Banki par analītiku, Porziņģi un Žagaru, ''EuroBasket 2025'' un nākotni
Pirmdien publicējām pirmo daļu garākai sarunai ar Latvijas izlases galveno treneri Luku Banki, bet Ziemassvētku vakarā kārta pienākusi sarunas otrajai daļai, kurā itāļu stratēģis komentēja vairāku Latvijas vadošo basketbolistu sniegumu un situāciju izlases kontekstā, ieskicēja vīziju gaidāmajām februāra spēlēm, sniedza savas domas par arvien pieaugošo analītikas lomu basketbolā un komentēja savu nākotni Latvijas izlasē.
Pirmo daļu intervijai ar Latvijas izlases galveno treneri Luku Banki lasi ŠEIT.
Nākamās spēles Latvijas izlase aizvadīs februārī un tās būs divas pēdējās oficiālās spēles pirms ''EuroBasket 2025'' finālturnīra. Kā raugieties uz tām – kā daļu no ''EuroBasket 2025'' sagatavošanās cikla ar iespējami labākajiem, jo būs arī pārtraukums Eirolīgā, vai tāpat kā novembrī, spēlējot ar mazāk pieredzējušiem spēlētājiem?
- Grūti paredzēt, jo tas logs būs dažas dienas pēc vietējo līgu kausu izcīņām. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, ka Eirolīgā būs pārtraukums, ir spēlētāji, kuri ierodas izlasē pēc trīs spēlēm trīs dienās. Piemēram, valstīs kā Itālija un Spānija ir šāds formāts – Final Eight. Nekad nezini, vai un kad spēlētāji varēs ceļot. Kopš svētdienas pusnakts arī nezini, vai spēlētāji ir veseli un varēs piedalīties. Uzskatu katru mūsu aktivitāti, arī iepriekšējo novembra logu, kā pieeju ''EuroBasket''. Man arī iepriekšējais logs bija daļa no ''EuroBasket 2025'' sagatavošanās procesa. Vienalga, vai pārbaudījām izlases struktūru, personālu, jaunus fiziotarapeitus, trenerus jaunās pozīcijās vai jaunus spēlētājus – tā tik un tā bija izlases aktivitāte. Un tas bija labi, jo veicām dažas izmaiņas, arī loģistiskas. Esam procesā, kurā vēlamies kļūt labāki, neraugoties ne uz ko. Protams, esam neapmierināti ar veidu, kā zaudējām olimpiskās kvalifikācijas finālā Brazīlijai, taču nevēlamies nevienam dot sajūtu, ka esam priecīgi vai esam jau sasnieguši augstāko virsotni. Vēlamies ģenerēt pārmaiņas un uzlabojumus. Februāra logs būs daļa no tā. Man prātā ir dažas vispārīgas idejas, bet vēl nevaru iet detaļās. Nezinu, kas notiks. Piemēram, vakar runāju ar Artūru Žagaru – diemžēl viņš piedzīvoja mazu un dīvainu traumu, kas dienas beigās prasīs vairākas nedēļas, lai atgrieztos. Tas būs atkarīgs no tā, kādā kondīcijā ieradīsies spēlētāji. Arī Dāvis bija gandrīz pārliecināts, ka piedalīsies novembrī. Mana vēlme ir pulcēt labāko iespējamo sastāvu, bet nevis tāpēc, ka domāju, ka viņiem šo logu vajag, lai sagatavotos ''EuroBasket''. Aizmirstiet! ''EuroBasket'' ir savs sagatavošanās cikls. Spēlēt ar nacionālo valstsvienību vienmēr ir īpaši, taču jāparūpējas par savu ķermeni. Dažiem spēlētājiem, kad viņi noslēgs kausu izcīņas, pirmo reizi sezonā būs iespēja divas, trīs dienas atpūsties. Tas jāņem vērā. Es dodu priekšroku super motivētiem spēlētājiem, nevis spēlētājiem, kuri jūt kādu mentālu vai fizisku nogurumu. Neuztraucies, sagatavosim labāko iespējamo komandu, kas būs gatava performēt vislabāk, kā tā jau pierādīja novembrī. Vienalga, kurš būs sastāvā, viņi spēlēs stilā, kāds mums nepieciešams. Tas ir mūsu motto, mūsu programmas pamats – vārdi neveido mūsu basketbola identitāti, bet gan vērtības, gars un vēlme būt daļai no tā. Mana ideja ir turpināt sekot spēlētājiem, redzēt, kā viņi performē, un izvēlēties sabalansētāko iespējamo sastāvu. Jūtos droši, jo redzu, ka daži jaunie spēlētāji tuvojas, bet arī zinu, ka, kā Lomažs, Ate, Ojārs Siliņš vai Mārtiņš Laksa pierādīja, man ir veterāni, kas, kad būs nepieciešams, teiks, ka ir gatavi piedalīties. Tas man patīk visvairāk.
