Latvijas sprinta līderis Grava: Pārspēt valsts rekordu būtu ļoti svarīgi man personīgi

Oskars Grava Eiropas čempionātā bija vienīgais no Latvijas izlases, kurš savā disciplīnā tika labāko trijniekā, turklāt viņš to paveica divas reizes, turklāt disciplīnās, ar kurām Latvijas vieglatlētika nav īpaši slavena – populārākajās sprinta distancēs 100m un 200m skrējienos. 100m distanci viņš veica 10.56 sekundēs, kamēr 200m startā uzrādīja jaunu personisko rekordu (20.61 sekundes).

“Mariboras stadions man ir īpašs. Tur jau divreiz esmu uzstādījis personīgo rekordu 200 metros,” teica Grava, kurš jūnija sākumā Mariborā uzstādīja arī savu sezonas rekordu 100m sprintā (10.37 sekundes).

“Par saviem startiem EČ komandām noteikti esmu priecīgs. Rezultāts 100 metros pat pozitīvi pārsteidza, sanāca pārsteigums arī sev, bet nu visas lietas sekmīgi sakrita,” stāstīja 23 gadus vecais sportists. “Manā skrējienā bija minimāls vējš, bet otrajā skrējienā jau krietni lielāks, tāpēc tur arī sanāca neliela atšķirība rezultātos un man beigās bija trešā vieta spēcīgā konkurencē, par ko biju priecīgs.”

Gravam EČ komandām bija pat trīs starti – arī 4x100m stafetē. Taču tas vēl bija tikai sākums ļoti saspringtai nedēļai, un nākamo sešu dienu laikā viņš piedalījās vēl trīs citās sacensībās trīs dažādās valstīs: “Visu sanāca izbraukāt veiksmīgi, tikai tie paši starti nebija ideāli. Pēc visām braukāšanām bija tomēr iestājies neliels pagurums, tāpēc labi, ka tagad atkal būs pauzīte. Pēc Mariboras uzreiz devos uz Oslo, tur arī bija gan 100m, gan 200m, tad nākamajā dienā jau Zviedrijā 200m un pēc tam sestdien Polijā vēlreiz 200m.”

“Jā, skaidrs, tāds grafiks nav ikdiena, bet nu šeit paskaidrošu niansi,” turpināja Latvijas jaunais sprinteris. “Mēģinu tagad pats meklēt startus, lai varētu sakrāt rezultātus pasaules rangam, un ņemu iespējas, kas tiek piedāvātas. Laika apstākļi ne vienmēr ir labi, šovasar ar tiem īpaši sarežģīti, tāpēc, lai uztrāpītu uz sacensībām labos laika apstākļos, cenšos startēt pēc iespējas vairāk. Tagad, piemēram, Zviedrijā bija tikai 15 grādu temperatūra.”

Eiropas čempionātā komandām Latvijas izlase palika pārliecinošā pēdējā vietā, un Grava neslēpa, ka tas bijis nepatīkams pārsteigums: “Diezgan bēdīgi. Nebiju iedomājies, ka varētu būt tik slikti, ka komandai beigās sanāks pēdējā vieta. Redz, komandu sacensībās vieglatlētikā tāpat jau katrs domā pirmām kārtām par savu startu, tas nav tāds standarta komandu sporta veids. Katrs ir par sevi, un tad arī būvējas kopējais rezultāts. Tiesa, ir dažas nianses, piemēram, mešanas disciplīnās jāpiedomā pie tā, lai dabūtu vismaz kādu rezultātu. Ja startē individuāli un, piemēram, lodes grūšanā pirmie divi mēģinājumi nav ieskaitīti un arī trešais nav tāds, kā vēlējies, tad dažreiz speciāli pārkāpj pāri līnijai, lai tāds rezultāts netiktu nomērīts. Bet komandu sacensībās tieši svarīgi tā nedarīt, jo komandai jau noderēs katrs punktiņš.”

