Izlases bijušie treneri: "Latvija Pasaules kausā - tur, kur ir tās vieta"

"Varbūt pat lielākais izlases panākums kopš neatkarības atgūšanas"

"Negribu skaļi teikt, ka iekļūšana Pasaules kausā ir lielākais Latvijas izlases panākums mūsdienu basketbolā... bet varbūt tas tieši tāds arī ir," nedaudz šauboties noteica Ainars Bagatskis, Latvijas izlases treneris no 2010. līdz 2017. gadam. "Taču reizē arī nevēlos teikt, ka šis lielais panākums ir milzīgs pārsteigums, vismaz man pašam ne. Visa PK atlases cikla laikā mūsu izlases spēlētāji bijuši spēļu ritmā, kā varbūt pietrūka iepriekšējos kvalifikācijas turnīros. Noteikti arī jāatzīmē, ka treneris Luka Banki atradis labu sadarbību ar spēlētājiem. Jau kopš pirmās spēles, kad Serbijai tika zaudēts ar tikai viena punkta starpību, komanda rādīja stabilu sniegumu, neskatoties uz biežām izmaiņām sastāvā. Katrā spēlē komandai bija savi līderi un gandrīz katrā mačā papildus atradās vēl kāds spēlētājs, kurš sniedza vērtīgu pienesumu, un ar šādu viengabalainu sniegumu ir tikai loģiski, ka tiek gūti arī panākumi."

"Tāds mērķis tika virzīts arī jau iepriekš, un Latvijas spēlētāju līmenis ļāva uzskatīt to par pilnībā pamatotu mērķi," piekrita Kārlis Muižnieks, Latvijas izlases treneris no 2004. līdz 2007. gadam. "Dažādu iemeslu dēļ iepriekšējiem finālturnīriem un OS neizdevās kvalificēties, kas atstāja rūgtuma sajūtu un varbūt radīja tādu kā neticības sajūtu, un tāpēc bija vēl jo svarīgāk, ka tagad izdevās apliecināt savu varējumu. Tas, protams, ir liels panākums Latvijas basketbola saimei, un papriecāties ir labi un pat vajadzīgi, taču drīz jau jāsper nākamie soļi – PK nav nemaz tik tālu, un esmu drošs, ka tik pieredzējis treneris kā Banki jau domā par finālturnīra sastāvu, gatavošanos un spēlētāju noskaņošanu."

"Sen jau bijām netālu no šī priecīgā notikuma, bet vienmēr nedaudz pietrūka," izteicās Arnis Vecvagars, kurš šajā sakarā vārda "nedaudz" nozīmi izprot ļoti labi – lai kvalificētos PK2019, viņa vadītajai izlasei pietrūka nieka trīs punktu uzvarā pār Melnkalni. "Šoreiz nekāda "nedaudz" nebija, viss izdevās ļoti pārliecinoši, un ar to arī apsveicu visu Latvijas basketbolu. Latvijas izlasei izdevies atgūt uzvaru garšu, kā varbūt pietrūka iepriekšējos ciklos, ir izveidots lieliski komandas pamati, un novēlu puišiem saglabāt šo pozitīvo tendenci. Pasaules kausa prognožu sakarā droši vien labākais variants ir standarta frāze – "jāiet uz uzvaru katrā atsevišķā spēlē". Izvirzīt kaut kādus konkrētus megamērķus varbūt nevajadzētu, taču, ja sakrīt vairāki faktori, tad, protams, varam cerēt uz labiem rezultātiem un varbūt patiešām lieliem pārsteigumiem, bet pagaidām par to skaļi nav jārunā."

