Tiek vērtēta iespēja naturalizēt spēlētāju Latvijas vīriešu izlasei
Portāla ''Sportacentrs.com'' rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc Latvijas vīriešu basketbola izlases kvalificēšanās 2023. gada Pasaules kausa finālturnīram kuluāros dzirdamas runas par sastāva pastiprināšanu, naturalizējot kādu ārzemju augsta līmeņa basketbolistu.
Portālam ''Sportacentrs.com'' zināms, ka pēdējā laikā basketbola kuluāros dzirdētas pastiprinātas runas par iespējamu kāda ārzemju basketbolista naturalizāciju vīriešu izlases vajadzībām. Pirmo reizi par līdzvērtīgu ideju varēja dzirdēt pēc izlases nekvalificēšanās 2022. gada Eiropas čempionātam, bet jau nopietnākos toņos runas atsākušās pēc vīriešu valstsvienības kvalificēšanās 2023. gada Pasaules kausa finālturnīram.
Lai arī process ir pašā sākuma stadijā, portālam ''Sportacentrs.com'' zināms, ka meklēts tiek starp augsta līmeņa basketbolistiem, kuri ikdienā spēlē augstākajā Eiropas klubu basketbola līmenī. Turklāt zināms, ka atbalstu iniciatīvai devuši arī atsevišķi izlases pieredzējušie basketbolisti. Par labu argumentam sliekties naturalizācijas virzienā tiek minēta noteiktas pozīcijas stiprināšana, kas tādējādi ļautu izlasei cīnīties par augstākajām vietām 2023. gada Pasaules kausa finālturnīrā.
Līdz šim Latvijas vīriešu basketbola izlasē naturalizēti trīs basketbolisti – Alekss Šturms, Bruno Pētersons un Trojs Ostlers. Visu piesaiste gan nedeva vēlamo rezultātu laukumā. Šturmam un Pētersonam bija saknes Latvijā – Šturma māte nāca no Rīgas, tēvs no Jelgavas, bet vectēvs bija dzimis Ventspilī. Arī Pētersonam abi vecāki bija saistīti ar Latviju. Viņa tēvs Valdis Pētersons, būdams bērna vecumā, pameta Latviju 1944. gadā. Vienīgais, kuram nebija nekādas saistības ar Latviju, bija Trojs Ostlers. Viņš sevi spilgti pierādīja Valda Valtera trenētajā ‘’Skonto’’ komandā un vēlāk 2003. gada aprīlī Saeima viņam piešķīra Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. No trijotnes visvairāk spēļu izlasē aizvadīja Pētersons – 24. Šturms piedalījās 11 spēlēs, bet Ostlers desmit. Ja līdzšinējie trīs naturalizētie basketbolisti bijuši garā auguma spēlētāji, tad šoreiz sliekšanās var notikt pretējā virzienā.
Pēdējos gados Eiropas basketbolā naturalizācija guvusi plašus vērienus un temats bijis arī nozīmīgu diskusiju iegansts starp līdzjutējiem. 2017. gadā Eiropas čempiones Slovēnijas sastāvā spēlēja Entonijs Rendolfs, bet 2022. gada Eiropas čempionē Spānijā Lorenzo Brauns. Slovēņu rindās šajā ''Eurobasket'' no ārzemju basketbolistiem pārstāvēts bija Maiks Tobijs, bet vēl naturalizētie spēlētāji ir arī tādām izlasēm kā Turcijai, Melnkalnei, Gruzijai, Ziemeļmaķedonijai, Bulgārijai, Polijai, Horvātijai un citām.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
tad ar ko izlase atšķirsies no kluba! Tad jau jālikvidē izlase kā tāda, jo tur spēlē labākie no valsts nevis labākie, ko var savākt un nopirkt
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
Ja es, apstākļu spiests, spēlētu zem sveša karoga, tad nekur nepazustu tas, ka esmu latvietis, un mana Dzimtene ir Latvija. To man nevar atņemt neviens. Tāpat kā nevar atņemt nevienam vēlmi pēc iespējas dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi pēc paša iespējām un vēlmēm.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Šeit cita lieta..toreiz, kad Slovēnija kļuva par EČ Rendolfs nospēlēja savu lomu...ja tā nebija izšķiroša, bet pietiekami svarīga, lai uzvarētu...šajā Eč tai pašai Slovēnijai bija tas Tobijs, kurš arī citiem sagādāja galvassāpes...labi, šogad nesanāca...bet...ja paskatās to gadu, kad Slovēnija uzvarēja...nu kāds baigi atcerēsies naturalizēto Rendolfu? Domāju, ka nē, bet medaļa paliek medaļa. Tieši uzvaru neaizmirsīs.
[+] [-]
+2 [+] [-]
šis izklausās tik šausmīgi. Naturalizācija drīz būs kā nokārtot autovadītāja tiesības, jo tie precedenti citās izlasēs tik daudz, ka tas kļuvis par standartu.
Esmu pret, jo vairāk par 20 džekiem brauca visu ciklu kapājās un to ceļazīmi nopelnīja. Viņiem savā starpā jāsadala 12 vietas. Bet nē, tagad noraus 1 vietu nost iedos kādam, kas ir "augsta līmeņa". Tas 12ais, kurš paliks malā sanāks zemāka līmeņa.
Lai cīnās par medaļām šī paaudze visi. Ar junioru izlasēm tik čābīgi, tad lai paceļ jautājumu pēc vairākiem gadiem (bet cerams, ka nevajadzēs).
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Kamēr mums visa tā nav, tas viss ir tukša demagoģija.
-1 [+] [-]