5. diena: nejauši satikt Korejas leģendu Paku un redzēt darbībā VAR

Divas dienas pavadījuši Maskavā, vakar vakarā sakrāmējām somas un pusnaktī devāmies pie miera, jo šorīt bija jāmostas jau plkst.05:20, lai pagūtu uz Kurskas staciju (Maskavā) un ar vilcienu dotos uz Ņižņijnovgorodu. Parasti "Airbnb" saimnieki ļauj atslēgas iemest pastkastītē, bet mūsu gadījumā dzīvokļa saimniece izvēlējās sevi mocīt un ierasties ļoti agrā pirmdienas rītā brīdī, kad pametām dzīvokli. Bailes par negodprātīgiem ciemiņiem?

Savā ziņā bailīgi un pārāk piesardzīgi bijām arī mēs. Nevēloties riskēt ar vilciena nokavēšanu (agra rīta stunda un tā), startējām tik savlaicīgi, ka ieradāmies stacijā precīzi stundu pirms vilciena atiešanas. Nekas, toties izbaudījām nesteidzīgas brokastis kopā ar pirmajiem pamanītajiem zviedru un korejiešu līdzjutējiem. Kādam līdzjutējam no Dienvidkorejas T-krekls ar anglisku uzrakstu "Again 2002", atceroties fantastiskos panākums pirms 16 gadiem dzimtenē.

Stacijā satikām arī kādu poli, ar kuru ātri vien no angļu valodas pārgāju uz poļu. Viņš mums piedāvāja nopirkt spēles biļeti, jo, lai gan pats vēlas apmeklēt maču, viņam nav vilciena biļetes (un pieejamas vairs nav), kas liedz nokļūt Ņižņijnovgorodā vajadzīgajā laikā. Paskaidroju, ka esam žurnālisti, bet ieteicu tomēr pamēģināt iekļūt vilcienā - kaut vai stāvvietā. Skaidrs, ka viņam šāds variants jau pašam bija prātā un patiešām - manījām, ka viņš vilcienā veiksmīgi ticis.

Vilcienā mums ar Arkādiju bija dažādas vietas. Kamēr viņš varēja klausīties par krievu žurnālistu neticamajiem piedzīvojumiem citos finālturnīros, man pretī sēdēja vācu žurnālists. Starp citu, arī ārštata darbinieks (freelancer) dažādās vācu avīzēs. Viņš, uzzinot, ka mēs divi esam vienīgie rakstošie žurnālisti no Latvijas, vēl divreiz to pārprasīja. Uz manu pretjautājumu par aptuveno vācu žurnālistu skaitu, viņš novaidējās, atzīstot, ka nav ne jausmas, taču noteikti mērāms simtos.

Vaicāju arī par vakardienas zaudējumu Meksikai - kam tikusi lielākā deva kritikas? Esot veltīta aptuveni vienādās devās - gan futbolistiem, gan trenerim. Tiesa, vācu žurnālists steidz piemetināt, ka Joahims Lēvs, pateicoties savai ilglaicībai un teicamiem vēsturiskiem rezultātiem, bauda lielu uzticības kredītu. Tagad gan tas varot mainīties, ja notiks katastrofa un Vācija neizkļūs no grupas, taču no visiem staro pārliecība, ka viss būs kārtībā. Gan Lēvs izteicis pārliecību, ka situācija tiks izlabota, gan futbolisti intervijās esot bijuši mierīgi, un arī no Vācijas žurnālistiem sevišķa panikas lēkme nav.

Atgriežoties pie zaudējuma Meksikai, Vācijā ir vienisprātis, ka pārāk viegli un efektīvi ļauts pretiniekam skriet ātrajos pretuzbrukumos. Saku, ka tagad Vācijai var sanākt 1/8 fināls ar Brazīliju. Vācu žurnālists piekrītoši māj ar galvu, taču uzsver, ka Meksikai paņemt pirmo vietu grupā arī nebūs viegli, jo šoreiz bija pateicīgs spēles zīmējums, kamēr pret zviedriem un korejiešiem nāksies pārvarēt nopietnākus aizsardzības slāņus. Nosaku, ka varbūt gan Vācija, gan Brazīlija ieņems otro vietu grupā un izvairīsies viena no otras šādā veidā - abi pasmejamies. Starp citu, Vācija no visām 14 UEFA pārstāvēm (kad rakstu šīs rindas, nav spēlējusi Anglija un Polija) ir vienīgā, kas piedzīvoja zaudējumu grupu turnīra pirmajā kārtā! Pat Islande un Šveice prata apstādināt varenās Argentīnu un Brazīliju.

