Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Latvijas vieglatlētikas izlase noskaņojas mazākajai delegācijai PČ vēsturē

Rolands Eliņš

Latvijas vieglatlētikas izlase noskaņojas mazākajai delegācijai PČ vēsturē
Valters Kreišs pasaules universiādē. Foto: IMAGO/Beautiful Sports/Scanpix un Guntis Bērziņš/LVS

Pasaules čempionāts vieglatlētikā septembrī norisināsies Tokijā, un normatīvu Latvijas izlasē izpildījis tikai Valters Kreišs. LVS prezidents Dmitrijs Miļkevičs portālam Sportacentrs.com paskaidroja, ka Tokijā Latviju pārstāvēs, visticamāk, 3-4 sportisti, kas būs mazākā Latvijas izlase kopš tā piedalās pasaules čempionātos. LVS prezidents gan uzsvēra, ka šo rādītāju nav korekti izmantot, lai spriestu par vieglatlētikas kopējo situāciju Latvijas sportā.

Pasaules čempionāta kvalifikācijas termiņš ir 24. augusts (izņemot maratonu), un vēl atlikusi pusotra nedēļa, lai situācija mainītos. Taču Latvijas izlasē jau šobrīd ir praktiski skaidrs, ka jaunus PČ normatīvu izpildītājus nesagaidīs, un ka Latvijas izlasē Tokijā būs trīs vai četri sportisti.

PČ normatīvu kārtslēkšanā izpildījis Valters Kreišs, kurš ir vienīgais Latvijas vieglatlēts šajā ciklā ar tik augsta līmeņa rezultātu. Taču PČ sistēma paredz, ka normatīvu ir ļoti sarežģīti izpildīt, un pārējās pieejamās vietas tiek aizpildītas pēc pasaules ranga (tā ir atsevišķa ieskaite, kurā tiek ņemtas vērā vairākas sacensības, nevis vienkārši gada labāko rezultātu saraksts).

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Dmitrijs Miļkevičs norādīja, ka praktiski droši pasaules čempionātam kvalificējusies arī šķēpmetēja Anete Sietiņa un soļotājs Raivo Saulgriezis, un vēl tiek uzturēta cerība, ka PČ kvalificēsies arī Līna Mūze-Sirmā, kura nupat kā uzrādīja savu sezonas labāko rezultātu.

Dāmu šķēpmešanā PČ ir 36 vietas, un ļoti augsto normatīvu (64.00m) izpildījušas tikai 11 sportistes. Sietiņa ir 16. vietā pasaules rangā, savukārt Mūze-Sirmā šobrīd ir 48. vietā. Priekšā ir četras japānietes, no kurām varēs startēt tikai trīs, taču jebkurā gadījumā Mūzei-Sirmajai, lai piedalītos savā piektajā PČ, vēl nepieciešams pakāpties uz augšu.

Savukārt Saulgriezis varētu pārstāvēt Latviju pat divās disciplīnās. 20km soļošanā viņš ir 89. vietā pasaules rangā, taču pēc tam, kad tiek norēķināti pārstāvji no vairākām valstīm (piemēram, viņam priekšā ir 19 japāņi un 22 ķīnieši), viņš ir 49. vietā (kopā būs 50 PČ dalībnieki). 35km distancē Saulgrieža pozīcija ir daudz drošāka - viņš ir 22. vietā pasaules rangā (arī 50 pieejamās vietas).

3-4 sportisti - tā būs skaitliski mazākā Latvijas izlase, kas piedalījusies pasaules čempionātos pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš tikai vienreiz bija mazāk par astoņiem, kad 2022. gadā Covid-19 dēļ pārceltajā PČ Jūdžinā, ASV, startēja seši Latvijas pārstāvji. Tas arī būs divreiz mazāk nekā Latvijas vieglatlētu skaits iepriekšējā globālajās vieglatlētikas sacensības Parīzes olimpiskajās spēlēs, kur startēja astoņi Latvijas vieglatlēti.

Latvijas vieglatlēti pasaules čempionātos

GadsSportistiGadsSportisti
2023.92007.11
2022.62005.11
2019.122003.9
2017.122001.8
2015.91999.8
2013.101997.17
2011.131995.9
2009.151993.8

LVS prezidents norādīja, ka tas drīzāk skaidrojams ar apstākļu sakritību un paaudžu maiņu, nevis Latvijas vieglatlētikas kopējo situāciju. Taču Miļkevičs atzina, ka pāreja no junioru vecuma uz profesionālo sportu joprojām ir ļoti sāpīgs jautājums.

"Mums joprojām ir augsta līmeņa sportisti, taču diemžēl traumas un citi apstākļi," par skaitliski mazo izlases sastāvu izteicās Miļkevičs. "Bija cerības uz Agnesi Cauni, taču šī viņai bija pirmā sezona pēc nopietnas traumas, tagad viņa jau beigusi sezonu. Minitrauma patraucēja arī sprinterim Oskaram Gravam. Gunta Vaičule sagaidīja bērniņa piedzimšanu. Rūta Kate Lasmane un Patriks Gailums ar traumām. Augstu rangā joprojām ir Gatis Čakšs šķēpmešanā, bet viņam vēlreiz Laimas slimība."

"Jāatzīmē tomēr arī paaudžu maiņas faktors, un šeit nevajadzētu fokusēties tikai uz pašu piramīdas augšgalu. Junioru un jauniešu sacensībās šis ir Latvijas vieglatlētikai labākais gads ilgā laika periodā, praktiski no katrām lielajām sacensībām ir atvesti cēlmetāli," teica Miļkevičs. "Protams, joprojām sāpīga realitāte ir sarežģītā pāreja no jauniešu vecuma uz pieaugušajiem, jo būt profesionālam vieglatlētam Latvijā ir ļoti grūti. Valsts atbalsts šajā ziņā nav liels, maigi sakot."