Jau pieminējāt spēli pret Brazīliju. Ir pagājis laiks – kad raugieties atpakaļ uz spēli, būtu darījis ko citādāk?
- Protams, protams, esmu par to domājis, taču neesmu šeit, lai to minētu. Teikšu citādāk – nevienam nav kristāla bumbas, ir viegli runāt. Mūsu dzīves ir kā bīdāmās durvis, jo īpaši manā pozīcijā kā trenerim, katru dienu esi lēmumu priekšā, tāpat kā spēlētāji laukumā. Tev jāpieņem lēmumi tajā brīdī. Jūtos ļoti droši, esot apkārt cilvēkiem, kas mani atbalsta un palīdz pieņemt lēmumus. Tajā brīdī bijām diezgan droši, ka tas būs pareizi. Pēc tam – ir viegli teikt, ka es vai mēs kļūdījāmies. Protams, ka nožēloju dažas izvēles un ir lietas, ko vēlētos darīt citādāk, taču no otras puses arī saprotu, cik specifisks bija šis turnīrs – pēc sezonas, ar dažiem spēlētājiem pilnībā izpumpētiem, divas spēles divās dienās. Dažkārt tas ir veiksmes jautājums – kad devāmies uz izlozi, tā lēma, ka spēlēsim pirmajā un otrajā dienā. Tā pati izloze citām komandām ļāva spēlēt pirmajā un trešajā dienā. Atskatoties atpakaļ, zaudējām abas spēles, kas bija otrajā dienā pēc citas spēles – zaudējām Filipīnām pēc lieliskas spēles pret Gruziju pirms mazāk nekā 24 stundām. Tāpat notika pret Brazīliju, kas spēlēja pirmo pusfinālu. Šķiet stulbi un tas nav attaisnojums, bet trīs stundas var radīt izmaiņas – vari doties un atpūsties viesnīcā, aizvadīt vakariņas normālā laikā un normāli doties gulēt. Taču nevēlos neko atņemt lieliskajai Brazīlijas performancei. Viņi nevarēja atkārtot tādu pašu sniegumu, taču jāsaka kā ir – spēlējām pret Brazīlijas labāko versiju, pašiem neesot savā labākajā versijā. Nevaru izmainīt veidu, kā Brazīlija performēja, taču domāju, ka mums jāanalizē, ko mainīt mūsu sniegumā. Zinu, ka olimpiskā kvalifikācija ir cits stāsts. Nav neviena cita turnīra ar tādu formātu. Taču tā ir pieredze. Varbūt nākamajā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Latvija būs gatava. Ja man dos tādu iespēju spēlēt vēlreiz šādā turnīrā, es veikšu citas izvēles, taču nevienam dzīvē nav tādas garantijas.
Atminieties kādu spēli savā karjerā, kur pretinieks realizē astoņus no astoņiem tālmetieniem pirmajā ceturtdaļā?
- Jā, protams. Arī šajā sezonā spēlē pret ASVEL, paskaties. Tā kā droši vien tas esmu es. Viņi meta visu, trāpīja visu, mans personāls bija ļoti iespaidots. Es teicu – puiši, es neesmu iespaidots. Jau esmu ar šo saskāries – Brazīlijas stils. Tā kā, visticamāk, tas esmu es. Tagad pretinieki, kas spēlē pret Latviju, mūs uztver citādi. Arī treneris [Aleksandars] Petrovičs pēc spēles teica – mums atrasties šeit un spēlēt pret komandu, kas pirms gada sagrāva mūs ar 20 punktu starpību un tiek uzskatīta par top 5 komandu pasaulē, tā ir papildu motivācija. Labāk zināt, ka cilvēki Latviju uztver citādi. Nedomāju, ka nākamreiz, kad spēlēsim pret Franciju, Spāniju vai Vāciju viņi mūs uztvers kā Pelnrušķītes komandu kā iepriekš.
Parunāsim par atsevišķiem spēlētājiem. Kristaps Porziņģis, Latvijas basketbola lielākā zvaigzne – cik bieži un daudz komunicējat ar viņu vai Bostonas cilvēkiem?
