Karalienes jaunie laureāti: medaļa var būt gan sākums, gan beigas (1. daļa)

"Mēs noteikti nevaram sūdzēties, ka mums trūkst talantu," portālam Sportacentrs.com sacīja Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs. "Mums 15 gadu laikā ir vairāk nekā 20 medaļnieku Eiropas un pasaules čempionātos. Konkrēti šī vasara ir panākumu ziņā labākā ilgā laika posmā - medaļas iegūtas gan EČ U23, gan EČ U20, gan Eiropas Jaunatnes festivālā, gan pasaules universiādē. Taču pilnīgi piekrītu, ka pāreja uz pieaugušo sportu mums ir smaga, un šeit arī LVS jānāk palīgā, jāpiedāvā iespējas sportistiem, jāskaidro valsts atbalsta sniedzējiem vieglatlētikas specifika un jāattīsta pašreizējā sistēma."

Šovasar kārtslēcējs Valters Kreišs Latvijai sarūpēja bronzas medaļu EČ U23 un sudrabu universiādē. Adriana Krūzmane trīssoļlēkšanā un Kristaps Kudlis 3000m skrējiena nopelnīja Latvijai divus sudrabus EČ U20 čempionātā, kamēr Eiropas Jaunatnes festivālā Toms Samauskis bija labākais diska mešanā, Brenda Apsīte ieguva sudrabu trīssolī, bet Daniels Ģiedris - bronzu augstlēkšanā.

Novēlam jaunajiem sportistiem spožu karjeras turpinājumu, bet reizē jāapzinās skaudrie fakti - iepriekšējo 15 gadu laikā kopā ir 22 vieglatlēti, kuri guvuši medaļas EČ vai PČ līmeņa sacensībās U18, U20 vai U23 vecuma grupās, bet pieaugušo pasaules čempionātam Tokijā šoruden Latvija izliks skaitliski mazāko izlasi kopš neatkarības atjaunošanas. Turklāt vienīgais ar PČ normatīvu ir Kreišs, kurš joprojām kotējas kā jaunais sportists.

Jā, tā ir tiesa, ka pašreizējo Latvijas izlases sastāvu PČ iespaido apstākļu sakritība un traumas un ka optimālos apstākļos bilde nebūt nezīmētos tik tumšās krāsas. Tā ir tiesa, ka starp vieglatlētiem, kuri Latvijai guvuši medaļas jauniešu un junioru čempionātos, ir vairāki, kuri pēc tam aizvadījuši garas un spilgtas karjeras un uzstādījuši augsta līmeņa rezultātus - Laura Ikauniece, Līna Mūze-Sirmā, Zigismunds Sirmais, Gunta Vaičule, Anete Sietiņa, Gatis Čakšs...

Taču tāpat ir patiesība, ka no nesenajiem jauniešu medaļniekiem sešiem panākums junioru vai jauniešu čempionātos tā arī palika sportiskās karjeras zenīts, dažos gadījumos arī noslēgums. Skaidrs, ka par 2025., 2023. un 2021. g. čempionātu laureātiem šajā kontekstā vēl par agru runāt, bet arī pār viņiem mācas traumu ēna - visu šo sezonu Ahilleja cīpslas traumas dēļ izlaiž Rūta Kate Lasmane, nopietna trauma bija arī Agatei Caunei, kurai karjeras labākie rezultāti joprojām ir 2023. gadā - 19 gadu vecumā - sasniegtie.

"Pāreja no U20 vecuma uz pieaugušajiem ir ļoti sarežģīta, un vairākās disciplīnās tas arī nozīmē praktiskas izmaiņas, piemēram, smagāks šķēps vai disks," skaidroja Miļkevičs. "Diemžēl vairāki mūsu jaunie šķēpmetēji šobrīd vairs profesionāli netrenējas - gan traumu, gan personīgu iemeslu dēļ. Arī Sindija Bukša, Latvijas rekordiste 100m sprintā un EČ U23 čempione, vairs netrenējas profesionālajā līmenī un atradusi sev karjeru citā profesijā, sportistes gaitas pabeidzot jau 26 gadu vecumā. Bet katram jau savs ceļš dzīvē ejams, un es to cilvēcīgi ļoti labi saprotu."

Bukša nu jau gadu strādā kā klientu menedžere auto tirdzniecības centrā Rīgā. 2015. gada U18 PČ bronzas ieguvēja Laine Donāne, kurai karjeras labākie rezultāti tā arī palika U20 vecuma grupā, atrodama NEPLP darbinieku sarakstā kā Satura izplatīšanas uzraudzības nodaļas vadītāja. Toreiz Kolumbijā sudrabu augstlēkšanā ieguva Ieva Turķe, kura pēc tam augstvērtīgākus rezultātus sasniedza tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā, studējot ASV, taču pēc studiju beigām nu sauc sevi par bijušo trīssoļlēcēju. Krista Obižajeva 2013. gadā ieguva PČ U18 bronzu un uzstādīja Latvijas rekordu kārtslēkšanā, bet pēc U18 vecuma augstākajā līmenī vairs nestartēja.

