TwitterLietuvai ceturtais vai Francijai pirmais zelts?
@MarisNoviks
Foto: SIPA/Scanpix
Trīsdesmit astotās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem sasniegušas kulmināciju. Svētdien, 22. septembrī, plkst. 22:00 Stožices arēnā Ļubļanā zelta spēlē tiksies Francijas un Lietuvas valstsvienības. Trīsarpus stundas ātrāk jeb plkst. 18:30 par bronzu sacentīsies Spānijas un Horvātijas groza bumbas meistari.
Francija gaida 78 gadus
Franciju un Lietuvu vieno fakts, ka abas valstis pirmās medaļas Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīja 1937. gadā Rīgā. Lietuvieši Brasas stacijas apkaimē izkala zeltu, savukārt francūži nopelnīja bronzas godalgas.
Turpinājumā komandu ceļš izvērtās atšķirīgs. Lietuva vēl trīs reizes iekļuva finālā, trofeju kolekciju papildinot ar divām zelta (Kauņa 1939, Stokholma 2003) un vienu sudraba (Atēnas 1995) godalgu komplektu. Francija finālu pirmo reizi sasniedza 1949. gadā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, bet līdz nākamajai finālspēlei tai nācās gaidīt 62 gadus.
“Les Bleus” vispār ir pārsituši visus gaidīšanas rekordus. Francija ir piedalījusies 36 no 38 finālturnīriem (absolūtais rekords, izņemot 1969. un 1975. gadu), turklāt 78 gadus palikusi bez galvenās balvas. Salīdzinājumam, Spānija finālā pirmo reizi uzvarēja tikai septītajā piegājienā pēc mēģinājumiem 74 gadu garumā.
Lietuva spēlējusi tikai 12 finālturnīros, toties tās panākumu saraksts ir garāks. Lietuviešu bilance pret francūžiem ir 7-5. Divi no minētajiem panākumiem gūti Sidnejas spēlēs un pasaules čempionātā Turcijā, tādējādi Eiropas cīņās valda kaujiniecisks neizšķirts 5-5.
Lietuvieši Baltu vienības dienā cīnīsies par ceturto Eiropas zeltu. Foto: www.fibaeurope.com
Treneri
Uzvara Eiropas čempionātā automātiski negarantē panākumus klubu līmenī, taču paver ceļu nacionāla mēroga slavai.
Lietuvas stratēģis Jons Kazlausks (bilance finālturnīros 28-13) piecos čempionātos līdz finālam nokļuvis pirmo reizi. 2009. gadā Katovicē viņš izcīnīja bronzas medaļas ar Grieķijas izlasi, bet 1999. gadā Parīzē ar Arvīdu Saboni ierindā finišēja piektajā vietā. Titulu Kazlauskam gan netrūkst – kopā ar Ķīnas izlasi viņš 2005. gadā uzvarēja Āzijas čempionātā, bet pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ar Kauņas “Žalgiri” triumfēja Saportas kausā (1998) un Eirolīgā (1999). Panākumu saraksts ir ļoti garš, taču Eiropas zelts Lietuvas priekšgalā būtu saldāks par visu.
Vensāns Kolē, atšķirībā no kolēģa, līdz finālam nokļuvis otro reizi pēc kārtas. Viņa bilance 24-6 ir tuvu perfektai, taču Francijai joprojām nav vērtīgākā cēlmetāla. 2003. gadā, būdams galvenā trenera palīgs, Kolē un “Les Bleus” pusfinālā atzina tieši Lietuvas pārākumu (70:74). Stūrmaņa lomā viņa uzvaru un zaudējumu attiecība Eiropā pret lietuviešiem ir neitrāla (1-1): pirms diviem gadiem Viļņā gūts panākums ar 73:67, savukārt Ļubļanā zaudēts ar 62:76.