- Neesam runājuši ar Bostonas cilvēkiem kopš vasaras. Pirms [NBA] finālsērijas ar viņiem runājām ļoti bieži, jo, kā saproti, pirms fināla gatavojāmies, ka KP būs mūsu rīcībā. Arī vasaru iepriekš pirms Pasaules kausa. Viņi pat plānoja ceļot līdzi – treneris Mazulla savu lidojumu atcēla tikai dažas dienas pirms. Laba organizācija. Viens no medpersonāla puišiem bija Latvijā, pavadījām kopā vairākas dienas – ļoti profesionāli. Man patīk tas, kādu struktūru ir izveidojis Breds Stīvenss. Tagad esam beiguši komunicēt, jo mums ir atšķirīgas prioritātes. Ticu, ka savienības pārstāvji dosies uz ASV nākamajos mēnešos, lai satiktos ar KP un Bostonas cilvēkiem, sākot plānot mūsu vasaras aktivitātes. Mūsu darbs ir ļoti saistīts ar sabiedriskajām attiecībām. Tā ir lieta, ko esam ļoti uzlabojuši. Arī tāpēc, ka mūsu spēlētāji ir pierādījuši, ka vēlas spēlēt [izlasē], un klubi ir atvērtāki tam nekā iepriekš. KP ir grūti noķerams. Viņš ir kā pinbols – daudz ceļo, dara lietas, taču viņš ir ļoti īpašs. Lieta, kas man ļoti patīk – viņš ir puisis, kurš tev uzraksta īpašos brīžos, viņš vienmēr vēl labu man, komandas biedriem, izlasei un Latvijas basketbolam, neraugoties uz to, ka varētu likties, ka viņš ir augstāk, tici, ka viņš ir ikona, kurai nevari pieskarties un vari tikai godināt. Viņš ir ļoti normāls puisis ar spēcīgu komandas noskaņojumu un mīlestību pret komandas biedriem. Nesen mums bija iespēja īsi sarakstīties. Smieklīgs stāsts – mans draugs darba dēļ devās uz Bostonu, lai satiktu klientu. Viņš ieradās ēkā un liftā satika KP. Viņš bija šokēts un teica – wow, KP, esmu ļoti labs trenera Lukas Banki draugs un pirms dažām nedēļām tikāmies Florencē. KP bija ļoti pārsteigts un teica, lai pasveicina mani kā liels draugs. Esmu priecīgs, ka, neraugoties uz mūsu līdz šim īso sadarbību, viņš mani uzskata par daļu no Latvijas basketbola komūnas. Tas mani dara ļoti lepnu. Viņš ir lielisks puisis. Arī tas, ko viņš paveica Pasaules kausā, lemjot palikt kopā ar mums. Atceros, ka viņš raudāja, kad saprata, ka nevarēs spēlēt Pasaules kausā. Viņam ļoti rūp. Viņam jāpaliek veselam. Viņš ir ļoti īpašs. Ļoti ceru, ka viņam būs iespēja vilkt šo formu ''EuroBasket 2025''. To ir pelnījuši visi – viņš un Latvijas līdzjutēji. Tas ir kaut kas neticams un unikāls. Vismaz reizi dzīvē ir jāredz KP spēlējam klātienē. Tas, ko Bostona paveica, ir apbrīnojami. Viņi saprata, ka tā maiņa var izmainīt viņu nākotni. Ir jauki redzēt KP kā pasaules līmeņa spēļu mainītāju. Viņš maina visu. Nupat izlasīju rakstu, kurā bija minēts, kā viņš maina ''Celtics'' aizsardzību – viņam esot atpakaļ, aizsargājot grozu, izmantojot roku izvērsumu, kā viņš veicina aizsardzības darbības. Visi redz viņu kā uzbrukuma faktoru, taču viņš ir arī ļoti liels faktors aizsardzībā.
Jau principā pieskārāties šai tēmai. Iepriekšējos gados Porziņģis pielāgojis savu spēli, balstoties uz analītiku un izmantojot savas spēcīgākās puses. Cik daudz jūs pievēršat uzmanību analītikai?
- Arvien vairāk un vairāk. Boloņā strādāja Frančesko [Olivo]. Viņam ir izcils prāts. Mēģinājām darīt to pašu arī Latvijā. Tāpēc man ļoti patīk, ka manā personālā ir Žanis Peiners. Viņš ir īpašs puisis. Man ļoti patīk viņa domāšanas veids un vīzija. Viņš man daudz palīdzēja, paturot prātā citādu basketbola vīziju.
Ņemot vērā, ka Porziņģis savu spēli balsta uz analītiku, kā tas maina viņa pievienoto vērtību komandai? Kā tas maina jūsu pieeju darbā ar viņu?
