Eiropas 2. līga: Grava trešais, Sietiņa ceturtā, Latvija pārliecinoši pēdējā
Slovēnijas pilsētā Mariborā aizvadīta Eiropas komandu 2. līgas sacensību pirmā diena vieglatlētikā. No Latvijas izlases augstāko vietu šodien ieguva sprinteris Oskars Grava (3.), no dāmām augstu bija šķēpmetēja Anete Sietiņa (4.), kārtslēcēja Alisona Neidere (5.) un diska metēja Vineta Krūmiņa (6.), personīgos rekordus laboja Krūmiņa, Artūrs Pastors (400 m) un Emīlija Vīksna (400 m/b), taču Latvijas izlase kopvērtējumā ieņem pārliecinošu pēdējo vietu.
Pirmajā dienā augstāko vietu ieguva 23 gadus vecais sprinteris Oskars Grava, kurš 100 metrus veica 10.56 sekundēs un summā bija trešais, atpaliekot tikai no abu skrējienu uzvarētājiem norvēģa Pēra Fremstas-Valdrona (10.46) un dāņa Simona Hansena (10.55). Gravas personīgais rekords ir 10.25 sekundes, bet šosezon viņš ir skrējis 10.37 sekundēs.
Dāmu konkurencē ceturtā bija šķēpmetēja Anete Sietiņa, kura trijos no sešiem piegājieniem pārsniedza 60 metrus, vēl vienā bija ļoti tuvu un tālākajā metienā šķēpu raidīja 61.36 metrus tālu. Trešā vieta bija 1.39 metru attālumā, bet pirmā ar jaunu Austrijas rekordu un sezonas labāko rezultātu pasaulē bija Viktorija Hadsone, kura sasniedza 67.76 metrus – līdz šim viņa sezonā bija metusi tikai 60.63 metrus, taču pirms gada Austrijas rekordu uzlaboja līdz 66.06 metriem.
Augstu bija arī 21 gadu vecā kārtslēcēja Alisona Neidere, kura pārvarēja 4.15 metrus un ieguva piekto vietu. Sākums gan bija draudīgs, pirmo latiņu četru metru augstumā pārvarot tikai ar pēdējo piegājienu, bet 4.15 metrus pieveica jau ar pirmo reizi. Ar lēcienu tuvu personīgajam rekordam (4.32) viņa būtu varējusi pakāpties tikai par vienu pozīciju. Sestā ar jaunu personīgo rekordu bija diska metēja Vineta Krūmiņa, kura to laboja gandrīz par metru (no 50.24 uz 51.22 metriem).
400 metru sprintā personīgo rekordu par 15 simtdaļām laboja Artūrs Pastors, kurš ar 46.44 sekundēm bija ātrākais savā skrējienā, par deviņām simtdaļām apsteidzot tuvākos sekotājus no Horvātijas un Kipras. Summā gan Pastors bija devītais, jo ātrāk skrēja pilnīgi visi otra skrējiena dalībnieki. Lielākā daļa 400 metru skrējēju laboja personīgos rekordus. Personīgo rekordu laboja arī 400 metru barjerskrējēja Emīlija Vīksna, kurai augustā apritēs tikai 16 gadu. Viņa pirmoreiz izskrēja zem 64 sekundēm, kas gan bija lēnākais laiks starp 16 dalībniecēm. Ja kungu 4x100 metru stafetes komandai izdevās ierindoties desmitajā vietā, tad dāmas tika diskvalificētas un palika bez rezultāta.
Eiropas komandu 2. līgā sacenšas 16 izlases, katrā disciplīnā krājot punktus atbilstoši ieņemtajai vietai – no 1. vietas 16 punktiem līdz 16. vietas vienam punktam, taču palikšana bez rezultāta nozīmē palikšanu uz nulles. Latvija ar 114.5 punktiem pēc pirmās dienas atrodas pārliecinošā pēdējā vietā, vietu augstāk esošajai Bulgārijai zaudējot 12.5 punktus, bet 13. vietā esošā Izraēla ir pat 26.5 punktu attālumā – uz 3. līgu kritīs trīs vājākās izlases, bet trīs stiprākās dosies uz 1. līgu. Rīt paredzētas vēl 17 (8+8+1) disciplīnas.
