Dumpis: "Sprinta iekļaušana PČ mums ir laba iespēja cīņai par medaļām"

"Iespēja pirms sezonas trenēties četrās dažādās trasēs nav gluži jaunums, jo arī pērn paspējām izbraukāt dažas trases. Atšķirība tā, ka pirms gada bija iespējas nobraukt tikai vakaros pa nesagatavotām trasēm. Taču, ja brauc četras, piecas sekundes lēnāk nekā sacensībās, tad jēga maza. Tad tā jau ir pavisam cita trase," skaidro treneris Kaspars Dumpis. "Tāpēc šogad viņi šādus treniņus uztaisīja jau kā starptautisko nometni. Trašu kvalitāte bija labā līmenī."

"Jau pagājušās sezonas gaitā starptautiskajā treneru sapulcē ierosinājām šādu iespēju, jo visi bijām vienisprātis, ka tikšana pie laba ledus citās trasēs ir problēma. Nezinu, kā Starptautiskajai kamaniņu sporta federācijai (FIL) to izdevās dabūt gatavu, acīmredzot tas tika uzlikts par pienākumu. Varējām trenēties pat četras nedēļas, bet mēs šo grafiku saspiedām īsākā laika posma, lai pirms sezonas sākuma vēl varētu paspēt savest kārtībā tehniku un veselību, kā arī vienkārši atpūstos, jo pēc tam būsim projām no mājām veselu mēnesi," norāda Dumpis.

Mājupceļš neiztika bez asākām izjūtām, jo viena no sportistu automašīnām saskrējās ar uz ceļa iznākušo alni. "Tas bija viens mirklis un dzīvnieks jau bija priekšā mašīnai. Pie stūres sēdēja Inārs [Kivlenieks]. Paldies dievam, ka viņš neparāva stūri sāņus - uz grāvi vai pretējā joslā. Visvairāk sportisti cieta no gaisa spilvenu izšaušanās. Bet visnopietnākās sekas ir Ullai Zirnei, kurai cieta seja un roka. Visas pārbaudes ir veiktas, tagad gaidīsim ziņas par to, kad viņa varēs atsākt treniņus. Sākumā likās, ka nebūs tik traki un jau 19. novembrī viņa varēs sākt braukt, tomēr tagad izskatās, ka varētu būt apdraudēta arī viņas dalība Pasaules kausa pirmajā posmā."

Lai gan Riks Kristens Rozītis šoruden uzvarēja Latvijas čempionātā, Dumpis neuzskata, ka tas liecina par pirmā numura maiņu Latvijas vīriešu kamaniņu sportā. "Kontroltreniņi varbūt rāda citu ainu, taču es tā pagaidām nedomāju. Pienāks pirmās sacensības un tad arī redzēsim. Cita lieta, ka man jau laikus bija jāpaziņo, kas brauks uz Ziemeļamerikas posmiem, tādēļ jau tagad varu atklāt, ka uz Leikplesidu nedosies Rozītis. Vispār uz Ziemeļamerikas posmiem nebrauks arī Zirne un jaunākā divnieku ekipāža - Kristens Putins un Kārlis Krišs Matuzels. Tas tiek darīts tīri finanšu resursu taupības nolūkos. Runājot par konkurenci vīru starpā, visi četri brauc aptuveni pusotras sekundes desmitdaļas robežās, turklāt katru reizi uzvarētājs ir kāds cits."

"Mans šīs sezonas mērķis ir labāko trijnieks komandu stafetē Pasaules kausa sezonas kopvērtējumā," uzsver treneris. "Pasaules kausa posmos vēl daudz kas tiks mainīts un mēģināts, lai par 100% būtu gatavi pasaules un Eiropas čempionātiem, tomēr, manuprāt, tieši rezultāti stafetē parāda, cik stipra ir valsts kamaniņu sporta komanda kopumā. Ja tiksim trijniekā, tas nozīmēs, ka esam ļoti labā līmenī."

Pasaules čempionāts šosezon risināsies Kēnigzē trasē, taču pirms sezonas tajā treniņus atļāva veikt tikai vājāko komandu sportistiem. "Iespējams, tagad trases profili ir citādi un tā ir lēnāka. Pirms pasaules čempionāta profili tiks pārtaisīti, tad būs treniņu nedēļa un ar to pietiks. Pirmo reizi pasaules čempionātā cīņas par medaļām notiks arī sprintā, kur sākuma laiks tiek ņemts 100-150 metrus pēc starta. Mums tā ir laba iespēja. Nav noslēpums, ka citu valstu sportisti kamanu slidām izmanto dažādas smēres, bet mums šādu iespēju nav. Smēru izmantošana dod pārsvaru tieši trases pirmajos metros, tādēļ startā konkurenti ir ne tik daudz stiprāki, cik viņu kamanām ir labāka slīdamība. Trases turpinājumā pie lielajiem ātrumiem tam vairs nav tik būtiskas nozīmes. Sprintā starta laiku ņem brīdī, kad visas kamanas jau ir sasniegušas aptuveni vienādu ātrumu. Saprotams, ka vācieši pret šādu disciplīnu iebilst, viņi uzskata, ka drīzāk sprintā jāvērtē pirmie 150 metri. Nesaku, ka vācieši slikti brauc, taču parasto sacensību kopvērtējumā un sprinta kopvērtējumā labāko trijnieks atšķīrās."

Runājot par sadarbību ar 2006. gada Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļnieku Mārtiņu Rubeni, kurš pēc gada atgriezies kamaniņu sportā, Dumpis norāda, ka vasarā Mārtiņš pārsvarā dzīvojies pa darbnīcām, bet ziemā galvenokārt laiks tiks veltīts jauniešiem. "Tehnikas ziņā viņa atgriešanās ir liels ieguvums, jo principā viņam ir monopolstāvoklis - tos knifiņus, ko Mārtiņš ir atkodis, nevienam citam viņš nestāsta. Vienkārši atnāk un uztaisa. Ja viņam ir vēlme pacelt kamaniņu sportu tad es par to tikai priecājos. Ja Mārtiņš turpinās šajā procesā iet ar tādu degsmi kā pašlaik, tad rezultāti neizpaliks. Turklāt viņam ir lielas zināšanas ne tikai par tehniku, bet arī par trasēm. Bez viņa palīdzības šobrīd būtu grūti kaut ko uzbūvēt. Tas būtu iespējams, taču tikai pēc pieciem, sešiem gadiem, kamēr izglītotos kāds jauns mehāniķis."