, katru otro dienu.
Kvalitātei un mērķu sasniegšanai. Lasu pašreizējos MK 2013. gada noteikumus Nr. 530, 20. pielikumu “Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.-9. klasei” un MK 2008. gada noteikumus Nr. 715, 8. pielikumu “Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts”. Man nav nekādu ilūziju, ka pie pašreizējā sporta stundu skaita skolēnam būtu iespējams PILNVĒRTĪGI apgūt visu programmā uzskaitīto. Un tur nav maz! Turklāt – sporta skolotājs ir atbildīgs par šī “popūrija” izpildi.
Izstrādātāji, piedodiet, visu cieņu jums, taču šis nav realizējams. Īpaši Rīgas centra skolās. Un, ja kaut ko nevar izdarīt labi, tad mums to nevajag! Programmas sadrumstalotība un pārbagātība ar visu iespējamo rada tikai paviršu apgrābstīšanu, nevis skolēnu attīstīšanu. Un ticiet vai nē – tas arī ir viens nopietns iemesls, kāpēc jaunatne kļūst arvien fiziski vārgāka, un kāpēc viņiem riebjas sportiskas aktivitātes.
Sporta stundai ir nepieciešams jauns un spēcīgs imidžs un saturs. Sporta skolotājam - iedvesmojošs un motivējošs tēls, “zīmols”. Jo viņa devums bērnu veselībā un fiziskajā attīstībā var būt daudz lielāks.
Noslēgumā – neviens no mums nav pilnīgs, perfekts vai nevainojams. Un es lieliski apzinos savu risku būt nesaprastam vai pat ienīstam. Taču bez vīzijām, sapņiem, ar “skatienu dubļos”, nekāds progress nebūs iespējams. Fokuss uz nepārtrauktu attīstību ir tas, kas mums vajadzīgs.
+5 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Pašreizējā veidā sporta stundas ir parodija un ķeksītis. Bez 2x45 min. sporta nodarbības divreiz nedēļā nav ko iesākt domāt par veselīgu, skolā pareizi dzīvei sagatavotu cilvēku.
Tā kā bērni ir tik dažādi, tad atzīmes laikam jau sportā nevajadzētu likt, pietiktu ar ieskaitīts/neieskaitīts, ko liktu par attieksmi, vēlēšanos apgūt, progresu. Atzīmes ir vienkāršākais, bet novecojis princips.
Daudzās skolās nepietiek telpu ģērbtuvēm un dušām, kas ir obligāts noteikums, lai sports skolās notiktu kvalitatīvi. Daudzas meitenes, arī puiši nevēlas nopietni kaut ko darīt sporta stundās, lai nesasvīstu un pēc tam nebūtu sačakarētas sajūtas uz atlikušo dienas daļu skolā. Par iesildīšanos un atsildīšanos pat nav runas, ka tik ātrāk prom.
Un vēl - tāpat ļoti svarīga ir sporta teorija, zināt Latvijas sporta varoņus un vēsturi, tautas sporta attīstību un iespējas. Nav jāzina, cik liels izmēros volejbola laukums vai cik augstu grozs, bet sporta veidi ir jāpazīst un jāsaprot, ko tie attīsta un kuri būtu piemērotākie bērniem, kas ir tik atšķirīgi pēc sava temperamenta, uzbūves un iespējām.
Helmuts dara ļoti vajadzīgu darbu ar saviem rakstiem par vispārējo fizisko sagatavotību, un tagad arī par skolu sporta sistēmu, bet nez vai ar to ir pietiekami, lai sadzirdētu vajadzīgās ausis. Paldies Tev par to, turpini! Kļūsti uzmācīgs 100 gudrajiem un ministriem, varbūt kāds sapratīs, ka kaut kas jāmaina? Esam tomēr Eiropā.
+5 [+] [-]
Tātad Tevis piedāvātais risinājums jau pašā saknē ir pilnīgi garām.
[+] [-]
Par to ko nevajag - piekrītu.
Vecākajās klasēs ( no 8 uz augšu ) puikām patīk cilāt svarubumbas, tāpat normālam čalim vajadzētu kaut 8 netīrās pievilkšanās ( vēl labāk bez tirekļa ) atspiešanās vismaz 15 utt
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Kāpēc gan 2 paralēlklases nevarētu sportot kopā ?
Sporta spēlēs tā ir bomba
Tas būtu lietderīgāk nekā bezjēdzīgā darbmācība un vizuālā.
