Izšķirošajā nedēļā Eiropas basketbola svētki beidzot arī Rīgas tribīnēs

2025. gada Rīga pārspēja 2015. gada Rīgu
Grupu turnīrā Rīgā izpārdotas bija Latvijas izlases spēles (vidēji 10858), kupli apmeklētas bija arī Igaunijas izlases spēles (vidēji 6549, neskaitot Latvijas spēli), taču pārējo sešu spēļu vidējā apmeklētība bija tikai 2558 vai pat 1846, ja atskaita cīņu par pirmo vietu grupā starp Turciju un Serbiju, kuru klātienē vēroja vairāk nekā seši tūkstoši skatītāju.

Apakšgrupas vidējās apmeklētības ziņā Rīga ar 6389 bija otrajā vietā aiz Tamperes (7647), kur spēlēja arī lietuvieši, zviedri un pasaules čempioni vācieši, pavisam nedaudz apsteidza Katovici (6216) un pārliecinoši apsteidza Limasolu (4473). Taču, ja rēķina tikai spēles, kurās nepiedalījās mājinieki, Rīga ar vidēji 4154 skatītājiem bija pēdējā aiz Tamperes (5124), Katovices (4824) un Limasolas (4519).

Kiprā situācija bija diezgan unikāla – ja pārējās grupās apmeklētākā komanda, loģiski, bija mājiniece, tad Kiprā mājinieces statusā faktiski bija Grieķija (vidēji 7356). Bez Grieķijas mača pārējās Kipras spēles apmeklēja vidēji 3639 skatītāju. Sešās grupas spēlēs, kurās nepiedalījās nedz Grieķija, nedz Kipra, vidējā apmeklētība bija 2626 (joprojām gan vairāk par Rīgas 2558 skatītājiem spēlēs bez Latvijas un Igaunijas dalības).

Uz Rīgas grupas apmeklētību nemājinieku spēlēs var skatīties divējādi. No vienas puses, Rīgas 4.1 tūkstotis ir otrais sliktākais rādītājs astoņu apakšgrupu konkurencē divu jaunāko čempionātu laikā, apsteidzot vienīgi Tbilisi (1.9 tūkstoši). No otras puses, Eiropas čempionātu apmeklētība acīmredzami aug un 2015., 2017. gada turnīros, kuri arī notika četrās valstīs, grupu rādītāji pārsvarā bija krietni vājāki pat par Rīgu. Arī pašā Rīgā 2015. gadā, kaut spēlēja arī Igaunija un Lietuva - grupas vidējā apmeklētība 5.2 tūkstoši, Latvijas spēļu apmeklētība nepilni astoņi tūkstoši, citu izlašu spēļu apmeklētība 3.9 tūkstoši.

Nemaz nerunājot par vēl agrākiem laikiem, kad čempionāts notika vienā valstī un, vēl senāk, arī divos grupu turnīra posmos – nereti pirmajā posmā spēles uzņemot mazākām pilsētām un mazākām arēnām un plašākām masām uz spēlēm sākot doties tikai no otrā grupu turnīra. Patīkami izņēmumi gan, protams, bijuši arī agrāk – piemēram, 2005. gads Serbijā un Melnkalnē vai 2007. gads Spānijā, taču citādi spēles pat ar trīsciparu apmeklētības skaitļiem agrāk bija ļoti bieža parādība. Tagad pieres raucam par diviem un trim tūkstošiem.

Jaunais četru valstu formāts apvienojumā ar Eiropas čempionātu rīkošanu tikai pa četriem gadiem un spēļu skaita samazināšanu no 90 uz 76 interesei noteikti nācis par labu - var spēlēt lielākās arēnās, lielākās pilsētās, citvalstu izlasēm izdevīgākos reģionos, rīkot mazāk spēļu (labi gan spēles nozīmes augšanai, gan organizācijas kvalitātes noturēšanai, gan arī publikas intereses noturēšanai) un izlašu basketbolu klātienē nepārēsties katru gadu. Un, kas ļoti svarīgi basketbola popularizācijai, jaunais formāts kaut daļu spēļu ļauj uzņemt dažādām valstīm, čempionātu uzņemšanu padarot biežāku un iespēju dodot arī tām valstīm, kuras vienatnē nespētu sarīkot visu finālturnīru.