Ar rūgtumu noslēgušies trīs 1999. un 2000. gadā dzimušo šķēpmetēju karjeras ceļi. Krišjānis Suntažs, EČ U20 vicečempions, Kristaps Jaunpujens-Pujens, EČ U18 čempions, un Matīss Velps, EČ U18 bronzas medaļnieks un Latvijas U18 rekorda īpašnieks - visi trīs sportista gaitas nolikuši malā.

Suntažs portālam Sportacentrs.com gan teica, ka vēl galīgo punktu šķēpmešanai nav pielicis: "Pēc smagas un ilgas traumas 2023. gadā atgriezos, bet vairs tik labi nesanāca, tas pats arī 2024. gada sezonā. Biju jau sācis gatavoties 2025. gada sezonai, bet sapratu, ka vairs morāli nespēju, un pateicu, ka viss. Bet šobrīd teikšu, ka paņemta pauze, nevis pabeigta karjera. Varbūt vēl mīlestībā pret sportu nākotnē atrodu vēlmi un spēkus nākamajiem startiem."

Suntažs traumas laikā pabeidza žurnālistikas studijas (mediju mārketings), tagad turpina studijas, pievēršoties fizioterapijai. Augstāko izglītību ieguva arī Velps, kurš šķēpu nolika malā pēc 2023. gada sezonas - viņš tagad strādā savas izglītības lauciņā kā būvinženieris.

"Kad bija medaļas, par to, ka šosezon obligāti vajag rezultātu, nemaz nepiedomāju," portālam Sportacentrs.com pastāstīja Velps. "Kad pieaugu, tad bija traumas, švakāki rezultāti, izkrišana no LOV sastāva, un tad tas spiediens pieaug. Tas ir populārs temats jauno vieglatlētu sarunās, daudz par to esam runājuši. Latvijas studentiem ir grūti turpināt vieglatlētikā, it sevišķi tiem, kas no reģioniem atnāk uz Rīgu. Pirmais gads pēc vidusskolas, pāreja pēc U23 vecuma - cik zinu, daudzi mani vienaudži tieši tajos brīžos pazūd no lielā sporta. Un, lai kā man negribētos to teikt, bet arī es "pazudu" no sporta tieši tajā laikā."

Savukārt Jaunpujenam-Pujenam pēc triumfa EČ U18 2016. gadā sekoja personīgais rekords 2018. gadā pasaules U20 čempionāta kvalifikācijā (73.93m, kas finālā būtu devis sudrabu) un 9. vieta finālā. Drīz pēc šīm sacensībām viņam tika konstatēta smaga trauma, sekoja divas pleca operācijas un ārstu slēdziens, ka šķēpa raidīšanai pāri visam stadionam jāliek punkts.

Lielajā sportā Jaunpujens-Pujens gan palicis, kā viņš pats smejas, aizkara otrā pusē. Viņš jau trešo gadu strādā kā fizioterapeits "Riga FC" telpu futbola komandā un visiem jaunajiem vieglatlētiem iesaka biežākus sporta ārstu apmeklējumus, kamēr Latvijas vieglatlētikai kopumā vairāk ieguldīt šīs sfēras attīstībā, jo 17-21 gada vecumā, kad tiek iets uz visu banku sevis pieteikšanai lielajā sportā, daudzi jaunie vieglatlēti ielaiž saknes nopietnām traumām.

"Sporta skolas to pārsvarā nevar atļauties, taču šī ir tā lieta, ar ko jaunos sportistus vajadzētu atbalstīt arī pirms panākumu sasniegšanas, nevis tikai pēc. Vairāk jāiegulda sporta medicīnā, jāveic regulāras pārbaudes sportistiem, tad arī izdosies ātrāk "izķert" traumas, nevis tikai konstatēt jau notikušu faktu," aicināja Jaunpujens-Pujens, salīdzinot, ka komandu sporta veidos arī Latvijas klubi ar ne to lielāko rocību šim jautājumam pievērš daudz lielāku uzmanību.

Valsts atbalsta jautājums gan ir sens un filozofisks. Vai pareizāk ir izdalīt katram pa ābolītim vai skatīties, kuram ir talants un spēks uzkāpt stāvā kokā, lai tur savāktu visu ražu? Nav gan arī tā, ka Latvijas vieglatlētikā šī raža būtu milzīgi liela. Ļoti svarīga ir iekļūšana olimpiskās vienības sastāvā, kas ir ļoti svarīgs atbalsts ne tikai finansiāli, bet arī sporta medicīnas ziņā, un bez šī LOV atbalsta, piemēram, Suntažam un Jaunpujenam-Pujenam, kā viņi paši saka, par atgriešanos sportā būtu daudz sarežģītāk domāt.

