Facebook
GoogleLietuvai ceturtais vai Francijai pirmais zelts?
@MarisNoviks
Foto: SIPA/Scanpix
Trīsdesmit astotās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem sasniegušas kulmināciju. Svētdien, 22. septembrī, plkst. 22:00 Stožices arēnā Ļubļanā zelta spēlē tiksies Francijas un Lietuvas valstsvienības. Trīsarpus stundas ātrāk jeb plkst. 18:30 par bronzu sacentīsies Spānijas un Horvātijas groza bumbas meistari.
Francija gaida 78 gadus
Franciju un Lietuvu vieno fakts, ka abas valstis pirmās medaļas Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīja 1937. gadā Rīgā. Lietuvieši Brasas stacijas apkaimē izkala zeltu, savukārt francūži nopelnīja bronzas godalgas.
Turpinājumā komandu ceļš izvērtās atšķirīgs. Lietuva vēl trīs reizes iekļuva finālā, trofeju kolekciju papildinot ar divām zelta (Kauņa 1939, Stokholma 2003) un vienu sudraba (Atēnas 1995) godalgu komplektu. Francija finālu pirmo reizi sasniedza 1949. gadā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, bet līdz nākamajai finālspēlei tai nācās gaidīt 62 gadus.
“Les Bleus” vispār ir pārsituši visus gaidīšanas rekordus. Francija ir piedalījusies 36 no 38 finālturnīriem (absolūtais rekords, izņemot 1969. un 1975. gadu), turklāt 78 gadus palikusi bez galvenās balvas. Salīdzinājumam, Spānija finālā pirmo reizi uzvarēja tikai septītajā piegājienā pēc mēģinājumiem 74 gadu garumā.
Lietuva spēlējusi tikai 12 finālturnīros, toties tās panākumu saraksts ir garāks. Lietuviešu bilance pret francūžiem ir 7-5. Divi no minētajiem panākumiem gūti Sidnejas spēlēs un pasaules čempionātā Turcijā, tādējādi Eiropas cīņās valda kaujiniecisks neizšķirts 5-5.
Lietuvieši Baltu vienības dienā cīnīsies par ceturto Eiropas zeltu. Foto: www.fibaeurope.com
Treneri
Uzvara Eiropas čempionātā automātiski negarantē panākumus klubu līmenī, taču paver ceļu nacionāla mēroga slavai.
Lietuvas stratēģis Jons Kazlausks (bilance finālturnīros 28-13) piecos čempionātos līdz finālam nokļuvis pirmo reizi. 2009. gadā Katovicē viņš izcīnīja bronzas medaļas ar Grieķijas izlasi, bet 1999. gadā Parīzē ar Arvīdu Saboni ierindā finišēja piektajā vietā. Titulu Kazlauskam gan netrūkst – kopā ar Ķīnas izlasi viņš 2005. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ar Kauņas “Žalgiri” triumfēja Saportas kausā (1998) un Eirolīgā (1999). Panākumu saraksts ir ļoti garš, taču Eiropas zelts Lietuvas priekšgalā būtu saldāks par visu.
Vensāns Kolē, atšķirībā no kolēģa, līdz finālam nokļuvis otro reizi pēc kārtas. Viņa bilance 24-6 ir tuvu perfektai, taču Francijai joprojām nav vērtīgākā cēlmetāla. 2003. gadā, būdams galvenā trenera palīgs, Kolē un “Les Bleus” pusfinālā atzina tieši Lietuvas pārākumu (70:74). Stūrmaņa lomā viņa uzvaru un zaudējumu attiecība Eiropā pret lietuviešiem ir neitrāla (1-1): pirms diviem gadiem Viļņā gūts panākums ar 73:67, savukārt Ļubļanā zaudēts ar 62:76.
Pirms divām dienām Kolē tika galā ar “Spānijas sindromu”, revanšējoties pretiniekiem par sāpīgajiem zaudējumiem 2009. gada čempionāta ceturtdaļfinālā (66:86; bilance 8-1 un tikai piektā vieta) un 2011. gada turnīra finālā.
Vensāns Kolē
Spēlētāji
Eiropā nav neviena basketbolista, kurš būtu vairāk pelnījis izcīnīt čempionu kausu nekā Francijas līderis Tonijs Pārkers. Aizsarga attieksme, darbs un meistarība jau šodien padara viņu par dzīvu leģendu. Pārkera individuālajiem sasniegumiem dziļāku dimensiju piešķir viņa pārstāvēto komandu panākumi gan NBA, gan FIBA turnīros. Pat Francijas zaudējuma gadījumā Pārkers uzskatāms par reālu MVP balvas kandidātu.
Talanta ziņā Pārkeru pārspēj uzbrūkošais aizsargs Nikolā Batums, taču viņa nestabilitāte liegusi “Betmenam” visā krāšņumā izpausties Slovēnijā. To pašu var teikt par pārējiem Francijas basketbolistiem, taču komanda kopumā spēj uguņot. Pietiek atcerēties 102 punktu festivālu pret Latviju vai pusfināla otrajā puslaikā pret Spāniju iemestos deviņus trīspunktniekus.
Lietuvai teorētiski trūkst vienīgi saspēles vadītājs Šarūns Jasikēvičs, taču bez viņa komanda sasniegusi labāko rezultātu desmit gadu laikā. “Šaras” prombūtnē saspēles groži pārgājuši Manta Kalnieša un Renalda Seibuta rokās. Pirmais vairāk mīl uzbrūk pats, taču Slovēnijā apliecinājis spēles briedumu un spējis darboties komandas interesēs. Nekur nav pazudusi Kalnieša spēja apspēlēt pretiniekus viens pret vienu, bet Seibutis labāko sniegumu rādījis izslēgšanas turnīrā.
