Ramanis: "Pēc četru gadu izlaišanas Sigulda atgrieza basketbola mīlestību"

23 gadus vecais un 206 cm garais Māris Ramanis otro gadu spēlē "Sigulda/Modern house" komandā, kas pērn kļuva par Reģionālās līgas čempionvienību, bet trešdien uzņēma jaunās "Užavas" basketbola kausa sezonas atklāšanas spēli. Siguldiešu basketbolists ieskicēja sajūtas laukumā: "Vienmēr ir patīkami spēlēt pilnā arēnā Siguldā - fani dzen uz priekšu. Tas, ka ir pilnas tribīnes, mums nerada uztraukumu. Jau pērn LBL3 pieradām, ka nāk daudz cilvēki. "Užavas" kauss ir kaut kas citādāks - īpašāks. Gaismas, šovi... Varbūt bija mazliet uztraukums no tā jaunā un nepierastā. Spēli mēs iesākām fantastiski, bet trešajā ceturtdaļā kaut kas notika. Līdzīgi mums bija arī iepriekšējā Nacionālās līgas spēlē pret "Limbažiem", kad trešajā ceturtdaļā mūsu spēlē bija kritums."

Ar pēdējās sekundes tālmetienu "Saldus" komandas pārstāvis Lauris Bērziņš sadeldēja siguldiešu deficītu līdz minimumam. Lai gan spēles sirēna un rezultāts uz tablo vēstīja par siguldiešu zaudējumu (78:88), precīzais metiens ļāva mājiniekiem celt rokas gaisā, parādot kausa izcīņas specifiku, kurā uzvarētāju nosaka divu spēļu summā. Par to, cik daudz rēķināts līdzi starpības turēšanai, Ramanis teica: "Mums ir svarīgi uzvarēt, bet šoreiz, diemžēl, nesanāca. Pirms spēlēs nedomājām par divu spēļu summu, jo katru spēli spēlējam, lai uzvarētu. Šobrīd, protams, tas +/- ir svarīgs. Tukumā jāuzvar ar vismaz diviem punktiem, lai tiktu tālāk."

Ramanis atzina, ka basketbola popularitāte viņa dzimtajā pilsētā ir pārsteigusi: "Siguldā nekad nekas tāds nav bijis. Šis, Kārļa Večena iniciētais projekts, piesaistot sponsorus un izveidojot klubu.... Es pats biju ļoti pārsteigts, cik liels atbalsts mums ir. Domāju, ka Sigulda vairāk ir ziemas sporta veidu pilsēta - visi fano par Dukuriem, skatās biatlonu. Es tiešām nezinu, uz kuru sporta veidu iet vēl vairāk fani. Daudzie līdzjutēji mums ir lielisks atbalsts un vienmēr esam motivēti parādīt, ka varam uzvarēt arī labas komandas "Ramirent" Nacionālajā līgā. Domāju, ka varam būt arī citām potenciālajām Latvijas komandām kā piemērs, kā izveidot komandu no savas pilsētas spēlētājiem, piesaistot tikai dažus nesiguldiešus, un esot gana stiprai komandai. Komandas kodols mums sastāv no Siguldā uzaugušiem spēlētājiem."

Ramaņa cerības kļūt par profesionālu basketbolistu un spēlēt labā Eiropas līmenī pagaisa Itālijā: "Pēc Valmieras parakstīju līgumu ar Itālijas klubu Udīnē. Spēlēju jaunatnes sistēmā ar iespēju trenēties pie A2 sērijas komandas. Bija tā, ka man tur ļoti nepatika. Nevarēju izturēt to neorganizētību un nepatika tas viss Itālijas basketbols kā tāds. Tur jutos ļoti nemotivēts, un jutu, ka ļoti zaudēju savu spēles prasmi. Ļoti gribējās atpakaļ mājās. Pusgadu nospēlēju Itālijā un tad tiku U-18 izlasē pie Uvja Helmaņa un Raimonda Feldmaņa (2017. gadā - aut.piez.). Viņi prasīja, ko plānoju darīt nākamajā sezonā. Teicu, ka gribu palikt Latvijā, ja tāda iespēja ir. Itālijā līgumā bija rakstīta konkrēta summa, kuru viņiem bija man jāmaksā, bet realitātē nesamaksāja pilnīgi neko. Uz tā pamata gribēju to līgumu lauzt. Līgums bija uz pieciem gadiem. Visu šo laiku cīnījos, lai pārtrauktu līgumu, bet itāļi mani negribēja laist prom. Šo piecu gadu laikā oficiāli nevarēju nekur spēlēt, biju Latvijā un pats vienkārši trenējos. Beidzās šis līgums un Kārlis piedāvāja spēlēt Siguldā. Ar Lukas Banki palīdzību uzzinājām, ka tas klubs vairāk neeksistē, un nedēļas laikā dabūju atļauju spēlēt Latvijas oficiālajās līgās. Pirms tam varēju spēlēt tikai "OlyBet" līgā, kas nav FIBA oficiālā līga. Tā kā būtībā pirms tam četrus gadus tikai trenējos."