- Viņš jau ir pierādījis, ka viņam ir kapacitāte un spēja adaptēties. Pirms Turcijas un Lielbritānijas spēlēm man prasīja, kā mainīsi savu sistēmu, ņemot vērā, ka ir tāds spēlētājs kā KP. Es teicu, ka neko nemainīšu, jo tāds spēlētājs padarīs katru izvēli labāku. Viena no lietām par KP ir tā, ka viņš visus sev apkārt padara labākus – ir vairāk laika, vairāk vietas, vairāk no visa, lai spēlētu. Tas ir labākais. Nav neviens treneris, kurš spēj atvieglot spēlētāju darbu tā, kā KP vai Dāvis Bertāns. Kad tev ir tāds talants, tā ir dāvana. Nav nekas jāmaina, viņi mainīs spēli. Basketbols ir par laika izjūtu un laukuma izplešanu. Viņi piedāvās vairāk laika visiem un vairāk laika operēt visiem. Ko mainīt? Tev vajag viņus. Kad viņi ir laukumā, tā ir bauda. Tas ir laiks izbaudīt basketbolu.
Vēl viena Latvijas zvaigzne ir Artūrs Žagars. Pasaules kausā Žagars uzmirdzēja jūsu virsvadībā, no potenciāla līguma ar Polijas komandu nonākot līdz trīs gadu garantētam līgumam ar Stambulas ''Fenerbahce''. Kā vērtējat viņa sniegumu debijā Eirolīgā līdz savainojuma brīdim?
- Viņš pat apsvēra parakstīt līgumu ar VEF. Iespējams, ka izpļāpājos… Satikāmies pirmssezonas turnīrā Kiprā, kad komanda [''Fenerbahce''] bija nokomplektēta. Sapratu, ka viņam būs maza loma, taču ticēju, ka tā viņam ir būtiska pieredze, lai pielāgotu savu spēli un redzētu, pie kā viņam jāstrādā, lai sacenstos tādā līmenī. Viņš ir super gudrs puisis, kurš saprot basketbolu. Viņš ļāva iet laikam un parādījās iespēja, ko viņš izmantoja ļoti labi. Protams, tas bija neliels juceklis, jo [Skotijs] Vilbekins, Devons Hols, [Veids] Baldvins izkrita, amerikānis, ko viņi parakstīja [Skailars Meizs], nespēlēja tik labi. Šis viss nedaudz palīdzēja, taču viņš savas iespējas izmantoja ļoti labi. Vēlos pieminēt sarunu, kas man bija ar Šaras [Šarūnu Jasikēviču] dažas nedēļas pirms [izlases] treniņnometnes novembrī, jo man patīk šādas attiecības ar treneriem, neesmu puisis, kurš izmantos savu pozīciju, lai ko uzspiestu. Teicu – Šaras, klausies, varu piezvanīt Artūram. Viņš vēlas spēlēt nacionālajā izlasē, taču arī es esmu Eirolīgas treneris un zinu, cik tā ir prasīga. Pasaki, kāda ir tava vīzija un viedoklis, jo es nevēlos konfliktu. Viņš teica – Luka, būšu ļoti priecīgs, ja viņš spēlēs izlasē. Protams, tas ir risks, bet būšu super priecīgs, jo puisis trenējas tik smagi, bet nevaru viņam dot iespēju, ko viņš ir pelnījis. Ja viņš būs izlasē un aizvadīs divas spēles, būšu priecīgs, jo viņš beidzot tiks pie iespējas. Trīs dienas vēlāk viss mainījās, jo visi satraumējās. Vienojāmies, ka labākais ir viņam palikt. Pateikšu, ko Šaras domā par Artūru. Un mēs runājam par vienu no izcilākajiem saspēles vadītājiem Eiropas basketbola vēsturē, kurš ir ļoti prasīgs ar saviem saspēlniekiem. Redzu veidu, kā viņš rīkojas ar Artūru – viņš viņam uzticas. Nezinu, cik daudz mēs kā Latvijas basketbols palīdzam, taču ceru, ka Artūrs šo iespēju izmantos ļoti labi. Lūdzu, lai viņš paliek vesels.
Jums arī bija iespēja spēlēt pret Žagaru Boloņā. Viņu ļoti agresīvi sedza Alesandro Pajola, neļaujot saņemt bumbu pat savā laukuma pusē. Tas ir veids, kā Žagaru ierobežot augstākajā līmenī un kas viņam rada apgrūtinājumus?
- Dažas dienas iepriekš Artūrs aizvadīja lielisku spēli pret ''Anadolu Efes''. Tas veicināja manu darbu, prezentējot Artūru komandai, lai parādītu, cik svarīgi ir sākt no viņa, lai apturētu ''Fenerbahce'' uzbrukuma plūsmu. Ticu, ka tā bija diezgan veiksmīga izvēle līdz pāris sekundēm pirms mača beigām – kā šogad ierasts. Ticu, ka viņam ir jāpatur prātā tas, ka citas komandas ir gatavas un uztver viņu citādi. Tā ir lieta, ar ko jātiek galā. Bumbas pārvaldīšana, efektivitāte spiediena situācijās, ķermenis, spēks un izturība – kad spēlē Eirolīgā, katra pozīcijā abos laukuma nedod iespēju elpot. Tāpēc reti redzi spēlētājus spēlējam vairāk nekā četras, piecas minūtes. Pūles, kas jāpieliek, lai spēlētu, ir neticamas. Artūrs ir gudrs, viņš zina. Viņš trenējas smagi un esmu diezgan drošs, ka viņš kļūs tikai labāks. Taču, protams, dienā, kad spēlēšu pret viņu, turpināšu likt savu aizsardzības speciālistu pret viņu. Nevēlos, lai viņš domā, ka mūsu aizsardzība nerespektēja viņu. Tieši pretēji, esmu tik augstās domās par viņu, ka izturējos pret viņu kā mērķi.
