Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 3

Lietuvai ceturtais vai Francijai pirmais zelts?

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Lietuvai ceturtais vai Francijai pirmais zelts?
Tonijs Pārkers un Jons Valančūns
Foto: SIPA/Scanpix

Trīsdesmit astotās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem sasniegušas kulmināciju. Svētdien, 22. septembrī, plkst. 22:00 Stožices arēnā Ļubļanā zelta spēlē tiksies Francijas un Lietuvas valstsvienības. Trīsarpus stundas ātrāk jeb plkst. 18:30 par bronzu sacentīsies Spānijas un Horvātijas groza bumbas meistari.

Francija gaida 78 gadus

Franciju un Lietuvu vieno fakts, ka abas valstis pirmās medaļas Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīja 1937. gadā Rīgā. Lietuvieši Brasas stacijas apkaimē izkala zeltu, savukārt francūži nopelnīja bronzas godalgas.

Turpinājumā komandu ceļš izvērtās atšķirīgs. Lietuva vēl trīs reizes iekļuva finālā, trofeju kolekciju papildinot ar divām zelta (Kauņa 1939, Stokholma 2003) un vienu sudraba (Atēnas 1995) godalgu komplektu. Francija finālu pirmo reizi sasniedza 1949. gadā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, bet līdz nākamajai finālspēlei tai nācās gaidīt 62 gadus.

“Les Bleus” vispār ir pārsituši visus gaidīšanas rekordus. Francija ir piedalījusies 36 no 38 finālturnīriem (absolūtais rekords, izņemot 1969. un 1975. gadu), turklāt 78 gadus palikusi bez galvenās balvas. Salīdzinājumam, Spānija finālā pirmo reizi uzvarēja tikai septītajā piegājienā pēc mēģinājumiem 74 gadu garumā.

Lietuva spēlējusi tikai 12 finālturnīros, toties tās panākumu saraksts ir garāks. Lietuviešu bilance pret francūžiem ir 7-5. Divi no minētajiem panākumiem gūti Sidnejas spēlēs un pasaules čempionātā Turcijā, tādējādi Eiropas cīņās valda kaujiniecisks neizšķirts 5-5.

Lietuvieši Baltu vienības dienā cīnīsies par ceturto Eiropas zeltu. Foto: www.fibaeurope.com

Treneri

Uzvara Eiropas čempionātā automātiski negarantē panākumus klubu līmenī, taču paver ceļu nacionāla mēroga slavai.

Lietuvas stratēģis Jons Kazlausks (bilance finālturnīros 28-13) piecos čempionātos līdz finālam nokļuvis pirmo reizi. 2009. gadā Katovicē viņš izcīnīja bronzas medaļas ar Grieķijas izlasi, bet 1999. gadā Parīzē ar Arvīdu Saboni ierindā finišēja piektajā vietā. Titulu Kazlauskam gan netrūkst – kopā ar Ķīnas izlasi viņš 2005. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ar Kauņas “Žalgiri” triumfēja Saportas kausā (1998) un Eirolīgā (1999). Panākumu saraksts ir ļoti garš, taču Eiropas zelts Lietuvas priekšgalā būtu saldāks par visu.

Vensāns Kolē, atšķirībā no kolēģa, līdz finālam nokļuvis otro reizi pēc kārtas. Viņa bilance 24-6 ir tuvu perfektai, taču Francijai joprojām nav vērtīgākā cēlmetāla. 2003. gadā, būdams galvenā trenera palīgs, Kolē un “Les Bleus” pusfinālā atzina tieši Lietuvas pārākumu (70:74). Stūrmaņa lomā viņa uzvaru un zaudējumu attiecība Eiropā pret lietuviešiem ir neitrāla (1-1): pirms diviem gadiem Viļņā gūts panākums ar 73:67, savukārt Ļubļanā zaudēts ar 62:76.

Pirms divām dienām Kolē tika galā ar “Spānijas sindromu”, revanšējoties pretiniekiem par sāpīgajiem zaudējumiem 2009. gada čempionāta ceturtdaļfinālā (66:86; bilance 8-1 un tikai piektā vieta) un 2011. gada turnīra finālā.

Vensāns Kolē

Spēlētāji

Eiropā nav neviena basketbolista, kurš būtu vairāk pelnījis izcīnīt čempionu kausu nekā Francijas līderis Tonijs Pārkers. Aizsarga attieksme, darbs un meistarība jau šodien padara viņu par dzīvu leģendu. Pārkera individuālajiem sasniegumiem dziļāku dimensiju piešķir viņa pārstāvēto komandu panākumi gan NBA, gan FIBA turnīros. Pat Francijas zaudējuma gadījumā Pārkers uzskatāms par reālu MVP balvas kandidātu.

Talanta ziņā Pārkeru pārspēj uzbrūkošais aizsargs Nikolā Batums, taču viņa nestabilitāte liegusi “Betmenam” visā krāšņumā izpausties Slovēnijā. To pašu var teikt par pārējiem Francijas basketbolistiem, taču komanda kopumā spēj uguņot. Pietiek atcerēties 102 punktu festivālu pret Latviju vai pusfināla otrajā puslaikā pret Spāniju iemestos deviņus trīspunktniekus.

Lietuvai teorētiski trūkst vienīgi saspēles vadītājs Šarūns Jasikēvičs, taču bez viņa komanda sasniegusi labāko rezultātu desmit gadu laikā. “Šaras” prombūtnē saspēles groži pārgājuši Manta Kalnieša un Renalda Seibuta rokās. Pirmais vairāk mīl uzbrūk pats, taču Slovēnijā apliecinājis spēles briedumu un spējis darboties komandas interesēs. Nekur nav pazudusi Kalnieša spēja apspēlēt pretiniekus viens pret vienu, bet Seibutis labāko sniegumu rādījis izslēgšanas turnīrā.

