Grava uzlabo savu rekordu 200 metru sprintā; Latvija komandu čempionātā izkrīt uz zemāko divīziju

Svētdienas vakarā Slovēnijas pilsētā Mariborā noslēdzās XI Eiropas komandu čempionāts otrajai divīzijai. Otrā sacensību diena sākās līdzīgi kā sestdien – ar vesera mešanu un diemžēl arī ar to pašu 16. vietu. Latvijas vesera metēja Elīna Lazdoviča nespēja spēkoties ar pieredzējušajām sāncensēm, kuru mestie veseri lidoja aiz 60 un pat 70 metru atzīmēm. Elīnas rezultāts – 45,27 m arī jūtami atpalika no personīgā rekorda (49,25 m).

Tāpat kā sestdien, tūlīt sekoja arī priecīgāka vēsts – arī šoreiz no lēkšanas sektora. Trīssoļlēcēja Adriana Krūzmane ceturtajā lēcienā sasniedza savu personīgo rekordu – 13,32 m, kas viņai deva astoto vietu.

Arī tālākajā sacensību gaitā sāpīgas neveiksmes mijās ar prieka mirkļiem par labu rezultātu, pat jaunu personīgo rekordu. Kā pozitīvus momentus noteikti der izcelt vēl vienu lielisku Oskara Gravas sprintu – šoreiz tieši viņa “kroņa disciplīnā” – 200 m. Savā spēcīgāko sāncenšu – “B” skrējienā – Oskars finišēja aiz uzvarētāja Blesinga Akvasi Afrifaha no Izraēlas (20,31 sek.) un Simona Verherstraetena (Beļģija) – 20,61 sek., toties jau otra trešā vieta tika izcīnīta ar jaunu personīgo rekordu – 20,65 sek. Oskars joprojām ir Latvijas otrs ātrākais 200 m distancē un no Sergeja Inšakova vēl pagājušā gadsimtā sasniegtā Latvijas rekorda (20,41 sek.) atpaliek par 0,24 sek.

Tikai pozitīvi jāvērtē Edgara Šumska piektā vieta 3000 m šķēršļu skrējienā – 8:58,02. Arī Sanda Dzenīša 15,65 m tālais trīssoļlēciens – septītā vieta un šogad labākais rezultāts Latvijā. Kopš 2023. gada Sandis nebija sasniedzis rezultātu virs 15,5 metriem. Septītā arī Agate Caune 5000 m skrējienā – 16:09,32 – lai gan cerējām ko vairāk.

Divas devītās vietas, kuras pēdējā brīdī tika zaudētas sāncenšu veiksmīgajos trešajos metienos. Diska metējs Aleksandrs Volkovs jau ar pirmo metienu – 53,96 m tika labāko astotniekā, kas garantētu vēl vismaz divus mēģinājumus. Tomēr neuzlabojot rezultātu (51,39 m un 52,28 m), sāncenši atbīdīja viņu uz devīto vietu. Diemžēl, pavisam pieticīgs rezultāts (71,12 m) un arī tikai devītā vieta Gatim Čakšam šķēpa mešanā. Interesanti, ka pirmo reizi pāri 80 m robežai meta uzvarētājs – jaunais norvēģis Daniels Thrana – 80,24 m.

Īpaši jāpaslavē arī komandas kapteinis un tagad jau 12-kārtējs Latvijas kārtslēcējs Eiropas kausos Mareks Ārents. Izpaliekot viņa talantīgajam audzēknim Valteram Kreišam, komandas interesēs bija jāstartē arī trenerim. Situācija bija tāda pati kā vakar Alisonei – sākuma augstumu 4,90 m Mareks veica tikai ar trešo lēcienu. Sekoja divi neveiksmīgi mēģinājumi uz 5,10 m augstumu un tad jau spēkā stājās noteikums par tikai četriem neveiksmīgajiem mēģinājumiem. Tomēr daži punkti (par dalītām vietām ar sāncenšiem) komandas pūrā tika ieskaitīti.

