Mārtiņš Gulbis: "Nekas nemotivē tik ļoti kā kļūdas, no kurām tu mācies"

Preses konference turpinājās nedaudz ilgāk par 20 minūtēm. Vispirms sanākušie žurnālisti iztaujāja Francijas valstsvienības galveno treneri Žanu Tupanu un kapteini Valeriani Ajaji – ar viņu viedokļiem Sportacentrs.com iepazīstinās dienas gaitā. Sekoja trīsreiz garāka saruna ar “Trīs zvaigžņu” pārstāvjiem.

“Apsveicu Francijas izlasi ar uzvaru,” ievada uzrunā teica Anete Šteinberga. “Tajā pašā laikā, paskatoties uz tablo, pēc 35 nospēlētām minūtēm noturējām viņas pie 66 gūtiem punktiem uzbrukumā. Tas parāda, ka spēlējām ļoti fizisku aizsardzību. Uzbrukumā nebija rezultāts, kādu vēlējāmies, taču parādījām, ka spēlējam fizisku basketbolu.”

Otrās ceturtdaļas izskaņā latvietes pēc 7:0 izrāviena atspēlēja trešo daļu starpības. Trešās ceturtdaļas vidū sekoja vēl jaudīgāka ofensīva. “Francijai noteikti nepatika brīdis, kad pietuvojāmies 10 punktu attālumā (34:44). Diemžēl, pēc dažiem neveiksmīgiem uzbrukumiem, starpība atkal pieauga.”

Latvijai un citām Eiropas vidējā līmeņa izlasēm vasarās ir mazāka spēļu prakse nekā tādām elites komandām kā Francija, Spānija, Serbija un Beļģija, kuras gandrīz katru gadu piedalās globālajos turnīros. Eiropas čempionāta kvalifikācijā – divu gadu ciklā – garantētas tikai sešas spēles.

“Katrā vasarā, kurā nepiedalāmies finālturnīros, tai skaitā Pasaules kausā un Olimpiskajās spēlēs, zaudējam vidēji 12-14 spēles kā komanda – skaitot kopā pārbaudes un oficiālās spēles. Tas ir liels zaudējums mūsu izlasei, jo nevaram uzkrāt pieredzi pret šādām komandām,” atzina kapteine.

“Eiropas čempionāta kvalifikācijas izspēles sistēma ir tāda, kāda ir. Viņa nav ne viegla, ne pateicīga – septiņās dienās jāsagatavojas divām spēlēm. Jā, ieguldām darbu vasarā, tad dodamies uz klubiem, pierodam pie viņu sistēmām. Tad atgriežamies mājās, lai trīs dienās sagatavotos spēlei. Forši, ka bija spēle pret Īriju, kuru izmantojām, lai sagatavotos šai spēlei,” turpināja Anete Šteinberga.

“Tajā pašā laikā ļoti daudz zaudējam. Lai jaunās spēlētājas ienāktu ar reālu pieredzi un sapratni, ko nozīmē augsta līmeņa basketbols. Te ieraugām atšķirību. Kā ir, tā ir – jāstrādā ar resursiem, kādi pieejami. Man komanda vienmēr būs labākā. Jaunajām spēlētājām klubos jāmēģina pierādīt, ka viņas var vairāk. Ka viņas grib vairāk – un tas parādīsies sabraukumos.”

“Uzskatu, ka Francija ir “Top” komanda. Pat, ja nav pilnā sastāvā. Zinu, kādas spēlētājas ir Francijā – katrā pozīcijā ir trīs četras līdzīga līmeņa spēlētājas. Ne visām ir pieredze izlasē un šāda līmeņa turnīros, bet...tur stāv rindā. Arī viņām sastāvā ir 18 gadus veca meitene. Dominika Malonga pirmo gadu spēlē Eiropas kausos, bet viņa jau ir piedalījusies Olimpiskajās spēlēs.”

Parasti sabraukumos daudz laika jāvelta ceļošanai. Novembrī sākumā tika plānots brauciens uz Īriju, taču vēl pēc februāra sabraukuma komandas vienojās samainīties vietām. Tas dāvāja iespēju visu nedēļu aizvadīt mājās. Komanda šajā laikā tikās un trenējās katru dienu.

“Treniņi nebija gari un ilgi. Intensitāte neturpinājās pusotras stundas garumā. Treneri sadalīja darbu nogriežņos. Bija daudz laika un iespēju atjaunoties – medicīnas personāls rūpējās par uzturvielām, vitamīniem. Ja gribam būt augsta līmeņa komanda, mums jābūt gatavām dažādām situācijām. Uzskatu, ka slodzes 15 meitenēm bija labi sadalītas – nebija nekādas pārslodzes,” teica Šteinberga.

“Slodze atšķīrās spēlēs. Francijai – līdz 22 minūtēm. Mums nedaudz citādāk – 30, 34 un 35 minūtes. Tālāk 26 minūtes un mazāk. Jā, mēs virzāmies uz priekšu, jo manām komandas biedrēm tagad ir pieredze, spēlējot pret Francijas līmeņa komandu. Ja būtu jaunāka, man būtu dusmas pašai uz sevi – nākamajā reizē, kad spēlētu pret Turē vai Astjē, gribētu parādīt, ka viņa pret mani tā nevarēs.”