Pieminējāt, cik fiziski prasīga ir Eirolīga, cik daudz pūļu jāieliek. Tas, cik fiziska spēle tiek piekopta līgā, atspoguļojas Žagara metienu precizitātē? Viņš šķiet diezgan labs metējs.
- Jā, tas ir viens no iemesliem. Kad tiec pie metiena, tas izskatās viegli. Teicu, ka basketbols ir par laika izjūtu un laukuma izplešanu. Kad tiec pie metiena, tev ir mazāk vietas un mazāk laika. Spēles intensitāte ir tik, tik liela. Taču tas ir normāls adaptācijas periods. Viņam vajadzīgs laiks, viņš ir gudrs un pielāgosies. Tā ir katrā sportā – piemēram, futbolā, kad pārej no mazas līgas uz Čempionu līgu, pirmā lieta, ko redzēsi, ir ātrums. ''Virtus'' ārsts ir diezgan liels futbola fans. Viņš man teica – trener, esmu ļoti iespaidots, jo pirmo reizi dzīvē man bija iespēja redzēt Čempionu līgas spēli Boloņā. Viņi nedod laiku domāt, viņi nedod laiku reaģēt. Ātrums un agresivitāte to padara par pavisam citu futbolu. Tāpat arī Eirolīgā. Tev nedod laiku. Tāpēc tas, kas izskatās pēc brīva metiena, nekad nav brīvs metiens. Kad tiec pie metiena, tas nāk pēc trīs intensīvām aizsardzībām, tavas kājas vairs nereaģē tāpat kā iepriekš.
Pasaules kausā Žagars bija pamatsaspēlnieks. Sagatavošanās procesā tā neizskatījās, arī medijos nodevāt viņam vēstījumu. Tas bija veids, kā viņu testēji?
- Nē, ieviesīsim kārtību. Pirmā spēle Liepājā pret Zviedriju – viņš bija mans pamatsaspēlnieks. Es nodevu ziņu jau no sākuma. Sagatavošanās cikla turpinājumā bija dabīgi kāpumi un kritumi, kā to varētu sagaidīt no jauna un nepieredzējuša puiša, kurš spēlēja ''Nevežis'' un ieradās Pasaules kausā ar vairākām neskaidrībām. Manā prātā viņš bija galvenais saspēles vadītājs, taču teicu viņam arī par lietām, kas mani nedarīja priecīgu. Viens žurnālists man prasīja, vai ticu, ka mana pieeja Artūram ir pareiza, redzēju, ka esiet diezgan skarbs pret viņu minūtes pārtraukumā. Nopietni? Par ko jūs runājiet? Šim puisim nav darba, neviens viņu nevēlas parakstīt. Pat mazām komandām Itālijā, kad iesaku viņu, ir šaubas. Es patiesībā dodu viņam nacionālās izlases atslēgas, dodoties uz Pasaules kausu, un jūs man prasiet par manu pieeju viņam. Esmu vienīgais, kurš viņam patiesi tic. Tas izveidoja šo visu troksni, kas sākās no žurnālista jautājuma. Tika palaista garām prioritāte – treneris, kurš ļoti uzticas puisim, un puisis, kurš ļoti tic programmai. Trakums! Tikai tāpēc, ka biju agresīvs pret viņu? Varu aizvērties un izmest viņu ārā, liekot veterānam spēlēt viņa vietā. Kas tas ir? Ja atceries mūsu pirmo spēli Liepājā, izvēlējos piecus spēlētājus un viņš bija sākumpieciniekā. Mans mērķis prātā bija no pirmās dienas.
Dāvis Bertāns pameta NBA un pārcēlās uz Dubaiju. Tas jūs pārsteidza?
- Jā, protams. Viņš ir Eirolīgas materiāls pēc NBA. Tāpēc biju pārsteigts. Ir daudz stāstu par šo klubu. Neesmu politikā, esmu basketbola treneris. Dzirdēju daudz baumu, par kurām man ir vienalga. Vēlu visu to labāko Dāvim un ticu, ka viņš pieņēma labāko lēmumu savai karjerai. Taču sākumā, protams, biju pārsteigts.