"Nav arī korekti salīdzināt, ka pirms 10 un 20 gadiem Latvijai bija daudz vairāk dalībnieku PČ," uzsvēra Miļkevičs. "Samazinās jau viss dalībnieku skaits, tagad uz PČ brauc tiešām tikai labākie. Agrāk bija A un B normatīvi, ar kuriem varēja kvalificēties. Es pats tiku ar B normatīvu, kas tagad būtu kaut kur 120. vietā pasaulē. Vai es tādēļ tagad varu teikt, ka manā laikā gan viss bija kārtībā, jo tad PČ startējām ar 10-15 cilvēku komandām? Nu, nav tas korekti. Uz PČ šobrīd ir ļoti grūti tikt. Normatīvi ir kosmiskā līmenī, bet ranga sacensību mums Baltijā ir maz - lielās valstis pašas organizē tāda līmeņa sacensības un piesaista savējos, kuri varbūt startē apmēram tādā pašā līmenī ka mūsējie, bet ranga punktus sapelna vairāk."

"Tādēļ pilnībā nepiekrītu, ka pēc izlases dalībnieku skaita sporta līdzjutējiem jāizdara kādi kategoriski negatīvi secinājumi. Viss notiek cikliski," teica Miļkevičs. "Piemēram, Igaunijai Parīzes OS bija tikai pieci vieglatlēti - tā nu sakrita, un viņi iet uz priekšu. Varam salīdzināt ar lietuviešiem, kurus slavē par medaļām, ko būtībā izcīna vienas ģimenes - Aleknu - dinastija. Jā, Mikols Alekna droši vien disku metīs vēl ilgi un būs ļoti titulēts sportists, bet tas ir ģimenes supertalants, nevis sistēmas augļi un likumsakarība. Baltijas komandu jauniešu čempionātos Latvijai iet krietni labāk Lietuvai, un mums patiešām talantīga un spēcīga jaunā paaudze. Mums jāpalīdz tai noturēties lielajā sportā, un te nu gan atšķirība no Lietuvas ir liela - viss LVS budžets no valsts ir apmēram 400 tūkstoši, Lietuvā tas ir gandrīz divi miljoni."

PČ Tokijā norisināsies no 13. līdz 21. septembrim, un tas notiks Tokijas nacionālajā stadionā, kur tika rīkotas arī 2020. gada olimpiskās spēles, kas gan Covid-19 dēļ notika pie tukšām tribīnēm. Šī būs trešā reize, kad PČ vieglatlētikā notiks Japānā.

     [+] [-]

, 2025-08-18 09:33, aizvakar
Zinu zinu rakstīja: Bet ja jau Jūs bijāt kongresā, tad redzējāt un dzirdējāt, par ko kurš aicināja balsot! Un jā, pārējiem nav galvas! Ko šie divi teiks, tā/tur tas bara vairākums arī skries! Jo šie abi ir līderi (savtīgi labuma meklētāji, bet līderi)
Bet ja jau vairākums nobalso par konkrēto kandidātu, tad tā ir viņu pašu izvēle. Neviens ar varu nespieda balsotājus to darīt. Un, ja nobalso par konkrēto kandidātu, tad jāstrādā ar konkrēto ievēlēto personu un viņa komandu.

     [+] [-]

, 2025-08-18 14:05, aizvakar
Briška ir tāds pats kadrs kā Višķers. Tik daudz slīpētāks un tāpēc neatrodas turpat kur Višķers

     [+] [-]

, 2025-08-18 14:11, aizvakar
To RHS -
Tur jau tā lieta. Tādēļ šāds prezidents vieglatlētikai nav labākā izvēle.

     [+] [-]

, 10:12, pirms stundas
Cik ir sanācis runāt ar sportistiem un treneriem, visi saka, ka Briška bija izcils sporta direktors un komandas vadītājs. Savukārt Muļkevičs tikai meklē sev labumu un lobē meža zvēru. Briška viennozīmīgi būtu labāks prezidents par esošo.

     [+] [-]

, 11:10, pirms 1 minūtes
wooohooo777 rakstīja: Cik ir sanācis runāt ar sportistiem un treneriem, visi saka, ka Briška bija izcils sporta direktors un komandas vadītājs. Savukārt Muļkevičs tikai meklē sev labumu un lobē meža zvēru. Briška viennozīmīgi būtu labāks prezidents par esošo.
Pat ja sportisti un treneri tā ir teikuši (kaut gan maz ticams), izcils sporta direktors un komandas vadītājs automātiski nenozīmē būšanu par izcilu prezidentu. Turklāt, ja jau sportisti un treneri tā uzskata, tad kādēl tik nospiedošs pārsvars vēlēšanās bija esošajam prezidentam? Esošais prezidents saņēma 60 balsis, Gabaliņš saņēma 6 balsis. Tādējādi 10 (!!!) reizes viarāk juridisko biedru nobalsoja par esošo prezidentu. Tāpat Gabaliņš varētu pastāstīt, kādēļ viņam nācās aiziet no sporta direktora un komandas vadītāja amata. Būšana par izcilu prezidentu sevī ietver cienīgi un godīgi izturēties pret saviem pretiniekiem un apkārtējiem. Nevis saukāt trenerus par meža zvēriem un citādi necienīgi izturēties. Pat pie Gunta ieraksta Facebook par sava dēla uzvaru Latvijas čempionātā 100 metru distancē Gabaliņš nevar nociesties, neierakstot Guntim adresētu jautājumu, vai meža zvērs necentās pārvilināt Gunta dēlu pie sevis. No šī visa var secināt, ka Gabaliņš būtu ļoti, ļoti sliktāks prezidents par esošo prezidentu.