Facebook
GoogleLietuvai ceturtais vai Francijai pirmais zelts?
@MarisNoviks
Foto: SIPA/Scanpix
Trīsdesmit astotās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem sasniegušas kulmināciju. Svētdien, 22. septembrī, plkst. 22:00 Stožices arēnā Ļubļanā zelta spēlē tiksies Francijas un Lietuvas valstsvienības. Trīsarpus stundas ātrāk jeb plkst. 18:30 par bronzu sacentīsies Spānijas un Horvātijas groza bumbas meistari.
Francija gaida 78 gadus
Franciju un Lietuvu vieno fakts, ka abas valstis pirmās medaļas Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīja 1937. gadā Rīgā. Lietuvieši Brasas stacijas apkaimē izkala zeltu, savukārt francūži nopelnīja bronzas godalgas.
Turpinājumā komandu ceļš izvērtās atšķirīgs. Lietuva vēl trīs reizes iekļuva finālā, trofeju kolekciju papildinot ar divām zelta (Kauņa 1939, Stokholma 2003) un vienu sudraba (Atēnas 1995) godalgu komplektu. Francija finālu pirmo reizi sasniedza 1949. gadā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, bet līdz nākamajai finālspēlei tai nācās gaidīt 62 gadus.
“Les Bleus” vispār ir pārsituši visus gaidīšanas rekordus. Francija ir piedalījusies 36 no 38 finālturnīriem (absolūtais rekords, izņemot 1969. un 1975. gadu), turklāt 78 gadus palikusi bez galvenās balvas. Salīdzinājumam, Spānija finālā pirmo reizi uzvarēja tikai septītajā piegājienā pēc mēģinājumiem 74 gadu garumā.
Lietuva spēlējusi tikai 12 finālturnīros, toties tās panākumu saraksts ir garāks. Lietuviešu bilance pret francūžiem ir 7-5. Divi no minētajiem panākumiem gūti Sidnejas spēlēs un pasaules čempionātā Turcijā, tādējādi Eiropas cīņās valda kaujiniecisks neizšķirts 5-5.
Lietuvieši Baltu vienības dienā cīnīsies par ceturto Eiropas zeltu. Foto: www.fibaeurope.com
Treneri
Uzvara Eiropas čempionātā automātiski negarantē panākumus klubu līmenī, taču paver ceļu nacionāla mēroga slavai.
Lietuvas stratēģis Jons Kazlausks (bilance finālturnīros 28-13) piecos čempionātos līdz finālam nokļuvis pirmo reizi. 2009. gadā Katovicē viņš izcīnīja bronzas medaļas ar Grieķijas izlasi, bet 1999. gadā Parīzē ar Arvīdu Saboni ierindā finišēja piektajā vietā. Titulu Kazlauskam gan netrūkst – kopā ar Ķīnas izlasi viņš 2005. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ar Kauņas “Žalgiri” triumfēja Saportas kausā (1998) un Eirolīgā (1999). Panākumu saraksts ir ļoti garš, taču Eiropas zelts Lietuvas priekšgalā būtu saldāks par visu.
Vensāns Kolē, atšķirībā no kolēģa, līdz finālam nokļuvis otro reizi pēc kārtas. Viņa bilance 24-6 ir tuvu perfektai, taču Francijai joprojām nav vērtīgākā cēlmetāla. 2003. gadā, būdams galvenā trenera palīgs, Kolē un “Les Bleus” pusfinālā atzina tieši Lietuvas pārākumu (70:74). Stūrmaņa lomā viņa uzvaru un zaudējumu attiecība Eiropā pret lietuviešiem ir neitrāla (1-1): pirms diviem gadiem Viļņā gūts panākums ar 73:67, savukārt Ļubļanā zaudēts ar 62:76.
Pirms divām dienām Kolē tika galā ar “Spānijas sindromu”, revanšējoties pretiniekiem par sāpīgajiem zaudējumiem 2009. gada čempionāta ceturtdaļfinālā (66:86; bilance 8-1 un tikai piektā vieta) un 2011. gada turnīra finālā.
Vensāns Kolē
Spēlētāji
Eiropā nav neviena basketbolista, kurš būtu vairāk pelnījis izcīnīt čempionu kausu nekā Francijas līderis Tonijs Pārkers. Aizsarga attieksme, darbs un meistarība jau šodien padara viņu par dzīvu leģendu. Pārkera individuālajiem sasniegumiem dziļāku dimensiju piešķir viņa pārstāvēto komandu panākumi gan NBA, gan FIBA turnīros. Pat Francijas zaudējuma gadījumā Pārkers uzskatāms par reālu MVP balvas kandidātu.