Mans sīkais līdz 3 gāja ar klasi uz baseinu par velti un iemācījās peldēt. Tas ir taustāms ieguvums, bet darbmācībai ir tēvs, kuram arī jāmāca savs puika ko un kā
[+] [-]
Tātad stundu skaits ir individuāls, tur kur ir kopā, gan arī tagad ir vismaz 2 pedagogi
[+] [-]
Mazajās klasēs, līdz kādai 3-4. klasei sports mierīgi var notikt tam pielāgotā klases telpā - šis nu ir stulbuma kalngals! aptuveni 30 cilvēku vienā klasītē sportos! Tu esi "ģeniāls"!
-1 [+] [-]
Un ko dos 2 pedagogi, ja pēc Tavām vēlmēm sanāks, ka sporta nodarbības būs ~120 skolniekiem vienlaicīgi?
[+] [-]
Un darbmācība skolā arī IR vajadzīga. ļoti. Tik arī to vajadzētu pārreformēt.
[+] [-]
Nekad nevajag bērnus vērtēt visus pec viena ka tadu aitu baru, kur nu vel blaut, ja nemāk taisīt kūleni vai pēdejais atskrien, iegāžot komandu. Ne visiem ir izturība, lai labprāt skrietu kilometrus, ne visiem – laba reakcija, lai ar prieku spēlētu basketbolu.
Tapēc es dalītu divās grupās – viena tādi vāji bērni, lai vispār kaut ko dara un nepaliek par tizleņiem – paskrien (varbut pat ne uz atzīmi), pamēta bumbu pari tīklam, palēka ar lecamauklu, džeki pacenšas pievilkties pie stiena (lai arī nemāk, bet nu lai vismaz pacenšas) un skolotājs vērtē aktivitāti, centibu, nevis rezultātus. Man patik tā pieeja, kas bija manai kaiminienei, kad vina mācijas grāmatvežu koledžā. Skolotāja teica: Nu, ta, mīlīši, ja jums nopietni interesetu sports, tad jus šajā vecumā butu LSPA, nevis seit par grāmatvežiem mācitos, tāpec es vērtēsu jusu aktivitāti, nevis rezultātus kaut kādos normativos. Un tā visus studiju draudzigi ari metāja bumbu, paskrēja, un beigas tika pie labām atzimēm.
Bet otra grupa jau varētu but stiprie un ņiprie bērni – kas ātri skrien, ar azartu spēlē bumbu, labprāt piedalitos sacensibās. Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet – ja nu kadam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veseliba vai tiesi otradi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos. Citadi paskatāmies, kas notiek reāli sporta nodarbībās – ne tiem sportiskajiem bērniem prieka, ka nesportiskie traucē normali spēlēt, teiksim, basketbolu, ne tiem nesportiskajiem ir interese sacensties ar tiem žiperigajiem.
+1 [+] [-]
Tas būtu daudzkārt lietderīgāk. Gan priekš katra, gan Latvijas sportam kopumā.
[+] [-]
+4 [+] [-]
Un, būsim reāli, pat ja stundu skaits tiktu dubultots, neko tas neatrisinātu bērnu veselības ziņā. Vienkārši tiem, kas sportu neapmeklē būtu 2x vairāk brīva laika.
Un vispār, lai arī nepiekrītu par fiziskās kultūras nodarbību izslēgšanu no programmas, taču idejiski jā - skolēnam ir jādomā par savu fiz. formu arī ārpus sporta stundas laika.
Nez kāpēc, daudzi vecāki iedomājas, ka, lai viņu bērns būtu gana gudrs, viņam vajag apmeklēt matemātikas, valodu papildnodarbības, taču fiziskā attīstība tiek atstāta nu tā... tb kā kkāds apendicīts, kas, ja ir, netraucē, ja nav - ne liela bēda.
Kā jau iepriekš teicu - vispirms mums visiem ir jāpanāk, lai fiziskās kultūras idejas būtu aktuālas sabiedrībā kopumā, lai nav tā, ka bērniem skolā stāsta, ka kustēties ir labi, bet mājās viņš redz darbā nomocītus vecākus, kuri vakarus pavada pie PC un sūdzas, ka savos 30+ gados jau ir ar tādu slimību vēsturi, kā PRO sportisti utt.