Maza epizodīte: kā parasti, vilcienā tiek paziņots, ko drīkst un ko nē. Bija arī šāds teksts: "Vilcienā aizliegts lietot alkoholu, ieskaitot alu." Par šo gardi pasmējās zviedri. Vai tad Krievijā alus ir uz robežas būt/nebūt alkohola statusā?

No Ņižņijnovgorodas stacijas līdz stadionam nieka 25 minūšu gājiens, taču pat šajā īsajā pārgājienā uzreiz ar neapbruņotu aci bija redzams, ka šī pilsēta labklājības ziņā krietni atpaliek no Krievijas divām lielākajām pilsētām. Noplukušas ēkas, senas izkārtnes, pieticīgas automašīnas, nabadzīgāk ģērbti cilvēki.

Nevarējām īsti saprast, bet izskatās, ka no šīs autoostas pieturas var doties tālos ceļojumos.

Pa ceļam uz stadionu paēdām. Tur krievu līdzjutēji piedāvāja korejiešiem samainīties karogiem - aziāti nepiekrita. Tāpat interesanti, ka pēkšņi kādā brīdī līdzjutējiem paziņoja, ka alus vairs netiks tirgots - nevis tāpēc, ka izbeigtos, bet esot kaut kāds liegums. Varam tikai minēt - licences trūkums, PK organizatoru rīkojums vai kas cits. Katrā ziņā krievu cilvēks šādās reizēs nekad nepadosies un pa kluso pārdevējas tika pierunātas liet alu "Cola" plastmasas traukos un tirdzniecība turpinājās uz urrā. Zviedru fani ātri apguva svarīgākos vārdus krievu valodā, klaigājot "Piva! Piva! Piva!" Krievu faniem ar valodām grūtāk un viņi vaicāja zviedriem: "Kakoj ščot?" [prasīja rezultāta prognozi] Zviedri brīnījās, par kādiem sitieniem [shots] ir runa. Ielās iedzēruši līdzjutēji fotografējās ar krievu karsējmeitenēm, kuru vecums pat netuvojās 18 - varēja būt kādi 14-15. Alus cena Ņižņijnovgorodas kafejnīcās ievērojami zemāka nekā Maskavā/Pēterburgā - robežās no viena līdz pusotram eiro.

Ierodoties stadionā, pavisam nejauši satikām Dienvidkorejas superzvaigzni Čisonu Paku [Park Ji-sung], kurš arī devās iekšā mediju zonā. Viņu pavadīja bariņš korejiešu līdzjutēju, kuri kliedza un spiedza, viņu redzot. Kamēr fani palika ārpusē, mēs gājām iekšā un pēc drošības kontroles tiku pie kārotās kopbildes.

Atklāti sakot, nemaz nezinājām, ka viņš šai turnīrā strādās kā TV komentētājs. Tāpēc, kad viņam līdzās redzējām vēl vienu vīru, nospriedām, ka tas varētu būt kāds PK2002 varonis. Izrādījās, ka tas ir Paka partneris komentēšanā, arī vietēja mēroga slavenība. Neilgi pirms spēles sākuma Paks iznāca stadiona malā, lai kaut ko pateiktu mikrofonā - korejiešu līdzjutēji atkal ekstāzē.

Kopumā zviedru līdzjutēju pārsvars bija acīmredzams, taču skaļumu un vienotību no viņu puses varēja vēlēties lielāku.

Gandrīz viss dzeltens.

Līdzīgi kā Francijā "Euro 2016", arī PK2018 Krievijā nevaru novērot līdz galam sistemātisku drošības, kontroles pasākumu kārtību. Reizēm atšķirības ir tikai sīkumos un tomēr. Līdz šim kā likums lika izņemt no somas un ieslēgt gan datoru, gan fotoaparātu, bet šoreiz nē. Tikai Ņižņijnovgorodā pēc somu skenēšanas procesa mans šampūns kļūdaini tika noturēts par pudeli (bija jāuzrāda). Tāpat Ņižņijnovgorodā tiku tik cieši pārmeklēts, ka drošībnieks uztaustīja kabatā "priekšmetu", kuru lika uzrādīt, lai gan tā bija tikai nieka vizītkartīte...

Varēja just, ka šeit PK spēle notiek pirmo reizi. Ejot uz mediju tribīni, uz trepēm mani nelaida garām, kamēr neuzrādīju savu "Mix" kartīti. Tā dod tiesības pēc mača beigām doties uz futbolistu interviju vietu, bet ieeju spēlē nodrošina biļete, kura uzreiz tika uzrādīta - skaidroju brīvprātīgajiem, ka žurnālistiem atliek uzrādīt tikai spēles biļeti un var būt gadījumi, ka žurnālistam "Mix" vai ieeja uz preses konferenci (arī šī pasākuma apmeklēšanai tiek izsniegta maza kartīte) nemaz nav piešķirta, taču uz spēli, viņš, protams, var doties. Tāpat pirmo reizi novērojām, ka brīvprātīgā tribīnēs žurnālistam aizrāda par fotografēšanu ar telefonu.