Vīrieši
V | Disciplīna | Latvija | Gads | Rezultāts | PB | Uzvarētājs | Valsts | Rezultāts |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
3. | 100 m | Oskars Grava | 2001. | 10.56 | 10.25 | Pērs Fremsta-Valdrons | Norvēģija | 10.46 |
9. | 400 m | Artūrs Pastors | 2001. | 46.44 PB | 46.59 | Aleksandrs Doms | Beļģija | 44.66 |
9. | Tālums | Aleksis Gailītis | 2006. | 7.38 | 7.59 | Matūšs Blštāks | Slovākija | 7.79 PB |
10. | 4x100 m | Zazerskis/Zālītis/Grava/Šenkevics | 39.90 SB | 39.32 | Norvēģija | 38.86 NR | ||
11. | 5000 m | Artūrs Medveds | 1999. | 14:21.77 | 13:43.16 | Izaks Kimeli | Beļģija | 13:55.70 |
12. | Augstums | Daniels Ģiedris | 2008. | 2.04 | 2.09 | Jonatans Kapitolniks | Izraēla | 2.25 |
13. | 1500 m | Jānis Razgalis | 1985. | 3:48.44 | 3:39.51 | Rubens Verheidens | Beļģija | 3:42.58 |
13. | 400 m/b | Emīls Sandlers-Bomis | 2007. | 54.76 | 53.80 | Patriks Demeters | Slovākija | 49.61 |
16. | Veseris | Edgars Gailis | 1991. | 54.03 | 62.53 | Tomass Mardals | Norvēģija | 76.85 |
- | Lode | Ralfs Gauja | 2001. | X | 16.85 | Markuss Tomsens | Norvēģija | 21.02 |
PB ailītē norādīts personīgais rekords līdz šodienai
Sievietes
V | Disciplīna | Latvija | Gads | Rezultāts | PB | Uzvarētāja | Valsts | Rezultāts |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
4. | Šķēps | Anete Sietiņa | 1996. | 61.36 SB | 64.47 | Viktorija Hadsone | Austrija | 67.76 WL NR |
5. | Kārts | Alisona Neidere | 2004. | 4.15 | 4.32 | Tina Šuteja | Slovēnija | 4.70 |
6. | Disks | Vineta Krūmiņa | 2003. | 51.22 PB | 50.24 | Sandra Elkaseviča | Horvātija | 62.87 |
11. | 3000 m/šķ | Evelīna Sitnika | 2003. | 10:48.85 SB | 10:28.25 | Adva Koena | Izraēla | 9:32.43 |
12. | 100 m | Ieva Malnača | 2009. | 11.98 | 11.88 | Delfina Nkansa | Beļģija | 11.42 |
12. | Tālums | Adriana Krūzmane | 2006. | 5.92 | 6.26 | Milica Gardaševiča | Serbija | 6.75 |
14. | 800 m | Invida Mauriņa | 2003. | 2:06.61 | 2:03.54 | Karolina Bredlingere | Austrija | 1:58.95 PB |
15. | 400 m | Invida Mauriņa | 2003. | 55.50 | 54.33 | Emma Zapletalova | Slovākija | 50.76 NR |
16. | 400 m/b | Emīlija Vīksna | 2009. | 1:03.92 PB | 1:04.25 | Naomi Van Den Brūka | Beļģija | 55.33 |
- | 4x100 m | Malnača/V.Mauriņa/Kociņa/Buka | DQ | 44.41 | Beļģija | 43.46 |
PB ailītē norādīts personīgais rekords līdz šodienai
Kopvērtējums pēc pirmās dienas
V | Izlase | Punkti |
---|---|---|
1. | Beļģija | 241 |
2. | Norvēģija | 226 |
3. | Slovēnija | 213.5 |
4. | Dānija | 196.5 |
5. | Īrija | 191 |
6. | Turcija | 181 |
7. | Austrija | 176 |
8. | Slovākija | 168.5 |
9. | Rumānija | 154.5 |
10. | Serbija | 151 |
11. | Horvātija | 147.5 |
12. | Igaunija | 142.5 |
13. | Izraēla | 141 |
14. | Kipra | 133.5 |
15. | Bulgārija | 127 |
16. | Latvija | 114.5 |
Izmantotie resursi:
https://live.european-athletics.com...