Ir labi, ja kāds runā par šīm problēmām, vēl labāk, ja piedāvā savas idejas un konkrētu redzējumu (kam nav uzreiz arī jābūt realizējamam pilnā apmērām, pietiek arī ar konceptu)... taču nevajag koncentrēties tikai uz skolu, kas mūsu valstī ir populāri (skola un skolotāji ir vainīgi pie visa, kas saistīts ar bērniem)... tāpēc ir arī vecāki, kuriem ir jāstrādā ar saviem bērniem, veidojot viņus par tādiem cilvēkiem, kādus viņi paši savus bērnus grib redzēt.
+2 [+] [-]
Skolā ir jāmāca teoriju par lietām, kas notiek ķermenī, kāpēc notiek, ko un kā darīt, lai savu ķermeni pilnvērtīgi attīstītu, spētu kontrolēt + praktiski jāpievēršas šo zināšanu pielietošanai.
Lai nav tā, ka jau skolas absolvents nezina NEKO ne par savu ķermeni, ne par vingrinājumiem konkrētu īpašību vai muskuļu grupu attīstīšanai, ne arī vispār saprot kā šie procesi notiek.
Ja kāds skolnieks spēs iemest 10/10 soda metienus basketbola, tas būs gana forši, taču reālajā dzīvē no tā labuma būs daudz mazāk nekā no tā, ja viņš zinās kā pareizi veikt elementāras kustības lai paceltu smagumu vai kā pareizi elpot veicot kādu aerobās slodzes uzdevumu.
-2 [+] [-]
Tie, kas iet mūzikas skolā, diez vai būs aizņemti 24/7 nedēļā. Viņiem jebkurā gadījumā paliks izvēle, kādas sporta nodarbības un kur apmeklēt.
Ko darīs šajā stundā tie, kas apmeklē sporta nodarbības? Apmeklēs mūzikas stundas? - par kādām stundām Tu runā??? Izlasi vēlreiz rūpīgi iepriekš manis rakstīto.
[+] [-]
Ja reiz nesaproti – izglītība ir vajadzīga lieta, bet sports – tas ir loti specifisks prieksmets.
Matemātikā arī dundukus no gudrajiem jānodala, dunduki, lai tur saskaita līdz 10.. Nu, tie, kas mak skaitit tikai lidz 10, tie lai arī vācās uz palīgskolu, bet ne visi VAR būt sportisti. Nu, pakarties tagad aiziešu, ka Viesturs loti labi pievelkas, bet es ne reizi nemaku?
[+] [-]
[+] [-]
Teorētiskā gadījumā un atceroties savus skolas laikus... es būšu ĻOTI ļauns un pateikšu - ja bērnam nav kādu iedzimtu slimību un kaišu, tad viņa nespēja izpildīt tos normatīvus (nav runa par 10, bet sekmīga vērtējuma līmenī, t.i., vismaz 4) ir slinkuma un vecāku nolaidības rezultāts.
Un es to saku kā cilvēks, kuram pašam skolā ar nebūt ne visas disciplīnas viegli padevās.
Par tiem normatīviem un pieaugušajiem... nu, piedošanu, bet ja tiešām tā ir, tad ir jābūt godīgam pret sevi un jāatzīst, ka šis pieaugušais ir tāds... lai neapvainotu nevienu, neteikšu neko. Un gan jau, ka šādi paši pieaugušie arī tālāk savus bērnus ved prom no fiziskās kultūras ceļa.
[+] [-]
Kas ir jādara - jāciena savs ķermenis, pašam sevi un jādomā par savu fizisko spēju optimālu attīstību, lai reāli dzīvē nebūtu tādi gadījumi, kad kāds distro-papiņš nevar ziemas sālījumu burku atvērt. Tas ir parasts un ļoti viduvējs fiziskās attīstības līmenis.
Neko no sporta stundās neprasa un pat ja ļoti gribētu, nevar prasīt.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Lūdzu, bez personiskiem uzbraucieniem. Ja kaut kas neapmierina aizej dobes paravē.
+4 [+] [-]
Nožēlojami skatīties kā mūsdienu vidusskolas vecuma puiši staigā pa pilsētu apspīlētās biksēs ar kājām tādā biezumā kā normālam vīrietim rokām būtu jābūt.
Meitenes jau 14 gados jau meklē pretcelulīta krēmus un tādā garā.
Rodke un viņam līdzīgie, cerams, ka spēs iešūpot to pīļu dīķi, citādāk baidos pat iedomāties, kas būs tālāk.
