Gulbis: "Esmu drošs, ka komanda sāks spēlēt"

Sākusies jaunā basketbola sezona, BK "Ventspils" pagaidām uzvara un zaudējums. Kas, tavuprāt, pietrūka mačā pret "VEF Juniors"?
Manuprāt, pietrūka saspēlētības. Ja paskatāmies spēlētājus katrā pozīcijā, tad secinām, ka laba līmeņa spēlētāji ir katrā no pozīcijām. Ir gan sedzēji, gan metēji, bet pagaidām nezina katrs savu vietu komandā. Iespējams, pirms sezonas bija par maz pārbaudes spēļu, nezinu. Esmu drošs, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un komanda sāks spēlēt.

Kad sazvanījāmies iepriekš, teici, ka intensitāte treniņos krietni augusi tieši pēc zaudējuma Vefam…
Jā, treniņi ir savādāki. Trenējamies pa divām vai divām ar pusi stundām. Strādājām pie lietām, kuras līdz šim bija palikušas novārtā – spēle viens pret viens, divi pret divi… Mačs pret VEF noteikti parādīja mūsu vājās vietas. Fiziski jūtamies labi, komandā ir jauns lietuviešu fiziskās sagatavotības treneris. Katram ir individuāla programma, pēc kuras strādājam. Nav tā, ka visiem ir vieni vingrinājumi un uz priekšu. Katra fiziskie dotumi ir izanalizēti un katrs strādā pēc savām vajadzībām. Treneris ir jauns, grib strādāt un sasniegt augstus rezultātus. Viennozīmīgi zaudējumu pret Junioriem var izskaidrot arī ar psiholoģisko gatavību. "VEF Juniors" varēja spēlēt bez lielas spriedzes, bet no mums visi gaidīja uzvaru, bijām šīs spēles neapšaubāmi favorīti. Noteikti pietrūka arī Jānis Strēlnieks, kuram ir savainojums.

Kaut kas nopietns?
Nē, kaut kas ar celi. Ja būtu "play-off" viņš noteikti spēlētu, bet šobrīd komandas treneri nevēlas riskēt.

Kāda gaisotne valda komandā?
Man liekas, ka viss ir OK! Visi viens otru atbalsta, neizskatās, ka komandā ir tādi spēlētāji, kas to deķīti velk uz savu pusi. Visi saprot, ka ir nepieciešams uzvaras. Arī ar ārzemniekiem viss kārtībā. Šajā ziņā problēmu nav.

Kā nokļuvi "Ventspils" komandā?
Pagājušo sezonu pabeidzu Šauļos. Sākotnēji gribēju līgumu pagarināt, taču kaut kas nojuka. Bija arī citi piedāvājumi, bet tad vienu dienu uzzvanīja "Ventspils" ģenerālmenedžeris Mārtiņš Rībens un izteica piedāvājumu spēlēt Ventspilī. Aprunājāmies, izrunājām naudas lietas un vienojāmies. Komanda spēlē Eirokausos, BBL, tās mērķis ir Latvijas čempionu tituls, ko gan vēl var vēlēties.

Bija arī citi piedāvājumi?
Bija piedāvājumi no Lietuvas, protams, ne "Žalgiris" un "Lietuvas Rytas". Tāpat bija variants Kiprā, šis tas bija arī Vācijā. Bija ļoti daudz piedāvājumu, taču, kad nonāca līdz konkrētām sarunām, izrādījās, ka nopietna piedāvājuma nemaz nav. "Ventspils" nāca ar konkrētu piedāvājumu, ilgi nedomāju un piekritu. Man ir lietuviešu aģents, bet ar "Ventspili" vienojāmies tā teikt "pa taisno".

Aizvadītajā sezonā uzspēlēji arī Šauļos, kļūdams par Lietuvas čempionāta bronzas medaļnieku. Kā tevi atrada "Siauliai" komanda?
Laikā, kad vēl spēlēju "VEF Rīga" komandā guvu savainojumu un izlaidu divus mēnešus. Sezonas otrā puse neizdevās tāda kā varēju vēlēties, "VEF Rīga" līgumu nepagarināja un sāku meklēt komandu. Vasara gāja uz beigām, aģents teica, ka piedāvājumi ir, bet nekas uz priekšu nekustējās. Pienāca septembris vai oktobris, īsti neatceros, daudz variantu man nebija un saņēmu zvanu no Vara Krūmiņu ar piedāvājumu uzspēlēt Jelgavā, kamēr man nav nekādu citu varantu. Nolēmu, ka jāpieņem šis piedāvājums, vismaz spēles prakses ziņā biju ieguvējs. Februārī saņēmu zvanu no Šauļiem. Aizbraucu, atrādījos un pēc trim dienām parakstīju līgumu.

