Ansis Brūns: "Pirmā reakcija? Gribējās kliegt un raudāt"

Pagājušajā vasarā Ansis Brūns negaidīti izcīnīja otro vietu Latvijas čempionātā, sasniedzot jaunu personisko rekordu - 81,28 metri. Bet Eiropas čempionātā Cīrihē viņam izdevās iegūt 11. vietu, turklāt pirmoreiz kopš 2010. gada Eiropas čempionāta kāds no Latvijas šķēpmetējiem beidzot iekļuva lielo sacensību finālā. Šajā sezonā Ansis bija paņēmies pierādīt, ka pagājušā gada rezultāti nav bijusi nejaušība, taču šonedēļ treniņā gūtais savainojums vismaz pusgadu liegs nodarboties ar savu sirdslietu.

"Ahilleja cīpsla tika pilnībā pārplēst uz pusēm, smagāk vairs nevarēja būt. Plīsums ir desmit centimetru garumā, kas it nemaz nav tipisks gadījums," stāsta sportists. "Ahilleja cīpsla nekad nebija sāpējusi, nebija nekādu priekšvēstnešu šādai traumai. Taču pēdējā piegājienā lēcienos cīpsla tika pārrauta."

Kāpēc tā notika? "To pašu jautāju dakterim Jurim Viļumam, kurš mani operēja. Konkrētu atbilžu nav, visticamāk, tā bija vairāku apstākļu sakritība. Rīgas sporta manēžā līdz šim nekad nebiju trenējies. Šķita, ka šķēpmetējiem tā ir piemērota treniņu vieta, bet tagad to nākas apšaubīt. Tā nav siltākā vieta, turklāt grīda ir cieta. Esmu pārliecināts, ka neko nepareizi nedarīju. Arī treneris Andis Austrups teica, ka tur trenējas pēc iespējas mazāk. Traumās sporta manēžā ir iedzīvojušies vairāki sportisti - Laura Ikauniece-Admidiņa, Mareks Ārents."

"Kāda bija pirmā reakcija? Ka nu ir pilnīgā pakaļā. Gribējās kliegt un raudāt. Bet pirmās domas bija par to, ka šosezon vairs nevarēšu mest šķēpu. Tas ir tāpat kā tad, ja nokrīti, braucot ar motociklu. Vispirms iedomājies nevis par to, ka, vai ar tevi viss ir kārtībā, bet gan - kā ir ar moci?" salīdzina Ansis.

Brūns secina, šī trauma viņa karjerā ir visnopietnākā. Jā, ir bijusi arī meniska operācija, taču pēc tās pieticis ar pusotru mēnesi, lai atkal būtu formā. Bijušas arī daudz un dažādas mikrotraumas. Taču pēc Ahilleja cīpslas plīsuma un veiktās operācijas rehabilitācijas periods būs aptuveni seši mēneši. Pēc tam varbūt nebūs visu jāsāk no jauna, taču robs fiziskajā kondīcijā būs liels.

"Ziemas periodā startēt nebiju plānojis. Pirmās sacensības būtu bijušas tikai maijā, bet galvenie starti - pasaules Universiāde un pasaules čempionāts, ja uz to tiktu. Lai nu kā, šī sezona jebkurā gadījumā būtu ar domu par nākamo, olimpisko sezonu. Tādēļ visā šajā situācijā ir arī pozitīvais - ja šosezon startētu, tad olimpiskajai sezonai sāktu gatavoties vien novembrī, bet tagad varēšu to darīt jau jūlijā," pozitīvismu saglabā Ansis.

Biļetes jau esot iegādātas, tādēļ šķēpmetējs aprīļa beigās dosies arī uz iepriekš plānoto treniņnometni Spānijā. "Tobrīd jau sešas nedēļas kā būs noņemts ģipsis. Varēšu staipīt Ahilleja cīpslu, bet varbūt pat nedaudz paskriešu un papeldēšu. Turklāt siltākos laika apstākļos šādas traumas dzīst labāk."

25 gadus vecais sportists saglabā optimismu un norāda, ka šis negadījums nemazinās viņa apņēmību. "Manos plānos ietilpst startēt vismaz līdz 30 gadu vecumam. Turklāt ir šķēpmetēji, kas labākos rezultātus uzrāda tikai 32 gadu vecumā. Šī sezona ir tikai viens posms manā karjerā, kuram vienkārši jātiek pāri. Žēl tikai, ka biju ticis pie Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējuma, kas man būs līdz 2016. gada janvārim. Kā būs pēc tam? Droši vien tā vairs nebūs, jo šosezon jau nekādus nepieciešamos kritērijus izpildīt nebūs iespējams..."