Kā redziet viņu šajā sezonā? Tas, ka viņš spēlē tikai reizi nedēļā, var palīdzēt izlasei?
- Viņa ķermenis pilnībā mainījās. Biju ļoti iespaidots. Redzēju video, bet tad satiku viņu klātienē Rīgā. Viņš atguvis baudu trenēties, strādāt pie sava ķermeņa. Domāju, ka viņš izmantos citādā ritma priekšrocības. Viņš ir ļoti nopietns profesionālis, kurš smagi strādā un zina, ka par ķermeni jārūpējas.
Viens no Latvijas izlases basketbolistiem, kurš, iespējams, guvis visvairāk no sadarbības ar jums, ir Rodions Kurucs. Redziet viņu kā Eirolīgas spēlētāju nākamajā sezonā?
- Neveiksmīgas pieredzes līdz brīdim, kad mums bija iespēja strādāt kopā Strasbūrā. Specifisks spēlētājs, kuram nepieciešama pilna uzticība no trenera un komandas biedriem, lai performētu, taču viņš var dot ļoti daudz. NBA kā pirmie saprata Rodiona potenciālu. Jā, redzu viņu kā Eirolīgas spēlētāju nākamajā sezonā.
Rodions Strasbūrā, Mareks Mejeris ''Pesaro'', latvieši Boloņā, Anrijs Miška ''Luiss'', Roberts Stumbris un treniņnometnes līgums ar ''Brescia'' – kuriem vēl latviešiem esat palīdzējis klubu līmenī? Cik bieži saņemiet jautājumus par latviešiem?
- Pat vakar saņēmu zvanu no trenera Itālijas A2 sērijā. Viņi uzskata mani par Latvijas basketbola vēstnieku un ar to ļoti lepojos. Nenodarbojos ar to, kā ar biznesu. Vakar runāju arī ar mazu komandu Itālijas pēc spēka ceturtajā līgā, kuri parakstīs jaunu latviešu spēlētāju. Viņi arvien vairāk uzticas latviešu spēlētājiem, kuri ir meistarīgi, viegli trenējami un nopietni, un viņi zina, ka es esmu atskaites punkts. Nevēlos saukt vārdus, taču esmu priecīgs, ka man prasa, un ka arvien vairāk latvieši spēlē ārzemēs. Latvijas spēlētāji un basketbols kopumā parādās arvien labākā bildē. Runājam arī par treneriem. Redzi, kā Jānis Gailītis performē ar ''Syntainics MBC''. Tas piedod ekstra vērtību Latvijas basketbolam.
Novembra logā treneris Gailītis teica, ka Andrejs Gražulis nespēlē tik daudz ''Virtus'', jo viņa rehabilitācija nav noritējusi pēc plāna. Ko tas maina viņa sakarā izlases kontekstā?
- Ticu, ka laiks būs vienīgais risinājums. Soli pa solim. Taču prognozes, protams, bija citas. Izstāstīšu tev vienu stāstu. Kad spēlējām olimpiskajā kvalifikācijā, ārsts ieteica man iekļaut Gražuli sastāvam olimpiskajām spēlēm katram gadījumam, jo viņa rehabilitācija tobrīd gāja pareizajā virzienā. Diemžēl kaut kas notika un tas process apstājās. Kad vēlāk viņš ieradās uz medicīniskajām pārbaudēm Boloņā, viņi man teica, ka viņš nebūs gatavs. Viņam nepieciešams daudz vairāk laika. Tagad tas ir labākas spēles formas jautājums. Viņš pilnībā izlaida pirmssezonu un sezonas sākumu. Šis ir vilciens, kas ieskrējies pilnā ātrumā. Tas nav vilciens stacijā, kurā vari ielēkt. Ir jālec vilcienā, kas brauc pilnā ātrumā. Tas nav viegli, jo īpaši, kad esi pirmgadnieks Eirolīgā.
Ar šodienas prātu domājat, ka, ja Gražulis pievienotos Vitorijas ''Baskonia'' vai ''Barcelona'', situācija būtu citādāka?
- Par vēlu. Mēs centāmies viņu parakstīt no ''Trento'' decembrī, kad mums pievienojās [Ante] Žižičs vairāku savainojumu dēļ – [Devonte] Keikoks un [Džordans] Mikijs vienlaikus bija savainoti. Mūsu pārrunas ar viņu sākās 2023. gada decembrī. Neredzu, kā viņš varēja nonākt citā klubā. Ja vaicā man, vai tā bija kļūda – ticu, ka labākā Gražuļa versija, kādu zinu, lieliski iederas ''Virtus'' komandā. Labākā versija, taču viņš ir tālu no savas labākās versijas. Gan viņa paša, gan Boloņas, gan izlases vārdā ceru, ka viņš atgriezīsies savā labākajā versijā pēc iespējas ātrāk. Taču no tā, ko dzirdēju, viņa ceļgals bija tik sliktā stāvoklī, ka bija nepieciešama operācija.
