Pēc pieciem gadiem: kā Latvijas izlase izskatīsies ar Porziņģi ierindā?

2017. gada vs 2022. gada sastāvs ar Porziņģi ierindā

27 gadus vecais Kristaps Porziņģis Latvijas izlases sastāvā pēdējo reizi spēlēja pirms pieciem gadiem 2017. gada Eiropas čempionātā, kad palīdzēja valstsvienībai izcīnīt piekto vietu. Toreiz Porziņģim bija 22 gadi, liepājnieks bija eksplozīvāks, vairākos Eiropas čempionāta mačos izceļoties ar triecieniem grozā no augšas. Neiztrūkstošas bija viņa un Jāņa Strēlnieka ‘’pick&roll’’ sadarbības, kā arī paša caurgājieni un precizitāte metienos no tālās distances. Ainara Bagatska vadībā Porziņģis tika izmantots piektā numura pozīcijā, kamēr Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) viņš bija spēlējis gan ceturtā numura, gan centra pozīcijā.

2017. gada Eiropas čempionātā Latvijas izlasē spēlēja divi šobrīd karjeras beiguši sportisti – šī brīža Latvijas Basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks un ‘’VEF Rīga’’ padomes priekšsēdētājs Jānis Blūms. Tāpat sastāvā bija Žanis Peiners, kurš pēdējās divas sezonas nav spēlējis, un šajā vasarā ar Porziņģi strādā kā individuālais treneris. Viens no izlases vadošajiem basketbolistiem bija Jānis Timma, centra pozīcijā vērtīgas minūtes spēlēja Mārtiņš Meiers, bet epizodiski laukumā devās Aigars Šķēle.

2022. gada vasarā Porziņģis vēlreiz vienā komandā spēlēs ar Jāni Strēlnieku, Dāvi Bertānu, Dairi Bertānu, Rolandu Šmitu un Andreju Gražuli. Strēlnieks šajā vasarā atgriezies valstsvienībā pēc gada prombūtnes, Šmits tajā spēlēs otro kvalifikācijas logu pēc kārtas, Dāvis Bertāns otro vasaru pēc kārtas, kamēr kapteinis Dairis Bertāns un Andrejs Gražulis ir jaunā trenera Lukas Banki vieni no kodola spēlētājiem, kuri Pasaules kausa kvalifikācijas ietvaros nav izlaiduši ne spēli.

Kas nākuši klāt? Pirmā numura pozīciju papildinājis Kristers Zoriks, kurš augustā izlases rindās varētu spēlēt pirmo reizi šī gada laikā. Viņa prombūtnē sevi veiksmīgi apliecinājis Toms Leimanis, kamēr uzbrūkošā aizsarga pozīcijā par vienu no izlases līderiem kļuvis Rihards Lomažs. Nepiekāpīgs aizsardzībā ir Artūrs Kurucs, bet Artūra Strautiņa prombūtnes dēļ lielākā izšķiršanās treneriem var rasties uzbrucēja jeb trešā numura pozīcijā – tur treneriem būs jāizvēlas starp Jāni Bērziņu un Rodionu Kurucu, neizslēdzot, ka šajā pozīcijā, tāpat kā jūnijā, nāksies spēlēt Dāvim Bertānam. Ceturtā numura pozīcijā veiksmīgi var spēlēt daudzpusīgais liepājnieks Mareks Mejeris, bet centra pozīcijā Lukas Banki vadībā sevi no labākās puses apliecinājis Klāvs Čavars.

"Grūti pateikt – man šķiet, ka nav nemaz tik daudz kas mainījies. Standarts – visi esam palikuši vecāki, ar lielāku pieredzi, cits treneru korpuss. Es īpaši ar galvu nedraudzējos tajā laikā,’’ iespēju pajokot preses konferencē pirms gaidāmajām spēlēm izmantoja Porziņģis, atbildot par sajūtām atgriezties izlasē pēc piecu gadu pārtraukuma.

