Eiropas 2. līga: Grava trešais, Sietiņa ceturtā, Latvija pārliecinoši pēdējā
Slovēnijas pilsētā Mariborā aizvadīta Eiropas komandu 2. līgas sacensību pirmā diena vieglatlētikā. No Latvijas izlases augstāko vietu šodien ieguva sprinteris Oskars Grava (3.), no dāmām augstu bija šķēpmetēja Anete Sietiņa (4.), kārtslēcēja Alisona Neidere (5.) un diska metēja Vineta Krūmiņa (6.), personīgos rekordus laboja Krūmiņa, Artūrs Pastors (400 m) un Emīlija Vīksna (400 m/b), taču Latvijas izlase kopvērtējumā ieņem pārliecinošu pēdējo vietu.
Pirmajā dienā augstāko vietu ieguva 23 gadus vecais sprinteris Oskars Grava, kurš 100 metrus veica 10.56 sekundēs un summā bija trešais, atpaliekot tikai no abu skrējienu uzvarētājiem norvēģa Pēra Fremstas-Valdrona (10.46) un dāņa Simona Hansena (10.55). Gravas personīgais rekords ir 10.25 sekundes, bet šosezon viņš ir skrējis 10.37 sekundēs.
Dāmu konkurencē ceturtā bija šķēpmetēja Anete Sietiņa, kura trijos no sešiem piegājieniem pārsniedza 60 metrus, vēl vienā bija ļoti tuvu un tālākajā metienā šķēpu raidīja 61.36 metrus tālu. Trešā vieta bija 1.39 metru attālumā, bet pirmā ar jaunu Austrijas rekordu un sezonas labāko rezultātu pasaulē bija Viktorija Hadsone, kura sasniedza 67.76 metrus – līdz šim viņa sezonā bija metusi tikai 60.63 metrus, taču pirms gada Austrijas rekordu uzlaboja līdz 66.06 metriem.
Augstu bija arī 21 gadu vecā kārtslēcēja Alisona Neidere, kura pārvarēja 4.15 metrus un ieguva piekto vietu. Sākums gan bija draudīgs, pirmo latiņu četru metru augstumā pārvarot tikai ar pēdējo piegājienu, bet 4.15 metrus pieveica jau ar pirmo reizi. Ar lēcienu tuvu personīgajam rekordam (4.32) viņa būtu varējusi pakāpties tikai par vienu pozīciju. Sestā ar jaunu personīgo rekordu bija diska metēja Vineta Krūmiņa, kura to laboja gandrīz par metru (no 50.24 uz 51.22 metriem).
400 metru sprintā personīgo rekordu par 15 simtdaļām laboja Artūrs Pastors, kurš ar 46.44 sekundēm bija ātrākais savā skrējienā, par deviņām simtdaļām apsteidzot tuvākos sekotājus no Horvātijas un Kipras. Summā gan Pastors bija devītais, jo ātrāk skrēja pilnīgi visi otra skrējiena dalībnieki. Lielākā daļa 400 metru skrējēju laboja personīgos rekordus. Personīgo rekordu laboja arī 400 metru barjerskrējēja Emīlija Vīksna, kurai augustā apritēs tikai 16 gadu. Viņa pirmoreiz izskrēja zem 64 sekundēm, kas gan bija lēnākais laiks starp 16 dalībniecēm. Ja kungu 4x100 metru stafetes komandai izdevās ierindoties desmitajā vietā, tad dāmas tika diskvalificētas un palika bez rezultāta.
Eiropas komandu 2. līgā sacenšas 16 izlases, katrā disciplīnā krājot punktus atbilstoši ieņemtajai vietai – no 1. vietas 16 punktiem līdz 16. vietas vienam punktam, taču palikšana bez rezultāta nozīmē palikšanu uz nulles. Latvija ar 114.5 punktiem pēc pirmās dienas atrodas pārliecinošā pēdējā vietā, vietu augstāk esošajai Bulgārijai zaudējot 12.5 punktus, bet 13. vietā esošā Izraēla ir pat 26.5 punktu attālumā – uz 3. līgu kritīs trīs vājākās izlases, bet trīs stiprākās dosies uz 1. līgu. Rīt paredzētas vēl 17 (8+8+1) disciplīnas.