Lai nu kā, šīs spēle diez vai bija sarežģītākā no organizatoriskā viedokļa tieši spēles dienā. Žurnālistu bija salīdzinoši maz, palika brīvas vietas. Visticamāk, tas saistīts ar ne pārāk pievilcīgo sportisko izkārtni (ne tā spožākā Eiropas pārstāve un korejieši), varbūt daļēji arī ar faktu, ka šai pašā dienā spēles titula pretendentēm Anglijai un Beļģijai.

Korejieši izskatījās vāji - tāpat kā visas pārējās Āzijas pārstāves (kaut cik cienīgi spēlēja Austrālija, kamēr Irāna uzvarēja ar milzu veiksmes palīdzību), atskaitot Japānu, kurai vēl jāspēlē. Izskatījās, ka ir tikai laika jautājums, kamēr Zviedrija nolauzīs pretinieku un gūs vārtus. Tiesa, atspēlēšanās iespēja aziātiem bija, bet tagad jānotiek brīnumam, lai izvairītos no pēdējās vietas grupā.

Pēc mača Arkādijs devās uz preses konferenci, kamēr es uz mix zonu. Ja vairāki marokāņi pēc sāpīgā zaudējuma atteicās sniegt intervijas, tad korejieši bija ļoti toleranti un atbildēja uz absolūti visiem jautājumiem. Nav pārsteigums, ka lielākā slodze bija Dienvidkorejas lielākajai zvaigznei un bijušajam Artjoma Rudņeva partnerim Hinminam Sonam, kurš ar žurnālistiem pavadīja aptuveni pusstundu - lai gan korejiešu žurnālistu bija daudz, Sons šoreiz vairāk atbildēja angliski runājošajiem medijiem. Acīmredzot Dienvidkorejā viņš ir tik bieži intervēts, ka pēc šādām spēlēm korejiešu žurnālistu interese sadalās vienmērīgi visiem spēlētājiem.

Vairums interviju tomēr risinājās korejiešu valodā. Komiska epizode - pieci seši angliski runājoši žurnālisti apsēda kādu korejiešu futbolistu (visticamāk, ne visi runā angliski, tāpēc uzskatāms par labu ķērienu), uzdeva trīs četrus jautājumus un vēlējās interviju turpināt, taču pēkšņi no aizmugures iniciatīvu pārņēma korejiešu žurnālists un intervija turpinājās pārējiem nesaprotamā mēlē. Angliski runājošajiem atlika vien veltīt dusmīgu skatienu kolēģim no Āzijas. Korejiešu futbolisti atzina zaudējumu, taču minēja, ka pie šāda spēles ritējuma rezultāts varēja būt arī 1:0 viņu labā vai 0:0.

Sagaidīju arī zviedrus un divatā ar kādu Meksikas žurnālistu tikām pie Ludviga Augustinsona intervēšanas. Pēc vairākiem meksikāņu kolēģa jautājumiem (vairāki no tiem saistībā ar Meksiku) arī es uzdevu trīs jautājumus:

Vai pēc šodienas jaunieviesto VAR sistēmu mīli vēl vairāk?
Esmu bijis abās ierakumu pusēs. Vācijā, kur spēlēju ["Werder"], VAR sistēma ieviesta jau labu laiku un tā ir nostrādājusi manām komandām gan par labu, gan sliktu. Domāju, šodien uzvarējām pelnīti un, protams, VAR sistēma ir pozitīva lieta.

Vai Dienvidkoreja bija vājākā no jūsu pretiniecēm grupu turnīrā?
Jā, ja paskatāmies, kādi futbolisti ir Vācijai un Meksikai, tad varam tā apgalvot. Taču arī šodienas darbiņš bija tāds, kas bija jāpadara un labi, ka trīs punkti tabulā mums jau ir. Mēģināsim paņemt punktus arī pret pārējām divām komandām.

Ņemot vērā, ka visām trim pretiniecēm ir dažāds spēks un arī spēles stils, vai varam teikt, ka Zviedrija katrā mačā spēlēs ar citu pieeju?
Visā visumā es teiktu, ka mēs spēli no spēles sevišķi nemaināmies, apzinoties savas iespējas. Protams, ir dažādas taktiskas detaļas, kuras izrunājam tikai tad, kad jau tuvojas spēle.

Tagad dosimies vakariņās, lai plkst.23:30 atkal kāptu vilcienā un dotos atpakaļ uz Maskavu, kur rīt apmeklēsim Polijas un Senegālas maču.