Ikauniece-Admidiņa: "Domāju, pat treneris PČ negaidīja medaļu"

Pasaules čempionātu Ikauniece-Admidiņa sāka ar lielisku rezultātu 100 metru barjerskrējienā, taču tam sekoja ļoti neveiksmīgs starts augstlēkšanā un allaž problēmas radījusī lodes grūšana, kas Lauru atmeta uz 20. vietu kopvērtējumā. Pēc 200 metru distances izdevās pakāpties uz 13. pozīciju, bet otrās dienas mačos sasniegtais personiskais rekords tāllēkšanā un sezonas labākais rezultāts šķēpmešanā ļāva uzlēkt jau uz ceturto vietu. Pēdējā, 800 metru skrējienā Laurai izdevās par gandrīz trim sekundēm apsteigt nīderlandieti Nadīni Brērsenu un izcīnīt bronzas godalgu.

"Es domāju, ka pārsteidzu pilnīgi visus, arī sevi. Kurš tad gaidīja?" smejoties vaicā Ikauniece-Admidiņa. "Domāju, ka pat treneris [Andis Austrups] negaidīja, ka izdosies iegūt medaļu. Viņš jau pēc pirmās dienas teica, ka septembrī būs vien jābrauc uz tradicionālajām daudzcīņas sacensībām Talansā, jo Pekinā starts galīgi nav izdevies. Taču es pie sevis nodomāju, ka šīs man ir pēdējās daudzcīņas sacensības šosezon, septembrī nekur vairs braukt negribu."

"Lodes grūšanā treniņos viss bija perfekti. Nevar jau vainot svara zudumu, bet varbūt tas ietekmēja. Stresa apstākļos daži kilogrami pazūd. Uz Pekinu aizbraucu ar 64 kilogramiem, kad sākās sacensības man jau bija 61 kilograms, bet pēc mačiem vairs tikai 59 kilogrami," atklāj Laura. "Trīs mēnešus biju centusies dabūt klāt muskuļu masu un tas izdevās, bet tad vienā dienā visu uzkrāto pazaudēju. Tagad jau esmu tikusi atpakaļ līdz 61 kilogramam."

"Kad pēc 200 metru distances aizbraucu uz viesnīcu, piezvanīja Dima [Dmitrijs Miļkevičs] un pastāstīja, ka esmu pakāpusies uz 13. vietu. Sākumā pat bija grūti tam noticēt un tas deva cerību, ka viss vēl nav zaudēts un varu pakāpties vēl augstāk. Pēc pirmās dienas uzstādīju sev mērķi tikt sešiniekā, jo rezultāti bija gana blīvi. Sapratu, ka daudzām sportistēm šķēpmešana nepadodas, tad vēl izdevās personiskais rekords tāllēkšanā," atceras sportiste.

"800 metru distancē 200 metrus līdz finišam secināju, ka Brērsena vēl nemēģina mani apdzīt, un sapratu, ka tagad man ir jāmūk prom. Kad izgāju uz starta 800 metros par medaļu nedomāju, jo zināju, ka nīderlandiete ir gudra un varēs mani apskriet. Tomēr pēdējos 200 metros domāju, ka man ir izredzes dabūt medaļu. Sāku skriet, cik vien ātri varēju," piebilst Laura.

P.S. Tuvākajās dienās portālā Sportacentrs.com varēsiet lasīt pilnu interviju ar pasaules čempionāta bronzas medaļnieci Lauru Ikaunieci-Admidiņu.