Vīrieši
| V | Disciplīna | Latvija | Gads | Rezultāts | PB | Uzvarētājs | Valsts | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 3. | 100 m | Oskars Grava | 2001. | 10.56 | 10.25 | Pērs Fremsta-Valdrons | Norvēģija | 10.46 |
| 9. | 400 m | Artūrs Pastors | 2001. | 46.44 PB | 46.59 | Aleksandrs Doms | Beļģija | 44.66 |
| 9. | Tālums | Aleksis Gailītis | 2006. | 7.38 | 7.59 | Matūšs Blštāks | Slovākija | 7.79 PB |
| 10. | 4x100 m | Zazerskis/Zālītis/Grava/Šenkevics | 39.90 SB | 39.32 | Norvēģija | 38.86 NR | ||
| 11. | 5000 m | Artūrs Medveds | 1999. | 14:21.77 | 13:43.16 | Izaks Kimeli | Beļģija | 13:55.70 |
| 12. | Augstums | Daniels Ģiedris | 2008. | 2.04 | 2.09 | Jonatans Kapitolniks | Izraēla | 2.25 |
| 13. | 1500 m | Jānis Razgalis | 1985. | 3:48.44 | 3:39.51 | Rubens Verheidens | Beļģija | 3:42.58 |
| 13. | 400 m/b | Emīls Sandlers-Bomis | 2007. | 54.76 | 53.80 | Patriks Demeters | Slovākija | 49.61 |
| 16. | Veseris | Edgars Gailis | 1991. | 54.03 | 62.53 | Tomass Mardals | Norvēģija | 76.85 |
| - | Lode | Ralfs Gauja | 2001. | X | 16.85 | Markuss Tomsens | Norvēģija | 21.02 |
PB ailītē norādīts personīgais rekords līdz šodienai
Sievietes
| V | Disciplīna | Latvija | Gads | Rezultāts | PB | Uzvarētāja | Valsts | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 4. | Šķēps | Anete Sietiņa | 1996. | 61.36 SB | 64.47 | Viktorija Hadsone | Austrija | 67.76 WL NR |
| 5. | Kārts | Alisona Neidere | 2004. | 4.15 | 4.32 | Tina Šuteja | Slovēnija | 4.70 |
| 6. | Disks | Vineta Krūmiņa | 2003. | 51.22 PB | 50.24 | Sandra Elkaseviča | Horvātija | 62.87 |
| 11. | 3000 m/šķ | Evelīna Sitnika | 2003. | 10:48.85 SB | 10:28.25 | Adva Koena | Izraēla | 9:32.43 |
| 12. | 100 m | Ieva Malnača | 2009. | 11.98 | 11.88 | Delfina Nkansa | Beļģija | 11.42 |
| 12. | Tālums | Adriana Krūzmane | 2006. | 5.92 | 6.26 | Milica Gardaševiča | Serbija | 6.75 |
| 14. | 800 m | Invida Mauriņa | 2003. | 2:06.61 | 2:03.54 | Karolina Bredlingere | Austrija | 1:58.95 PB |
| 15. | 400 m | Invida Mauriņa | 2003. | 55.50 | 54.33 | Emma Zapletalova | Slovākija | 50.76 NR |
| 16. | 400 m/b | Emīlija Vīksna | 2009. | 1:03.92 PB | 1:04.25 | Naomi Van Den Brūka | Beļģija | 55.33 |
| - | 4x100 m | Malnača/V.Mauriņa/Kociņa/Buka | DQ | 44.41 | Beļģija | 43.46 |
PB ailītē norādīts personīgais rekords līdz šodienai
Kopvērtējums pēc pirmās dienas
| V | Izlase | Punkti |
|---|---|---|
| 1. | Beļģija | 241 |
| 2. | Norvēģija | 226 |
| 3. | Slovēnija | 213.5 |
| 4. | Dānija | 196.5 |
| 5. | Īrija | 191 |
| 6. | Turcija | 181 |
| 7. | Austrija | 176 |
| 8. | Slovākija | 168.5 |
| 9. | Rumānija | 154.5 |
| 10. | Serbija | 151 |
| 11. | Horvātija | 147.5 |
| 12. | Igaunija | 142.5 |
| 13. | Izraēla | 141 |
| 14. | Kipra | 133.5 |
| 15. | Bulgārija | 127 |
| 16. | Latvija | 114.5 |
Izmantotie resursi:
https://live.european-athletics.com...
