Ķeķis: "Nevaru iedomāties, ka LBL2 līmenī varētu spēlēt kur citur kā Saldū"

22 gadus vecais Saldus sporta skolas audzēknis Kristers Ķeķis šosezon savai komandai palīdzējis ar caurmērā 8,9 punktiem un 5,7 rezultatīvām piespēlēm vidēji spēlē. Aizvadītajā piektdienā Ķeķis bija viena no atslēgas figūrām laukumā, lai pagarinātu "Saldus" vienības sezonu. Izbraukuma spēlē Limbažos basketbolists trāpīja četrus no astoņiem tālmetieniem un kopumā guva 16 punktus, gādājot par sērijas rezultāta izlīdzināšanu pēc uzvaras 77:66. Uz karstām oglēm basketbolists pēc spēles komentēja sērijas gaitu portālam Sportacentrs.com, ieskicējot duelēšanos pret limbažniekiem un pastāstot arī par savu samērā unikālo statusu BK "Saldus" komandā.

Aizraujoša spēle, nokaitētas emocijas. Pašam arī pēc katra sekmīgā trejača un rezultatīvās piespēlēs nāca ārā lielas emocijas. Kā tu noraksturotu šo sērijas otro spēli?
Sākums noteikti neaizgāja tā, kā mēs gribētu. Daudz metām garām no groza apakšas. Tur mēs pazaudējām pārsvaru, kas ļāva spēlei izvērsties tik līdzīgai.

Kas notika Saldus spēlē? Kādēļ pirmajā mačā neizdevās uzvarēt savu skatītāju priekšā?
Tur mums bija tālmetienu problēma - nevarējām iemest. Ja nemaldos, pirmajā puslaikā iemetām tikai vienu no 15 tālmetieniem, kas mums ir ļoti neraksturīgi. Manuprāt, tādēļ mums spēle neaizgāja, jo nedabūjām tās pozitīvās emocijas no iemestajiem trīspunktniekiem. Tādēļ pirmo spēli arī zaudējām.

Pats gan visās šajās sērijās neesi bijis iesaistīts, bet vai komandas ģērbtuvju sarunās ir jūtama principialitāte pret "Limbažu" komandu? Vai nav tā, ka jau pretīgi bieži šie paši pretinieki nāk izslēgšanas spēlēs?
Jā, tie nav tie ērtākie pretinieki mums. Mēs jau arī ģērbtuvēs iesmejam par to, ka "Limbaži" jau ir trešo gadu pēc kārtas. Mēs zinām, ka tas duelis nebūs viegls ne mums, ne viņiem. Būs kapiņš! Trešo gadu tiekamies, un visi grib uzvarēt. Tas padara šīs spēles agresīvas un aktīvas.

Tas, ka "Limbaži" tā teikt sačakarēja Jankam Blūmam karjeras beigas un neļāva izcīnīt medaļas Saldū, par to arī tiek pārspriests?
Nē, pat to jau vairs nē. Tā ir pagātne, un par to vairs netiek spriests. Varbūt kaut ko pajokojam, bet tas ir aiz muguras. Mums ir jākoncentrējas tikai šai sezonai un runājam tikai par šo sezonu.

Tās emocijas, kas nāca no tevis ārā šajā spēlē, vai arī ikdienas mačos esi tik emocionāls? Vai arī tas ir šis play-offa, tā teikt haips, kas paceļ to visu citā līmenī?
Domāju, ka tas ir tas play-offa haips. Visu sezonu esmu klusējis. Nav pašam bijusi tā labākā sezona. Redzot, ka rezultāts ir neizšķirts, un trāpot play-offā to tālmetienu, kas dod to +3 vai +6, tās emocijas pašas nāk ārā. Pateicoties tām emocijām. spēle arī aiziet.

Kas pašiem ir jāizdara sērijas trešajā spēlē, lai nopelnītu došanos tālāk un tikšanu pie cīņas ar "Gulbenes Bukiem"? Galu galā skatītāji arī ļoti vēlēsies redzēt uzvaru.
Noteikti mums ir jāpilda vairāk tas, ko treneris saka. Viņš mums visu pareizi pasaka priekšā. Mums ir tikai jāizdara. Tās niansītes ir pašas galvenās. Ja laicīgi nenomainamies vai nokavējam bloku, tad rodas problēmas. Precīzi to izpildīt ir galvenā atslēga. Protams, iemestie metieni ir tas, kur mēs gūstam emocijas. Ja metieni neiekrīt, tad mēs nonākam mazā nokdaunā. Līdz ko metieni krīt, tā mums spēle aiziet, un fani mūs pavelk uz priekšu - viss izdodas.

Pagājušajā sezonā redzēju, ka "Saldus" komandai pievienojies kā spēlētājs, kuram ir savs sponsors. Kā tas viss notiek? Manuprāt, pie mums tas ir tāds vismaz publiski iepriekš nebijis gadījums.
Jā, šķiet, ka tas ir iepriekš nebijis. Jāsaka liels paldies trenerim Edgaram Buiķim, kurš to visu manu darbu novērtē, kā es trenējos, spēlēju un cīnos. Mans uzdevums ir katru dienu iet un trenēties divreiz dienā. Spēlēs jāparāda visu to, ko varu parādīt.

Tā trenēšanās divreiz dienā ir tādā profesionālā vai pusprofesionālā līmenī?
Grūti jau tā pašam pateikt. Nekas profesionāls jau tur īsti nav. Vienkārši ej un dari to, kas man patīk. Daru savu hobiju. Ikdienā ar basketbolu nodarbojos jau 16 vai 17 gadus. Daru to, kas man sagādā emocijas un prieku. Es esmu laimīgs.

Kristers Ķeķis kopā ar Saldus nākotnes basketbolistiem. Foto: Jānis Riņķis

Cik tev daudz nozīmē Nacionālajā līgā spēlēt tieši "Saldus" rindās? Cik nozīmīgs ir tas lokālpatriotisms?
Tas ir pats vissvarīgākais. Es pat nespēju iedomāties, ka kādreiz spēlētu LBL2 kādā citā komandā. Tas būs tikai un vienīgi "Saldus". Tā ir mana dzimtene, tur es uzaugu, tur ir manas mājas, mana ģimene, mani radi un visi draugi. Sirdī būs tikai un vienīgi Saldus!

Lasi vēl...

# Immers: "Basketbols krusto ceļus - uz Limbažiem atveda sapazīšanās ar Ošiņu"
# Pļavnieks: "Visi džeki "Jelgavas" komandā man ir čomi, vienkārši baudu"
# Savčenko: "Mēs, vecie, vēl ļoti gribam spēlēt, negriežam ceļu jaunajiem"
# Ginters: "Basketbols ir foršs bonuss izglītībai, spēlēt LBL galīgi nav pašmērķis"