Palameika: "Vairs nav bail, ka pēkšņi varu kļūt par čempioni"

27 gadus vecā šķēpmetēja no treniņnometnes Portugālē atgriezās nedaudz agrāk nekā plānots (4. maijā), jo, esot teicamā sportiskajā formā, gadījās sasirgt. Pēc atgriešanās Latvijā kļuva vēl sliktāk, tomēr uz IAAF "World Challenge" sacensībām Japānas pilsētā Kavasaki tika nolemts braukt. Kā izrādījās vēlāk, 10. maijā Kavasaki Madara šķēpu raidīja gana tālu (64,07 metri), lai izpildītu gan pasaules čempionāta, gan Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu.

"Varbūt tā arī bija panākuma atslēga - neko no sevis negaidīju, lieki neiespringu. Vienkārši darīju, ko varu," prāto Palameika. "Sajūtas bija dīvainas, jo metiens nebija tehniski pareizs. Nebiju pabeigusi nometni, kuras beigās vajadzēja pieslīpēt metienu, turklāt slimošanas dēļ bija arī piespiedu pauze. Nebiju dabūjusi metiena garšu, tādēļ katrs metiens sacensībās bija kā mēģinājums."

"Emocijas pastiprināja japāņu šķēpmetēja Juki Ebihara, kura uzstādīja valsts rekordu (63,80). Gribējās pierādīt, ka arī es varu. Tā bija cīņa ar sevi. Metiens sanāca netehnisks, bet aizlidoja tālu," atceras Madara. "Uz mačiem braucu ar domu - kā tikšu galā ar sevi? Vai pēc slimošanas būs spēku izsīkums vai tomēr būs palikušas kādas rezerves?"

Šīs sezonas "Dimanta līgas" sacensībās Palameikai pagaidām debija ir izpalikusi. Uz otro posmu Šanhajā vajadzējis gaidīt, lai atteiktos kāda no dalībniecēm, taču to viņa nevarēja atļauties, jo vīzu bija jākārto laikus. "Taču tas nāca tikai par labu, jo, braucot uz Šanhaju, nāktos pavadīt Āzijā vēl nedēļu, kas jau tā novājināto organismu pavisam būtu izsitis no sliedēm. Turklāt Kavasaki nebija tik augstas raudzes sacensības kā Dimanta līga, kas mazināja spriedzi pirms sezonas pirmajiem mačiem."

"Tas, ka jau esmu izpildījusi pasaules čempionāta un olimpisko spēļu normatīvus manos sezonas plānos neko nemaina. Šobrīd gan galvenais ir veselība. Bet svētdien startēšu Baltijas valstu sacensībās mešanas disciplīnās. Esmu piedalījusies daudzās komandu sacensībās, kur jāpārstāv Latvijas izlase. Startēju labprāt, turklāt man būs noderīgi iegūt maču pieredzi pirms Dimanta līgas posma Jūdžinā, kas notiks 30. maijā. Sajūtas ir jāatjauno katru sezonu," skaidro sportiste.

Šai sezonai Madara gatavojusies vienatnē, jo tēva Ginta Palameika treniņu grupā vairs nav Rolanda Štrobindera, kuru tagad trenē tēvs Mārcis Štrobinders. Tas gan nenozīmē, ka talsenieki vairs nesatiekas. "Principā vienai trenēties ir vieglāk, jo nav ne uz vienu jāpaļaujas, nav ne ar vienu jārēķinās. Manī laikam sēž egoisms. Ja kopā ar kādu jāstrādā, tad jārēķinās ar otra izturību un raksturu. Turklāt arī pirms Rolanda pievienošanās es trenējos viena."

Palameika nenoliedz, ka sezonas galvenais mērķis ir labi nostartēt pasaules čempionātā Pekinā. "Izcīnīt medaļu ir reāli jebkurai, kura nopietni gatavojas pasaules čempionātam. Tur uz vietas jau daudz ko izšķir arī veiksme - kurai sportistei todien sakritīs īstais laiks ar īsto brīdi. Lielākais gandarījums būs par personiskā rekorda (66,15) labošanu pasaules čempionāta finālā. Domāju, ka tas ir reāli izdarāms."

"Katru gadu ir sajūta, cik tālu šosezon varētu mest. Tā parādās treniņos. Man liekas, ka šim gadam izvirzītais mērķis ir reāls. Man jau būs 28 gadi, ir mainījusies saprašana un klāt ir brieduma vecums. Vairs nav bail, ka pēkšņi varu kļūt par čempioni," piebilst Madara.