Savčenko: "Mēs, vecie, vēl ļoti gribam spēlēt, negriežam ceļu jaunajiem"

Kandavas stāsts uz Latvijas basketbola kartes noteikti ir īpašs. Tā ir mazākā apdzīvotā vieta no kuras nāk ne tikai LBL 2. divīzijas līmeņa čempioni, bet medaļnieki vispār. Kandavnieki valsts otrajā spēcīgākajā turnīrā nonāca 2017./2018. gada sezonā. Katru sezonu starp komandas atslēgas figūrām bijis arī nepilnus divus metrus garais un 32 gadus vecais Arvis Savčenko, kurš šajā vasarā pārņēma komandas kapteiņa pilnvaras no komandas punktu mašīnas Guntara Strāķa.

Iesākumā par lietu, kas neattiecas uz tevi pašu, bet varbūt vari ieskicēt. Redzam, ka uz spēli pret Valmierā esat atbraukuši īsā sastāvā. Vai tas ir apzināts lēmums, lai dotu iespēju gūt pieredzi tiem, kam tā lieti noderētu? Vai arī ir kāda epidēmija komandā?
Tas ir decembris - slimošana. Bija jau iepriekš zināms, ka viens netiks. Otrs pateica šorīt no rīta, ka ir temperatūra. Mums priekšā vēl ir diezgan svarīgas spēles līdz Jaunajam gadam. Tādēļ nav ko mocīt cilvēkus.

Kā tu varētu novērtēt "Kandavas" šīs sezonas skrējienu Latvijas kausā. Divas sērijas, kurās bija visai atšķirīgi spēku samēri. "Jaunpils" jūsu līmenim nedaudz par zemu, bet "Valmieras" rieksts nedaudz par cietu.
Pats pret "Jaunpili" nespēlēju. Iepriekšējās spēlēs biju nedaudz satraumējis celi, tādēļ ārsts neļāva tās spēles spēlēt. Pret "Valmieru"... ehh... Mums ir nomainījušies spēlētāji. Neesam savu ritmiņu līdz galam atraduši. Tas noteikti patraucēja. Paši jau gribējām labāk, bet pirmajā spēlē tā pēdējā ceturtdaļa iegāza.

Kas notika tajā ceturtajā ceturtdaļā? Līdz tai spēle attīstījās visai līdzīgi, bet noslēdzošajā periodā izskatījās, ka paši sākāt trakot.
Jā. Viena lieta ir trakot. Otra lieta - "Valmiera" ļoti ātri realizēja mūsu kļūdiņas. Bija tas -5. Tad trīs kļūdas, viņiem trīs trīpunktnieki, un jau padsmit punkti starpā. Var redzēt, ka viņu līmenis ir citādāks. Viņi nekavējoties māk mūsu kļūdas pārvērst punktos, nevis kā mēs, kas nemāk nepiedot.

Esi šogad pārņēmis komandas kapteiņa funkcijas. Vai tas ģērbtuvē kaut kā ir mainījis to, kā tev ir jārīkojas?
Nekas īpaši nav mainījies. Vienīgais, kas ir mainījies, ir tā roku salikšana un bļaušana kā kapteinim. Pārējais ir kā bija, jo esam jau daudzus gadus kopā kā komandas kodols. Nekāds liels slogs ar šo kapteiņa nosaukumu nav nācis klāt. Ja viss tas motoriņš strādā, tad nav vajadzība neko speciāli mainīt.

Ieskicē komandas sniegumu šosezon "Ramirent" līgā. Zaudējumi ir nākuši nedaudz vairāk nekā noteikti to pašiem būtu gribējies. Vai tas ir saspēles vadītāja nomaiņas faktors, vai ir arī kādi citi apstākļi, kādēļ spēle nav tik labi vedusies pēc pagājušās čempionu sezonas?
Ir mazās lietiņas, kas pa bišķītim ir salikušās kopā. Ir nomainījies sastāvs. Viens no aizgājušajiem spēlēja lielu lomu, otrs vai trešais mazāku. Tomēr, kamēr jaunie spēlētāji ienāk un iespēlējās, tās esošās lomas pamainās. Arī mēs pamazām paliekam vecāki. Pats uz sevi arī jūtu, ka priekš manis tā vasara bija pārāk gara. Nevaru kaut kā dabūt to ieskrējienu, lai pats justos apmierināts. Ir vairāk zaudējumu nekā mēs paši gribējām. To vairs izmainīt nevaram, bet nekas vēl nav galā. Vairs nevienai komandai neko atdot nevaram, un jāiet uz priekšu ar visiem 100%.

Kandavas līdzjutēji aizvadītā pavasara finālcīņās.