Talanta ziņā Pārkeru pārspēj uzbrūkošais aizsargs Nikolā Batums, taču viņa nestabilitāte liegusi “Betmenam” visā krāšņumā izpausties Slovēnijā. To pašu var teikt par pārējiem Francijas basketbolistiem, taču komanda kopumā spēj uguņot. Pietiek atcerēties 102 punktu festivālu pret Latviju vai pusfināla otrajā puslaikā pret Spāniju iemestos deviņus trīspunktniekus.
Lietuvai teorētiski trūkst vienīgi saspēles vadītājs Šarūns Jasikēvičs, taču bez viņa komanda sasniegusi labāko rezultātu desmit gadu laikā. “Šaras” prombūtnē saspēles groži pārgājuši Manta Kalnieša un Renalda Seibuta rokās. Pirmais vairāk mīl uzbrūk pats, taču Slovēnijā apliecinājis spēles briedumu un spējis darboties komandas interesēs. Nekur nav pazudusi Kalnieša spēja apspēlēt pretiniekus viens pret vienu, bet Seibutis labāko sniegumu rādījis izslēgšanas turnīrā.
Arī uzbrucēji Lins Kleiza un Jons Mačulis visvairāk atraisījušies “play-off” spēlēs. Viņu kaujas spējas uz savas ādas izjuta horvāti, kamēr garo spēlētāju sekmes izrādījušās pieticīgākas. No otras puses, pirmo cīņu pret Franciju lietuvieši uzvarēja, tieši pateicoties priekšējās līnijas darbībai. Javtoks, brāļi Lavrinoviči, NBA debitanti Valančūns un Motejūns, kā arī Mindaugs Kuzminsks ir ideāls pretspēks atlētiskajiem francūžiem.
Lietuvas līdzjutēji Ļubļanā
22. septembris - Baltu vienības diena
Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot žemaišu un zemgaļu uzvaru Saules kaujā, kas notika 1236. gadā, sakaujot Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kauju dienu - 22.septembri - par Baltu vienības dienu pasludināja 2000.gadā.
+1 [+] [-]
Par Baltu vienību. Latvija, Lietuva jau bunda! Latvija Lietuva jau mostas!
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
+5 [+] [-]
Tomer zel, ka Latvija netika talak. Situacija bija tik labveliga,daudzas komandas atbrauca bez saviem labakajiem speletajiem. Un Latvijai bija laba komanda! Nepiektitu tiem, kuri mazvertiba vaid-ko nu mes, labi ka vispar izkluvam no grupas!Un tada Ukraina, kuru sasita latviesi sesta vieta!? Nezin kad vel tik labveliga situacija Latvijai bus? Protams, ja piepildisies ceribas un klat naks Davis Bertans, Porzingis, Pasecniks, vel kads , tad ir ceribas, bet tad jau ta bus pavisam cita komanda, kurai bus maz kopiga ar so Bagatska komandu!Sis komandas cempionats bija sis, bet izlietu udeni nesasmelsi!
+4 [+] [-]
Buržuāzija viduslaikos...??? Jā mūsu senči BALTI sasita laupītājus, slepkavas un viņu pakalpiņus! Sasita sirotājus, slepkavas krustnešus, krievus un citus pakalpiņus! Kā te jau rakstīja, kas ar uguni atnāks, tas ar uguni tiks padzīts!
Vienotībā spēks, tāpēc vienoti par BALTIEM, pret provokātoriem, iekarotājiem.
PAR BALTIEM, PAR LATVIJU, PAR LIETUVU!
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
BALTI ir indoeiropiešu tautu grupa- LATVIEŠI un LIETUVIEŠI- kas runā BALTU valodās.
Lībieši nav ne balti, ne latvieši!
Zemgaļi pārsvarā ir lietuvieši tagad, jo ar Nameju pārcēlās dzīvot uz Lietuvu. Leiši vispār nekur necīnījās, jo tādu cilšu vispār nav, tie ir valdnieka kalpotāji, kurus iecēla valdnieks, parasti vāca nodevas iekarotājās teritorijās, valdnieka kalpotāji.1236. g. Lietuvas ar vēl nebija, bija dažādas ciltis, kas sāka savienoties (kā Saules kaujā, kad žemaiši, zemgaļi un kurši kopīgi sasita krustnešu ordeni, kas beidza pastāvēt!).
Bez krustnešiem nebūtu Latvijas? Murgs! Tad var teikt bez Bismarka vai Hitlera ar nebūtu!
Par BALTU vienību! Par Latviju, par Lietuvu!
