EČ U18 atskaņas: Valters, Pihtovs un Kurucs starp turnīra labākajiem

Latvijas U18 izlase Eiropas čempionāta labāko četrinieku sasniedza sesto reizi savā vēsturē. Trīs reizes izdevies izcīnīt EČ medaļas, un tagad bija trešā reize, kad tika iegūta tieši ceturtā vieta. Eiropas čempionāta formāts gan vairākkārt mainījies, un atšķīries gan finālturnīra dalībnieču skaits, gan izspēles kārtība.

Kopš 2017. gada pastāv sistēma, ka A divīzijā piedalās 16 komandas, un katrai garantētas tieši septiņas spēles. Neatkarīgi no spēļu iznākumiem, katra komanda aizvada trīs spēles apakšgrupā, astotdaļfinālu un tad vēl trīs izslēgšanas spēles. Grupu turnīra rezultāti tiek izmantoti astotdaļfināla pāru noteikšanai, taču skaidrs, ka pašreizējā formātā grupu turnīrs kalpo tikai kā ieskriešanās pirms īstajām cīņām.

To lieliski nodemonstrēja Latvijas U18 izlase, kas grupu turnīrā zaudēja visās spēlēs. Praktiski jebkurā citā izspēles formātā trīs zaudējumi trīs pirmajās spēlēs liegtu turpmāku cīņu par čempiones titulu, taču FIBA izmantotajā formātā tas nozīmēja to, ka izlase, kas apakšgrupā nospēlēja nosacīti labāk nekā gaidīts (Lietuva, kas pieveica Serbiju), pretiniekos saņēma komandu, kas apakšgrupā nospēlēja nedaudz sliktāk nekā gaidīts (Latvija ar 0-3 bilanci). Un sekojošajā astotdaļfinālā grupu turnīrā paveiktajam vai nepaveiktajam nebija vairs nekādas nozīmes.

Latvijas U18 izlases treneru štābs ar Valdi Razumovski priekšgalā gan nu nekādi nav atbildīgi par to, kā FIBA izvēlas sastādīt savu turnīru formātu, un Latvijas izlase savas vislabākās spēles un labāko rezultātu parādīja tieši pašos svarīgākajos brīžos. Principā to, vai turnīrs ir izdevies vai nē, nosaka tikai viena spēle - astotdaļfināls. Un tajā Latvijas izlase izcīnīja uzvaru, turklāt pēc tam panākumu guva arī ceturtdaļfinālā, kas citā gadā būtu kalpojis kā izšķirošā spēle par tikšanu uz Pasaules kausu. Diemžēl nākamais PK U19 izlasēm būs aiznākamgad, un tā ceļazīmes tiks sadalītas 2026. gada Eiropas čempionātā, nevis tagad.

Latvijas U18 izlase turnīru pabeidza ar bilanci 2-5 un ceturto vietu čempionātā, un šeit patiešām iespējams uz rezultātu paskatīties no diviem skatupunktiem, jo visi pieci zaudējumi bija ar vismaz 15 punktu starpība. Šī gan nebūt nav pirmā reize, kad ļoti augsts rezultāts tiek iegūts ar negatīvu bilanci. 1998. gadā ar Kristapu Valteru, Kristapu Janičenoku un Kasparu Ciprusu sastāvā Latvijas U18 izlase uzvarēja trīs spēlēs no astoņām, taču tāpat ieguva ļoti augsto ceturto vietu.

2025. gada Eiropas čempionāts paliks vēsturē ar Latvijas U18 izlases izcīnīto vietu pusfinālā un Valda Valtera vietu turnīra simboliskajā izlasē. Valters ar vidēji spēlē iemestiem 14.4 punktiem bija desmitais rezultatīvākais visā čempionātā, kā arī labāko desmitniekā rezultatīvo piespēļu ziņā, kopā ar Adrianu Andževu dalot 9. vietu turnīrā. Vēsture gandrīz vai atkārtojusies - 1998. gada Eiropas čempionātā viņa tēvs Kristaps Valters Latvijas izlasei ceturto vietu palīdzēja izcīnīt ar 14.9 punktiem vidēji spēlē un 2.4 rezultatīvām piespēlēm.

Turnīra rezultatīvāko spēlētāju "Top 50" šoreiz bija vēl trīs Latvijas spēlētāji. Andževs vidēji mačā iemeta 12.3 punktus (23. vieta), Tomas Talcis izcēlās ar 12.1 punktu (25. vieta), kamēr Jaroslavam Pihtovam 10.1 punkts un 45. vieta. Pihtovs turklāt bija arī visa turnīra labākais metienu bloķētājs - viņš nobloķēja 18 metienus jeb vidēji 2.6 spēlē, kas bija pārliecinoši labākais rādītājs turnīrā (otrā vieta turkam Rezonam Elezajam ar 2.0 blokiem). Pihtovs bloķēja lielāko daļu no visas Latvijas izlases bloķētajiem metieniem - visiem pārējiem spēlētājiem kopā bija deviņi bloki.

Pihtovs bija arī starp turnīra labākajiem atlēkušo bumbu ziņā, vidēji mačā savācot 7.4 bumbas, kas bija sestais labākais rādītājs turnīrā. Labāko sešiniekā bija arī Iļja Kurucs, kurš ar 8.4 bumbām zem groziem vidēji spēlē bija trešais labākais turnīrā. Viņi abi divatā savāca 42% Latvijas izlases iegūto atlēkušo bumbu, kas ir iespaidīgs rādītājs, ņemot vērā, ka viņu spēles laiks jau nemaz nebija tik milzīgs (Kurucam 25.2 minūtes vidēji spēlē, Pihtovam 25.4 minūtes), taču tas savukārt nozīmēja, ka kopuma Latvijas izlasei atlēkušo bumbu nebija nemaz tik daudz - ar vidēji spēlē 37.6 bumbām zem groziem tā bija 12. vietā turnīrā.

Latvija bija 13. vietā 16 komandu konkurencē rezultatīvo piespēļu ziņā (pārliecinoši labākā šeit bija Lietuva, kurai teju divreiz vairāk rezultatīvu piespēļu nekā Latvijai, taču nekas no tā nemaina faktu par zaudējumu savstarpējā spēlē, vissvarīgākajā). Latvija bija devītajā vietā gūto punktu ziņā, devītajā vietā soda metienu precizitātē, sestajā vietā tālmetienu precizitātē, septītajā vietā bloķēto metienu skaita ziņā un pēdējā vietā pārtverto bumbu rādītājā. Tāpat Latvijas U18 izlase bija ar visvairāk noteikumiem pārkāpumiem vidēji spēlē (23.9 sodi) un astotajā vietā pieļauto kļūdu skaita ziņā.

Iļja Kurucs arī bija viens no tikai septiņiem spēlētājiem šajā turnīrā, kuri divās spēlēs izcēlās ar "double-double". Viņu vidū bija arī turnīra rezultatīvākais spēlētājs Matjē Grujičičs no Vācijas izlases, kurš pret Latviju iemeta 31 punktu. Viņam vidēji spēlē šajā turnīrā 24.6 punkti, kamēr nevienam citam nebija vairāk par 20.1 punktu, turklāt Grujičičs, kurš nākamsezon spēlēs Ohaio universitātē NCAA, bija arī otrs labākais atlēkušo bumbu ziņā visā turnīrā, piekāpjoties tikai Lietuvas centram Arturam Butajevam.

EČ U18 individuālie līderi

Izmantotie resursi:
https://www.fiba.basketball/en/even...