Arī uzbrucēji Lins Kleiza un Jons Mačulis visvairāk atraisījušies “play-off” spēlēs. Viņu kaujas spējas uz savas ādas izjuta horvāti, kamēr garo spēlētāju sekmes izrādījušās pieticīgākas. No otras puses, pirmo cīņu pret Franciju lietuvieši uzvarēja, tieši pateicoties priekšējās līnijas darbībai. Javtoks, brāļi Lavrinoviči, NBA debitanti Valančūns un Motejūns, kā arī Mindaugs Kuzminsks ir ideāls pretspēks atlētiskajiem francūžiem.

Lietuvas līdzjutēji Ļubļanā

22. septembris - Baltu vienības diena

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot žemaišu un zemgaļu uzvaru Saules kaujā, kas notika 1236. gadā, sakaujot Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kauju dienu - 22.septembri - par Baltu vienības dienu pasludināja 2000.gadā.

Čempionu kauss pirmdien nonāks

  • 178

  • 269


  +2 [+] [-]

, 2013-09-22 23:28, pirms 11 gadiem
chr1sT rakstīja: Po.rnograafija laukumaa...
Juus veel te? Luudzu nerakstiet mums te savus komentaarus. Esiet apnicis sen jau.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -1 [+] [-]

, 2013-09-22 23:28, pirms 11 gadiem
chr1sT rakstīja: Vispaar jau sudrabs leishiem ir arii labs sasniegums Bet nu tikai ne afrikaanjiem zelts...
Ja ņem vērā to, cik vāji leiši bij visa čempja laikā, tad jāsaka, ka fināls jau ir tik pat kā sensācija.

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:28, pirms 11 gadiem
Man zel lietuvu ';

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:29, pirms 11 gadiem
chr1sT rakstīja: Merkele uzvar, FDP ar Vjetvaacieti Rösler fiasko
Par ko pats balsoji?

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:29, pirms 11 gadiem
Waahhahahahaha Kleiza losis!

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:30, pirms 11 gadiem
Pārkers gan bij pelnijis šo zeltu.

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:30, pirms 11 gadiem
Dat floater.. <33

  +2 [+] [-]

, 2013-09-22 23:31, pirms 11 gadiem
kristers.psenicins rakstīja: Man zel lietuvu
Kas Jums tas par aizveesturisku televizoru?
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2013-09-22 23:31, pirms 11 gadiem
alexy rakstīja: Par ko pats balsoji?
Kas viņam ļāva balsot? Viņš ir "senegālietis, āfrikānis" "Francijā"....

Pats citus tik aprej, bet nav par kapeiku labāks.

  +1 [+] [-]

, 2013-09-22 23:32, pirms 11 gadiem
irbiite_HEAT rakstīja: Kas Jums tas par aizveesturisku televizoru?
Šitas gan tev izdevās.. ;D
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:33, pirms 11 gadiem
Noviks šovakar piedzersies, jo Lietuva zaudēja.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2013-09-22 23:34, pirms 11 gadiem
zirga bibis dešrele!

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:35, pirms 11 gadiem
Fuc. you referee
Tizlie leiši

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:36, pirms 11 gadiem
Kaiminjus pavaroja

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:37, pirms 11 gadiem
chr1sT rakstīja: SDP, Steinbruck.
Labi, tēma citai reizei.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2013-09-22 23:41, pirms 11 gadiem
chr1sT rakstīja: Aha! Bija doma par AfD, bet kkaa nepaarliecinaaja! Ja interesee Vaacijas politika, vari google ieklikshkjinaat ''Deutschland als GmbH''

Daudz interesanta, piem. - Vaacijaa gan policija, gan tiesu sisteema, energjijas apgaades firmas, ugunsdzeeseeji ir GmbH, visa Vaacija ir kaa liela firma! Palasi, ja ir laiks un veeleeshanaas
Vajadzēja par Merkeli balsot, ta vismaz būtu tīra sirdsapziņa.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2013-09-23 03:17, pirms 11 gadiem
MachimoI rakstīja: Šķiet, ka tu nesaproti, ka tavās, manās un mūsu visu dzīslās rit lībiešu un somugru asinis. Mēs sākām runāt lauzītā baltu valodā un tam ir bijusi ietekme ne tikai uz leksiku, bet arī uz gramatisko struktūru.

Te nav runa par starpkultūru kontaktiem un atsevišķu vārdu pārmantošanu. Latviešu valoda pēc būtības ir ar somisku substrātu tās saknē.
SLIMS VAI MUĻĶIS?

     [+] [-]

, 2013-09-23 12:14, pirms 11 gadiem
MachimoI rakstīja: Tieši tāpēc arī tev linkoju uz pamatinfo, lai vari veidot savu viedokli par tēmām, no kurām nav lielas saprašanas.

Arheoloģijā un ģenētikā (vai teorētiskajā fizikā, piemēram) nenotiek politiski motivētas cīņas. Vismaz ne šajā gadījumā. Tāpēc tava loģika ir kļūdaina.
ATKAL MUĻĶĪBAS, JAU HITLERS TIEŠI ĢENĒTIKU CENTĀS POLITIKAI IZMANTOT.
PAR TAVU TEORIJU: AMERIKĀŅI IR INDIĀŅI UN ESKIMOSI, AUSTRĀLIEŠI- ABORIGĒNI, KRIEVI- ČUKČI.TAUTU VISPĀR IR TIKAI 7, CIK CILTSMĀŠU..
ABSOLŪTS STULBUMS!

     [+] [-]

, 2013-09-23 15:18, pirms 11 gadiem
bump