Pirms divām dienām Kolē tika galā ar “Spānijas sindromu”, revanšējoties pretiniekiem par sāpīgajiem zaudējumiem 2009. gada čempionāta ceturtdaļfinālā (66:86; bilance 8-1 un tikai piektā vieta) un 2011. gada turnīra finālā.
Vensāns Kolē
Spēlētāji
Eiropā nav neviena basketbolista, kurš būtu vairāk pelnījis izcīnīt čempionu kausu nekā Francijas līderis Tonijs Pārkers. Aizsarga attieksme, darbs un meistarība jau šodien padara viņu par dzīvu leģendu. Pārkera individuālajiem sasniegumiem dziļāku dimensiju piešķir viņa pārstāvēto komandu panākumi gan NBA, gan FIBA turnīros. Pat Francijas zaudējuma gadījumā Pārkers uzskatāms par reālu MVP balvas kandidātu.
Talanta ziņā Pārkeru pārspēj uzbrūkošais aizsargs Nikolā Batums, taču viņa nestabilitāte liegusi “Betmenam” visā krāšņumā izpausties Slovēnijā. To pašu var teikt par pārējiem Francijas basketbolistiem, taču komanda kopumā spēj uguņot. Pietiek atcerēties 102 punktu festivālu pret Latviju vai pusfināla otrajā puslaikā pret Spāniju iemestos deviņus trīspunktniekus.
Lietuvai teorētiski trūkst vienīgi saspēles vadītājs Šarūns Jasikēvičs, taču bez viņa komanda sasniegusi labāko rezultātu desmit gadu laikā. “Šaras” prombūtnē saspēles groži pārgājuši Manta Kalnieša un Renalda Seibuta rokās. Pirmais vairāk mīl uzbrūk pats, taču Slovēnijā apliecinājis spēles briedumu un spējis darboties komandas interesēs. Nekur nav pazudusi Kalnieša spēja apspēlēt pretiniekus viens pret vienu, bet Seibutis labāko sniegumu rādījis izslēgšanas turnīrā.
Arī uzbrucēji Lins Kleiza un Jons Mačulis visvairāk atraisījušies “play-off” spēlēs. Viņu kaujas spējas uz savas ādas izjuta horvāti, kamēr garo spēlētāju sekmes izrādījušās pieticīgākas. No otras puses, pirmo cīņu pret Franciju lietuvieši uzvarēja, tieši pateicoties priekšējās līnijas darbībai. Javtoks, brāļi Lavrinoviči, NBA debitanti Valančūns un Motejūns, kā arī Mindaugs Kuzminsks ir ideāls pretspēks atlētiskajiem francūžiem.
Lietuvas līdzjutēji Ļubļanā
22. septembris - Baltu vienības diena
Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot žemaišu un zemgaļu uzvaru Saules kaujā, kas notika 1236. gadā, sakaujot Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Lietuvas Seims un Latvijas Saeima Saules kauju dienu - 22.septembri - par Baltu vienības dienu pasludināja 2000.gadā.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
MachimoI var redzēt, ka tu salasies internetā kaut ko un tad centies te kaut ko diskutēt, bet diemžēl ar tavu vēstures izpratni ir pašvaki.
1) Baltijas vienotības diena : Tu mini, ka nevar būt šādas dienas, jo bijām naidīgas ciltis. Te tu kļūdies. Zemgaļi un arī mazliet Kurši bija labākās attiecībās ar žemaišiem nekā pārējie. Kā nekā Nameisim ar zemgaļiem deva patvērumu viņu zemēs.
Bet tu pats sevi iegāzi: ''Par kādu baltu vienības dienu var būt runa''. ''Tās bija savstarpēji naidīgas un karojošas ciltis''.
Pēc tava teiktā iznāk, ka arī tāda Latvija nevar pastāvēt, jo arī latviešu ciltis + lībieši karoja viens ar otru.
Šī diena ir domāta, ka tā bija vienīgā kauja, kurā balti bija vienoti pret kopējo ienaidnieku - krustnesi.