[+] [-]
Nevajag sabiezināt krāsas un rēķināt kaut kādas matemātiskas proporcijas. Runa ir par to, ka ar šī brīža finansējumu beidzot ir iespēja normāli sarīkot visas plānotās pašmāju sacensības un aizvest uz starptautiskām sacensībām visus tos, kuri ir izpildījuši normatīvus.
Lai redzētu pilnu ainu, kā šis palielinātais finansējums strādā, jābūt vismaz vienam pilnam finanšu gadam, lai ir redzams precīzs tā izlietojums.
[+] [-]
[+] [-]
Bet vai Jūs varat nosaukt vismaz vienu treneri Latvijā, kurš māk jauno sportistu ASV augstskolā iekārtot labāk nekā to dara Viktors?
Kāpēc, piemēram, Roberts Jānis Zālītis nestudē ASV? Nav tik labu rezultātu? Guntis nemāk iekārtot? Citi treneri nemāk iekārtot? Saprotams, ka tas būtu zem Gunta goda lūgt Viktoru iekārtot viņa dēlu ASV augstskolā. Bet, iespējams, šo savu dzelzs principu un personisko antipātiju pret Viktoru dēļ R.J.Zālītis zaudē iespēju iegūt pasaules līmeņa izglītību, plašāk redzēt pasauli, iegūt perfektas angļu valodas zināšanas, iegūt labas darba iespējas ārvalstīs utt.
Vēlreiz ir uzsverams, ka Viktors vada PRIVĀTU sporta skolu, nevis ir pašvaldības sporta skolas treneris. Viņam pašam ir jāmeklē nauda. Un ir tikai loģiski, ka viņš aktīvi lobē savu audzēkņu, savas sporta skolas treneru un audzēkņu vecāku intereses.
Savukārt ļoti viegli ir runāt, ja viss nokrīt no gaisa un pašam nekas nav jādara. Tik vien kā jāsaņem kontā pašvaldības finansējums un tas jāapgūst.
[+] [-]
Arī mans dēls tur trenējas, pats par to maksājot.
[+] [-]
Bija atrastas augkolas ASV un Lielbritānijā (bez Viktora palīdzības), bet tad būtu jāpaliek tur lai varētu praktizēt.
Un tas, ka nu jau lielākā daļa "nosūtīto" uz ASV paliek tur, tas ir MILZĪGS ieguvums Latvijai kā valstij!
[+] [-]
Gribētos atšifrējumu:
Izlašu izbraukuma sacensību nodrošināšana - 220.069,28 eur
Izlases sportistu treniņprocesa nodrošināšana - 9.278,44 eur
Biroja administratīvie izdevumi - 168.484,88 eur
[+] [-]
Droši vien dēls varētu trenēties RSM par brīvu, jo ir "Arkādija" audzēknis.
Par ko tad satraukums, ka Lāča sporta skolas audzēkņi trenējas "Daugavā"?
[+] [-]
Protams, tas nav ieguvums Latvijai, ja ārvalstu augstskolās studējošie pēc tam paliek strādāt un dzīvot ārvalstīs. Taču šeit būtu jābūt valsts līmeņa politikai, kā šādus profesionāļus atgriezt atpakaļ Latvijā.
Viktors vai kāds cits treneris jau nav vainīgs, ka kāds sportists neatgriežas atpakaļ Latvijā. Tāda situācija bija jau sen. Piemēram, Tupurītis taču neatgriezās Latvijā.
[+] [-]
[+] [-]
lūdzu, diskutējiet pēc būtības, pēc satura, nevis pēc tā, kas to ir teicis.
[+] [-]
Igaunijā un Lietuvā federācijas saņem daudz lielākas summas no valsts
[+] [-]
Ir tikai kopsummas.
Kau jau rakstīju - "Gribētos atšifrējumu".
[+] [-]
Protams! Igaunijā un Lietuvā federācijas saņem daudz lielākas summas no valsts un pašvaldībām. Tikai Latvijā daudziem to ir grūti saprast.
[+] [-]
Vai šādu atšifrējumu nevar atrast pilnajos gada pārskatos, kas publicēti LURSOFT un Firmas.lv?
[+] [-]
Vajadzīgi laicīgi aizpildīti dokumenti un rezultāti.
Man ir 7 bijušie audzēkņi, kas tur studē vai ir beiguši studijas ASV, daži paši visu nokārtoja.