Arī uzbrucēji Lins Kleiza un Jons Mačulis visvairāk atraisījušies “play-off” spēlēs. Viņu kaujas spējas uz savas ādas izjuta horvāti, kamēr garo spēlētāju sekmes izrādījušās pieticīgākas. No otras puses, pirmo cīņu pret Franciju lietuvieši uzvarēja, tieši pateicoties priekšējās līnijas darbībai. Javtoks, brāļi Lavrinoviči, NBA debitanti Valančūns un Motejūns, kā arī Mindaugs Kuzminsks ir ideāls pretspēks atlētiskajiem francūžiem.
Lietuvas līdzjutēji Ļubļanā
22. septembris - Baltu vienības diena
Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot žemaišu un zemgaļu uzvaru Saules kaujā, kas notika 1236. gadā, sakaujot Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kauju dienu - 22.septembri - par Baltu vienības dienu pasludināja 2000.gadā.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
Paraleela_linija rakstīja: eu, idiņ, tu pat nezini, ka mūs sauc reizēm par zirga galvām un kāpēc. Ej citur smirdēt.
tu ,pabira, man nenorādīsi, kur iet
-----------------------------------------------
ko jūs kasās, lietuvas faniem vajag tikai pateikt par hokeju, un mutes ir ciet, bet mīlu basketbolu
+4 [+] [-]
+6 [+] [-]
BALTU DIENĀ PAR BALTU UZVARU!!!
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Un otrkart, lkm jau arii par Lietuvu, lai jau tiek vinjiem svetki!
Mosh ritdien visa Lietuva pasludinas brivdienu, lai visi var izgulet speles laika un pec tam izdzerto!
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
Saules kaujā leiši izkāva latviešu tautas priekštečus - latgaļus un lībiešus. Bez viņiem tu šobrīd runātu lietuviski.
[+] [-]
Prasas ko tadu arii shovakar!
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ja nezini, kas notika, tad, tad labāk neraksti.
P.S. Par Lietuvu!
-2 [+] [-]
Izglītojies.
+3 [+] [-]
2)lībieši ir somugru cilts, kas brāļi igauņiem un somiem, arī ungāriem, daļēji krieviem (bija arī sava valsts kaut kur pie Volgas.
3)letgaļi šajā kaujā nepiedalījās!!!
jā KGB provokātor, atkal ar Gēbelsu gribi sacensties!
Pat pamatskolnieks zin, ka BALTU ciltis- zemgaļi, žemaiši, kurši sasita iekarotājus krustnešus (kas pārsvarā vāciski runāja, daži arī laikam franču valodā!!!).
BALTU DIENĀ PAR MUMS, PAR BALTIEM! PRET KREMĻA PROVOKĀTORIEM, KGB un SC AĢENTIEM, pret afrofrancūžiem!
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
Kā jau tev nezinītim teica: Baltijas kauja bija, kad leiši un zemgaļi izkāva krustnešu ordeni. Ja tu pats to rakstu esi izlasījis, tad tu to zinātu.
-4 [+] [-]
Žemaiši un zemgaļi izkāva latgaļus, lībiešus, igauņus, vāciešus, krievus. Pēc aplēsēm aptuveni puse no Zobenbrāļu ordeņa karavīriem bija tieši latgaļi + lībieši. Vajadzēja uzmanīgāk lasīt.
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
-4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Par BALTIEM-LATVIJU, LIETUVU!!!
+3 [+] [-]
Ja tu orientētos, tad tu zinātu, ka tajā laikā starp latviešu ciltīm (lietuviešiem tur mazdrusciņ savādāk tā situācija bija) nebija vienotības. Viena ar otru cīnījās par laupījumiem un ''dreiļiem'' jeb vergiem.
Kad krustneši ienāca, tad pirmos pakļāva lībiešus un vēlāk latgaļus. Un viņiem bija jādod vīri priekš viņu armijas + bērnus ko aizsūtīja skoloties uz klosteriem.
Un runājot par Saules kauju, tad bija tā: krustneši devās sirot uz Lietuvu un viņu sastāvā protams bija arī vietējie. To tu varbūt nezini, bet krustneši kaujās patriekšu sūtīja vietējos...
Lietuvieši uzbruka labā vietā un ātri sakāva tos vācu okupantus un kad šie bēga viņus sagaidīja zemgaļi...
Te nevar būt runa, ka zemgaļi būtu nodevēji, ka uzbruka arī savējiem...drīzāk, tad jau latgaļi nodevēji, ka viņi tik ātri padevās krustnešiem
Un es uzsveru JAU ILGU LAIKU PIRMS KRUSTNEŠIEM, LATVJU CILTIS KAROJA VIENA AR OTRU!!!
Kas attiecas par lībiešiem. Latvieši un lībieši ir atšķirīgāki, nekā latvieši un lietuvieši, jo dievības un kultūra mums ir tuvāka ar leišiem. Kas attiecas uz ģenētiku. Tik smalki nezināšu, bet tā varētu būt, bet tu atkal maldies. Cik tev gadu? Skolā to vajadzēja mācīt: lībieši asimilējās latviešos ne otrādi. Tāpat, kā tas notika ar prūšiem kuri asimilējās vāciešos.