‘’Nebiju starp tiem, kas 2017. gada piekto vietu uzskatīja par neveiksmi. Tolaik norādīju, ka mūsu zvaigžņu sastāva brieduma gadi būs nākamajā Eiropas čempionātā. Ja ne nelaimīgā "What’s up Bulgaria?" spēle, tad nākamā mēneša sākumā mēs baudītu Latvijas izlases zvaigžņu sastāvu brieduma gados nevis ar ilūziju par medaļām, bet ar pavisam pamatotu mērķi cīnīties par tām. Diemžēl tāda iespēja nebūs, taču jau iepriekš rakstīju par potenciālo 2025. gada Eiropas čempionāta sastāvu, kurā, visdrīzāk, būs liela daļa šī brīža spēlētāju. Cerams – karjeras pīķī. Priecē, ka no mūsu zvaigžņotā sastāva staro motivācija ierasties ne tikai tad, kad lielajā forumā jāpiedalās, bet arī tad, kad par šo dalību jācīnās,’’ šī brīža situāciju vērtēja basketbola apskatnieks Andrejs Siliņš, kuram piebalsoja Reinis Lācis.

‘’2017. gadā 1980. gadu beigās un 1990. gada sākumā dzimušie basketbolisti bija savā karjeras labākajā punktā – Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns, Žanis Peiners, sarakstam pieskaitu arī Jāni Timmu. Gados jaunie papildspēki kā Kristaps Porziņģis un Rolands Šmits pacēla tās iespējas. Šoreiz situācija ir cita – sākusies 1990. gadu vidus un beigu dzimušo basketbolistu paaudze – Rihards Lomažs un Kristers Zoriks sevi pieteikuši kā līderus. Iepriekš pieminētie spēlētāji nu ir pieredzējušie basketbolisti, kuri ir nopietns papildspēks. Grūti salīdzināt abas izlases, bet man ir aizdomas, ka 2017. gadā tā bija mazliet spēcīgāka. Kopumā jāraugās, vai šai paaudzei izdosies sasniegt Eirolīgas līmeņa augstumus – Rihards ir tajā uzspēlējis, bet Rolands spēlē jau ilgu laiku. Vēsture liecina, ka ir jābūt aptuveni pieciem līdz sešiem augstākā kaluma basketbolistiem Eiropas līmenī, lai uz ko varētu pretendēt.’’

Izlases sastāvs 2017. un 2022. gadā ar Kristapu Porziņģi

Ko izlase ar Porziņģa atrašanos laukumā iegūst?

‘’2017. gads man palicis atmiņā kā gads, kad man un vēl citiem bija super viegli spēlēt. Bija Kristaps, Dāvis, Jānis – mēs visi no distances bijām tik bīstami, ka tik viegli spēlēt vēl nekad nebija bijis. Domāju, ka tagad būs līdzīgi. Visi, kas būs laukumā, ir bīstami tieši no tālienes un tas mums atvērs laukumu vaļā,’’ Kristapa Porziņģa faktoru izlasē preses konferencē uzteica kapteinis Dairis Bertāns.

‘’Kristaps ir mūsu piešprice. Īpaša spēlētāja mēraukla – talants un spējas padarīt pārējos puišus labākus. Viņa klātbūtne dāvās jaunus strāvojumus un padarīs mūsu spēli efektīvāku,’’ preses konferencē gandarījumu par Porziņģa pievienošanos atklāja Luka Banki, taču neuzskatīja, ka līdz ar viņa esamību izlases spēles stils būtiski mainīsies. ‘’Mums ir savs stils un identitāte, taču viņa klātbūtne jāizmanto pareizi. Viņš var citus padarīt labākus. Šodien (pirmdien) bija pirmais gatavošanās treniņš – bija jūtama citādāka atmosfēra, kad atsevišķi spēlētāji ienāk zālē. Ticu, ka tādiem spēlētājiem kā Kristaps ir spējas citus padarīt labākus.’’

