Basketbola piecinieks vai hokeja bronza? Banki vai Vītoliņš? Vieta diskusijai
Neba nu Trīs Zvaigžņu gada balva ir vienīgais un izšķirošais kritērijs labāko noteikšanai (tautas mīlestību neizmērīsi), par ko tagad līdz gada beigām satrauksies potenciālie laureāti, taču šāda tradīcija ir iedibināta, un sagaidāms, ka arī šī gada beigās mediju, sportistu, žūrijas un līdzjutēju balsojumā tiks noteikti gada izcilnieki, kuru vidū paredzamas arī divas īpaši interesantas nominācijas - gada sporta komanda un gada treneris.
Latvija ne tuvu nav sporta lielvalsts, un dažos gados lielu panākumu trūkums licis gada balvas nominācijās meklēt piemērotus kandidātus. 2021. gadā par gada komandu otro reizi pēc kārtas tika atzīta Latvijas vīriešu volejbola izlase, kas toreiz tika EČ astotdaļfinālā. Tiesa, uz to varēja paskatīties arī no citas puses - šim sasniegumam pietika ar vienu uzvaru apakšgrupas piecās spēlēs, kamēr gada kopējā bilance izlasei bija 17 spēles un 16 zaudējumi. Vienīgā cita izvirzītā kandidāte toreiz bija hokeja izlase.
2022. gadā situācija bija vienkāršāka, jo vīriešu basketbola izlase pagātnes dūmos atstāja izgāšanos EČ kvalifikācijā un pārliecinoši nokārtoja vietu PK finālturnīrā, un atzinību nopelnīja arī Luka Banki kā gada treneris.
Tagad basketbola izlase aizvadījusi izcilu Pasaules kausu, pārspējot visas uz sevi liktās cerības, kamēr Banki tika atzīts par visa finālturnīra labāko treneri. Normālā gadā šeit nebūtu divu runu par to, kuri tiks izsaukti uz skatuves Trīs Zvaigžņu balvas ceremonijā, taču šis Latvijas sportā nav normāls gads. Gluži vienkārši nav, jo visus savus iepriekšējos sasniegumus pārsita arī Latvijas sportā īpašu vietu ieņemošā hokeja izlase.
Šeit saprotami dažādi viedokļi un atšķirīgi argumenti, jo pati Trīs Zvaigžņu balvas būtība ir tāda, ka jāsalīdzina dažādas lietas, bet skaidri kritēriji noteikti nav, būtībā interpretāciju par to, kas tad īsti ir "Gada treneris" un "Gada komanda", atstājot pašu balsotāju ziņā. Attiecīgi arī šis raksts nepretendē uz viena vai otra viedokļa nostiprināšanu, bet gan vielu pārdomām un vietu diskusijai, ko ceram redzēt šī raksta komentāros.
# Pirmais arguments ir acīmredzamais un pragmatiskais. Hokeja izlase ieguva PČ bronzu, basketbola izlase bija divas vietas zemāk - piektajā vietā pasaulē.
# Tikpat bezkaislīgs ir fakts par konkurenci - FIBA Pasaules kausa kvalifikācijā piedalījās 80 valstis (plus Japāna un Filipīnas kā mājinieces), kamēr IIHF kvalifikācijas nemaz nav, bet PČ kopumā piedalās 56 valstis. FIBA finālturnīrā spēlēja 32 valstis, kamēr hokeja PČ elites divīzijā bija 16 valstu konkurence. Liela atšķirība arī izlašu līmeņos un favorītu skaita ziņā, basketbolā valdot tīri skaitliski lielākai konkurencei.
# Basketbola izlasei šī bija debija PK, tiesa, tās lielākais triumfs joprojām ir 1935. gada Eiropas čempiones tituls. Tāpat nesenā vēsturē ir arī cita piektā vieta - 2017. gada Eiropas čempionātā, kas vidējā līmeņa ziņā no PK nemaz tik daudz neatpaliek. Savukārt hokeja izlasei šogad bija pirmā reize, kad izdevies tikt augstāk par septīto vietu kādā augstākā līmeņa turnīrā, uzreiz uzlecot uz trešo vietu.
# Hokeja PČ norisinās katru gadu, attiecīgi bronzas statuss būs jāaizstāv jau pēc astoņiem mēnešiem. Savukārt basketbola PK notiek reizi četros gados.
# Hokeja izlase PČ desmit spēlēs guva septiņas uzvaras, ieskaitot divas "play-off" uzvaras - ceturtdaļfinālā un bronzas spēlē. Basketbola izlase PK astoņos mačos tika pie sešām uzvarām, no trim "play-off" mačiem uzvarot divos, tiesa, par nieka tiesu zaudējot pašā svarīgākajā (ceturtdaļfinālā).
# Ne hokeja izlasei, ne basketbola izlasei nevar norādīt uz vieglu kalendāru vai paveikšanos pretinieku ziņā. Hokeja izlase apspēlēja Čehiju, Šveici, Zviedriju un ASV, kamēr basketbola izlase tika galā ar Franciju, Spāniju, Brazīliju, Itāliju un Lietuvu.