Miņinam arī labs blogs ir, kas būtu jāpāršķirsta katram, kurš interesējas par sportu, ļoti vieglā veidā pastāstītas svarīgas lietas: Liels un stiprs | Fizkultūrieša pieraksti
Tādi entuziasti arī kaut kādu virzību dod uz priekšu, cerams, ka piedzīvošu to laiku, kad Latvija būs kā mazā Austrālija, t.i., kur sports ir visas nācijas lepnums un galvenais ikdienas brīvā laika pavadīšanas veids.
+1 [+] [-]
Jā, es piekrītu Jurim Miņinam par tiem normatīviem, ka uz 4 nolikt veselam cilvēkam, kurš tīšuprāt nedara visu iespējamo, lai atrofētos, nu gan tā kā jāprot, BET parādās cilvēciskais faktors - ja nesportisks bērns labi mācās pārējos priekšmetos, ir pietiekami ambiciozs, vai ta viņu apmierinās tas "pats minimums", tas četrnieks? Nu, būsim atklāti - nē.
+1 [+] [-]
A man ir jautājums - kāpēc viņš tad tajā pašā matemātikā, kkādā svešvalodā, ķīmijā mācās labi, cenšas utt., bet sportu uzskatā kā "garēmejošu" disciplīnu, kur viņam atzīme būtu jāliek tāpat vien vai jāpažēlo tikai tāpēc, ka viņš ir malacītis citos priekšmetos?
Man vot vispār šitā ideja liekas ārprātā šķība... Kāpēc labus skolniekus-vājiniekus sauc par "sistēmas upuriem", kamēr fiziski attīstītos, kuriem neiet kāda matemātika - par sliņķiem vai muļķiem?
Sports ir tāds pats priekšmets, kurā ir jācenšas, jāstrādā un tad būs rezultāts. Tas, ka nav mājasdarbu, nenozīmē, ka nekas nav jādara jau individuāli, ārpus skolas utt.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tātad - mums ir izcilnieks/vārgulis - atspiesties nevar, pievilkties nevar, neko negrib.
Un dauzoņa ar kārtīgām iekšām, kurš var visu.
Semestra beigās vārgulim jāprogresē piemēram līdz vismaz 3 pievilkšanām/5 atspiedieniem. Dauzoņam jāprofresē atbilstoši sev. Skolotājs jau redz kā kurš cenšas un attiecīgi liek atzīmes.
Un iemāca teorijas minimumu par trenēšanos izturības/spēka sportos.
+1 [+] [-]
Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet no vienas grupas uz otru – ja nu kādam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veselība vai tieši otrādi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos.
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
iebraucis auzās jau nu Tu esi konkrēti...
[+] [-]
+ par teoretisko dalu varetu but kontroldarbs uz atzimi, kas dos zinamu % no kopēja vērtējuma. Tur subjektivitāte gandriz izslēgta.
[+] [-]
[+] [-]
Pareizi jau Juris te diskusijā teica, ka problēma ir daudz dziļāka - visas nācijas kopējā fiziskā kultūra (ja tieši fiziskā kultūra nevis sports). Izraut no tā visas tikai sporta stundas un mēģināt kaut ko mainīt ar plikām sporta stundām - neesi naivs, tas ir pilnīgi garām.
Tāpat zināms problēmas ir arī daudzās sporta sekcijās. Lūk, problēma šeit ir jārisina KOMPLEKSI - nevis tikai ar plikām sporta stundām. Es uzskatu, ka sporta stundas skolā ir vispār jālikvidē - to loma ir jādeleģē sporta pulciņiem, treniņgrupām. Protams, tād paralēli ir jāveido arī skolās - it sevišķi laukos. Tas būtu loģiskāks ceļš. Tad jau tur pat vecākus arī varētu mēģināt iesaistīt.
[+] [-]
Kas tad mums īsti ir vajadzīgs, ja tā konkreti? Pareizi – lai berni (uni t īpasi puikas!) neizaug par tizleniem. Citādi kas tad tagad notiek skolas – daudziem ir liekais svars, daudzi puikas, lai arī izskatas veseli un spēcīgi, neprot ne reizi pievilkties, es jau nemaz nerunāju par to, ka karadienestam no šiem puikām butu derīga tikai neliela dala. Tas vien jau liecina, ka ar veco sporta stundu sistēmu kaut kas ir wrong.