2) ''Saules kaujā cīnījās leiši kopā ar nelielu daļu mūsu senčiem pret vāciešiem ar lielu daļu no mūsu senčiem. Pareizi? ''
Nepareizi
Un latgaļi + lībieši cīnījās spiesti, jo viņu valdnieki bija gļēvulīgi ātri padevušies, kamēr zemgaļi cīnījās par savu zemi.
3) ''Kur ir loģika šādas kaujas gadadienā runāt par baltu vienotību? Vai vari man to pastāstīt?''
Kā minēju pirmajā punktā, tad šī kauja ir īpaša ar to, ka balti bija vienoti. Es esmu no visas sirds lepns par zemgaļiem, kas cīnījās līdzās žemaišiem.
4) ''Kādēļ man būtu jāatbalsta leišu cilšu militāras akcijas pret maniem senčiem, kas eventuāli noveda pie Lietuvas valsts ietekmes palielināšanās un baltu cilšu iznīcības? ''
Atkal tu iekriti. ''pret maniem senčiem''. Kas ir tavi senči? Ja krievi, vācieši un sazin kas vel, tad es saprotu, bet ja latvieši tad nē, jo kā es rakstīju tad visi šajā reģionā karoja viens ar otru. Un ja, kas, tad ''latvieši'' arī devās sirot uz ''Lietuvu''.
5) ''Tev kā latvietim(?) derētu zināt, ka nekādas latvju ciltis un latvieši tobrīd neeksistēja.''
Atkal tu iekriti! Es tev biju jautājis cik tev gadu,jo ja tu mācos sākumskolā, tad skaidrs. Tāpat, ja esi mācījies PSRS laikā. Varbūt tu mācījies krievu skolā no PSRS/Krievijas vēstures grāmatām?
Paņem rokās jebkuru Latvijas vēstures grāmatu un apskaties kas tur teikts, par latviešu senčiem. Tur skaidri norādīts, ka tieši tajā laikā eksistēja latvju ciltis
6) ''Tāpat tev derētu zināt, ka lībieši ir latvieši. Latvieši ir latgaļi. Latvieši ir kurši. Latvieši ir zemgaļi. Latvieši ir visu vietējo cilšu sajaukums. Balti nav atsevišķa tauta. Balti ir lingvistiska grupa. Tāpat kā ģermāņi, romāņi, utt. Daļa no baltu ciltīm ir daļa no latviešu senčiem.''
Te atkal tu maldies!!! Piezvani uz 1188, tev izskaidros, kas ir lībieši. Ja vel netici, tad paprasi kādam vel dzīvajam lībietim.
Latvieši kā tauta ir cēlusies no kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem un sēļiem. Un kurš saka, ka Balti ir tauta? Ja tu domā salikumu Baltu tautas, tad tam ir pavisam cita nozīme.
7)''taču skaitliski lībieši un citas somugru ciltis šeit bija pārsvarā.''
Ko tu atkal te esi sapīpējies? Lībieši nekad nav bijuši skaitliski vairāk. Un izņemot igauņus pierobežā te nav dzīvojusi cita somugru cilts.
8)''Starp citu, viena liela daļa zvejniecības terminu, zivju nosaukumu latviešu valodā ir ar izcelsmi tieši no lībiešu valodas. Lībiešu un viņu senču apdzīvotības areāls aptvēra gandrīz visu Baltijas jūras piekrasti mūsdienu Latvijas teritorijā - Kurzemi, Vidzemes piekrasti un Latgales rietumdaļu. Šī teritorija gadsimtu laikā pakāpeniski saruka baltu-somugru sajaukšanās un kultūras asimilācijas dēļ.''
Teritorijas lielumam nav nozīmes. Tieši vidiene bija biezāk apdzīvota, kur dzīvoja kurši, zemgaļi un latgaļi/sēļi.
Un ja skatās uz valodu, tad pasaulē būs ļoti maz valodu, kur nebūs piejaukumi.
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
Balti nav etniska grupa, tā ir lingvistiska grupa.