Grupu turnīra apmeklētība kopš 2015. gada

Nav iekļauta 2015. gada Monpeljē grupa, kurā piecas Francijas spēles apmeklēja vidēji 10191 skatītājs, bet lielākajai daļai pārējo spēļu apmeklētība nav publiski norādīta. Viesu med. - nemājinieku spēļu apmeklētības mediāna.

Tukšas tribīnes astotdaļfinālos, uzrāviens ceturtdaļfinālos
Niecīga vietējās publikas interese par citu izlašu mačiem un joprojām mazs viesu fanu skaits no tālākām zemēm turpinājās arī astotdaļfinālā, vidēji uz nemājinieku spēli nesavācot pat divarpus tūkstošus – pirms trim gadiem Berlīnē bija 9.4 tūkstoši (tas gan bija krietni mazāk nekā apakšgrupā Ķelnē), bet pirms desmit gadiem Lillē pat 14.4 tūkstoši, septiņām nemājinieku spēlēm sakrājot pat vairāk par 100 tūkstošiem apmeklētāju. Francija un Vācija, protams, ir milzīgas valstis ar pārtikušāku sabiedrību, arī ģeogrāfiski daudz labāk sasniedzamas, un Lillei tik milzīgus skaitļus sasniegt palīdzēja arī spēlēšana futbola stadionā. Pretējos svaru kausos savukārt varam likt Stambulu, kur 2017. gadā apmeklētība kopumā bija ļoti vāja.

EČ 1/8 finālu apmeklētība nemājinieku spēlēs:

2025. Rīga 2387 (vidēji) 2193 (mediāna)
2022. Berlīne 9356 (vidēji) 9774 (mediāna)
2017. Stambula 2487 (vidēji) 1190 (mediāna)
2015. Lille 14413 (vidēji) 13672 (mediāna).

Lillē uz 7 spēlēm atnāca virs 100k. https://t.co/Huyfhc2qrx

— Agris Suveizda (@AgrisSuveizda) September 8, 2025

Nikolas Jokiča un Serbijas fiasko noraudzījās tikai 4006 skatītāju, Lukas Dončiča un Slovēnijas uzvarā pār Itāliju – tikai 3016, bet Francijas šoku pret Gruziju apmeklēja tikai 1652. Arī pirmajā ceturtdaļfinālā starp Turciju un Poliju atnāca tikai nepilni trīsarpus tūkstoši, taču pēc tam gan apmeklētība strauji pieauga – ne vien Lietuvas spēlē pret Grieķiju (10487), bet arī nākamajā dienā atlikušos ceturtdaļfinālus jau skatījās seši un deviņi tūkstoši. Pusfinālos un medaļu spēlēs visos četros mačos jau bija vairāk par 10 tūkstošiem, kuplā skaitā sabraucot visu stiprāko izlašu atbalstītājiem.

Turnīra pēdējo septiņu spēļu vidējā apmeklētība bija ļoti labi 9.7 tūkstoši. Pat ar turku un poļu dueli ceturtdaļfināla, pusfināla un medaļu spēļu vidējā apmeklētība bija gandrīz deviņi tūkstoši, bet mediāna pat pārsniedza 10 tūkstošus – nemājinieku mediānas ziņā Rīgas izšķirošās cīņas apsteidza arī 2022. gada Berlīni (7.9 tūkstoši) un septiņu čempionātu laikā kopš 2009. gada ieņēma trešo vietu, nedaudz zaudējot 2011. gada Kauņai (11 tūkstoši) un 2015. gada Lillei (17.9 tūkstoši). Ja par astotdaļfināliem Rīga pelnījusi treknu mīnusu, tad par atlikušajām stadijām – treknu plusu. Sajūta patiesi beidzot bija kā lielā, starptautiskā sporta forumā. Publiskajos protokolos nenorādītu datu dēļ diemžēl grūtāk salīdzināt ar senākiem čempionātiem, bet, piemēram, izcelšanas vērta noteikti ir arī Belgrada 2005. gadā - pat pēc Serbijas un Melnkalnes fiasko pārspēļu kārtā izšķirošajā fāzē vidējā apmeklētība pārsniedza 17.5 tūkstošus.

