Bertāns: "Viss tiek darīts pareizi, tikai nepieciešams laiks"
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
"Kopumā skatoties, mums joprojām ir diezgan jauna komanda, lielākajai daļai brieduma gadi ir vēl tikai priekšā," rezumējot Latvijas izlases sniegumu aizvadītajā Eiropas čempionātā, žurnālam "Sporta Avīze" sacīja Latvijas valstsvienības aizsargs Dairis Bertāns.
"Tikai astoņnieks," komandas mērķi, uzsākot Eiropas čempionāta otro kārtu, atcerējās Dairis. "Zinot, kāda mums tur būs grupa – citas domas nebija. Sākām ar Ukrainu, apspēlējām viņus ļoti pārliecinoši, un tobrīd jau likās, ka nu tikai būs, bet... Bet tad mums serbi drusku pabojāja to pasākumu. Kaut gan – īsti jau neko nesabojāja, atlika pašiem vinnēt vēl tikai vienu maču. Un to mēs nespējām,"
Bertāns saglabā optimismu, lūkojoties izlases nākotnē: "Kopumā skatoties, mums joprojām ir diezgan jauna komanda, lielākajai daļai brieduma gadi ir vēl tikai priekšā. Svarīgākais, lai komandas kodols, visi spēlētāji spēlētu pēc iespējas augstākā līmenī, arvien labākās komandās un patiešām tur spēlētu, nevis tikai būtu. Domāju, tad pēc diviem gadiem tie panākumi arī nekur neizpaliks. Viss ir savās vietās, tikai pašiem pieredze jākrāj un muskuļi jāaudzē. Arī tagad, ja salīdzinām ar iepriekšējo čempionātu Lietuvā – spēlētāju kodols jau bija palicis tas pats, taču solis uz priekšu izdevās pietiekami plats. Domāju – viss tiek darīts pareizi, tikai nepieciešams laiks."
Nākamo sezonu Bertāns pavadīs "Bilbao Basket" vienībā Spānijā, kur savulaik četras sezonas nospēlēja cits mūsu valstsvienības aizsargs un kapteinis Jānis Blūms. "Pagaidām vēl grūti saprast, bet nu Jānis Blūms – te viņu zina visi un visi ir sajūsmā par viņu. Cilvēki, kurus satieku un ar kuriem sanāk parunāt, visi noteikti apjautājas arī par to, kā klājas Jānim. Viņš šeit par latviešiem atstājis ļoti labu iespaidu un ceru, ka varēšu to turpināt nostiprināt," apņēmīgs iet Blūma pēdās ir Dairis.
Interviju ar Dairi Bertānu par pirmajiem iespaidiem Bilbao un aizvadīto Eiropas čempionātu var lasīt jaunajā "Sporta Avīzē".
Zaudējumam Beļģijai nav absolūti nekādu attaisnojumu. Jauni, veci, slimi vai klibi, tādi mači ir jāuzvar celies vai krīti.
Nav teikts arī, ka Blūms un Janičenoks vairs izlasē nespēlēs.
Beigās ar epizodiski labu spēli tāpat nekas ievērības cienīgs netiek sasniegts. Šajā gadījumā zaudējums Beļģijai ļoti iespējams bija brauciena uz PČ vērts.
Un vienalga, kas bija iepriekš, ja nevari uzvarēt, kad to visvairāk vajag. Ar to arī atšķiras uzvarētāji no mūžīgi jaunajiem un perspektīvajiem.
u20 līdz pat finālam izšķirošos brīžus nospēlēja izcili.
Sagrāvām Ukrainu. Nu un? Kurš uz Spāniju brauks?
Mūžīgie aplauzieni LV komandu sporta veidos jau kļuvuši par ikdienu. Skaistas epizodiskas uzvaras, kuras nekad neprotam beigās izmantot, lai sasniegtu kaut ko ievērības cienīgu.
U20 zaudē finālā, U18 vispār bez medaļām paliek, pieaugušie nevar uzvarēt Beļģiju (ar visu tiesnešu un pretinieku palīdzību), lai cīnītos par PČ ceļazīmi.
Es nezinu, laikam esmu stulbs un varu iet d&rst, bet, atskatoties uz šiem visiem 3 notikumiem, mani pārņem rūgtums, nevis baigais prieks, ka viss bija baigi forši. Precīzāk, visu labo iespaidu mūžīgi izdodas sad&@rst ar jau ierastām neveiksmēm pašos atbildīgākajos brīžos.