Kāds ir Jāņa Strēlnieka statuss izlases kontekstā? Saprotu, ka viņš joprojām meklē klubu.
- Sekosim līdzi, redzēsim un atbalstīsim. Tas ir saistīts ar vecumu un traumām. Runājam par spēlētāju, kurš iederēsies kādā komandā, bet citā neiederēsies.
Jūsu pašreizējais līgums ar Latvijas Basketbola savienību noslēgsies pēc ''EuroBasket 2025'' finālturnīra. Esiet pārrunājuši potenciālu sadarbības turpināšanu?
- Nē, kad izlēmu pagarināt sadarbību pirms Pasaules kausa, izlēmām, ka šis cikls noslēgsies pēc ''EuroBasket 2025''.
Ja šodien jums dotu iespēju turpināt darbu ar Latvijas izlasi arī pēc Eiropas čempionāta, jūs to pieņemtu?
- Kā jau teicu, vienīgā lieta, ko zinu, ir tā, ka turpināšu atbalstīt Latvijas valstsvienību. Nezinu, kādā pozīcijā, taču turpināšu atbalstīt.
Nākamais gads Latvijas basketbolam būs ļoti liels. Kas jāizdara pirmajos deviņos mēnešos, lai tas būtu tik veiksmīgs, cik vien iespējams?
- Jāturpina sapņot. Tas ir pats svarīgākais. Jāsagatavojas visos līmeņos – savienībai, komandai, personālam, līdzjutējiem. Jāsagatavo sevi, lai sasniegtu šo turnīru ar tādu pašu baudu, vēlmi un prieku spēlēt mūsu labāko iespējamo basketbolu. To novēlu visiem – izbaudīt, priecāties un demonstrēt labāko basketbolu.
Vasaras sagatavošanās posms – vai tas jau ir gatavs? Kāds tas izskatīsies?
- Jau kopš 2023. gada augusta plānojam mūsu aktivitātes. Protams, ir dažas korekcijas, kas saistītas ar pārbaudes spēļu organizēšanu un piedalīšanos pārbaudes turnīros. Daudz detaļu, jo ir komandas, kas joprojām cenšas kvalificēties, tāpēc nevaram visu pilnvērtīgi izlemt, bet esam labā pozīcijā. Sagatavošanās posma pamats ir gatavs.
Tā kā spēlējam mājās, cik svarīgi sagatavošanās posmā ir pavadīt laiku ārpus mājām?
- Tas ir ļoti svarīgi. Tas paātrina komandas būvēšanas procesu. Salīdzinot to ar pagātni, kad aizvadījām Pasaules kausu Āzijā, zinājām, ka pavadīsim gandrīz mēnesi pavisam citā pasaules daļā. Šajā gadījumā spēlēsim mājās – ir labi atrast balansu starp turnīru, ko aizvadīsim Latvijā, un sagatavošanās posma daļu, kurā būsim ārpus Latvijas.
Pašlaik izskatās, ka partnervalsts, ko izvēlēsimies, būs Igaunija, ja tā spēs kvalificēties. Kaspars Cipruss vai Kristaps Janičenoks vaicāja pēc jūsu viedokļa šajā jautājumā?
- Nē, viņi vienkārši komunicē. Viņi man izstāstīja kritērijus un pilnībā tiem piekrītu. Man ļoti patīk ideja veidot arvien vairāk savienojumu starp Baltijas valstīm, prezentējot jaunus smagsvarus Eiropas basketbolā. Esmu ļoti lepns par to.
Šajā rudenī Latvijas Basketbola savienība atklāja Ekselences programmu, kurā pulcē talantīgākos U16 vecuma basketbolistus. Cik daudz esiet sekojis šim projektam?
- Domāju, ka tas norit patiešām labi. Man nav nekādas lomas tajā. Zinu, ka viss sākās no vīzijas, jo īpaši Klāva Olšteina un Kaspara Ciprusa. Viņi ļoti tic šai programmai. Viņi ielikuši ļoti daudz enerģijas šajā projektā. Es to ļoti atbalstu un mēģinu mūsu izlases aktivitātes izmantot kā atskaites punktu, lai pierādītu, ka caur noteikta veida darbībām var sasniegt ekselenci. Esmu priecīgs, ka viņi vīriešu valstsvienību uztver kā ekselenci. Ne tikai basketbola kvalitātē, bet arī organizācijā, struktūrā un vērtībās. Tas ir pats svarīgākais. Protams, ka pašos pamatos tie ir treneri, personāls, Klāvs un citi, kas paveic lielisku darbu. Ceru, ka tā būs pilotprogramma nākotnei. Atbalstu to arī kā līdzjutējs. Tas ir kas jauns. Katram jaunam projektam nepieciešams adaptācijas periods, taču, kā redzam jau no sākuma, tas ir ļoti izaicinošs un veiksmīgs projekts. Man patīk ideja, ka tehniskie un fiziskie elementi tiek apvienoti ar mentālo pusi. Veids, kā Klāvs to visu koordinē, ir kas inovatīvs Latvijas basketbolā.