"Etnoss - bioloģiski sociāla cilvēku kopa, kas izveidojusies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā noteiktā dabas vidē un kuru vieno kopēja kultūra, valoda, mentalitāte, vienādas antropoloģiskās īpatnības."
Latvieši ir etnoss, lietuvieši ir etnoss. Taču šīs tautas nevieno kopēja kultūra, valoda vai mentalitāte. Attiecīgi balti nav etnoss. Šo abu etnosu lietotās VALODAS vieno kopēja izcelsme. Tāpat arī antropoloģiskās īpatnības šeit varētu pievilkt klāt, jo ģenētiski esam ļoti tuvi (tāpat kā ar igauņiem, somiem).
VĒSTURISKI balti varēja tikt uzskatīti par tādu kā makroetnisku grupu, taču pēdējās tūkstošgades politiskie un sociālie procesi ir pilnībā mainījuši lietuviešu un latviešu kultūru un dzīvesveidu, arī valodu, kas vēl viduslaikos bija savstarpēji saprotama starp baltu ciltīm.
Esam vēsturiski ļoti tuvas tautas, taču nekādā gadījumā neesam viena tauta. Manuprāt, tas ir diezgan acīmredzami un pašsaprotami.
Esam kultūras un mentalitātes ziņā izteikti atšķirīgi. Mūsu vēsture līdz 20. gs. ir izteikti atšķirīga.
Ar ko sākās diskusijas? Ar taviem apgalvojumiem, ka esam viena tauta un ka Saules kaujā balti vienojās kopējā cīņā pret vāciešiem. Abas šīs tēzes ir pilnīgi absurdas un nepamatotas, ko jau diskusijas laikā uzskatāmi tev parādīju.
Negrasos iet vēlreiz uz riņki un atkārtot iepriekš izteiktos argumentus. Ja ir kādi robi vēsturē, varu ieteikt materiālus, ko vari papētīt. Ja ir kādi citi jautājumi - uz priekšu, ar prieku atbildēšu, izglītošu.
+2 [+] [-]
Kur īsti cēlušies balti (šis jēdziens ar radies tikai 1845.g.) neviens īsti nezin. Šeit (pēc enc dat.) tās jau ap 4500 g!!! Par kādām vecās eiropas kultūrām mēs runājam??? Pēc zinātnikas teorijas arī Daku valsts bija Baltu valsts! Starp citu, pēc teorijas arī albāņi var būt balti, jo albāņu valoda ar it kā esot baltu valoda (Desņickaja A. Albanskij jazik i jego dialekti. 1968).Tās ir teorijas, bet skaidrs, ka Latvija un Lietuva ir tuvākās un radnieciskākās valstis!
Par Baltu vienību! Par Latviju, par Lietuvu!
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
"Pēc tava teiktā iznāk, ka arī tāda Latvija nevar pastāvēt, jo arī latviešu ciltis + lībieši karoja viens ar otru."
Šis izteikums ir neloģisks. Latvija var pastāvēt un, kā zināms, tā šobrīd eksistē.
Tas, ko es teicu analoģiski būtu aptuveni šādi: latviešu vienības diena nevarētu pastāvēt dienā, kad notikusi kāda hipotētiska kauja starp latgaļiem un kuršiem, zemgaļiem vai lībiešiem. Šādas svētku dienas koncepts būtu šizofrēnisks, gluži tāpat kā šizofrēnisks ir Baltu vienības dienas koncepts Saules kaujas gadadienā.
" Kā minēju pirmajā punktā, tad šī kauja ir īpaša ar to, ka balti bija vienoti. Es esmu no visas sirds lepns par zemgaļiem, kas cīnījās līdzās žemaišiem."