Turcija-Grieķija. Šengins-Adetokunbo. Larkins-Slukass. Atamans-Spanulis. Himnas. pic.twitter.com/ZU4qLzOMnM

— Agris Suveizda (@AgrisSuveizda) September 12, 2025

Ceturtdaļfinālu, pusfinālu un medaļu spēļu apmeklētība kopš 2009. gada

FIBA komentē apmeklētību un biļešu politiku
Brīvdienā starp pusfināliem un medaļu spēlēm FIBA Eiropa rīkoja preses konferenci ar prezidenta Horhes Garvahosas un izpilddirektora Kamila Novāka dalību. Starp apspriestajām tēmām bija arī apmeklētība, lietuviešu žurnālistam vaicājot tieši par sliktajiem astotdaļfināla rādītājiem. "Skaitļi ir diezgan skaidri - apakšgrupu apmeklētība salīdzinājumā ar 2022. gadu ir augusi. Ja atceraties, arī Berlīnē cilvēkiem bija problēmas ar astotdaļfinālu plānošanu, jo līdz pat pēdējai grupas spēlei nebija zināms, kas un kad spēlēs noslēdzošajā fāzē. Arī tam ir liela ietekme, jo no ceturtdaļfināla ir dramatiskas pārmaiņas – arī šogad ceturtdaļfināla skaitļi īstenībā bija ļoti labi. Vēl ir jāņem vērā, ka [pirms trim gadiem] noslēdzošā fāze notika Berlīnē – 100 kilometru rādiusā ap Berlīni dzīvo, iespējams, pat 35 miljoni cilvēku. Rīgā tā, protams, nav. Piekrītu, ka vienmēr var labāk, bet pēdējās trīs spēles mūs pilnībā apmierināja," sacīja Novāks.

Latvijas Televīzija savukārt norādīja uz dārgajām biļešu cenām, vaicājot, kura puse par tām atbild. "Pirmām kārtām, biļešu politika, biļešu stratēģija un biļešu cenas ir pilnībā organizatoru pārziņā – tas ir viņu primārais ienākumu avots. Arī paši iepriekšējās dienās dzirdējām komentārus par šo tēmu, un tā noteikti būs starp tām tēmām, kuras izvērtēsim pēc turnīra beigām. Taču, no otras puses, ir jāsaprot, ka šis ir Eiropas čempionāts, kas notiek ik pa četriem gadiem un kurā redzam absolūtas superzvaigznes ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules līmenī. Šeit ir spēlētāji, kuri pat NBA ir megazvaigznes. Ja ejat uz rokkoncertu, arī tur biļete nemaksā 15, 20 vai 25 eiro. Taču, jā, šo tēmu uztveram nopietni un noteikti izsvērsim," atbildēja čehu funkcionārs. No savas puses gan piebildīšu, ka Eiropas čempionāta finālturnīrs drīzāk ir nevis viens augsta līmeņa koncerts, bet gan festivāls, kurā ieejas maksu prasa katru apmeklējuma reizi. Pat tad, ja esi sava sporta veida fanāts, liela daudzuma spēļu apmeklēšana ir dārgs prieks gan finansiālā, gan laika plānošanas ziņā.

2027. gada Pasaules kauss notiks Katarā, bet 2029. gada Eiropas čempionātu uzņems Igaunija, Grieķija, Slovēnija un Spānija.

"EuroBasket 2025" apmeklētība

Svarīgas saites:

EuroBasket 2025 jaunumi, komentāri un spēļu analīze
SPORTLAND EuroBasket 2025 prognožu spēle
Ja arī Tu vēlies izmēģināt individuālos treniņus kā profesionāli basketbolisti, nāc uz ProBaller Arena
Baudi EČ basketbolā lielākajā sporta bārā Latvijā O'LEARYS