Izteikties piekrita arī Roberts Štelmahers, iepriekšējais Latvijas izlases treneris, kurš to vadīja pirms Banki ierašanās: "Par Latvijas izlasi šobrīd varu pateikt – malači, superīgi spēlē. Liels prieks, ka var savākt spēlētājus izlasē, un nav tā, ka visiem jābūt savos klubos. Pārgājis arī "Covid19", kas gan tāpat skāra Žagaru, bet nu komandas kodols ir ierindā, un prieks par izlases spēli un atdevi. Apsveicu ar Pasaules kausa sasniegšanu! Esam tur, kur mums jābūt. Salīdzināt ar citiem izlases panākumiem? Domāju, ka nav nekas jāsalīdzina – katrā laika posmā ir savi līderi un citi konkurenti, dažreiz vājāki, dažreiz stiprāki, tās pašas valsts izlase vienā gadā var būt pavisam cita līmeņa nekā citos gados, tādēļ nav godīgi salīdzināt un nemaz arī nevajag. Jāizceļ katrs sasniegums, nevis jādomā, vai tas ir lielāks par, piemēram, EČ piekto vietu vai mazāks."

Vecvagars: "Šī izlase būtu kvalificējusies arī 24 vai 16 komandu finālturnīram"

Pasaules kauss kopš 2019. gada tiek aizvadīts 32 komandu finālturnīrā, kamēr pirms tam bija 24 komandu finālturnīrs, bet no 1990. līdz 2006. gadam bija vispār tikai 16 komandu finālturnīrs. Piemēram, PČ2002 kvalificējās tikai piecas Eiropas izlases, kamēr PK2023 pieejamas 12 kvotas Eiropas komandām. Var definēt, ka ar iekļūšanu Pasaules kausā šobrīd Latvijas izlase izcīnījusi vietu starp 12 Eiropas spēcīgākajām izlasēm, kas savukārt ir lieta, ko visiem četriem uzrunātajiem treneriem savās karjerās izdevies paveikt arī iepriekš. Bagatska vadībā izlasei to izdevās paveikt pat trīs reizes (EČ2013, EČ2015 un EČ2017 ar attiecīgi 11., astoto un piekto vietu), kā arī Bagatskim to izdevās sasniegt divreiz kā spēlētajam – 2001. gadā ar komandas biedriem Štelmaheru un Vecvagaru un 1993. gadā vienā sastāvā ar Muižnieku.

"Tā jau ir no mums neatkarīga lieta," par PK formātu sacīja Bagatskis. "Latvijas izlasei kvalifikācijas turnīra sākumā bija mērķis iegūt PK ceļazīmi, un tas arī tika izpildīts. Jā, ja iepriekš būtu bijuši līdzīgi kritēriji, varbūt šī nebūtu Latvijas debija Pasaules kausā, bet šis izlases sastāvs jau to nekādi neietekmē. Viņi cīnījās par savu ceļazīmi, to arī ieguva, nerēķinot, vai finālturnīrā būs 24 vai 32 komandas."

Muižnieks piekrita, ka šobrīd kvalificēties PK ir gluži vienkārši matemātiski vieglāk: "Kad es trenēju izlasi, jau EČ bija tikai 16 komandas, kas savukārt neatstāja vietu kļūdām. Viena kļūda, viena slikta spēle, un tu jau esi ārā. Tagad ir iespējas šo kļūdu vēl labot un tāpat sasniegt mērķi." Vecvagars tikmēr uzsvēra, ka tas nekādi nemazina Latvijas izlases panākuma vērtību: "Turklāt, ja reiz spekulējam "kā būtu, ja būtu citādi", tad es uzskatu, ka šī izlase iekļūtu PK arī tad, ja tam kvalificētos šaurāks komandu loks - 16 vai 24 izlases. Mums ir ambicioza un talantīga komanda, kas bija starp pirmajām Eiropas izlasēm, kas garantēja vietu PK2023."

Štelmahers savukārt norādīja, ka pats no savas spēlētāja karjeras nemaz īsti neatceras, kad kāds būtu reāli piesaucis iespēju Latvijai kvalificēties Pasaules kausam: "Ja reiz neatceros nemaz šādu diskusiju, tad laikam jāpiekrīt, ka kvalifikācijas siets iepriekš bija ļoti šaurs un bija daudz grūtāk. Taču mums par jauno formātu nevajag sūdzēties. Atminos, ka arī iepriekš tika runāts, ka PK un OS no citiem reģioniem piedalās komandas, kas varbūt bija arī zem Latvijas līmeņa, tad nu tagad ir vairāk iespēju visām vadošajām izlasēm, un, protams, PK un OS jāpiedalās visām labākajām komandām."