Mērkis ir, lai sie puikas neizaug par tizleņiem, lai izaugot, var izdarit škietami elementāras lietas, jo ka jau mums tas nereti notiek – lifts saluzt, vīrietim nākas uz 7. stavu iet ar kājām – paliek slikti ar sirdi. Ziemā nākas sniegu patīrīt pusstundu – no pārslodzes nomirst. Tāpec galvenais ir MUDINAT bērnus kaut cik pieversties fiziskai kulturai, nevis biedēt ar normativiem, ar to, ka tev bus 4 sportā, ka ja atskriesi pēdējais, visa klase par tevi smiesies… Kā ja teicu, liela nozīme ir ari no kadas gimenes bērns nāk – ja vecāki uzskata, ka ko tur tie mudaki no IZM uzbāžas ar savu sportu, es izaugu nesportisks un nekas, dzīvs esmu, un pat pelnu neslikti, un mans bērns tāpat izaugs – tad ne Jura, ne Rodkes, ne pat Znaroka idejas te neko nedos.
+1 [+] [-]
Man ir sporta meistarkandidāta norma spēka trīscīņā, bija 2 vieta LV čempī.
Novinnēju savu rajonu, uzstādīju pāris kluba reķus savā svarā.
Sen, tiesa.
Joprojām sportoju, tagad gan izturības disciplīnās vairāk.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Abrags idejas par ārpusklases pulciņiem iet garām - pulciņi jau tagad ir, sistēma lieliska.
Varu parunāt konkrētāk, piemēram par Ogri. Jo te dzīvoju un daudzmaz pārzinu situāciju.
Ir ļoti laba basīša skola, LJBS vispār super.
Ir peldēšanas sekcija, arī ok. Īpaši + par sadarbību ar skolu.
Ir svarcelšanas klubs - maza atsaucība un nekā spīdoša, labi ka ir.
Pat Ziemeļu divcīņu māca un tramplīnlekšanu.
Ir futbols, mazākajoem bezmaksas.
Tāpat florbols, ir hokeja halle un hokejs + slidošana, ir arīdzan vieglatlētika, cirka pulciņš, cīņassporti, handbols, vingrotāji un kas viss vēl tik ne....
Tàtad iespēju jau tagad ir MILZUMS un daļu no tām apmaksā valsts/pašvaldība.
Visvairāk jaunieši attīstās vieglatlētikā, taču nekādu masveidību tur neredz!
Te jau izskanēja jautājums - KĀPĒC gaudenim lai ienāktu prātā jelkur pieteikties ?!
Un kā pulciņi atrisinās nesportiskas sabiedrības problēmu ?
Kamēr papi ar lieliem vēderiem mani katru dienu ar ričuku spiež apmalē un uzskata par lohu uz 2 riteņiem ( uz un no darba braucu tā, pagaidām + - 60 km dienā ) kāpēc lai viņu bērni pēkšņi skrietu sportot ?!
Tieši skolā viņi ir jāizglīto par elementāru teoroju izturības un spēka sportos un kaulainajam Pēterim jāiesaka skriet/braukt garos, kamēr plecīgajam Jancim - vairāk kačāties (tā primitīvi ) taču neaizmirst vispārējo attīstību.
PS mans jautājums adresēts Abrags.
[+] [-]
Protams, te runa iet par veselu sistēmu - pludmales volejbolisti ieguva medaļu OS? Nu, redzam, ka vairāk džeku nāk uz pludmali volejbolu uzspēlēt. Mūsējie iegūst labu vietu PČ hokejā - nu, ziemā aizsalušie dīķi nestāvēs tukši.
Bet galvenais ir meklēt motivāciju ģimenē. Kāds varbūt pat ņirgs, bet pazīstu nesportiskus puikas, kas 90. gadu beigās, skatoties Čaka Norisa atveidoto Teksasas reindžeru, sāka i pumpēties, i presi mājās kačāt, i garās distances vasarā skriet... I nepadevās bara instinktam, visu skolas laiku paliekot nesmēķētāji. Tā kā nevajag te muldēt, ka pulciņu un zinošu treneru skolās nav. Pulciņi ir, viss atkarīgs - kā vecāki, skola un apkārtējie pasniedz puikam, ka VAJADZĒTU būt kustīgam, sportiskam. Lielisks piemērs par tiem papiem ar alusvēderu - tādiem bērni vienmēr smiesies par sporta stundām.
Jā, jāmāca teorija, lai bērni vispār saprot - ko dod skriešana, ko spēka vingrinājumi, par traumām vismaz pamatus. Bet ar labām teorijas grāmatām par sportu šobrīd ir BARDAKS...
