TwitterTreneris H. Rodke: vingrinājuma lāsts
Laba vingrinājuma darīšana var traucēt fiziskai attīstībai, būt konceptuāli nederīga un pat kaitīga. Problēma vērojama gan sportā, gan fitnesā un pat rehabilitācijā. Iemesli slēpjas vārdos: labs, darīšana un ”izklaides” vingrošana.
Neiekrītiet uz labiem vingrinājumiem kā sugu, jo sliktu vingrinājumu teorētiski nemaz nav. Ir tikai derīgi un pārējie. Ikvienam mazāk zinošam cilvēkam (pusaudzim, iesācējam..) var iestāstīt jebko. Katru informāciju pārbaudiet vairākkārt, jo jebkurš cilvēks var elementāri nogurdināt citus. Ja kāds jums uzdod jaunu labu vingrinājumu, pajautājiet – ar ko tieši tas ir tik labs, un kādu ieguvumu īstermiņā un ilgtermiņā tas dos (smaga aizelšanās un muskuļu degšana neskaitās).
Nevajag vingrinājumus vienkārši darīt. Ir jātrenē ķermenis. Šāda pieeja dod daudz labāku rezultātu. Ir jāiegūst vai jāuztur fiziskās īpašības. Tas palīdz pārslēgties no izpildīšanas jebkādā (pārsvarā netīrā) tehnikā uz domu par konkrēto muskuļu grupu. Ja vien sports nav smaguma pacelšana par katru cenu, fokusā mums ir pareiza tehnika, temps un spriedzes līmenis. Un tad mēs piemeklējam vai pielāgojam labāko no vingrinājumu TOP-3. Kad šis ir atrisināts, tad var sākt arī darīt.
Un tagad par “izklaides” vingrošanu. Sporta zinātne un treniņi evolucionē. Paralēli tam dažādas “vingrošanas” tiek pārvērstas par maksimāli pievilcīgu patēriņa un izklaides produktu. Inventāra un sporta apģērbu ražotāji ģenerē jaunus vingrinājumus un pat veselas masu patēriņa nodarbības ar dažādas intensitātes slodzi. Fitnesa industrijas mērķis ir vairāk pārdot, pievilināt un noturēt klientu, un kopumā tas ir labi, jo veicina veselīgu dzīvesveidu, attīsta pakalpojumu, un arī vingrotāji jūtas laimīgi.
Ir gan redzēts, ka konkurences, klientu izklaides vai pārsteigšanas dēļ tiek izdomāti sevišķi dīvaini, sarežģīti un pat riskanti vingrinājumi. Ja godīgi, daudzi ir tālu reālas trenēšanas, cilvēka reālām vajadzībām, un no veselā saprāta. Īsts bezjēdzīgu kustību lāsts. Tāpēc vidējam vingrojumu “patērētājam” būtu labi arī pašam nedaudz orientēties dinamiskajā anatomijā un fizioloģijā, lai atšķirtu un izvēlētos derīgāko.
Tāpēc pārņemt kādu vingrinājumu no "izklaides" sektora un ieviest to sporta treniņos vajag ļoti, ļoti piesardzīgi. Drīzāk jau virzienam jābūt pretējam. Cenšoties labas bāzes kustības nesabojāt. Jo cilvēka fizisko attīstību kavē ne jau pārdabisku ekstru, bet gan pamatlietu trūkums.
Laba evolūcija nozīmē vienkāršošanu (bet ne primitīvismu). Jo precīzāki, tīrāki, efektīvāki vingrinājumi, jo lielāks ir ieguvums. Tas taupa cilvēka resursus, laiku un atjaunošanos. Svarīgi – lai sportā ar vingrinājumiem improvizētu, eksperimentētu, vai klaji pārkāptu “spēles noteikumus”, vispirms šie noteikumi ir jāzina.
Ja tu esi sportists, vai arī tev nepieciešams nopietns fizisks restarts/rehabilitācija, tad nekādu izklaižu prātā nav. Tu nevari atļauties akli patērēt jeb vienkārši darīt jebkuru modīgu vingrinājumu, kas ir nosaukts par labu un kļūdas dēļ ir ieperinājies sportā.
Jo tev vajag REZULTĀTU.
Runājot par attēlā redzamo "dedliftu", viens no treniņa stūrakmeņiem ir pareizi izpildīta negatīvā fāze...
Principā tev nevajag kalpot vingrinājumam, iegūsti fiziskās spējas, esi unikāls un sāc ķert no tā kaifu.
[+] [-]
[+] [-]
Traumatismam jābūt baigam,manuprāt taja krosfitā.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja tiek nolikts priekšā tupiens, spiešana, vilkme, pievilkšanās utml. kompleksie vingrinājumi un pretim - "Super-mega-uber fitness", kur viss ir tik smuki un viegli? Protams, ka absolūtais vairums izvēlēsies otro, jo pirmais, ziniet, ir grūti. Nu, tā, ka pat līdz nelabumam. Tādu mazohismu nevar notirgot.
Tāpēc tirgo visādas puspatiesības, kas, ja paveicas, nav nemaz tik bezjēdzīgas, taču galīgi ne tas, ko cilvēkam vajag un tā būtu darāmas ar 105. prioritāti.