Facebook
GoogleLietuvai ceturtais vai Francijai pirmais zelts?
@MarisNoviks
Foto: SIPA/Scanpix
Trīsdesmit astotās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem sasniegušas kulmināciju. Svētdien, 22. septembrī, plkst. 22:00 Stožices arēnā Ļubļanā zelta spēlē tiksies Francijas un Lietuvas valstsvienības. Trīsarpus stundas ātrāk jeb plkst. 18:30 par bronzu sacentīsies Spānijas un Horvātijas groza bumbas meistari.
Francija gaida 78 gadus
Franciju un Lietuvu vieno fakts, ka abas valstis pirmās medaļas Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīja 1937. gadā Rīgā. Lietuvieši Brasas stacijas apkaimē izkala zeltu, savukārt francūži nopelnīja bronzas godalgas.
Turpinājumā komandu ceļš izvērtās atšķirīgs. Lietuva vēl trīs reizes iekļuva finālā, trofeju kolekciju papildinot ar divām zelta (Kauņa 1939, Stokholma 2003) un vienu sudraba (Atēnas 1995) godalgu komplektu. Francija finālu pirmo reizi sasniedza 1949. gadā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, bet līdz nākamajai finālspēlei tai nācās gaidīt 62 gadus.
“Les Bleus” vispār ir pārsituši visus gaidīšanas rekordus. Francija ir piedalījusies 36 no 38 finālturnīriem (absolūtais rekords, izņemot 1969. un 1975. gadu), turklāt 78 gadus palikusi bez galvenās balvas. Salīdzinājumam, Spānija finālā pirmo reizi uzvarēja tikai septītajā piegājienā pēc mēģinājumiem 74 gadu garumā.
Lietuva spēlējusi tikai 12 finālturnīros, toties tās panākumu saraksts ir garāks. Lietuviešu bilance pret francūžiem ir 7-5. Divi no minētajiem panākumiem gūti Sidnejas spēlēs un pasaules čempionātā Turcijā, tādējādi Eiropas cīņās valda kaujiniecisks neizšķirts 5-5.
Lietuvieši Baltu vienības dienā cīnīsies par ceturto Eiropas zeltu. Foto: www.fibaeurope.com
Treneri
Uzvara Eiropas čempionātā automātiski negarantē panākumus klubu līmenī, taču paver ceļu nacionāla mēroga slavai.
Lietuvas stratēģis Jons Kazlausks (bilance finālturnīros 28-13) piecos čempionātos līdz finālam nokļuvis pirmo reizi. 2009. gadā Katovicē viņš izcīnīja bronzas medaļas ar Grieķijas izlasi, bet 1999. gadā Parīzē ar Arvīdu Saboni ierindā finišēja piektajā vietā. Titulu Kazlauskam gan netrūkst – kopā ar Ķīnas izlasi viņš 2005. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ar Kauņas “Žalgiri” triumfēja Saportas kausā (1998) un Eirolīgā (1999). Panākumu saraksts ir ļoti garš, taču Eiropas zelts Lietuvas priekšgalā būtu saldāks par visu.
Vensāns Kolē, atšķirībā no kolēģa, līdz finālam nokļuvis otro reizi pēc kārtas. Viņa bilance 24-6 ir tuvu perfektai, taču Francijai joprojām nav vērtīgākā cēlmetāla. 2003. gadā, būdams galvenā trenera palīgs, Kolē un “Les Bleus” pusfinālā atzina tieši Lietuvas pārākumu (70:74). Stūrmaņa lomā viņa uzvaru un zaudējumu attiecība Eiropā pret lietuviešiem ir neitrāla (1-1): pirms diviem gadiem Viļņā gūts panākums ar 73:67, savukārt Ļubļanā zaudēts ar 62:76.
Pirms divām dienām Kolē tika galā ar “Spānijas sindromu”, revanšējoties pretiniekiem par sāpīgajiem zaudējumiem 2009. gada čempionāta ceturtdaļfinālā (66:86; bilance 8-1 un tikai piektā vieta) un 2011. gada turnīra finālā.
Vensāns Kolē
Spēlētāji
Eiropā nav neviena basketbolista, kurš būtu vairāk pelnījis izcīnīt čempionu kausu nekā Francijas līderis Tonijs Pārkers. Aizsarga attieksme, darbs un meistarība jau šodien padara viņu par dzīvu leģendu. Pārkera individuālajiem sasniegumiem dziļāku dimensiju piešķir viņa pārstāvēto komandu panākumi gan NBA, gan FIBA turnīros. Pat Francijas zaudējuma gadījumā Pārkers uzskatāms par reālu MVP balvas kandidātu.
Talanta ziņā Pārkeru pārspēj uzbrūkošais aizsargs Nikolā Batums, taču viņa nestabilitāte liegusi “Betmenam” visā krāšņumā izpausties Slovēnijā. To pašu var teikt par pārējiem Francijas basketbolistiem, taču komanda kopumā spēj uguņot. Pietiek atcerēties 102 punktu festivālu pret Latviju vai pusfināla otrajā puslaikā pret Spāniju iemestos deviņus trīspunktniekus.
Lietuvai teorētiski trūkst vienīgi saspēles vadītājs Šarūns Jasikēvičs, taču bez viņa komanda sasniegusi labāko rezultātu desmit gadu laikā. “Šaras” prombūtnē saspēles groži pārgājuši Manta Kalnieša un Renalda Seibuta rokās. Pirmais vairāk mīl uzbrūk pats, taču Slovēnijā apliecinājis spēles briedumu un spējis darboties komandas interesēs. Nekur nav pazudusi Kalnieša spēja apspēlēt pretiniekus viens pret vienu, bet Seibutis labāko sniegumu rādījis izslēgšanas turnīrā.
Arī uzbrucēji Lins Kleiza un Jons Mačulis visvairāk atraisījušies “play-off” spēlēs. Viņu kaujas spējas uz savas ādas izjuta horvāti, kamēr garo spēlētāju sekmes izrādījušās pieticīgākas. No otras puses, pirmo cīņu pret Franciju lietuvieši uzvarēja, tieši pateicoties priekšējās līnijas darbībai. Javtoks, brāļi Lavrinoviči, NBA debitanti Valančūns un Motejūns, kā arī Mindaugs Kuzminsks ir ideāls pretspēks atlētiskajiem francūžiem.
Lietuvas līdzjutēji Ļubļanā
22. septembris - Baltu vienības diena
Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot žemaišu un zemgaļu uzvaru Saules kaujā, kas notika 1236. gadā, sakaujot Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kauju dienu - 22.septembri - par Baltu vienības dienu pasludināja 2000.gadā.
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Arheoloģijā un ģenētikā (vai teorētiskajā fizikā, piemēram) nenotiek politiski motivētas cīņas. Vismaz ne šajā gadījumā.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]