Jā, tādi sporta veidi kā basketbols, futbols var lieliski saliedēt kolektīvu, iemācīt novērtēt draudzību u.t.t., bet atkal jau - kas der visiem, tas neder nekam. Ja bērns ir neveikls, baidās iegāzt komandu (un pamatoti!), tad viņam sporta stunda, kur jāspēlē basketbols, liekas kā katorga. Toties kad jākrien kilometri... tur viņš pārvēršas, jo ar izturību problēmu jau nav. Otrais atkal jau var pievilkties padsmit reizes, tas viņam sagādā prieku, bet futbols, ilgstoša skriešana - fū... Tieši tāpēc JĀVEICINA centība, tā ir jāuzslavē, a ja vēl ir progress (kaut vai maziņš progress) salīdzinot ar pagājušo semestri, tad tas obligāti jāatzīmē un jāuzslavē. Bērns, kas ir motivēts kustēties, par tizleni neizaugs un, kā jau tu minēji, ja ir vēlme darīt, tad pat mazpilsētā atradīsies pulciņš vai kolektīvs, ar ko kopā sportot.
[+] [-]
Pirmie skatās problēmu sporta veidu griezumā, kamēr otrie - fiziskās kultūras kā tādas, kas neaprobežojas nedz ar sporta stundu, ne pulciņu. Tā drīzāk ir dzīves uztvere kā tāda. Kamēr sabiedrībā nav šī sportiski-aktīvā dzīvesveida idejas, tikmēr nebūs arī nekā tālāk.
[+] [-]
''Šī obligātā daļa varētu būt kā plānveidīgs treniņš, kur nepārtraukti, gadu no gada tiek gan atkārtotas un nostiprinātas jau apgūtās prasmes, gan arī doti jauni un sarežģītāki vingrinājumi, kas sekmē vienas un tās pašas fiziskās pamatprasmes. Šīs pamatprasmes ir – koordinācija, lokanība, stājas noturēšana, cilvēka pārvietošanās spējas un priekšmetu pārvietošanas spējas. Cilvēka pārvietošanās spējas soļojot, skrienot, lecot, dejojot, vingrojot, arī peldot, un priekšmetu pārvietošanas spējas kā pacelšana, grūšana, mešana, ķeršana, spiešana, vilkšana, noturēšana, amortizēšana utt. Pielietojot atbilstošas metodes sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā.''
Vai tad pēc Jūsu domām tikai vecāki ir vainīgi, ka bērns ir mazkustīgs? Daudz ir atkarīgs, kā konkrēto programmu viņiem pasniedz. Piemēram, ja futbolā proti iesist bumbu vārtos, tad esi sekmīgs. Kādēļ Jūsuprāt ļoti daudzi bērni mācoties no 1.- 12.klasei nav iemācījušies divsoli basketbolā? Ne jau tādēļ, ka viņi vienkārši to neprot, tādēļ, ka sporta stundās tas vairs netiek likts par pamatu. Manuprāt programma ir noteicoša, kas nosaka, ka bērns spēj sporta stundas uztvert nopietni. Atzīmes netiek pielāgotas fiziskajām spējām. Piemēram, man pamatskolā bija puišu normatīvi diezgan augsti, bet kādēļ sporta skolotājs to visu dalīja ar divi?
Man jau vairāk šķiet sporta stundas, ka reāli kaut kāda izklaides pasākums. Fiziskā izturība, spēks, kustību kordinācija, lokanība - netiek apgūta pēc pilnas programmas. Negribu būt ļoti pesimistisks, bet negribu vainot tikai vecākus.
[+] [-]
Ja kaut kas nepatīk, vai vecāki uzskata, ka jādara citādāk - runājiet ar skolotāju, skolas vadību utt., beigu beigās var arī nomainīt skolu.
Tāpat neviens nav izslēdzis to ideju, ka vecākiem pašiem ir jāstrādā ar savu bērnu. Iemācīt to nelaimīgo divsoli kaut vai. Jā, tur vajag iet uz basketbola laukumu, skraidīt utt.... vajag piepūlēties. Var jau arī uz kkādu pulciņu sūtīt, ja jau pats nevari utt.
Jebšu - vecāki nav atbildīgi par to kas notiek skolā, taču viņi ir atbildīgi par to kas notiek ar viņu bērnu. To gan būtu jāatceras visos citos gadījumos.
P.S.
Normatīvi skolās neatšķiras (atsauce uz taviem pamatskolas laikiem). Tie ir IZM apstiprināti un visās vispārējās izglītības skolās vienādi.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]