Facebook
Google2025. gads: Rīgā trešo reizi kronēs Eiropas čempioni basketbolā
@MarisNoviks
Vasaras beigās Latvija uzņems 42. Eiropas meistarsacīkstes basketbolā vīriešiem. Gadu krāšņāku padarīs futbolistu spēles 2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Daudzi spilgti mirkļi gaidāmi citās sacensībās, taču galvenā uzmanība paredzēta groza bumbai.
Liela mēroga starptautisko basketbola sacensību rīkošana Latvijā kļuvusi par ierastu lietu. Sākot no Eiropas kadetu čempionātiem – 2001. gadā puišiem, 2007. gadā meitenēm – līdz Olimpisko spēļu kvalifikācijai, Latvijas Basketbola savienība “piešāvusi roku” groza bumbas maču apkalpošanā.
Šogad būs piektā reize, kad latvieši piedalās Eiropas čempionāta rīkošanā pieaugušajiem. Iepriekš Latvija bija viena no vai galvenā mājvieta “EuroBasket 1937”, “EuroBasket Women 2009”, “EuroBasket 2015” (viens no četriem grupu turnīriem) un “EuroBasket Women 2019” (divi grupu turnīri un divi astotdaļfināli) uzņemšanā.
Pretēji noliegumiem, sports arvien ciešāk savijas ar politiku. Ukraina 2011. gada 18. decembrī ieguva tiesības rīkot “EuroBasket 2015”. Krievijas agresijas sākums 2014. gada februārī pārvilka šai iecerei svītru, tādējādi finālturnīru rīkoja Francija kopā ar Vāciju, Latviju un Horvātiju.
Turpinājumā kopīga finālturnīru rīkošana kļuva par ierastu lietu. “EuroBasket 2017” notika Turcijā, Izraēlā, Rumānijā un Somijā, bet “EuroBasket 2022” risinājās Vācijā, Čehijā, Gruzijā un Itālijā. Šogad Eiropas meistarsacīkstes uzņems Latvija, Somija, Polija un Kipra.
Eiropas čempione mūsu valstī līdz šim kronēta divas reizes. Pirmo Eiropas meistaru tituls dāvāja Latvijai tiesības rīkot 1937. gada finālturnīru. Sacensības notika 2.-7. maijā Starta ielā 5f uzceltajā sporta namā un tajā pirmo no trīs tituliem izcīnīja Lietuvas valstsvienība.
Līdz nākamajai groza bumbas ballei bija jāgaida 72 gadi. Valta Miltoviča vadītā rīcības komiteja izmēģināja spēkus, rīkojot Eiropas U16 čempionātu meitenēm un Eiropas U20 čempionātu jauniešiem, kā arī ieguva tiesības rīkot sieviešu finālturnīru.
“EuroBasket Women 2009” notika 7.-20. jūnijā Valmierā, Liepājā un Rīgā. Tā kļuva par pirmo un līdz šim pēdējo reizi, kad pieaugušo sacensības risinājās arī ārpus galvaspilsētas. Latvija grupas turnīru aizvadīja pirms nepilna gada atklātajā Liepājas Olimpiskajā centrā.
Astoņpadsmitajā jūnijā Rīgas arēnā tika sasniegts Latvijas sieviešu basketbola apmeklējuma rekords – 8880 skatītāji. Latvietes ceturtdaļfinālā dramatiskā cīņā pagarinājumā zaudēja Krievijai, bet Eiropas titulu divas dienas vēlāk izcīnīja Francijas basketbolistes.
Eiropas meistarsacīkstes ir trešais nozīmīgākais valstsvienību turnīrs. Olimpiskās spēles ar 12 izlašu līdzdalību paliek lielākais groza bumbas magnēts, bet otrā vieta atvēlēta Starptautiskās basketbola federācijas īpaši lolotajam Pasaules kausam.
FIBA pirms desmit gadiem ieviesa jaunu starptautisko sacensību kalendāru, padarot Pasaules kausu par galveno atlases turnīru Olimpiskajām spēlēm. Pasaules meistarsacīkstes tika “iebīdītas” vienu gadu pirms piecu apļu turnīra, bet Eiropas čempionāts “atbīdīts” divus gadus pirms planētas foruma.
“EuroBasket 2015” kļuva par pēdējo finālturnīru, kurā labākās Eiropas komandas – Spānija un Lietuva – automātiski kvalificējās Olimpiskajām spēlēm, savukārt vēl astoņas vienības – Francija, Serbija, Grieķija, Itālija, Čehija, Latvija, Horvātija un Turcija – ieguva tiesības spēlēt kvalifikācijā.
Mājiniece finālturnīrā uzvarējusi deviņas reizes. Pirmā to 1939. gadā Kauņā paveica Lietuva. Sekoja Ēģipte (1949), Padomju Savienība (1953, 1965), Ungārija (1955), Dienvidslāvija (1975, 1989), Grieķija (1987) un Vācija (1993).
Pēdējos 30 gados mājinieku rēķinā ir divi zaudējumi finālā. Turcija 2001. gadā zelta spēlē zaudēja Dienvidslāvijai, savukārt Spānija 2007. gadā dramatiskā cīņā piekāpās Krievijai. Vēl šajā laikā turnīra rīkotāji nopelnījuši divas bronzas – Francijai medaļa 2015. gadā, Vācijai 2022. gadā.
Latvijai labākie rezultāti bijuši mājās rīkotajos jaunatnes turnīros. Mārtiņa Zībarta trenētās U20 jaunietes 2010. gadā Liepājā un Grobiņā izcīnīja bronzas medaļu. Jāņa Gailīša trenētie kadeti sudrabu nopelnīja 2014. gadā, bet Artūra Visocka-Rubeņa trenētie juniori – 2018. gadā.
Abi Eiropas finālisti ir Latvijas vīriešu valstsvienības galvenā trenera Lukas Banki palīgi. Interesanta sakritība – Valsts prezidenta amatā var ievēlēt, sasniedzot 40 gadu vecumu. Duets simbolisko slieksni sasniegs 2025. gadā – Gailītis 23. aprīlī, Visockis-Rubenis 11. augustā.
Finālturnīram šobrīd kvalificējušās 11 komandas. Latvija, Somija, Polija un debitante Kipra kvalificējās kā meistarsacīkšu rīkotājas. Pārējām valstsvienībām jāizcīna vismaz trešā vieta savā grupā – līdz šim to paveica Serbija, Lietuva, Slovēnija, Izraēla, Turcija, Itālija un Spānija.
Atlikušās 13 ceļazīmes tiks sadalītas februāra beigās. Ja rēķinātu pēc šodienas rezultātiem, finālturnīrā spēlētu Portugāle, Islande, Beļģija, Melnkalne, Vācija, Zviedrija, Francija, Bosnija, Grieķija, Čehija, Lielbritānija, Gruzija un Igaunija.
Lielākā sportiskā drāma gaidāma E grupā, kur Horvātija atrodas pirmā aiz svītras. Horvātiem un bosniešiem vēl jāaizvada pa divām spēlēm pret favorīti Franciju un pastarīti Kipru. Horvātijai neder vienāds uzvaru skaits ar Bosniju, jo savstarpējās cīņās ir 1-1 un -7.
Eiropas meistarsacīkšu izloze notiks 27. martā Rīgas cirkā. Finālturnīrs risināsies 19 dienas – no 27. augusta līdz 14. septembrim. Astotdaļfināli paredzēti 5. un 6. septembrī, ceturtdaļfināli 8. un 9. septembrī, pusfināli 12. septembrī, medaļu spēles 14. septembrī.