Tu turpini ignorēt vēstures pētnieku viedokli. Balti Saules kaujā nebija vienoti. Bija vienotas tikai 2 no vairākām ciltīm. Turklāt šīs 2 ciltis karoja pret citām senlatviešu ciltīm. Atkārtojos kādu piekto vai sesto reizi. Izlasi vēlreiz manis linkoto pētījumu pirms nākamās atbildes un šādu - "Atkal iekriti. Krustnešu sastāvā šajā kaujā bija krietni mazāk ''latviešu'' nekā zemgaļu." - muļķību publicēšanas.
"Paņem rokās jebkuru Latvijas vēstures grāmatu un apskaties kas tur teikts, par latviešu senčiem. Tur skaidri norādīts, ka tieši tajā laikā eksistēja latvju ciltis
Man tieši tā arī izskatās, ka tu esi tikko izkāpis no skolas sola un tagad atražo skolas grāmatu vienkāršotās, infantilās muļķības. Skolu vēstures grāmatas ir kaut kas līdzīgs bērnu bībelēm. No objektīvas vēstures analīzes tur ir visai maz, tikai daudz vulgarizētu mītu, tai skaitā nacionālās pašapziņas veicināšanai.
" Latvieši kā tauta ir cēlusies no kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem un sēļiem. Un kurš saka, ka Balti ir tauta?"
Nu, nav brīnums, ka tev vēstures eksāmenā bija B līmenis, ja šādas pilnīgākās glupības gvelz. Pilnīgi rokas nolaižas. Lībieši un viņu senči veidoja latviešu etnosu un aiz sevis ir atstājuši milzīgu somisko substrātu latviešu valodā. Vārdi, gramatiskās struktūras, uzsvari, izruna, utml. Visa Kurzeme runā pavisam izteikti somiskā baltu valodas akcentā.
" Ko tu atkal te esi sapīpējies? Lībieši nekad nav bijuši skaitliski vairāk. Un izņemot igauņus pierobežā te nav dzīvojusi cita somugru cilts."
Tev ir ļoti vājas aizvēstures zināšanas. Iesaku palasīt par Ķemmes-bedrīšu kultūru, Narvas kultūru un Vecās Eiropas kultūrām pirms indoeiropiskās Auklas kultūras ienākšanas.
-2 [+] [-]
Vecās Eiropas kultūras (Gimbutienes termins) ir kultūras, kas apdzīvoja Eiropu pirms indo-eiropiešu ienākšanas. Runa ir par neolītu. Tātad gan proto-somiskās kultūras Baltijā un Ziemeļeiropā, gan arī etruski Itālijā, baski Pirenejos, utml.
[+] [-]
[+] [-]
Kā raksta enciklopēdijā, vēlreiz citēju (dļa osoba umnih)-
Balti ir indoeiropiešu TAUTU grupa- LATVIEŠI un LIETUVIEŠI,kas runā BALTU valodās!!!!!!!!!!!!!
PAR BALTU VIENĪBU! PAR LATVIJU! PAR LIETUVU!
-2 [+] [-]
Lietas kļūst skaidrākas. No 13. līdz 16. gadsimta beigām Latvijā pilnībā dominēja Livonijas valsts. Šajā laikā arī izveidojās latviešu etnoss. Pēc tam nāk poļu iespiešanās, taču vācu elites saglabā varu Kurzemes un Zemgales hercogistē. Pār Vidzemi 100+ gadus valda zviedri līdz pat 18. gadsimtam. Tāpat paralēli notiek Reformācija, kur protestantisma-katolicisma robeža veidojas tieši starp Latviju un Lietuvu. Krievu impērijas laikā līdz pat 19. gadsimta vidum varu Latvijas teritorijā joprojām saglabā vācbaltu elites. Pēc tam jau sākas nacionālisma laiks. Tas tev 5 rindiņu triecienkurss Latvijas vēsturē.
Polijai/Lietuvai līdzīgi politiskie un sociālie procesi ir bijuši tikai Latgalē, kur patiešām ir bijusi spēcīga poļu un krievu ietekme.