Komanda ir nokomplektēta uz šo brīdi gandrīz labākajā sastāvā! Jautājums ir kāpēc šī “labākā” komanda izkrīt uz zemāko līgu? Kādēļ esam tur, kur esam? Atbilde ir meklējama LVS valdes darbībā, kur valda bezvektora autoritārisms. Tas, ka Miļķevičs lobē Lāci, ir mazākais no ļaunumiem! Un Lāci būtu jāliek mierā pat, ņemot vērā to, ka viņš visus pārējos trenerus uzskata par muļķiem (ar šo slimību gan sirgst liela daļa mūsu treneru – esam suņi viens otram un LVS nemaz neveicina KOMANDAS veidošanu). Pretenzijas ir pret Miļķeviču, īpaši kopš valsts n-reizes ir palielinājusi finansējumu vieglatlētikai! Cik augsta līmeņa sacensības pa šiem gadiem viņš ir noorganizējis? Pat tās, ko viņš ir noorganizējis, ir cirks, nevis uz augstiem rezultātiem vērsti pasākumi! Kā piemēru paņemsim Sportland kausu – uzvarētājs saņem dāvanu karti 100 EUR. Tas nozīmē, ka rezultāts nevienu neinteresē. Piemēram, šodien 800m startējošais Ancāns, pēdējā Sportlandā skaisti “atsēdēja” aiz Vanadziņa un Bogdanova, beigās ar ļoti viduvēju rezultātu uzvarēja un nopelnīja 100EUR un ceļazīmi uz komandu čempionātu. Jocis (kuru finansiāli atbalsta LVS!) intervijās nekautrējoties ziņo, ka skrējis ir tikai pašās beigās, lai uzvarētu. Tad iedodiet tādiem tos 100 EUR, lai strādā par tempa turētājiem, un palieliniet balvu fondu par augstvērtīgu rezultātu, lai šeit sāk braukt arī stiprākie atlēti no kaimiņzemēm. Tas pats par mešanām un lekšanām. Būtu balvu fonds, būtu stiprāka konkurence. Citādi esam tur kur esam - vietējos apskrien/aplecam/apmetam, bet starptautiski esam apaļas nulles! Un jaunie ir spiesti tērēt savu naudu braukājot pa ārzemēm, meklējot sacensības, kurās startē uz rezultātu nevis vietu! Kādēļ vakar gan Medveds, gan Razgalis, gan Mauriņa, neskatoties uz saviem PB, tik neizteiksmīgi izskatījās uz to pašu igauņu fona? (ceru, ka sabotēja). Uz U20 Bauhaus Juniors sūta 5 dalībniekus. Kāpēc ne 10 vai 15? Tas tak nav lidojums uz Zimbabvi! Par LVS atteikšanos nofinansēt stadiona īri LSC sacensībām pat neizteikšos! Tāpat kā par manēžas īri izlases dalībniekiem, tāpat kā par taimera neesamību starta-finiša taisnēs utt. Tiek organizētas konkrētas Sūnu ciema sacensības! Gribētos cerēt, ka pēc izkrišanas no 2.divīzijas LVS prezidents atkāpsies, bet šajā savienībā “prezidents atkāpsies” arī ir paradokss. Ceru, ka vismaz 60 kongresa balsotāji ir apmierināti ar vieglatlētikā notiekošo!
Ir sportisti un treneri ar zaļo gaismu un sarkano, ja nu gadījumā ir uzdrošinājiušies kaut ko pateikt ne tā.
Otra problēma, kas saistīta ar pirmo pieaugušo izlases trūkums Latvijas vieglatlētikā. Tas ir finansējuma trūkums pieaugušajiem sportistiem, lai viņi varētu sasniegt labākos rezultātus tieši savos Prime gados, kas noteikti nav ne 15, ne 18 un ne 20 gadi.
Nekad korupcija nav novedusi pie uzplaukuma. Korupcija šajā gadījumā ir tavu sportistu paņems uz izlasi.
Kur trenēties ir, treneri ir, naudas pietiek.
Var nākt un trenēties gan bezmaksas nodarbībās, gan maksas.
Treneri visu laiku ir plēsušies savā starpā un sporta veida federācija tiek lamāta visu manu mūžu, nekas no tā nemainīsies.
Mainīsies tad, kad būsim vienoti.
Tāpēc otrdienās pl.21 GoogleMeet vadu Treneru Ideju klubiņu, kur sniedzam atbalstu treneriem un meklējam risinājumu problēmām.
Jau 51. nedēļu.
Vai Zālītis ir kaut vienu audzēkni izaudzinājis ar savu privāto finansējumu? Trenēties zem sporta skolas "Arkādija" finansējuma var jebkurš. Bet pamēģiniet paši piesaistīt kaut vai vienu euro no sponsoriem nevis tikai gaidīt, kad valsts vai pašvaldība to iedos.
Tādēļ ar loģiski un pamatoti, ka privātas sporta skolas īpašnieks lobē savas un savu audzēkņu intereses.