Mārtiņš Gulbis, Latvijas sieviešu valstsvienības galvenais treneris

“Pirmkārt, paldies visiem, kuri ieradās uz spēli. Meitenēm puslaika pārtraukumā teicu, ka esmu lepns un priecīgs vadīt šādu izlasi, kura dara visu, kas ir tās spēkos. Ja Francijas izlasei pret Latvijas valstsvienību vajag palīdzību no citām pusēm, tas nozīmē, ka viņi nervozē. Tik daudzi minūtes pārtraukumi...

Ja, spēlējot pieci pret pieci, tiekam pāri centram un neskaitām vieglos punktus – kur viņas mūs nospiež aizsardzībā un iemet bumbu tukšā grozā – teiktu, ka basketbols ir līdzīgs. Taču, pieskaitot vieglos punktus, sanāk mīnus trīsdesmit.

Mums jāaug no šādām spēlēm. Treniņos runājām, kādā ātrumā un intensitātē jādarbojas – šodien izjutām pasaules līmeņa aizsardzību. Protokolā redzams, ka neviena Francijas spēlētāja nav spēlējusi vairāk par 22 minūtēm.

Runājot par spēles plānu, ļoti labi neitralizējām Francijas ātrās pārejas ar nonākšanu groza apakšā. Uz to neiekritām, taču vieglie punkti demoralizēja visu komandu. Šķiet, ka pie -10 bija epizode, kurā Aleksa izcīnīja bumbu. Varējām iesākt ātro uzbrukumu, bet pazaudējām bumbu un zaudējām punktus. Sekoja divi pārkāpumi...

Jāmācās parādīt pārkāpumus pret tik agresīvu aizsardzību un lielu spiedienu. Man bija sajūta, ka darījām visu, ko varējām izdarīt. Manuprāt, laukumā padarītais nebija tik slikts, kā rezultāts uz tablo.”

Galvenais treneris sabraukumā deva iespējas spēlētājām, kuras pērn aizvadīja labu sezonu TTT rindās, taču jaunās sezonas sākumā saskārās ar rūkošu spēles laiku Spānijas čempionātā – aizsardzei Vanesai Jasai un garajai spēlētājai Luīzei Silai.

“Gan pret Īriju, gan šodien – centāmies atdot basketbola ticību Vanesai Jasai. Jāņem vērā, ka diezgan grūti atgūt ticību pret tādu komandu kā Francija. Tā ir unikāla iespēja – spēlēt pret TĀDA līmeņa komandu. Tas ir pats augstākais līmenis. Ceru, ka meitenes redz šo starpību, par kuru runājam dienu no dienas. Vanesai ikdienā stāstu, ka viņai Spānijā jāizkaro sava vieta.”

Ja zobens par īsu, pagarini to, sperot soli uz priekšu, vēsta spāņu sakāmvārds. “Meitenēm ir mans kredīts. Viņas to ir pelnījušas, taču, ja 11 minūtēs laukumā ir -30, tas nav labi. Tā bieži negadās. Skaidrs, ka neesmu apmierināts. Domāju, ka meitenēm ir jāsper nākamais solis. Latvijas sieviešu izlasei vajag, lai Vanesa Jasa, līdzīgi kā Luīze Sila, gūtu 10 punktus spēlē. Šobrīd tas ir ļoti nepieciešams.”

Sabraukumā mazāks spēles laiks bija spēlētājām, kurām ir lielas minūtes savos klubos – piemēram, Paulai un Dignai Strautmanēm, Katrīnai Ozolai un rezervistēm, kuras netika pieteiktas spēlēm. Galvenais treneris šādu izvēli skaidroja ar nepieciešamību laukumā uzticēties spēlētājām, kuras labāk spēlē ar bumbu.

“Domāju, ka 5-pret-5 aizsardzībā mums nebija problēmu. Bija problēmas iesākt uzbrukumu, iesākt sadarbību, bet bieži netikām līdz trīspunktu metiena līnijai. Cerējām, ka Kate Vilka un Ketija Vihmane (saasinās), atnesīs mums soda metienus. Kate izmeta divus, Ketija nevienu. Mums laukumā vajadzēja spēlētājas, kuras labāk spēlē ar bumbu – kā Ketija un Kate.”

Zaudējumi nāk par labu, ja no tiem mācās. “Treniņprocess sabraukuma laikā bija labāks un kvalitatīvāks (nekā pirms gada). Mazāk bija jāstāsta un jāskaidro. Tagad vēlam meitenēm veiksmi savos klubos – lai viņas izmanto šo dienu kā paraugu. Lai brīžos, kad šķiet, ka viss ir labi – paskatītos Francijas spēli un motivētu sevi iet uz priekšu. Nekas nemotivē tik ļoti kā kļūdas, no kurām tu mācies. Lai spēlētu finālturnīrā, vasarā jāiegulda darbs. Nekas vieglāks negaida.”

“Ļoti simpatizē Anetes redzējums. Ja mums ir nulle piezīmju un garāmgājiena brīdī nevaram uzsist sodu, tad jāsaprot, kurā līmenī gribam būt. Tās ir nianses, kuras atšķir augsta līmeņa komandu no komandas, kura grib būt augsta līmeņa komanda. Francija mūs sodīja par katru mazo lietu. Ikdienā ar to nesaskaramies, šodien saskārāmies. Labs pārbaudījums, laba mācība arī treneriem."