Esi apmierināts ar Lietuvā pavadīto laiku?
Pat ļoti. Komanda bija ļoti laba, fanu atbalsts lielisks, nebiju tālu no mājām. Nedaudz nepaveicās, lai iekļūtu Lietuvas čempionāta finālā. Arī pieredzes ziņā ieguvu daudz, no vienas puses pat žēl, ka neizdevās vienoties vēl uz vienu gadu.

Savas karjeras laikā esi uzspēlējis ļoti daudzās komandās - "Barons", "Valmiera", "VEF Rīga", "Zemgale", "Siauliai". Ar kuru no treneriem sanāca sastrādāties vislabāk?
Es domāju, kas tas ir treneris Gundars Vētra "Barons" komandā. Viņš man savulaik uzticējās un palīdzēja no jauniešu basketbola ienākt pieaugušo, kas daudziem nemaz pa īstam tā arī neizdodas. Viņš man jau agrā vecumā ļāva ienākt vīriešu komandā.

Un treneris Valters?
Valters ir Valters, kamēr uzvarējām un komandai veicās, viss bija kārtībā. Tā dzīvē notiek, nav ko apvainoties, viss mainās un dzīve turpinās. Savā ziņā bija interesanti, jauna komanda, ambiciozi mērķi. Otrajā gadā galveno mērķi izpildījām – "Valmieru" apspēlējām.

Pirms VEF atjaunošanas Valdis Valters skaļi deklarēja, ka šī būs talantu laboratorija, bet šosezon laboratorijā no pirmā gada palicis tikai viens Andrejs Šeļakovs. Kāpēc, tavuprāt, tā?
Grūti teikt. Valdis ir maksimālists un viņam rezultātu vajadzēja uzreiz. Apetīte rodas ēdot, Parādījās sponsori, līdz ar viņiem arī lieka nauda un kurš gan nevēlas visu uzreiz. Klubs saprata, ka ar "talantu laboratoriju" neko nesasniegsi, visam vajadzīgi attiecīgi resursi un spēlētāji.

Tavs brālis Mārtiņš šobrīd turpina slīpēt savu meistarību VEF sistēmā. Ko tu domā par viņu kā basketbolistu?
Viņam vēl ļoti daudz jāstrādā. Galva uz pleciem viņam ir un ar domāšanu viss kārtībā. Viņam ir gan tehniska, gan metiens un dribls. Jācer, ka fiziskajā ziņā viņš vēl pieliks. Viņš ir vēlais bērns, attīstās lēni, taču domāju, ka tuvāko gadu laikā viņš par sevi liks runāt.

Vairākkārt pierādījies, ka jaunākie brāļi ir talantīgāki un sportā sasniedz vairāk… Kā ir Gulbju gadījumā?
Nezinu (skaļi smejas), jācer, ka viņš ir talantīgāks (smiekli turpinās).

Arī tava māsa spēlē basketbolu…
Jā, arī māsa spēlē. Viņa šogad aizbrauca mācīties un spēlēt uz ASV. Malacis, tika pie stipendijas un ceru, ka viņai viss būs kārtībā.

Labi, atpakaļ pie "Ventspils" komandas. Kāds ir treneris Aļģirds Brazis?
Viņa priekšrocība ir tā, ka pats ir spēlējis labā līmenī un tādejādi saprot spēlētājus labāk, nekā tie treneri, kuri labā līmenī nav spēlējuši. Arī treniņi ir interesanti, man patīk kā viņš pasniedz lietas. Man patīk, nekad neatsaka padomu, viss kārtībā.

Sadzīviski Ventspilī viss kārtībā? Laikam jau līdz Rīgai pārāk bieži atbraukt nesanāk?
Šodien (saruna notika aizvadītajā trešdienā) iekārtojos dzīvoklī Ventspilī. Līdz šim dzīvoju viesnīcā, bet klubs palīdzēja atrast dzīvokli un tieši šodien viss nedaudz pamainījās. Sanāk, ka pagājušajā sezonā (Šauļos) biju tuvāk mājām (Rīgā), nekā šogad. Pilsēta neliela, bet ar laiku pierod. Divi treniņi dienā, pa vidu drusku paguļu un esmu gatavs strādāt atkal.