# Basketbola izlase savus panākumus guva daudz lielākas auditorijas acu priekšā. PK2023 dati vēl nav izziņoti, taču, ja tie ir kaut apmēram tuvumā PK2019 līmenim (PK toreiz gan notika Ķīnā, kur piesaistīja milzīgu uzmanību), tad ar IIHF PČ jārēķina citi mērogi.
Kamēr IIHF izziņotajā statistikā norādīts, ka lielākā interese bijusi par Zviedrijas-Somijas spēli, kurai šo valstu tirgos kopā bija 1.5 miljonu liela TV auditorija. FIBA statistika liecina, ka PK 2019 finālam bija 160 miljonu cilvēku liela TV auditorija. (TV reitingu uzskaitē gan iespējamas dažādas interpretācijas, kā tieši tiek noteikts auditorijas lielums).
# Tāpat milzīga atšķirība ir starp šo sporta veidu globālo popularitāti. FIBA dati liecina, ka basketbolu uzspēlējuši apmēram 450 miljoni cilvēku, kamēr IIHF pirms dažiem gadiem veiktā aptauja liecina, ka ledus hokeju organizētā mačā uzspēlējuši zem diviem miljoniem cilvēku. (Arī šie skaitļi pārstāv dažādas kategorijas uzskaitē, taču mērogus var noprast).
# Gan basketbola izlase, gan hokeja izlase izpelnījās īpašu sagaidīšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Hokeja izlases panākums tika atzīmēts arī ar oficiālu valsts brīvdienu.
# Pievēršoties treneriem, jāatzīmē, ka gan Luka Banki, gan Harijs Vītoliņš savu izlasi vada divus gadus. Gan vienu, gan otru izlašu spēlētāji treneru kolektīvu publiski atzīmē kā vienu no galvenajiem panākumu iemesliem, un īpaši tiek uzsvērta komandu spēcīga iekšējā klimata izveidošana.
# Ne Banki, ne Vītoliņam pasaules čempionātos nebija pieejams viss arsenāls. Banki uz PK bija spiests vest izlasi bez Porziņģa, Strēlnieka un Lomaža, kamēr Vītoliņam dažādu iemeslu dēļ sastāvā nebija Girgensona, Bļugera un Merzļikina.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kopumā, puslīdz augsta līmeņa izlases ir apmēram 20
[+] [-]
Visi tie Dinamo, CSKA, Spartaki, vairāki sportaveidi vienlaikus vienā sulā vārījās
-2 [+] [-]
Muļķīt, ieprogrammēts tu tāpē, ka tev tēmiņas ir divas, trīs un visas 1:1 atgremotas no vates zombijkastes. Tas ir absolūti nožēlojami, ka latvietim pat kara laikā var iestāstīt, ka lielākais ienaidnieks ir ASV un lielākā problēma pasaulē ir geju praids. Tu tak esi pilnīgi amēba, ko tev ieprogrammē, to tu truli atstāsti tālāk, principā tādām aitām var iestāstīt jebko.
+1 [+] [-]
23 gadīgs spēlētājs(ar traumu vēsturi) arī uzreiz pie NHL minūtēm netiks!
Nosūtīs uz AHL vispirms!
[+] [-]
Eiropietim īsti ārpus ZA vai Eiropas nav jēgas braukt, ja neskaita, ka basketbolā klāt nāk lielāks Āzijas tirgus, kur ir leģionāru limits!
Ķīnā laikam tikai amerikāņi var spēlēt, bet lielākas iespējas ir Japāna, Koreja, bet arī tur ir limits!
Argentīna, Brazīlīja algu līmenis neatbilst pat vidusmēra Eiropas basketbola līgām!
Basketbols ir daudz populārāks, bet profesionāliem basketbolistiem tas īpaši dzīvi neuzlabo, ja vien tu nespēlē NBA un nenoslēdz tur lielo līgumu!
Tas ir tāpat kā tenisā- teniss drausmīgi populārs, bet to lielo pelnītāju ir gaužām maz!
[+] [-]
Arī tenisā to var novērot! Ir ļoti daudz turnīri, kuros maksā ļoti maz, bet viņi ir!
[+] [-]
Ja, piemēram, būtu tāda amizanti ciniska izvēle, proti, dzīvot pasaulē, kurā ir tikai un vienīgi Hokeja top 16-20 valstis, bet pārējās valstis ir nahrenizētas nebūtībā, vai otrs variants, pasaulē ir visas valstis, izņemot Hokeja top 16-20, personiski es ne mirkli nešauboties izvēlētos pirmo variantu!
[+] [-]
Tas pats ar Čehiju, Zviedriju, ASV hokejā!
Uzvarēt tās izlases, kurās kāju esi spēris- tikai kādā pārlidojumā, tad būtiski neko nemaina!