Tā vietā, lai tagad slavētu sevi un sistu uz pleca ar banālām frāzēm, ka "ceļš jau ir pareizais". Ceļš uz kurieni? Es nekādu ceļu nekur nesaskatīju, visas vecās kaites, kas vienmēr ir bijušas. Spītīga 3pt mešana, spēlēšana pēc pretinieka vijoles utt.
Šī bija tā ļoti retā iespēja, kad tiešām kaut ko varējām sasniegt, jo čempionāts tiešām bija ļoti vājš, ņemot vērā to, ka daudzās izlasēs ne tuvu nebija labākie sastāvi, tapēc salīdzināšana ar čempi Lietuvā nu galīgi ir nevietā. Līdz ar to ir rūgtums par to 11o vietu.
Ir jābūt nikniem uz sevi un paškritiskiem, jālabo savas kļūdas un jāstrādā vēl 3x smagāk, nevis jāsapņo par piena ceļiem uz top vietām.
Pie pašreizejās izlases spēlētāju meistarības ( neviena Eiropas līmeņa top spēlētaja ) 11. vieta ir pat ļoti labs sasniegums. Teikt, ka obligati vajadzēja uzvarēt Beļġiju; it kā tā būtu kaut kāda vidusskolas basketbola komanda.
"Svarīgākais, lai komandas kodols, visi spēlētāji spēlētu pēc iespējas augstākā līmenī, arvien labākās komandās un patiešām tur spēlētu, nevis tikai būtu."
Es pilnīgi pievienojos Daira teiktajam. Līdz nākamajam čempionātam katram ir jāizdara savs darbs, jāpilnveidojas jaunajiem un jāuztur sevi formā mūsu pieredzējušajiem līderiem. Janičenoks, Blūms un arī Šķēle ja būs labā formā, spētu palīdzēt izlasei arī 2015.g.
U18 izlasei var pārmest tikai zaudējumus grupu turnīrā, nevis izšķirošās spēlēs. Par tiesāšanu 1/2 finālā pret horvātiem jau ir viss izrunāts, atliktu tikai uzņemt filmu - komēdiju par tiesnešiem.
Pieaugušo izlase - pietrūka saprāta uzvarēt beļģus. Tieši saprāta/viltības/centra spēlētāja trūkums, jo vairāk kļūdu laukumā nekā tika pieļauts laikam nemaz nebija iespējams pieļaut. Jācenšas nākamreiz Eiropas čempī tikpat labi un vēl mazliet labāk nospēlēt.
Ļauj minēt, nākamajā čempī citas izlases būs spēcīgākas un LV spēle būs mainījusies pa 5% maksimums, ja paveiksies, kaut ko vinnēsim
Lai gan patiesībā nekāda pareizā ceļa nav. Varbūt vajag ņemt vēlreiz tīru tāfelīti un domāt kaut ko jaunu? Gan taktiski, gan, lai sakārtotu spēlētāju galvas pirms izšķirošajiem mačiem? Banāli, protams, jo nevienam nav dūšas atzīt, ka galu galā ar spēli pret Beļģiju izgāzāmies.
Par nākotni varam tikai zīlēt. Tiešām, cerības atkal ir, vienīgi ja nāks klāt pastiprinājums. Ja paliktu tikai šie paši 12, tad cerības uz labāku vietu būtu niecīgas! Bet, gan jau nāks klāt jaunie talanti Dāvis Bertāns, vismaz daži no jaunās plejādes Porzinģis, Pasečniks, Šmits, Siliņš, Žvigurs, Vecvagars, varbūt vēl kāds, bet cik tai komandai būs līdzības ar šo , tas vēl ir jautājums.
Vērtejot gadu kopumā, varbūt pat sasniedzām vairāk nekā iepriekš bija cerēts, bet redzot reālos apstākļus un radušos situāciju, šis gads ir neizmantoto iespēju gads. Pavisam reāli bija U-18 un U-20 iegūt zelta medaļas, bet vīru izlasei iekļūt vismaz ceturdaļfinālā un cīnīties par iespējām tikt uz pasaules čempionātu. Un ja vēl pēkšņi ceturtdaļinālā ar Horvātiju gadītos krītamā diena trīnīšos( citu argumentu jau komandas arsenālā gauži maz), tad pat spīdētu pusfināls! Labi, cerēsim atkal uz gaišu nākotni. . .