"LOV sastāvā ir grūti gan iekļūt, gan noturēties," sacīja LVS prezidents Miļkevičs, pats bijušais vieglatlēts, kurš izgāja cauri arī NCAA skolai. "Apsīte pirms gada uzvarēja Eiropas U18 čempionāta un iekļuva LOV sastāvā, bet šogad viņas vecuma grupai nemaz nav sacensību, lai tiktu olimpiskajā sastāvā. Eiropas Jaunatnes festivāls pēc LOV kritērijiem neskaitās, kas man liekas dīvaini."

Te gan jāpiebilst, ka 2025. gada LOV vasaras sporta veidu sastāvā vieglatlētika ir pārstāvēta plaši - četri sportisti sudraba sastāvā, seši bronzas sastāvā un 13 sportisti, kas sastāvā iekļauti ar atsevišķu lēmumu. Miļkevičs gan norādīja, ka vieta LOV sastāvā ir atbalsts un palīgrīks, nevis galvenā motivācija: "Tas jau arī nav galvenais iemesls, kāpēc palikt vai nepalikt sportā. Piemēram, tāllēcēja Lāsma Zemīte, Latvijas U20 rekordiste - arī ar vietu LOV sastāvā viņai dzīvē bija citas prioritātes. Vēlreiz saku - katram savs ceļš dzīvē."

"Jaunatnes festivālā diska mešanā uzvarēja Toms Samauskis - super talantīgs puisis, nenormāls talants, bet vēl jauns," turpināja Miļkevičs, aprakstot 2008. gadā dzimušo sportistu, kurš trenējas pie titulētā Māra Urtāna un pirms mēneša uzstādījis Latvijas U18 rekordu. "Taču diska mešana ir viena no tām disciplīnām, kur par briedumu varam runāt tikai pēc U23 vecuma. Kad viņš pāries uz lielo disku, skaidrs, ka būs vajadzīgs laiks, vismaz 2-4 gadi, lai varētu objektīvi prasīt rezultātu. Mums jāpiedāvā viņam iespējas un varianti, lai šo laiku izturētu un noturētos, kopīgi jāpalīdz viņam."

LVS prezidents norādīja, ka mērķis ir palīdzēt jaunajiem sportistiem izveidot duālās karjeras - paralēli lielajam sportam arī cits veids, kā atrast sevi lielajā dzīvē un uzturēt sevi. "Vēl viens populārs variants, protams, ir studijas ASV," sacīja Miļkevičs, norādot uz 2018. gada EČ U18 medaļnieku daudzcīņņieku Oļega Kozjakova un Kristīnes Blaževičas piemēriem. "NCAA stipendija principā kalpo kā veids, kā mūsu jaunie vieglatlēti var savu pārejas vecumu paildzināt līdz 23-25 gadiem un noturēties vieglatlētikā līdz šim laikam. Latvijā tādas sistēmas nav, vieglatlētiem stipendijas universitātēs netiek piedāvātas. Bet nu - Amerika atkal nav ar tiem izcilākajiem piemēriem sportisko rezultātu attīstībā Latvijas vieglatlētiem. Protams, ne visos gadījumos."

Šeit piemērs ir šķēpmešana, kur Latvijas treneri gluži vienkārši kotējas augstāk nekā NCAA. Tā arī Suntažs pastāstīja, ka NCAA domas no savas galvas ātri izmetis, jo Latvijā šķēpmešana ir augstākā līmenī. Šķēpmešanai Latvijas sporta folklorā patiešām ir īpaša vieta, taču, pārskatot Latvijas jauniešu panākumu sarakstus, jāsecina, ka trīssoļlēkšanā Latvijai dažu gadu laikā ir pat četras jaunās sportistes ar cēlmetāliem Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās - Lasmane, Apsīte, Darja Sopova un Krūzmane.

"Tā ir disciplīna ar lielu potenciālu," teica Miļkevičs. "Kāpēc tieši trīssolis izvirzījies mums priekšgalā? Tas droši ir vairāku apstākļu kopums - vairāki labi treneri, kuriem ir iespēja strādāt ar vairākiem jaunajiem talantiem, tas savukārt rada spēcīgu iekšējo konkurenci, un mums kaut kā labi šeit aizgājis. Protams, ļoti priecātos, lai šie sportisti izvēlētos turpināt savas gaitas arī pieaugušo konkurencē un arī tur sasniegtu augstus rezultātus, jo tādā tehniskā disciplīnā Latvijas vieglatlētiem iespējas noteikti ir. Bet ir jāpalīdz viņiem sarūpēt apstākļi, lai to varētu darīt, un tas attiecas ne tikai uz LVS, bet vairākām iesaistītajām pusēm!"

Latvijas laureāti jaunatnes EČ un PČ vieglatlētikā kopš 2010. gada

EČ U23 vecuma grupā

PČ U20 vecuma grupā

EČ U20 vecuma grupā

EČ U18 vecuma grupā (tiek rīkots kopš 2016. gada)

PČ U18 vecuma grupā (kopš 2017. gada vairs netiek rīkots)