[+] [-]
Ja ir runa par bieži pieminēto Vāciju, tad ieteiktu aiziet kaut uz vienu handbola spēli. Esmu dzīvē bijis tur uz divām spēlēm klātienē. Tur tiešām fani rauj nost jumtu pat regulārā čempionāta spēlē. Pluss, viņiem handbolā ir lielākas tradīcijas nekā basketbolā un ledus hokejā. Par futbolu vispār nav jēgas apspriest, jo tur pat ir problēmas dabūt biļetes uz spēlēm kādu laiku uz priekšu. Basketbolā arī tagad piepildītas tribīnes ir norma. Ne velti viņiem ir piešķirtas kvotas Eirolīgā, kurā ir drastiski finansiālie nosacījumi un papildus prasības pilsētas infrastruktūrai. Jā, arī ledus hokejā ir pilnas tribīnes pilsētās, kurās ir tradīcijas šajā sporta veidā, bet tur tāpat tas ir tikai viens no sporta veidiem, gluži kā basketbols.
Katrā valstī (lielākās valstīs arī reģionos) ir savas sporta tradīcijas. Ledus hokejs uz top sporta veidu pretendē tikai ziemeļu valstīs. Citur ir cita dzīve. Tajā pašā ASV, ja iedzīvotājam piedāvās iespēju tikt uz NFL vai NHL spēli, tad lielais vairums aizies uz NFL spēli. Starp NHL un NBA būs izvēle izteikti atkarīga no reģiona vai pilsētas.
Tātad, ja sākam paiet kartē uz mērenās klimata joslas lejasdaļu, tad tur jau ledus hokejam nav gandrīz nekādas aktualitātes pret futbolu un basketbolu, vai jebkuru citu vasaras OS komandu sporta veidu.
[+] [-]
Neviens nav tik liels idiots, lai veidotu daudzas profesionālas hokeja līgas +40 grādos
Handbola vilcējs ir Vācija, bet handbols algu ziņā ir vieni pakāpi zemāk par hokeju, basketbolu un labākās algas ir Eirolīgas/NHL zemākās algas!
Miljoni var trenēties handbolā, bet lielākās algas nosaka Vācijas bundeslīga!
ASV, Kanāda basketbolā, hokejā tomēr lielāks tirgus un labāk prot pārdot!
Atpakaļ pie tēmas!
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ko teicu par Vāciju, tā ir realitāte. Futbols un handbols viņiem ir top sporta veidi. Lai arī handbolā viņiem nav mega algas kā futbolā, bet tas tāpat ir tradīcijām bagāts tautas sporta veids. Tas, ka mēs to slikti saprotam, tā ir mūsu problēma.
Latvijā hokejs paņēma fanus no 1997.gada un, ņemot vērā, ka ilgu laiku mums nebija alternatīvas kam sekot līdzi, sanāca, ka fanošana par ledus hokeja izlasi kļuva par tradīciju. Tad tikai vēlāk parādījās Biedriņš un co, kuri sāka radīt lielāku ažiotāžu par basketbolu, kurš globāli bija daudz atzītāks sporta veids. Tajā pašā laikā basketbols Latvijā visu laiku arī ir palicis aiz ledus hokeja, jo ledus hokejā mums bija labas vietas uz nelielās nopietnās konkurences rēķina.
Kaut kā tā arī sanāk no vēsturiskā skatu punkta.
Pamēģini no ASV nopirkt NFL vai beisbola leģendas spēlētāja kartiņu ar parakstu. Sapratīsi pēc cenas, cik svarīgi ir šie sporta veidi ASV.
[+] [-]
https://www.spotrac.com/mlb/rankings/
[+] [-]
Tālāk jau NHL nosedz gan NBA līmeņa algas, gan Eirolīgas un Eiropas top līgu algas!
-1 [+] [-]
[+] [-]
PČ nav nekas liels uz vispārējā basketbola un NBA fona!
Futbola Pč ir pavisam citi mērogi, jo Joško Gvardiol tika skatīts 14x vairāk kā Žagars(Pč laikā)!
[+] [-]
Žagars 25t dienā labākais!
Pilnīgs kosmoss starp NBA un Pč!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Man jau šķiet, ka arī basketbolam vajadzētu tādu kā Čempionlīgu, kur piedalās no sākuma vismaz 40 valstis(arī visi mazie)
Izspēlē grupu turnīru fāzes, Round 16, utt!
Tās pat varētu paralēles tagadējai Eirolīgai!
9 valstis un Eirolīga tas galīgi nav nopietni, lai paceltu vēl augstāk!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Krustojumos varbūt arī apgrozās pasaules mērogs, bet 90% uz kredītiem sēž un lielākā daļa nevar kapeikas atvēlēt!
Tas pats ar basketbolu un popularitāti!
Basketbols populārs, bet basketbolam naudu var atvēlēt tikai nedaudzi miljoni no daudzajiem Āzijas miljardiem!
Secinājums, ka tai popularitātei būtiska seguma nav!
[+] [-]
Tur jau sākās tā īstā un reālā popularitāte
-2 [+] [-]
[+] [-]
Āzijā, Āzijā 5 miljardi iedzīvotāju basketbola tirgi ir mazāki gan par ASV, gan par Eiropu(kopā nav pat miljards)!
[+] [-]
Pārējiem sporta veidi balstās uz saviem "smaguma centriem".
Piemēram Manchester United seko miljoni Taizemē, Indonēzijā, Japānā, Ķīnā!