Latvijas vieglatlētikas izlase noskaņojas mazākajai delegācijai PČ vēsturē

Pasaules čempionāta kvalifikācijas termiņš ir 24. augusts (izņemot maratonu), un vēl atlikusi pusotra nedēļa, lai situācija mainītos. Taču Latvijas izlasē jau šobrīd ir praktiski skaidrs, ka jaunus PČ normatīvu izpildītājus nesagaidīs, un ka Latvijas izlasē Tokijā būs trīs vai četri sportisti.

PČ normatīvu kārtslēkšanā izpildījis Valters Kreišs, kurš ir vienīgais Latvijas vieglatlēts šajā ciklā ar tik augsta līmeņa rezultātu. Taču PČ sistēma paredz, ka normatīvu ir ļoti sarežģīti izpildīt, un pārējās pieejamās vietas tiek aizpildītas pēc pasaules ranga (tā ir atsevišķa ieskaite, kurā tiek ņemtas vērā vairākas sacensības, nevis vienkārši gada labāko rezultātu saraksts).

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs norādīja, ka praktiski droši pasaules čempionātam kvalificējusies arī šķēpmetēja Anete Sietiņa un soļotājs Raivo Saulgriezis, un vēl tiek uzturēta cerība, ka PČ kvalificēsies arī Līna Mūze-Sirmā, kura nupat kā uzrādīja savu sezonas labāko rezultātu.

Dāmu šķēpmešanā PČ ir 36 vietas, un ļoti augsto normatīvu (64.00m) izpildījušas tikai 11 sportistes. Sietiņa ir 16. vietā pasaules rangā, savukārt Mūze-Sirmā šobrīd ir 48. vietā. Priekšā ir četras japānietes, no kurām varēs startēt tikai trīs, taču jebkurā gadījumā Mūzei-Sirmajai, lai piedalītos savā piektajā PČ, vēl nepieciešams pakāpties uz augšu.

Savukārt Saulgriezis varētu pārstāvēt Latviju pat divās disciplīnās. 20km soļošanā viņš ir 89. vietā pasaules rangā, taču pēc tam, kad tiek norēķināti pārstāvji no vairākām valstīm (piemēram, viņam priekšā ir 19 japāņi un 22 ķīnieši), viņš ir 49. vietā (kopā būs 50 PČ dalībnieki). 35km distancē Saulgrieža pozīcija ir daudz drošāka - viņš ir 22. vietā pasaules rangā (arī 50 pieejamās vietas).

3-4 sportisti - tā būs skaitliski mazākā Latvijas izlase, kas piedalījusies pasaules čempionātos pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš tikai vienreiz bija mazāk par astoņiem, kad 2022. gadā Covid-19 dēļ pārceltajā PČ Jūdžinā, ASV, startēja seši Latvijas pārstāvji. Tas arī būs divreiz mazāk nekā Latvijas vieglatlētu skaits iepriekšējā globālajās vieglatlētikas sacensības Parīzes olimpiskajās spēlēs, kur startēja astoņi Latvijas vieglatlēti.

Latvijas vieglatlēti pasaules čempionātos

LVS prezidents norādīja, ka tas drīzāk skaidrojams ar apstākļu sakritību un paaudžu maiņu, nevis Latvijas vieglatlētikas kopējo situāciju. Taču Miļkevičs atzina, ka pāreja no junioru vecuma uz profesionālo sportu joprojām ir ļoti sāpīgs jautājums.

"Mums joprojām ir augsta līmeņa sportisti, taču diemžēl traumas un citi apstākļi," par skaitliski mazo izlases sastāvu izteicās Miļkevičs. "Bija cerības uz Agnesi Cauni, taču šī viņai bija pirmā sezona pēc nopietnas traumas, tagad viņa jau beigusi sezonu. Minitrauma patraucēja arī sprinterim Oskaram Gravam. Gunta Vaičule sagaidīja bērniņa piedzimšanu. Rūta Kate Lasmane un Patriks Gailums ar traumām. Augstu rangā joprojām ir Gatis Čakšs šķēpmešanā, bet viņam vēlreiz Laimas slimība."

"Jāatzīmē tomēr arī paaudžu maiņas faktors, un šeit nevajadzētu fokusēties tikai uz pašu piramīdas augšgalu. Junioru un jauniešu sacensībās šis ir Latvijas vieglatlētikai labākais gads ilgā laika periodā, praktiski no katrām lielajām sacensībām ir atvesti cēlmetāli," teica Miļkevičs. "Protams, joprojām sāpīga realitāte ir sarežģītā pāreja no jauniešu vecuma uz pieaugušajiem, jo būt profesionālam vieglatlētam Latvijā ir ļoti grūti. Valsts atbalsts šajā ziņā nav liels, maigi sakot."

"Nav arī korekti salīdzināt, ka pirms 10 un 20 gadiem Latvijai bija daudz vairāk dalībnieku PČ," uzsvēra Miļkevičs. "Samazinās jau viss dalībnieku skaits, tagad uz PČ brauc tiešām tikai labākie. Agrāk bija A un B normatīvi, ar kuriem varēja kvalificēties. Es pats tiku ar B normatīvu, kas tagad būtu kaut kur 120. vietā pasaulē. Vai es tādēļ tagad varu teikt, ka manā laikā gan viss bija kārtībā, jo tad PČ startējām ar 10-15 cilvēku komandām? Nu, nav tas korekti. Uz PČ šobrīd ir ļoti grūti tikt. Normatīvi ir kosmiskā līmenī, bet ranga sacensību mums Baltijā ir maz - lielās valstis pašas organizē tāda līmeņa sacensības un piesaista savējos, kuri varbūt startē apmēram tādā pašā līmenī ka mūsējie, bet ranga punktus sapelna vairāk."

"Tādēļ pilnībā nepiekrītu, ka pēc izlases dalībnieku skaita sporta līdzjutējiem jāizdara kādi kategoriski negatīvi secinājumi. Viss notiek cikliski," teica Miļkevičs. "Piemēram, Igaunijai Parīzes OS bija tikai pieci vieglatlēti - tā nu sakrita, un viņi iet uz priekšu. Varam salīdzināt ar lietuviešiem, kurus slavē par medaļām, ko būtībā izcīna vienas ģimenes - Aleknu - dinastija. Jā, Mikols Alekna droši vien disku metīs vēl ilgi un būs ļoti titulēts sportists, bet tas ir ģimenes supertalants, nevis sistēmas augļi un likumsakarība. Baltijas komandu jauniešu čempionātos Latvijai iet krietni labāk Lietuvai, un mums patiešām talantīga un spēcīga jaunā paaudze. Mums jāpalīdz tai noturēties lielajā sportā, un te nu gan atšķirība no Lietuvas ir liela - viss LVS budžets no valsts ir apmēram 400 tūkstoši, Lietuvā tas ir gandrīz divi miljoni."

PČ Tokijā norisināsies no 13. līdz 21. septembrim, un tas notiks Tokijas nacionālajā stadionā, kur tika rīkotas arī 2020. gada olimpiskās spēles, kas gan Covid-19 dēļ notika pie tukšām tribīnēm. Šī būs trešā reize, kad PČ vieglatlētikā notiks Japānā.