2017. gadā Porziņģis izcēlās ar vairākām skaistām epizodēm. To atceras arī Reinis Lācis, uzsverot, ka tā gada čempionātā uzbrukums bijis augstākajā līmenī. ‘’Atceros, ka uzbrukums tika veidots ap viņa atlētiskumu. Izlasē bija meistarīgi piespēlētāji un labi tālmetienu izpildītāji. Toreiz spēlēto uzbrukumu varēja salīdzināt Goldensteitas ‘’Warriors’’, jo spēlētāji viens otram pavēra iespējas. Bija nepieciešams viens aizsegs un tas rezultējās dankā. Uzbrukumā veidojās nebeidzamas opcijas ar noslēguma iespējām.’’

Preses konferencē Luka Banki īpaši akcentēja faktu, ka Porziņģis ar atrašanos laukumā padarīs citus labākus. Ko tas nozīmē? Skaidrs, ka liepājniekam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība aizsardzībā, taču līdz ar to brīvāki kļūs pārējie spēlētāji laukumā. Tas arīdzan nozīmē to, ka aizsardzības komandai būs jādomā ne tikai par Porziņģa neitralizēšanu, bet arī citu laukumā esošo basketbolistu ierobežošanu. "Kristapa gadījumā aizsardzības komandai būs trīs reizes vairāk jāuztraucas par citiem izlases spēlētājiem laukumā. Piemēram, ja blokam garām Porziņģim skrien Dāvis Bertāns, tad viņu nevar laist brīvu uz tālmetiena līnijas. Augsta līmeņa spēlētāji piesaista daudz lielāku uzmanību aizsardzībai,'' Banki akcentēto preses konferencē vairāk skaidro Reinis Lācis.

Līdz ar atrašanos laukumā tāda kalibra basketbolists kā Kristaps Porziņģis var atvērt brīvas rokas citiem, kas var apstiprināt Daira Bertāna teikto preses konferencē, ka, spēlējot kopā ar liepājnieku, pārējiem atrasties laukumā ir krietni vieglāk, jo tiem veidojas neskaitāmas iespējas pabeigt uzbrukumu vai nu ar tālmetienu, vai brīvu metienu no citām pozīcijām.

Kā un kādos virknējumos Kristapu Porziņģi varētu laukumā izmantot šajā reizē?

‘’Domāju, kādus brīžus man būs pa četri jāuzspēlē. Treniņos brīžiem mani ieliek ‘’pa četri’’, bet Klāvu ‘’pa pieci’’. Pēc tam es arī kā piektais numurs uzspēlēju. Gan jau, ka treneri atradīs veidu, kā visus var pēc iespējas efektīvāk izmantot,’’ intervijā MVP par savu iespējamo lomu atklāja Porziņģis.

Lukas Banki vadībā šī kļuvusi par pirmo reizi, kad izlases sastāvs ir ar tik daudz opcijām garajā galā. Kristapam Porziņģim 221 cm, Klāvam Čavaram 205 cm, Rolandam Šmitam 207 cm, Marekam Mejerim 207 cm, Dāvim Bertānam 208 cm, Andrejam Gražulim 202 cm, bet Rodionam Kurucam 206 cm. Ja sastāvā tiks iekļauts Kaspars Bērziņš, tad pieteikumā būs vēl viens garā gala spēlētājs ar augumu 213 cm. Uzrunātie basketbola zinātāji uzsver – šī ir reize, kad Lukam Banki nāksies demonstrēt savas trenera kvalitātes. ‘’Tas viņam būs interesants pārbaudījums. Šķiet, ka Banki vadībā vēl neesam redzējuši tik izteiktu dilemmu sastāva izvēlē,’’ saka Reinis Lācis. ‘’Šis sasaukums būs pārbaudījums trenerim Banki, kuram jānodemonstrē sava meistarība ar mūsu valstsvienību vēl nebijušos apstākļos,’’ novērojumam piekrīt Andrejs Siliņš.