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kāpēc tad TIKAI šai laikā izveidojas latviešu etnoss!??? Nevar skatīt kādu laika posmu atrauti no citiem! Vairums BALTIEM nebija būtisku atšķirību šajos laika posms! DEBĪLI rakstīt atrauti kādu posmu! Kā tieši ietekmēja Bērziņu, Ozolu (daudz Lietuvā un Latvijā) vai Želvi? Tie paši latgaļi tagad ir VISĀ Latvijā! Kā barons tieši ietekmēja etnosu??? Kā poļu pans vai Lietuvas muižnieks, vai kuršu ķonings? Kas ir Radzivilas vai Sapegas?
ABSOLŪTS MURGS. Var jau aizfilozēties visur. Viss ir saistīts un visam nav nozīmes un IR nozīme! BET RUNA NAV PAR TO!!!
CITĒJU (dļa osob umnih):
Balti ir indoeiropiešu TAUTU grupa- LATVIEŠI UN LIETUVIEŠI, kas runā BALTU VALODĀ!!!!!!!!!
PAR BALTU VIENĪBU! PAR LATVIJU! PAR LIETUVU!
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
-3 [+] [-]
Pirms Livonijas valsts ciltis dzīvoja nošķirti bez masveidīgas sajaukšanās, katrai bija sava valoda. Tieši tādēļ arī krustnešiem ir fundamentāla nozīme latviešu etnosa izveidē.
Kā ietekmēja? Ar sociālo organizāciju, reliģiju. Par dzimtbūšanu neesi dzirdējis?
Es gan nezinu, kādēļ tu sāc saukt uzvārdus, ja tos sāka dot, šķiet, vispāŗ tikai 18.-19. gadsimtā.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Prūšu valoda vistuvāk kuršu valodai, tad žemaišu u.c, kuršu valoda tuvāk lietuviešu, nekā latviešu u.c.
Ietekme ar var būt SIU CILŠU INDIĀŅU VALODAI, BET PAR TO NAV RUNA!!!!
TU APŠAUBI ENCIKLOPĒDIJĀ TEIKTO? ARĪ CITĒJU:
BALTI ir indoeiropiešu TAUTU grupa- LATVIEŠI un LIETUVIEŠI, kas runā BALTU valodā!!!!
un neviens kievs te neko nevar izmainīt! var iet d...
PAR BALTU VIENĪBU! PAR LATVIJU! PAR LIETUVU!
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Par ādas krāsu runājot, tikpat labi var brukt virsū arī ASV basketbola izlasei- tiem valstī 72% ir baltie, tomēr visi zinam, kas notiek basketbolā - 2012 Olimpiskajā sastāvā viens baltais - Kevins Lovs. Francijai 81% valstī ir baltie, cik tādu basketbola izlasē - redzam. Nesaprotu, par ko čīkstēšana.
[+] [-]
Ja ar tiem indiāņiem domāji salīdzinājumu ar lībiešiem, tad man tev ir diezgan sliktas ziņas - mēs esam tie indiāņi. Vienkārši sākām runāt baltu valodā valodas pārņemšanas (angļu - language shift) dēļ. Ģenētiski esam somugri.
[+] [-]
Un, patiesi, daudz no mūsdienu izglītības sistēmā iekļautā materiāla par Latvijas vēsturi ir vai nu apzināti vienkāršots, pasniegts tendenciozi vai arī gluži vienkārši atpalicis no modernās vēstures, arheoloģijas, lingvistikas, ģenētikas.
Tādēļ nav žēl izglītot tos, kas vēlas izzināt patiesību un atbrīvoties no dažādiem māņiem un mītiem. Te gan izskatās, ka vairums balstās uz devīzi "nezināšana ir svētlaime".
Turklāt nenoliedzu, ka psiholoģiski bieži ir grūti atbrīvoties no maldiem, jābūt pietiekami spēcīgai personībai, lai ar pašidentitāti (ne tikai iedomātā sociālā atmiņa, arī reliģija, utml.) saistītām jomām vispār spētu saglabāt atvērtu, kritisku prātu.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]