“Mums laikam arī bija disciplīnas, kur palikām bez rezultāta,” turpināja Grava. “Dažās disciplīnās atkal bija Latvijas līmenim augstvērtīgi rezultāti, bet nu te jāuzsver vārdi “Latvijas līmenim”. Eiropas līmenī tas atkal nekas tāds īsti nav, pat Eiropas 2. divīzijā. Es to laikam redzu tā, ka vieglatlētikas līmenis mums apkārt aug, kamēr mēs paši paliekam uz lietas. Šoreiz arī tā sakrita, ka mums izlasē bija paaudžu maiņa, vairāki jaunie sportisti, tad nu viss tā sakrita. Bet tas arī nebija slikti, ka bija daudz jauno – jo ātrāk atvērs acis un redzēs pasauli, jo labāk.”

Runājot par jaunajiem sportistiem, Grava gan pasmaidīja ar cerību, ka neviens viņu pašu vēl netaisās saukt par veterānu: “Es tomēr arī gribētu vēl skaitīties pie jaunajiem, lai gan tas tiesa, ka man šis bija jau trešais EČ komandām. Taču man vēl tāls ceļš ejams, noteikti, ka vēl ir daudz vietas, kur augt.”

Grava ar savu Mariborā uzrādīto rezultātu 200m distancē sezonas rangā tagad ielauzies pirmajā simtniekā (99. vieta): “Vieta pirmajā simtniekā tik populārā vieglatlētikas disciplīnā – diezgan solīdi. 100 metros tas noteikti ir grūtāk izdarāms, taču tāpēc arī skrienam tieši 200 metru, lai būtu vairāk iespēju izsisties.”

Latvijas rekordi sprinta distancēs ir noturējušies jau ilgāku laiku. 100m rekords pieder Ronaldam Arājam (10.18 sekundes), un tas uzstādīts pirms 14 gadiem, kamēr 200m rekords jau teju 30 gadu (kopš 1996. gada) ir Sergejam Inšakovam (20.41 sekundes). Grava 100m veicis 10.25 sekundēs, kamēr no 200m Latvijas rekorda atpaliek nedaudz vairāk (PB 20.65 sekundes).

“Mērķis uzstādīt Latvijas rekordu – man tas liekas reāls jau ilgāku laiku. Vai tas būs jau šosezon, grūti atbildēt, jo ar 100m distanci šosezon kaut kas neiet, kaut kā neskrienas tā, kā gribētos,” teica Grava. “Protams, ka es vēlētos uzstādīt Latvijas rekordu, bet teikšu vēl vairāk – man tas būtu ļoti svarīgi gan tāpēc, lai gluži vienkārši ar labu rezultātu izsistos uz augšu, gan pašam personīgi. Tāpat tas būtu svarīgi arī treneriem un, manuprāt, visai Latvijas vieglatlētikas saimei. Būtu forši parādīt citiem, ka lielie un senie Latvijas rekordi ir gāžami un pārspējami, ka mēs arī šodien varam uzlabot vieglatlētikas līmeni. Domāju, ka no Latvijas rekorda pārspēšanas šobrīd ieguvēji būtu visi.”

Šīs sezonas lielais mērķis ir izcīnīt vietu pasaules čempionātā rudens sākumā. “Kvalifikācijas normatīvs tur, protams, ir kosmisks,” teica Grava. 200m distancē tas ir 20.16 sekundes, teju pussekunde virs viņa jaunā personiskā rekorda... “Tad nu jācenšas kvalificēties pēc pasaules ranga. Jācenšas rādīt sniegumu, kas kļūst stabilāks un stabilāks, vēlētos uzlabot sniegumu 100m distancē un pietuvoties labākajiem rezultātiem Latvijas vēsturē. Nākamgad savukārt ir Eiropas čempionāts, un objektīvi skaidrs, ka tieši Eiropas konkurencē man būtu labākais potenciāls tiekties uz ko augstāku.”

Fakti skaidri apliecina Gravas teikto – ja viņa personīgais rekords ir 231. labākais šosezon pasaulē, tad Eiropas konkurencē viņš šosezon ir 30. labākais.