Basketbola piecinieks vai hokeja bronza? Banki vai Vītoliņš? Vieta diskusijai
Neba nu Trīs Zvaigžņu gada balva ir vienīgais un izšķirošais kritērijs labāko noteikšanai (tautas mīlestību neizmērīsi), par ko tagad līdz gada beigām satrauksies potenciālie laureāti, taču šāda tradīcija ir iedibināta, un sagaidāms, ka arī šī gada beigās mediju, sportistu, žūrijas un līdzjutēju balsojumā tiks noteikti gada izcilnieki, kuru vidū paredzamas arī divas īpaši interesantas nominācijas - gada sporta komanda un gada treneris.
Latvija ne tuvu nav sporta lielvalsts, un dažos gados lielu panākumu trūkums licis gada balvas nominācijās meklēt piemērotus kandidātus. 2021. gadā par gada komandu otro reizi pēc kārtas tika atzīta Latvijas vīriešu volejbola izlase, kas toreiz tika EČ astotdaļfinālā. Tiesa, uz to varēja paskatīties arī no citas puses - šim sasniegumam pietika ar vienu uzvaru apakšgrupas piecās spēlēs, kamēr gada kopējā bilance izlasei bija 17 spēles un 16 zaudējumi. Vienīgā cita izvirzītā kandidāte toreiz bija hokeja izlase.
2022. gadā situācija bija vienkāršāka, jo vīriešu basketbola izlase pagātnes dūmos atstāja izgāšanos EČ kvalifikācijā un pārliecinoši nokārtoja vietu PK finālturnīrā, un atzinību nopelnīja arī Luka Banki kā gada treneris.
Tagad basketbola izlase aizvadījusi izcilu Pasaules kausu, pārspējot visas uz sevi liktās cerības, kamēr Banki tika atzīts par visa finālturnīra labāko treneri. Normālā gadā šeit nebūtu divu runu par to, kuri tiks izsaukti uz skatuves Trīs Zvaigžņu balvas ceremonijā, taču šis Latvijas sportā nav normāls gads. Gluži vienkārši nav, jo visus savus iepriekšējos sasniegumus pārsita arī Latvijas sportā īpašu vietu ieņemošā hokeja izlase.
Šeit saprotami dažādi viedokļi un atšķirīgi argumenti, jo pati Trīs Zvaigžņu balvas būtība ir tāda, ka jāsalīdzina dažādas lietas, bet skaidri kritēriji noteikti nav, būtībā interpretāciju par to, kas tad īsti ir "Gada treneris" un "Gada komanda", atstājot pašu balsotāju ziņā. Attiecīgi arī šis raksts nepretendē uz viena vai otra viedokļa nostiprināšanu, bet gan vielu pārdomām un vietu diskusijai, ko ceram redzēt šī raksta komentāros.
# Pirmais arguments ir acīmredzamais un pragmatiskais. Hokeja izlase ieguva PČ bronzu, basketbola izlase bija divas vietas zemāk - piektajā vietā pasaulē.
# Tikpat bezkaislīgs ir fakts par konkurenci - FIBA Pasaules kausa kvalifikācijā piedalījās 80 valstis (plus Japāna un Filipīnas kā mājinieces), kamēr IIHF kvalifikācijas nemaz nav, bet PČ kopumā piedalās 56 valstis. FIBA finālturnīrā spēlēja 32 valstis, kamēr hokeja PČ elites divīzijā bija 16 valstu konkurence. Liela atšķirība arī izlašu līmeņos un favorītu skaita ziņā, basketbolā valdot tīri skaitliski lielākai konkurencei.
# Basketbola izlasei šī bija debija PK, tiesa, tās lielākais triumfs joprojām ir 1935. gada Eiropas čempiones tituls. Tāpat nesenā vēsturē ir arī cita piektā vieta - 2017. gada Eiropas čempionātā, kas vidējā līmeņa ziņā no PK nemaz tik daudz neatpaliek. Savukārt hokeja izlasei šogad bija pirmā reize, kad izdevies tikt augstāk par septīto vietu kādā augstākā līmeņa turnīrā, uzreiz uzlecot uz trešo vietu.
# Hokeja PČ norisinās katru gadu, attiecīgi bronzas statuss būs jāaizstāv jau pēc astoņiem mēnešiem. Savukārt basketbola PK notiek reizi četros gados.
# Hokeja izlase PČ desmit spēlēs guva septiņas uzvaras, ieskaitot divas "play-off" uzvaras - ceturtdaļfinālā un bronzas spēlē. Basketbola izlase PK astoņos mačos tika pie sešām uzvarām, no trim "play-off" mačiem uzvarot divos, tiesa, par nieka tiesu zaudējot pašā svarīgākajā (ceturtdaļfinālā).
# Ne hokeja izlasei, ne basketbola izlasei nevar norādīt uz vieglu kalendāru vai paveikšanos pretinieku ziņā. Hokeja izlase apspēlēja Čehiju, Šveici, Zviedriju un ASV, kamēr basketbola izlase tika galā ar Franciju, Spāniju, Brazīliju, Itāliju un Lietuvu.