Apsolot sapņu zemi tiek pazaudēts ieguldītais darbs, izjauktas treniņu grupas un tā izglītība arī parasti nav tā kvalitatīvākā.
Vajadzētu sakārtot statistiku par ASV studentu atdevi, lai ir skaidri redzams, ko dod vai atņem studijas Amerikā.
Tad nebūs jāstrīdās - skaitļi nemelo.
Protams dažiem der Amerika, dažiem vajag šeit palikt.
Bet mums nav sakārtots augstskolu sports.
Vieglatlētikas bāzes mums ir labākās Baltijā.
Un ir jāiegulda vietējos treneros, jāizglīto, jāieved apritē. Treneri ir jāaizstāv!
Man liekas pazemojoši, cik zemu esam nokrituši, man pašam nav nekāda interese trenēt, reputācija ir veiksmīgi sagrauta, bet tomēr ir kaut kā skumīgi, ka tik bezcerīgi.
[+] [-]
Ka rīkotos Jūs pats, ja Jums 18 gadu vecumā būtu iespēja studēt Pasaules TOP-100 līmeņa augstskolā, kur studijas vienā gadā maksā, piemēram, 30.000 EUR? Turklāt Jums būtu nodrošināti lieliski treniņu apstākļi mūsdienīgās sporta bāzēs, kā arī Jums maksātu stipendiju. Vai Jūs studētu šādā ASV augstskolā vai izvēlētos Latvijas augstskolu?
Nav runa par to, ka sportists pats (vai ar vecāku palīdzību) nespētu aizpildīt un iesniegt iestāšanās dokumentus ASV augstskolā. Ir runa par to, ka treneris ar plašiem kontaktiem var virzīt jauno sportistu studēšanai iespējami labākā augstskolā - gan sporta, gan izglītības kvalitātes ziņā.
Kādēļ Jūsu reputācija ir veiksmīgi sagrauta? Kā tas notika?
[+] [-]
[+] [-]
Lai kurā vietā rangā arī būtu universitāte, nenoliedzams ir fakts, ka studiju maksa šājās ASV augstskolās ir vairākas reizes lielāka (dažkārt pat 10 reizes lielāka) nekā Latvijas augstskolās.
[+] [-]
University of Arizona
University of Nebraska
University of Alabama
University of Miami
Kansas State University
Domaaju ka saraksts turpinaas bet shiis taada slielaakaas kas ir atminjaa kuras starpcitu visas ir ieksh top50 skolaam USA sporta zinjaa un paaris ir arii top100 skolu sarakstaa globaali akadeemiski. Liidz ar to rosters Laacim ir labs un kontakti noteikti labi
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Laikam buusiet aizmirsis par taadu Maksimu Sincukovu kursh arii tur studeeja, un ir dzirdeets ka Viktors ir pielicis arii savu roka lai shis tur tiktu.
TOP 100 arii ir ljoti relatiivi, jo gandriiz katrai no mineetajaam skolaam ir novirzieni kuri ir top pasaulee. Piemeeram University of Miami Marine science programmas ir top25 pasaulee. Univesrity of Nebrska business programmas top 75 pasaulee. Takaa arii atkariigs no taa ko cilveeks grib maaciities. Nosauktaas skolas ko mineeju ir noteikti kopumaa augsta liimenja, nav protams Stanford,bet taadaa gadiijumaa varam arii saliidzinaat ar Latvijas universitaateem, ja skatamies topos tad vismaz ir diezgan zem jebkuras skolas ko nosaucu, un ar visu to Latvijaa ar treninjiem apvienot skolaa nevareesi tik labi kaa ASV, un piekljuve pasaules liimenja infrastruktuurai ikdienaa arii nebuus. Es nesaku protams ka braukt studeet uz ASV ir labaakais kas var buut, daudziem tas notiekti nederees, bet citiem savukaart taa buss laba iespeeja.
[+] [-]
[+] [-]
Piemēram, basketbolists Skrinda iekļuva ne tikai Pasaules TOP 100 augstskolā, bet pat Pasaules TOP 3 augstskolā - Stenfordas Universitātē (https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/27092024-basketbolists_skrinda_ncaa_parstaves_sten). Tieši tāpat arī Latvijas vieglatlētiem (ja labi paveicas) ir iespēja studēt šada līmeņa augstskolās.
Kurš jaunais vieglatlēts atteiktos studēt Stenfordas Universitātē?