Kā tu varētu noraksturot, kāda ir "Kandavas/Anzāģes" basketbola misija? Ja atminamies pērnā pavasara finālu - lielā Jelgava pret trīs tūkstošus mazo Kandavu, kas knapi pārvar ciema statusu. Kas Kandavas basketbolam ir jādara priekš skatītājiem un priekš jaunajiem puikām?
Viennozīmīgi, tie ir skatītāji, kādēļ mēs to visu darām. Katram mums ir sava dzīve, sava ģimene, tādēļ esam amatieri. Mēs saņemamies un izbrīvējam to laiku tikai tāpēc, lai sāktos tās svarīgākās spēles. Paši redzējāt, ka zāle bija pārpildīta. Tās emocijas... Protams, arī jaunie nāk klāt. Forši, ka arī "Aizdevums" līgā (LBL3) ir izveidojusies komanda, kur jaunie spēlētāji vairāk tiek uzspēlēt. No vienas puses mērķis ir tos jaunos ievilkt iekšā Nacionālajā līgā. Tomēr tās minūtes nav tik daudz, kā mēs gribētu iedot. Nacionālā līga tomēr ir diezgan spēcīga. Ja gribam cīnīties par augstām vietām, tad puikām ir vēl daudz jāpieliek, lai varētu 20 minūtes un vairāk spēlēt.

Kā tu kā pieredzējušais spēlētājs redzi, kas ir tas, kas jaunajam džekam ir jādara laukumā, lai nopelnītu trenera uzticību un nekristu ārā no spēles?
[Dziļdomīgi] Es pat īsti nezinu - jādara tas, ko treneris liek... Zini kā, mēs, vecie, laikam vēl ļoti gribam spēlēt. [smejas] Tā arī ir. Negribam griezt vietu nevienam jaunajam. Nāk puikas un cīnās. Kad notiek treniņi, mums viņi ir diezgan traki. Jaunie ir un cīnās. Es domāju, ka nekaunība ir tas, kas ir vajadzīgs. Ja vari pretiniekiem palīst zem ādas ar savu agresivitāti un nekaunību, tad spēlēsi. Mums jau ir daži labi jaunie, kas ir gatavi šajā gadā spēlēt. Tikai tas, ka viņiem slodze vēl ir diezgan liela. Jāspēlē jaunatnes līgās, LBL 3. divīzijā un Nacionālajā līgā. Tā kā dažiem ir tā pārslodzīte.

Tikko Cēsīs jautāju Ginteram līdzīgu lietu, prasīšu arī tev, bet no otras perspektīvas. Austrumu grupā ir visai liela noslāņošanās, un tāda nopietna cīnīšanās ir starp divām trīs komandām. Vēl ir jaunatnes sistēmu komandas, pret kurām tās spēles mēdz būt ļoti nevienlīdzīgas. Kā jūti to Rietumos, cik daudz interesanto spēļu ir "Kandavas" līmeņa komandai?
Aizpagājušajā gadā bija vairāk tādu sporta skolas līmeņa komandu. Šogad viennozīmīgi ir tādas septiņas komandas, kuras jebkurā brīdī var ieķerties. Mums tā sanāca pret DSN. Aizbraucām un nezinu, ko bijām iedomājušies. Izgājām laukumā un dabūjām iekšās. Sešas septiņas komandas ir tādas, pret kurām nevienā brīdī nevari atslābt. Vienkārši nevari atļauties aizbraukt uz spēli ar otro sastāvu un cerēt, ka uzvarēsi. Šogad tā vairs galīgi nav. To arī tabulā var redzēt, ka nav daudz komandas ar sliktām bilancēm. Daudzas var jebkurā spēlē viena otru uzvarēt, aizķerties. Šogad ir interesanti.

Vasarā pēc "Kandavas/Anzāģes" uzvaras Nacionālajā līgā bija potenciālās runas komandas kāpšanu uz augstāko līgu. Kāds bija tavs personīgais skatījums kā spēlētājam. Vai pats būtu bijis gatavs šim solim augšup?
Manas domas bija tādas 50/50. Nosliece bija uz to, ka vairāk gribētos to vienu gadiņu pirmajā līgā pamēģināt. Cik runāts ar menedžeri Kristapu Gotfrīdu, ja būtu tikai Latvijas līga bijusi, tad mēs tur būtu 100%. Igaunija priekš mums amatieriem, kuriem ir ģimenes un treniņi nav tik regulāri, visiem ir darbs, tas bija tas lielākais šķērslis. Tā jau džeki bija gatavi, bet nav vairs tā, ka mēs gribētu braukt brīvdienās un darbadienu vakaros cīnīties uz Igauniju. Tas vienmēr ir laiks, ko laupi savām ģimenēm.

Lasi vēl...

# Ginters: "Basketbols ir foršs bonuss izglītībai, spēlēt LBL galīgi nav pašmērķis"
# Engers: "Profesionālais sports paņem daudz laika, bet atalgojums nav konkurētspējīgs"
# Sokolovs: "Audzēkņi skatās uz treneri laukumā, arī viņi grib tās emocijas"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis
# Ramanis: "Pēc četru gadu izlaišanas Sigulda atgrieza basketbola mīlestību"