# Basketbola izlase savus panākumus guva daudz lielākas auditorijas acu priekšā. PK2023 dati vēl nav izziņoti, taču, ja tie ir kaut apmēram tuvumā PK2019 līmenim (PK toreiz gan notika Ķīnā, kur piesaistīja milzīgu uzmanību), tad ar IIHF PČ jārēķina citi mērogi.
Kamēr IIHF izziņotajā statistikā norādīts, ka lielākā interese bijusi par Zviedrijas-Somijas spēli, kurai šo valstu tirgos kopā bija 1.5 miljonu liela TV auditorija. FIBA statistika liecina, ka PK 2019 finālam bija 160 miljonu cilvēku liela TV auditorija. (TV reitingu uzskaitē gan iespējamas dažādas interpretācijas, kā tieši tiek noteikts auditorijas lielums).
# Tāpat milzīga atšķirība ir starp šo sporta veidu globālo popularitāti. FIBA dati liecina, ka basketbolu uzspēlējuši apmēram 450 miljoni cilvēku, kamēr IIHF pirms dažiem gadiem veiktā aptauja liecina, ka ledus hokeju organizētā mačā uzspēlējuši zem diviem miljoniem cilvēku. (Arī šie skaitļi pārstāv dažādas kategorijas uzskaitē, taču mērogus var noprast).
# Gan basketbola izlase, gan hokeja izlase izpelnījās īpašu sagaidīšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Hokeja izlases panākums tika atzīmēts arī ar oficiālu valsts brīvdienu.
# Pievēršoties treneriem, jāatzīmē, ka gan Luka Banki, gan Harijs Vītoliņš savu izlasi vada divus gadus. Gan vienu, gan otru izlašu spēlētāji treneru kolektīvu publiski atzīmē kā vienu no galvenajiem panākumu iemesliem, un īpaši tiek uzsvērta komandu spēcīga iekšējā klimata izveidošana.
# Ne Banki, ne Vītoliņam pasaules čempionātos nebija pieejams viss arsenāls. Banki uz PK bija spiests vest izlasi bez Porziņģa, Strēlnieka un Lomaža, kamēr Vītoliņam dažādu iemeslu dēļ sastāvā nebija Girgensona, Bļugera un Merzļikina.
[+] [-]
2023 FIBA Basketball World Cup qualification (Americas) piedalās 23 valstis!
Basketbola halles, vietas kur spēlēt basketbolu ir stipri vairāk un tāpēc arī daudz vairāk ir izlašu, bet par stipro konkurenci runāt ir naivi!
Venezuēla kura Pč zaudēja visiem, bet Americas visus grauj!
Ar Kanādu ir pilnīgi tas pats!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Arī profesionāļi var izkrist!
Tomēr basketbolā ir šī masveidība, bet pilnīgi nav tas profesionālisms!
Agrāk man likās, ka to valstu, kur piekopj to profesionālo basketbolu ir vismaz virs 60, bet tagad sāku to apšaubīt!
[+] [-]
Piekrītu Tev.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Serbijas 3 spēcīgāka komanda zaudēja dāņu klubam!
(aiz Crvena Zvezda, Partizan)!
[+] [-]
[+] [-]
Serbi paši saprot, ka viņu citu klubi nav īsti konkurētspējīgi Eiropā!
Savukārt 3 Vācijas klubi startē ČL hokejā un startē gana veiksmīgi!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
4 no tiem dāņi un treneris dānis!
Tātad dānu treneris var apspēlēt serbu treneri!
Kam ir nauda, ir spēlētāji!
Tāpat dāņu klubs nedabūs labākos spēlētājus!
[+] [-]
[+] [-]
Ļoti labi, ka ir tāda līga!
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Zviedrija, Somija, Šveice, Vācija vadošajās līgās ir kopā virs 50 komandām, kas rēķinot kopā ir 100 komandas basketbolā!
[+] [-]
Noteikti ir vairāk profesionālu basketbola komandu, bet 2x vairāk tas jau būtu pārāk liels cipars!
[+] [-]
+1 [+] [-]
Hokejā tas nav tik izteikti!
[+] [-]
Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Serbija, Grieķija, Turcija, Lietuva, Izraēla- 9 valstis!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nonāc pilnīgās pretrunās!
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tas nav bizness no futbola kluba puses, bet labdarība
+1 [+] [-]
Ar basketbolu, handbolu ir par maz!
-1 [+] [-]
Saproti-es jau neesmu pret hokeju.pats ik pa laikam uzspēleju.bet ir jāskatas patiesībai acīs-baskets pasaulē ir krietni izplatītāks.
Hoķī viss krējums ir NHL ,kamer basī arī Eirolīgas čaļi ir līdzvērtīgi meistarībā.
+1 [+] [-]
Izplatītāks profesionālā līmenī arī ir noteikti, bet
ja runājam par ļoti augstu profesionālo līmeni(nemaksā tikai 1000-2000 eiro mēnesī), tad man domas dalās, jo
NHL spēlē tikpat hokejistu, cik NBA, Eirolīgā basketbolistu!
[+] [-]
https://europrobasket.com/overseas-...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]