Skaidrojam: kamaniņu sporta sešu EČ medaļu vērtība valsts prēmiju izteiksmē

Latvijas sporta naudas balvu likums izpelnījies lielāku un mazāku kritiku jau vairāku gadu garumā, un bijuši vairāki aicinājumi to pārstrādāt, taču fakts ir tāds, ka šobrīd prēmijas par sasniegumiem sportā tiek piešķirtas pēc šī likuma. Naudas balvas tiek piešķirtas par sasniegumiem starptautiskos čempionātos (Eiropas vai pasaules), un šeit ir konkrēta klasifikācija pēc svarīguma.

Pašreizējā likuma versijā kā svarīgākā līmeņa sacensības tiek minētas olimpiskās spēles, paralimpiskās spēles un nedzirdīgo spēles, kas visas likumā atzīmētas kā viena līmeņa sacensības. Šāda klasifikācija pavēra ceļu Zanes Embrektes 2022. gada prēmijai vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā par triumfu Nedzirdīgo spēļu 50m distancē peldēšanā. Tam seko pasaules čempionāti un Pasaules kausa kopvērtējumi, un tikai tad nonākam līdz Eiropas čempionātiem pieaugušo konkurencē, proti, līdz kamaniņu sporta EČ Siguldā aizvadītajā nedēļas nogalē. Šeit maksimālā paredzētā prēmija par zeltu ir 14229 eiro.

Olimpiskajās spēlēs prēmijas var saņemt arī labākajā sešiniekā iekļuvušie sportisti, bet par EČ likums paredz, ka uz prēmijām var tēmēt tikai medaļu ieguvēji. Latvijas kamaniņu sportisti Siguldā ieguva sešas medaļas, taču tikai vienu zeltu. Attiecīgi viņi visi varēs pretendēt uz valsts prēmijām gada nogalē, tiesa, jāuzsver, ka Eiropas čempionātos gan nekādi miljoni netiek sadalīti.

Kā liecina Sportacentrs.com aprēķins, par iegūtajām sešām EČ medaļām kamaniņu sportisti kopumā varēs pretendēt uz valsts prēmijām 63177 eiro apmērā, turklāt vēl 10457 eiro varēs tikt piešķirti viņu treneriem vai apkalpojošajam personālam.

"Par šo jautājumu domāsim droši vien tikai rudenī, kad pienāks brīdis iesniegt dokumentāciju IZM," mūsu portālam par prēmijām izteicās LKSF ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš. "Tāpēc arī neko sīkāk par EČ sasniegumu prēmijām šobrīd nedomājam. Saprotu, ka cilvēkiem varbūt interesē kaut ko tur rēķināt un apspriest, bet mums pašiem šobrīd visa uzmanība ir gaidāmajam pasaules čempionātam un Pasaules kausa sezonas turpinājumam."

No prēmiju viedokļa Latvijas kamaniņu izlase uzvarēja tieši ienesīgākajā disciplīnā – komandu stafetē, kurā piedalās četri sportisti. Sporta likums paredz, ka individuālo sporta veidu komandu sacensībās iegūtās prēmijas ir 75% apmērā no tā, kas paredzēts par individuālo uzvaru. Attiecīgi Eiropas čempioni Kristers Aparjods, Elīna Ieva Vītola, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme katrs varēs pretendēt uz 10672 eiro.

Šāda sistēma darbojas arī divniekos, kur pie sudraba tika Latvijas divnieki gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē, un tur katrs sportists varētu saņemt prēmiju 6403 eiro apmērā, taču tas attieksies tikai uz dāmu ekipāžu Saniju Ozoliņu un Andu Upīti, jo šeit ir jāatzīmē svarīgs likuma punkts – prēmijas tiek piešķirtas tikai par vienu sasniegumu, to, kurš bijis visvērtīgākais. Attiecīgi Bota/Plūmes sudrabs EČ divniekos, kā arī Aparjoda un Vītolas bronzas medaļas (tās būtu 5122 eiro vērtībā) atsevišķi prēmētas netiks, jo prēmija tiks saņemta jau par uzvaru stafetē, taču par EČ divnieku bronzu 3841 eiro katrs varēs saņemt Eduards Ševics-Mikeļševics un Lūkass Krasts.

Turklāt sezonas turpinājumā kamaniņu sportistiem ir iespēja parūpēties, ka viņi nesaņem arī EČ stafetes zelta prēmiju, proti, ja tiks izcīnīts vēl lielāks panākums. Saskaņā ar sporta likumu, augstāk par EČ zeltu tiktu apbalvota pirmā (individuāli 28.4 tūkstoši , komandā 21.3 tūkstoši) un otrā vieta (individuāli 17 tūkstoši, komandā 16 tūkstoši) pasaules čempionātā vai Pasaules kausa kopvērtējumā, kamēr bronza (individuāli 10.2 tūkstoši, komandā 7.6 tūkstoši) jau būtu mazāk vērtīga nekā EČ zelts.

Šeit salīdzinājumā var piesaukt arī Pasaules kausa posmu, kas Siguldā notika nedēļu pirms Eiropas čempionāta, un tur Latvijas sportisti izmantoja mājas trases priekšrocības daudz iespaidīgāk, iegūstot četrus zeltus un vienu sudrabu. Tas gan nenozīmē, ka, ja šāds panākums būtu atkārtots EČ ieskaitē, tad prēmijās tiktu nopelnīts daudz vairāk, proti, tādā gadījumā Latvijas izlases sportistiem kopējā prēmija sanāktu 68 591 eiro apmērā (jo atkal katram sportistam valsts balva pienāktos tikai par vienu sasniegumu). Savukārt par atsevišķu PK posmu prēmijas nav paredzētas, tikai par vietu sezonas kopvērtējumā.

Vēl gan papildus šeit jāpiemin, ka atsevišķu prēmiju par panākumiem EČ var saņemt arī attiecīgā sporta veida federācija, proti, Latvijas Kamaniņu sporta federācija. Šeit gan kritēriji likumā vairs nav tik precīzi norādīti, tikai minēts, ka "Ministru kabinets attiecīgajai sporta federācijai var piešķirt naudas balvu līdz 35 572 eiro". Piemēram, 2022. gadā LKSF saņēma naudas balvu 20 tūkstošus eiro, tiesa, šie līdzekļi paredzēti sporta veida attīstībai un jauno sportistu sagatavošanai, un par to izlietošanu federācijai arī attiecīgi jāatskaitās.

Aizvadītajā gadā pēc pašreizējās sporta balvu likuma redakcijas valdība vienojās prēmijās izmaksāt 1.3 miljonus eiro. Uz šī fona kamaniņu sportistu prēmijas par EČ ir tikai neliela daļa, tiesa, kā jau minēts, tad Latvijas kamaniņu sportistiem vēl būs iespējas gūt lielākus sasniegumus pasaules čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā.

Latvijas sportistu labākie rezultāti EČ Siguldā

Izcelti panākumi, par kuriem varēs pretendēt uz valsts prēmijām, proti, katra sportista labākais sasniegums