Abi gan ir vienisprātis – Kristaps Porziņģis vairāk tiks izmantots centra pozīcijā. ‘’Jau 2017. gadā pie trenera Bagatska Porziņģis spēlēja piektā numura pozīcijā, lai gan tolaik klubā vairāk veica spēka uzbrucēja pienākumus. Piecu gadu laikā basketbols turpinājis attīstīties šai virzienā, pats Kristaps daudz vairāk spēlējis kā centrs un skaidrs, ka turpmāk karjerā visvairāk spēlēs tieši šajā pozīcijā. Varam sagaidīt, ka izlasē būs tāpat, padarot mūsu spēli īpaši kustīgu un daudzveidīgu uzbrukumā un variēt spējīgu aizsardzībā,’’ atklāj Andrejs Siliņš, kurš turpina, ka trīs sekunžu noteikuma savā zonā neesamība FIBA turnīros ļaus Porziņģim vēl vairāk demonstrēt labākās prasmes tieši spēlē savā laukuma galā.

Pastāv iespēja Kristapam spēlēt arī ceturtā numura pozīcijā, Klāvam Čavaram dodoties laukumā kā centram. ‘’Klāvs var labi papildināt Kristapu, ja viņš tiek laists laukumā spēka uzbrucēja pozīcijā,’’ šī risinājuma plusu saredz Reinis Lācis. Pie šāda veida virknējuma var izveidoties situācija, ka, līdzīgi kā jūnijā, Dāvis Bertāns var tikt iemēģināts uzbrucēja jeb trešā numura pozīcijā. ‘’Turku sastāvu esmu pētījis. Manuprāt, tur esošie uzbrucēji ir tādi, kas lielas problēmas individuāli nesagādātu. Dāvi gan nevajadzētu atstāt aizsardzībā pret Džedi Osmenu, bet pieļauju, ka tur izlases treneriem būs savs plāns, kā, piemēram, ar Rodiona Kuruca laišanu pretī,’’ taktiskos risinājums akcentē Lācis. Potenciāli tiek pieminēta arī Mareka Mejera iespējamā spēlēšana trešā numura pozīcijā un Osmena neitralizēšanā aizsardzībā. ‘’Mūsu sastāvs ļauj variēt ar ļoti interesantiem virknējumiem. Piemēram, Porziņģa duets ar Gražuli spēka uzbrucēja pozīcijā arī sola potenciāli jaudīgu groza apakšu,’’ sastāva dažādo virknējumu iespēju tēmu trešā, ceturtā un piektā numura pozīcijā noslēdz Andrejs Siliņš.

Kādu basketbolu var sagaidīt no paša Porziņģa? Pieejamajos treniņu video daudz novērots, ka liepājnieks strādā pie dažādajām metienu kustībām, izkopj pustālā metiena precizitāti un strādā pie tālmetiena, kas nebija tas precīzākais iepriekšējā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonā. ‘’Grūti spriest, kā būs tagad. Iztēlojos, ka Kristaps vairāk spēlēs viens pret vienu, arī ar muguru pret grozu un viņa metienam no distances būs lielāka nozīme,’’ iespējamo 27 gadus vecā spēlētāja darbību laukumā ieskicē Reinis Lācis. Nekur tālu nav pazudis arī pirms pieciem gadiem demonstrētais atlētiskums. Intervijā MVP Porziņģis atklāja, ka ir tuvu tam svaram, kādā bija 2017. gadā. Tieši tajā viņš jūtas komfortablāk laukumā.

🔥 Kristaps Porziņģis jau gatavojas izlases spēlēm

🎥 @filipskeiris pic.twitter.com/Fdm2E7NFyI

— NBA Latvija (@NBALatvija) August 4, 2022

19. augustā pret Igauniju un 25. augustā pret Turciju atnākušajiem līdzjutējiem ‘’Arēnā Rīga’’ būs tā retā reize Latvijas basketbola spīdekli redzēt klātienē un novērtēt viņa talantu un to, cik labākus komandas biedrus šāda veida basketbolistus padara laukumā.

I grupa 2022. gada 15. augustā