"Basketbols šobrīd man ir hobijs. Sapratu, ka pēc šiem izlaistajiem gadiem nekur augstāk kā kādreiz sapņoju par Eirolīgu man vairs nav iespējams spēlēt. Neredzēju sevi būt tikai Latvijas Basketbola līgas līmeņa spēlētājam. Nesaskatīju plusus, lai spēlētu basketbolu tikai tādēļ. Basketbolu tagad spēlēju hobija pēc. Sigulda man atgrieza mīlestību pret basketbolu. Man ļoti patīk mūsu komanda un tas, kā mēs trenējamies. Es ļoti izbaudu spēlēšanu šeit. Man tas dod gandarījumu, ka īstenībā tie četri gadi, ko pavadīju tikai trenējoties, ir atmaksājušies ar iespēju spēlēt šeit, manā mīļajā pilsētā Siguldā. Lai gan tagad dzīvoju Rīgā, spēlēt Siguldas līdzjutēju priekšā man rada lielu gandarījumu," atzina "Sigulda/Modern house" komandas centra pozīcijas spēlētājs.

Valmieras basketbola treknajos gados pagājušās desmitgades vidū bija novākta ļoti talantīga jauno spēlētāju paaudze, kas zināmā mērā bija saucama par tā brīža Vidzemes basketbola izlasi. Ar rūjienieti Anriju Mišku Ramanim spēlēšana Valmierā nepārklājās, jo Miška, jau 15 gadu vecumā, aizbrauca uz Spāniju. Jaunatnes līgas U16 un U17 vecuma čempiontitulus valmieriešu rindās Ramanis guva kopā ar savu novadnieku Dāvidu Vīksnu, valmieriešiem Valteru Vēveri, Edgaru Kaufmani, Raineru Kalniņu, Aleksi Ābolu, Elvi Brokānu, mazsalacieti Ojāru Bērziņu, smiltenieti Raineru Hermanovski un citiem spēlētājiem, kuri palika augstāk minēto ēnā.

Māris Ramanis (3. no labās) pēc U-17 čempiontitula iegūšanas. Foto: Romualds Vambuts

Prasīts par to, cik ļoti šī talantu pilnā Valmieras jaunatnes basketbolistu grupa izmantoja savu potenciālu, Ramanis atbildēja: "Katram cilvēkam dzīve ved savu ceļu. Visvairāk savu potenciālu no tās Valmieras jaunatnes komandas izmantoja Dāvids Vīksne. Viņš savā karjerā ir pieņēmis ļoti labus lēmumus. Varbūt došanās uz Ventspili, manuprāt, nebija karjeras sākuma pareizais gājiens. Viņš ir vienīgais, kurš patiešām izmantojis savu iespēju un tagad ar ļoti labu sniegumu dominē "Zeļļos". Protams, vēl ir Valters Vēveris tagad "Ventspilī". Arī par gadu jaunākais Ojārs Bērziņš ir "Liepājā". Tie bija trīs džeki ar pareizāko attieksmi pret treniņiem un visizteiktāko vēlmi spēlēt basketbolu arī profesionāli. Pārējiem es to tik ļoti neredzēju."

Par šīs sezonas vēlmēm siguldiešu rindās Māris Ramanis noteica: "Ar "Siguldu" gribu izcīnīt augstu vietu play-off'os. Jāparāda, ka varam ar šo kodolu spēlēt ne tikai Latvijas trešajā līgā, bet arī parādīt, ka esam spēcīgi otrās līgas līmenī. Man gribas, lai faniem ir interesanti nākt uz mūsu spēlēm. Trešajā līgā, kur uzvaram komandas ar 20 vai 30 punktiem nav tik interesanti kā šeit, kur cīnāmies punkts punktā ar ļoti labām komandām. Tās līdzjutējiem ir citas sajūtas, kad spēles izšķiras pēdējās sekundēs."