Bagatskis: "Ļoti vēlētos tikt uz PK un tur piedzīvot spēli pret Latviju. Ļoti"

PK finālturnīrā pagaidām zināma tikai puse no dalībnieču loka, proti, 17 no 32 izlasēm, attiecīgi krietni pāragri prasīt Latvijas izlasei izvirzīt konkrētus mērķus Pasaules kausā. Taču aptuveno konkurentu loku šobrīd var ieskicēt, un Latvijas treneri bija vienisprātis, ka debitantes statuss noteikti nenozīmē, ka Lukas Banki vadītā izlase būs pastarītes lomā.

"Pirmkārt, domāju, ka uz PK neviens kā tūrists netaisās braukt," par Latvijas izlases cerībām pēc gada gaidāmajā turnīrā izteicās Bagatskis. "Komandai noteikti jāuzstāda visaugstākie mērķi. Protams, jāskatās, kāds būs sastāvs, taču domāju, ka Pasaules kauss ir tāds turnīrs, par ko nevienam nebūs atrunas, ka viņš negrib spēlēt. Jā, tur būs ASV izlase, Austrālija, bet lielākā daļa vadošo izlašu tāpat ir no Eiropas, un Latvija pierādījusi, ka var spēlēt kā līdzīgs pret līdzīgu ar tādām valstīm kā Serbiju, Turciju utt. Tāpēc noteikti, ka pašiem sev latiņa jāstāda ļoti augstu. Bet ar to es nedomāju kaut kādu federācijas uzdevumu vai tamlīdzīgi – svarīgi, lai spēlētāji paši sev izvirza augstas prasības un mērķus. Svarīgi, lai viņi paši sev pavaicā, vai viņi grib braukt un piedalīties vai arī braukt, lai uzvarētu? Tad arī varēs darbus pieskaņot savām domām un pārliecībai par sevi."

Bagatskis uz Pasaules kausu tēmē arī pats – viņa vadītā Ukrainas izlase turpina cīņu par vietu tajā. "Kamēr vēl ir teorētiskas izredzes, tikmēr ir arī reālas izredzes. Pašiem jāizdara savs uzdevums, un diemžēl, kā tas mēdz sanākt komandu sporta veidos, jācer arī uz parocīgiem iznākumiem konkurentu spēlēs ," teica Bagatskis. Paskrienot notikumiem pa priekšu, viņam tika vaicāts, vai, ja kopā ar Ukrainu izdosies kvalificēties PK, Bagatskis vēlētos finālturnīrā spēlēt pret Latviju vai arī dotu priekšroku, ka abas izlases tajā iet savu ceļu. "Ļoti gribētu šādu spēli. Ļoti, ļoti," neslēpa Latvijas izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs.

PK Eiropas zonas kvalifikācijas kopvērtējums

"Laime nelaimē – mums šobrīd ir mazāk Eirolīgas spēlētāju"

Pirms dažiem gadiem ieviestā FIBA kvalifikācijas sistēma joprojām praksē nozīmē to, ka lielāko daļu spēļu izlases spiestas aizvadīt bez saviem NBA un Eirolīgas spēlētājiem. "Attiecīgi nav iespējams pēc kvalifikācijas spēlēm īsti izdarīt secinājumus par to, kādas šīs izlases izskatīsies finālturnīrā," norādīja Muižnieks. "Turklāt tagad arī sanāks tā, ka dažas izlases, kurām it kā vajadzētu būt vietai PK, uz to nemaz netiks."

"Prognozēt Latvijas izlases iespējas PK šobrīd liekas neiespējami. Vēl ir tik daudz nezināmo faktoru," teica Muižnieks. "Turklāt pieredze jau rāda, ka nepamatoti skaļi lozungi tikai rada nevajadzīgu spiedienu uz spēlētajiem un komandu. Nepārprotiet, ar to es nedomāju tiekšanos uz virsotni, tā ir pavisam cita lieta. Mūsu izlase ir pierādījusi, ka var cīnīties par uzvaru pret jebkuru pretinieku. Protams, varbūt no šī "jebkura" jāizņem ASV izlase, ja tā atbrauc visspēcīgākajā sastāvā, tad tur atšķirība "uz papīra", protams, ir vērā ņemama."

