Facebook
GoogleTiek vērtēta iespēja naturalizēt spēlētāju Latvijas vīriešu izlasei
Portāla ''Sportacentrs.com'' rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc Latvijas vīriešu basketbola izlases kvalificēšanās 2023. gada Pasaules kausa finālturnīram kuluāros dzirdamas runas par sastāva pastiprināšanu, naturalizējot kādu ārzemju augsta līmeņa basketbolistu.
Portālam ''Sportacentrs.com'' zināms, ka pēdējā laikā basketbola kuluāros dzirdētas pastiprinātas runas par iespējamu kāda ārzemju basketbolista naturalizāciju vīriešu izlases vajadzībām. Pirmo reizi par līdzvērtīgu ideju varēja dzirdēt pēc izlases nekvalificēšanās 2022. gada Eiropas čempionātam, bet jau nopietnākos toņos runas atsākušās pēc vīriešu valstsvienības kvalificēšanās 2023. gada Pasaules kausa finālturnīram.
Lai arī process ir pašā sākuma stadijā, portālam ''Sportacentrs.com'' zināms, ka meklēts tiek starp augsta līmeņa basketbolistiem, kuri ikdienā spēlē augstākajā Eiropas klubu basketbola līmenī. Turklāt zināms, ka atbalstu iniciatīvai devuši arī atsevišķi izlases pieredzējušie basketbolisti. Par labu argumentam sliekties naturalizācijas virzienā tiek minēta noteiktas pozīcijas stiprināšana, kas tādējādi ļautu izlasei cīnīties par augstākajām vietām 2023. gada Pasaules kausa finālturnīrā.
Līdz šim Latvijas vīriešu basketbola izlasē naturalizēti trīs basketbolisti – Alekss Šturms, Bruno Pētersons un Trojs Ostlers. Visu piesaiste gan nedeva vēlamo rezultātu laukumā. Šturmam un Pētersonam bija saknes Latvijā – Šturma māte nāca no Rīgas, tēvs no Jelgavas, bet vectēvs bija dzimis Ventspilī. Arī Pētersonam abi vecāki bija saistīti ar Latviju. Viņa tēvs Valdis Pētersons, būdams bērna vecumā, pameta Latviju 1944. gadā. Vienīgais, kuram nebija nekādas saistības ar Latviju, bija Trojs Ostlers. Viņš sevi spilgti pierādīja Valda Valtera trenētajā ‘’Skonto’’ komandā un vēlāk 2003. gada aprīlī Saeima viņam piešķīra Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. No trijotnes visvairāk spēļu izlasē aizvadīja Pētersons – 24. Šturms piedalījās 11 spēlēs, bet Ostlers desmit. Ja līdzšinējie trīs naturalizētie basketbolisti bijuši garā auguma spēlētāji, tad šoreiz sliekšanās var notikt pretējā virzienā.
Pēdējos gados Eiropas basketbolā naturalizācija guvusi plašus vērienus un temats bijis arī nozīmīgu diskusiju iegansts starp līdzjutējiem. 2017. gadā Eiropas čempiones Slovēnijas sastāvā spēlēja Entonijs Rendolfs, bet 2022. gada Eiropas čempionē Spānijā Lorenzo Brauns. Slovēņu rindās šajā ''Eurobasket'' no ārzemju basketbolistiem pārstāvēts bija Maiks Tobijs, bet vēl naturalizētie spēlētāji ir arī tādām izlasēm kā Turcijai, Melnkalnei, Gruzijai, Ziemeļmaķedonijai, Bulgārijai, Polijai, Horvātijai un citām.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
1. Komandas mikroklimats. Uz PČ brauks kāds, kam tā būs iespēja vienkārši iezīmēties dēļ labā līguma Eirolīgā. Ne vairāk.
2. Leģionārs brauks uz starta pozīciju, citādi loģikas nav. Tad nu atņem vietu startā vai nu Strēlniekam, vai nu Dairim/Lomažam, ja runājam par aizsargiem.
Problemātiska šobrīd izskatās 3.numura pozīcija, bet tas nav "pretējais gals", kā rakstā.
3. Pārsvarā par leģionāru ņem to, kurš kaut sezonu ir spēlējis vietējā klubā. No Latvijā agrāk spēlējošajiem es tāda kvalitatīvā papildinājuma vienkārši neredzu.
Bet nu pamata jautājums - vai mums tik tiešām ir vajadzīga medaļa par jebkādu cenu? Par to pat ar leģionāru cīnīties būs gandrīz kā neiespējami (ASV, Francijā ar Embidu, Grieķija ar Adetokumpo ģimeni), bet ņemt viņu lai cīnītos par 5-8 vietām nav nekādas jēgas
+3 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja ņemam vērā, ka Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks, un gan jau vel kāds kuriem 30+, pēc PK beigs spēlēšanu LV basketbola izlasē, tāpat KP tajā parādīsies už ļoti epizodiski, tad mani nemaz neizbrīnīs, ka LV izlase atkal nekvalificēsies nākošajam EČ.
Cerams, ka visi, kuri ir pret noderīgu spēlētāju naturalizāciju, tad nebļaus, ka LV basketbols un izlase ir tāda un šitāda. Kā tas bija, kad mūsējie nekvalificējās šīgada EČ finālturnīram.
-2 [+] [-]
[+] [-]