Minējāt Klāvu Olšteinu, kurš ir liels Ziemeļamerikas izglītības ceļa atbalstītājs. Arvien vairāk latviešu spēlētāji nonāk NCAA. Cik daudz sekojiet līdzi viņiem? Kurš izpelnījies lielāko uzmanību?
- Protams, ka sekoju puišiem. Noa Viljamsons gan statistikas, gan uzticības, ko viņš izpelnījies, dēļ pārsteidzis mani visvairāk. Tas ir lieliski. Ticu, ka nepārāk ilgā laikā ir vēl citi puiši, kas var paveikt labas lietas NCAA basketbolā. Noa ir puisis, kurš pārsteidz visus. No tā, ko esmu dzirdējis, iepriekšējās spēlēs bijuši vairāki NBA skauti, kas vērojuši viņu. Neraugoties uz to, ka viņš nav top augstskolā, viņš ir koledžā, kas izvēlas spēlētājus pēc īpašiem kritērijiem. Viņa izaugsme, ķermenis un izmērs iespaido visus.
Pagājušajā vasarā runāju ar treneri Jāni Gailīti un vaicāju, kā viņš turpina attīstīties kā basketbola treneris bez ierastajām klīnikām, video analīzes, lekcijām un citām lietām. Kā ir ar jums? Kā Luka Banki cenšas kļūt par vēl labāku basketbola treneri ārpus basketbola?
- Turpinu strādāt pie sevis. Šis brīdis man ir tam, lai analizētu savas izvēles, lēmumus un darbu. Strādāju ar savu sporta psihologu un mentālo treneri. Mēģinu saglabāt kontaktu ar cilvēkiem, kuri patiesi mani mīl. Man arī ļoti patīk lasīt. Esmu priecīgs, ka tagad ir vairāk laika lasīt. Blakus gultai uzkrājās grāmatas, tagad ir iespēja šo torni samazināt.
Kā Latvijas izlases trenēšana ir jūs mainījusi? Ir kādas lietas no mūsu mentalitātes, ko esiet aizguvis? Tomēr ir diezgan uzskatāma atšķirība starp vidējo latvieti un vidējo itāli.
- Nevēlos salīdzināt, jo tas ir riskanti. Runāju par Latvijas basketbolistu trenējamību. Tā ir diezgan unikāla. Saskaros ar citu realitāti. Kad tavā rīcībā ir katls ar spēlētājiem no tik daudz dažādām valstīm un kultūrām, ir grūti izveidot kopīgu vīziju. Latvijā un nacionālajā izlasē ir cits stāsts. Spēlētāji nāk no vienas valsts, tic vienām lietām, spēlē par savu valsti un tās karogu. Piederības sajūta ir citā līmenī. To ir grūti salīdzināt. Būt izlases trenerim kopumā palīdz paveikt lietas īsā laikā. Tas man ļoti patīk, jo uzskatu, ka tas ir veids kā evolucionēt savā darbā, kad laiks ir tavs lielākais ienaidnieks. Tas nenozīmē, ka tev jāsamazina kvalitāte, vienkārši jāpamaina metodes. Tāpēc jūtos kā labāks treneris pēc savas pieredzes ar Latvijas izlasi. Būt Latvijas izlases trenerim padarīja visu labāku, jo apkārt ir īpaši cilvēki. Varbūt, trenējot citā valstī, tas nebūtu tik veiksmīgi, taču, ja runāju par šo konkrēto pieredzi – labākā manā karjerā.
Ko jums novēlēt 2025. gadā?
- Veselību. Tas ir pats svarīgākais un vienīgā lieta, kurai ir nozīme. Dzīve ir pārāk īsa, lai koncentrētos uz ko citu. Pārējais ir iespēju jautājums. Kā ikviens, vēlos, lai 2025. gads būtu labāks nekā 2024. gads, jo dienas beigās mēs mēdzam aizmirst panākumus, bet ļoti labi atceramies sakāves un zaudējumus. Cerēsim, ka mums būs jaunas lieliskas atmiņas, ko atcerēties. Visiem novēlu veselīgu nākamo gadu un mierīgu dzīvi!
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]