Taču Muižnieks aicināja arī ņemt vērā PK formātu, kurā pārvarēt pirmo kārtu varētu būt pat nosacīti vieglāk nekā Eiropas čempionātā: "Eiropā tomēr izlašu spēks ir viengabalaināks, kamēr Pasaules kausā būs izlases no visiem reģioniem, kur tas spēku sadalījums nav tik līdzens." Šeit var pieminēt, ka PK jau kvalificējušās četras izlases, kas FIBA rangā ir zemāk nekā Latvija (Japāna, Filipīnas, Kotdivuāra un Libāna). "Tāpēc, tīri objektīvi skatoties, izkļūt no PK apakšgrupas varētu būt pat vieglāks uzdevums nekā to pašu paveikt EČ."

Vecvagars izlašu spēļu kalendāra dēļ atgādināja, ka tas arī tomēr uzskatāms par vienu no iemesliem Latvijas izlases spēcīgajiem rezultātiem šajā ciklā: "Iepriekš mums bija vairāk spēlētāju Eirolīgā un bija grūtāk sapulcēt spēcīgāku sastāvu. Tagad – daļēji laime nelaimē – mums Eirolīgā spēlētāju ir mazāk. Novēlu izlases līderiem atgriezties Eirolīgā, bet izlases kontekstā skaidrs, ka katrs šāda līmeņa spēlētājs, kuram klubs neliedz spēlēt izlasē FIBA logos, mums ir liela vērtība."

Arī šajā ciklā netrūkst Eiropas lielvalstu izlašu treneru, kuri (visbiežāk pēc neveiksmēm) pauž sašutumu par FIBA kalendāru, bet Vecvagars par to pasmīnēja: "Kad šie lielie treneri iepriekš bija Eirolīgas klubos, tad no viņiem lielas atsaucības par izlašu vajadzībām nebija. Kad viņi nokļuvuši ierakumu pretējās pusēs, tad arī sāk par to runāt. Protams, Latvijai tas bija nozīmīgs faktors, un esmu pārliecināts, ka, ja mums būtu bijuši pieejami tik daudzi vadošie spēlētāji PK2019 kvalifikācijā, arī mana vadītā izlase būtu tam kvalificējusies. Tā ka šīs te skaļās grandu treneru sūdzības ir tāds koks ar diviem galiem. Kamēr tas neskar tevi, tikmēr tā nav problēma, bet, kad pašam ar to jāsaskaras, tad kopējo ainu jau var saskatīt daudz labāk."

Štelmahers: "Viegli būt saskaņotai komandai, kad ir tikai uzvaras"

"Galvenais, lai visiem izlases līderiem laba veselība," savu viedokli par Latvijas izredzēm Pasaules kausā izteica Štelmahers. "Tad arī visu ko varam sagaidīt. Šobrīd basketbolā jau labi redzams, ka atsevišķā spēlē katrs var uzvarēt katru. Svarīgi saglabāt komandas garu un iet spēlēt uz visiem 100%, tad var sanākt lielas lietas. Galvenais saprast, ka izlase ir platforma nevis sevis parādīšanai, bet tā ir vieta, kur jādominē komandas interesēm. Izlase nav vieta, uz kurieni tu atbrauc, lai tiktu pie labāka līguma klubā, bet gan vieta, kur tu centies palīdzēt komandai sasniegt labus rezultātus."

Štelmahera vadībā Latvijas izlasei neizdevās kvalificēties "EuroBasket 2022", un par uzrunu "iepriekšējais izlases treneris" viņš neslēpa rūgtumu: "Jā, dažbrīd ir tā, ka negribas īsti atcerēties izlases lietas un tur daudz izteikties. Man situācija tomēr bija pilnīgi citāda nekā tagad."