Tāpat nebūtu taisnīgi pelt Ievu Malnaču par jaunu personīgo rekordu 200 m – 24,01 sek., kas atvēlēja vien 16. vietu daudz pieredzējušāko sāncenšu vidū. Jaunu personīgo rekordu 800 m sasniedza arī Kārlis Ancāns – 1:51,06 un 14. vieta. Tikai 0,01 sek. no personīgā rekorda 100 m barjerskrējienā atpalika Marta Sīviņa – 13,86 m un 15. vieta.

Vēl citi mūsu vieglatlētu rezultāti. Luīze Gaistarde lodi aizgrūda 13,48 m (12.v.). Amanda Radava 1500 m noskrēja 4:29,61 (12.v.). Sofija Petrova augstlēkšanas sektorā pārvarēja 1,74 m augstumu. Barjerskrējējs Ralfs Zazerskis 110 m/b diemžēl tika diskvalificēts.

Sacensības noslēdza 4x400 m mix stafete, kurā Aleksandrs Tiščenko, Invida Mauriņa, Artūrs Pastors un Emīlija Vīksna finišēja ar rezultātu 3:26,80, kas diemžēl arī bija tika viena punkta vērts.

Pēc 37 disciplīnās sasniegtajiem rezultātiem un vietām uzvarētāju trio ir Beļģija – 451,5 p., Slovēnija – 402,5 p. un Norvēģija – 400 p. Nākamajā čempionātā šo trīs valstu vieglatlēti startēs jau pirmajā divīzijā. Viņu vietā nāks trīs vājākās no pirmās divīzijas un viena no tām būs Lietuva. Mūsu dienvidu kaimiņiem Madridē pagalam neveicās.

Diemžēl Mariborā pēdējās trīs valstsvienības ir 14. vietā Kipra – 24,5 p.; 15. vietā Bulgārija – 240,5 p. un 16. vietā Latvija – 212 p. Visu 47 Eiropas valstu – čempionāta dalībnieču rangā 32. vieta. Serbija ar 253 p. noturējās 13. vietā, bet vienu brīdi pat Igaunija bija “zem svītras” – šoreiz 266,5 p.

Tātad 2027. gadā XII Eiropas komandu čempionātā Latvija startēs III divīzijā. Reiz jau mēs tur bijām 2011. gadā. Novisadā palikām septītie (tolaik no astoņām komandām) un 2013. gadā Banska Bistricā kopā ar uzvarētāju Slovākiju atgriezāmies II līgā. 2014. gadā otrās līgas sacensības tika rīkotas Rīgā ar domu iekļūt pirmajā līgā. Arī tas izdevās. Diemžēl 2015. gadā pēc neveiksmīga starta Heraklionā bija vien jāatgriežas “savā saimē” – otrajā līgā. Bet lai vēlreiz īstenotu šādu veiksmīgu notikumu virkni, visai Latvijas vieglatlētikas saimei – vadībai, treneriem un pašiem vieglatlētiem jāveic vairāki grūti un atbildīgi mājas darbi.

Latvijas izlases komanda otrajā divīzijā Mariborā sacentās kopā ar Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Dāniju, Igauniju, Īriju, Izraēlu, Norvēģiju, Rumāniju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju un Turciju. Zemāk izkrita arī Kipras un Bulgārijas vieglatlētu izlases.

Pirmajās divās divīzijās ir pa 16 komandām, savukārt trešajā divīzijā – pārējās komandas, kas pieteiktas no Eiropas Vieglatlētikas savienības biedru federācijām.

No trešās divīzijas šogad augstāk pacēlās Islande, Luksemburga, kā arī Bosnija un Hercegovina.

Lietuvieši augstākās divīzijas sacensībās Madridē palika pēdējā vietā un atgriezīsies otrajā līmenī.

Sacensības svētdien

Vīrieši

Sievietes

2025. gada Eiropas komandu meistarsacīkstes vieglatlētikā

Sacensību vietne:
https://www.european-athletics.com/...

Informāciju sagatavoja
Andris Staģis, statistiķis