-4 [+] [-]
Kādēļ ignorē to, ka tevis apjūsmotās ciltis un vēlāk arī Lietuvas valsts pieņēma tevis nīsto kristietību? Kādēļ ignorē to, ka vēlāk Jogaila kļuva par Livonijas sabiedroto Lietuvas pilsoņu kara ietvaros, vēlāk atdodot Žemaitiju vāciešiem?
Tev ir ļoti viendimensionāla, uz nacionāliem mītiem balstīta vēstures izpratne, kam ir visai attāls sakars ar realitāti un objektīvu vēstures analīzi.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Bet vispār nav jēgas strīdēties par 800 gadus veciem notikumiem.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
1236 gadā BALTI sasita zobenbrāļu ordeni, Livonijas ordeni BALTI sasita 1410 gadā Žalgira (Grīnvaldes) kaujā. Nebūtu Cēzara un Hanibala nebūtu ar Latvijas...kas būtu, ja būtu var nez ko MURGOT!
Runātu kuršu vai letgaļu valodā, varbūt žemaišu?
Bet mēs runājam BALTU-latviešu valodā! Un mēs esam par BALTU- latviešu un lietuviešu vienību un brālību!
-4 [+] [-]
Latviešu un lietuviešu valodas ir tik līdzīgas, jo tās abas ir baltu valodu grupā, taču jāsaprot, ka "balti" ir lingvistisks grupējums, kam nav nekāda sakara ar ģenētiku vai politiku. Baltu valodas ir krietni senākas par latviešu vai lietuviešu valodām - attiecīgi abām valodām ir kopīga izcelsme.
-3 [+] [-]
Savukārt Grīnvaldes kaujā Livonijas ordeni (tātad mūs) sasita lietuvieši, nevis balti.
Bez vācu ordeņu klātbūtnes slāvu valstisko veidojumu klātbūtne Latvijas teritorijā (it sevišķi austrumos) ievērojami pastiprinātos, savukārt dienviddaļu okupētu tobrīd ļoti spēcīgā Lietuvas valsts, kam sekotu pakāpeniska mazo cilšu pilnīga asimilācija. Nekādas Latvijas nebūtu. Latvijas teritorijā bija nelielas, fragmentētas ciltis, ko no 3 debespusēm aplenca ievērojami spēcīgākas politiskās vienības.
Livonijas ordeņa klātbūtne visai tiešā veidā lika vietējām ciltīm savstarpēji sajaukties mūsdienu Latvijas teritorijas ietvaros. Latviešu etnoss ir radies tieši šī sajaukuma procesā. Attiecīgi secinājums par latviešiem un Latvijas valsti ir diezgan vienkārši izdarāms.
-3 [+] [-]
Tā gan tik tiešām ir spekulācija par tēmu.
+1 [+] [-]
Nekādu jau jaunu informāciju tu nesniedz, bet centies tikai demagoģiski sagrozīt faktus. Tu jau pat enciklopēdiju centies sagrozīt! Jogailas laikā nevarēja būt pilsoņu kara jo pilsoņu vēl nebija!
Izlasi enciklopēdiju-
BALTI IR INDOEIROPIEŠU TAUTU GRUPA- LATVIEŠI UN LIETUVIEŠI, KAS RUNĀ BALTU VALODĀS! TU TO APŠAUBI????(tad izdod savu enciklopēdiju, jo tik Gēbelss var apšaubīt acīmredzamo ar daļu taisnības un daudz daudz meliem)
-2 [+] [-]
Latviski to sauc par pilsoņu karu. Vari saukt par iekšējo konfliktu, ja vēlies. Nosaukums te galīgi nav principiāls.
Latvieši un lietuvieši neapšaubāmi runā baltu valodās, taču tā nav viena tauta, bet gan lingvistiska, vēsturiski etnolingvistiska grupa, kas pēdējās tūkstošgades laikā gājušas pilnīgi atšķirīgus ceļus.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
es i šokā!!! TV6 atkal izceļas!!
Formulu 1 rāda ATKĀRTOJUMĀ laikā, kad ies EČ basketbolā spēle par trešo vietu!!?? KAS? KĀ? KAPĒC? un spēli par trešo vietu pēc fināla spēli, atkārtojumā rāda! Forši?
nez, man jau liekas ka F1 jau sen latvijā vairs neskatās tik daudz cilvēku, lai to rādītu laikā kad iet EČ basketbolā... WTF???
-1 [+] [-]
[+] [-]
Ludzu, vesturnieki!
+1 [+] [-]
Par kopējo vēsturi varu ar painformēt, ja nezini. Pie profesora Kalniņa zinātnisku darbu rakstīju un augstāko novērtējumu dabūju. Starp citu, tava lamāšanās par augstu intelektu neliecina...