"Vai man no malas izskatās, ka šobrīd izlase ir patiešām "komanda", kas kopējās intereses liek augstāk par individuālajām? Rezultāti jau daudz ko nosaka," stingri noteica Štelmahers. "Ir daudz vienkāršāk visiem būt kopā un iestāties citam par citu, kad tiek gūtas uzvaras. Īstā komanda patiesībā parādās zaudējumos, kad nenoveļ vainu cits uz citu. Tad parādās grūti brīži, un tad ir svarīgi būt vienai komandai. Viegli būt saskaņotai komandai, kad ir tikai uzvaras. Bet galvenais izlases sakarā ir, lai mūsu līderiem, no kuriem prasīs lielāko pienesumu un kuriem piemērosies pārējie, būtu laba veselība. Svarīgi, lai visiem izlases spēlētājiem būtu klubs un spēļu prakse, nevis vienkārši atbrauc uz izlasi. Pirms PK gan būs vasaras sagatavošanās periods, tā ka tā būs nedaudz citāda situācija, bet tik un tā."

Muižnieks: "Ticu, ka izlasei būs panākumi arī finālturnīrā, taču tas nenozīmē, ka Latvijas basketbolā nav krietnu robu"

"100%, ka šādam panākumam vajag kļūt par iedvesmas avotu Latvijas basketbolā," uzsvēra Bagatskis, kurš iepriekš publiski paudis kritisku nostāju par vietējās basketbola saimes pašreizējo situāciju. "LBS ir paveikusi patiešām kolosālu darbu ar valstsvienību, kas tagad vainagojies ar tikšanu uz PK. Bet tagad sanāk tāds kā paradokss – izlase spēlēs PK, bet kas mums notiek jauniešu līmenī? Tur jau LBS īsti acumirklī neko nevar ietekmēt. Bet kas tas tad vēl motivēs un iedvesmos jaunos spēlētājus un trenerus strādāt centīgāk un labāk, ja ne šāds panākums kā iekļūšana Pasaules kausā? Jo brīnumi paši no sevis nenotiek. Ir tādi spēlētāji kā Porziņģis un Dončičs, kuriem vajag tikai netraucēt un pacietīgi pagaidīt, bet 95% pārējo gadījumu spēlētājs ir ļoti jāattīsta."

"Skatoties, kā attīstās Latvijas un Igaunijas apvienotā līga, liekas, ka tā ir ideāla vieta, kur attīstīties jaunajiem spēlētājiem," turpināja Bagatskis. "Diemžēl komandu finanses... Zinu, kādas ir izmaksas komandām Latvijā, un, manuprāt, tās nebūt nav milzīgas, tāpēc ceru, ka šis Latvijas izlases panākums liks sasparoties gan pašvaldībām, gan pilsētām, gan treneriem, gan jauniešiem. Gribētos, lai mums atkal ir basketbola bums."

Vecvagars atgādināja, ka vēsture šeit ir laba skolotāja: "Gandrīz pēc katra lielāka izlases panākuma sekojusi lielāka bērnu interese par šo sporta veidu un lielāka iesaiste. Jo vairāk cilvēku sporto un trenējas, jo lielākas iespējas paša sporta veida attīstībai, lielākas atlases iespējas ar cerībām par jaunām basketbola zvaigznēm, un tādēļ šādi panākumi ir patiešām nepieciešami."

Arī Muižnieks norādīja, ka izlases panākumi ne vienmēr atspoguļo kopējo basketbola līmeni: "Ticu, ka arī Pasaules kausā Latvija parādīs cienījamu sniegumu un liks par sevi runāt. Taču, protams, mūsu basketbola saimniecībā gan klubu, gan jauniešu līmenī ir krietni robi. Ja augstākajā līgā knapi sanāk seši klubi, kas ir mazākais skaits Eiropā, tad skaidrs, ka nav īsti labi – sešos klubos jaunajiem spēlētājiem gluži vienkārši nepietiek vietas. Laikam jau naudas ir tikai tik, cik ir. Bet ceru, ka basketbola sabiedrība pamodīsies, un varbūt patiešām dalība Pasaules kausā pagrūdīs kādu vajadzīgajā virzienā."