Skaidrojam: kāpēc Latvijas 3x3 basketbolisti OS neiesāka ar divām uzvarām?
Latvijas 3x3 basketbolisti ir vieni no Tokijas olimpiskā turnīra galvenajiem favorītiem. Turnīrs sestdien sākts ar pārliecinošu uzvaru pret principiālo pretinieci Poliju, bet pēc tam spraigā mačā nācās piekāpties Beļģijai. Kāpēc tomēr neizdevās turnīru sākt ar divām uzvarām divās cīņās? Skaidrot palīdz cits 3x3 basketbolists Artūrs Strēlnieks.
Latvijas komanda ar Kārli Lasmani, Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru sastāvā sestdien poļus uzvarēja ar 21:14, bet beļģiem piekāpās ar 20:21, izšķirošos punktus zaudējot pēc pretinieku precīza tālmetiena.
“Pirmajai spēlei mūsējie bija ļoti labi sagatavojušies. Poļus uzvarējām vienos vārtos. Jā, varbūt beigās puiši nedaudz atslāba, bet kopumā bija ļoti koncentrējušies. Iepriekšējās spēles pret poļiem zaudējām, tāpēc cītīgi gatavojāmies. Komanda izdarīja to, kas bija jāizdara, un rezultāts izsaka visu. Spējām ātri pārslēgties no uzbrukuma aizsardzībā un tad atkal uzbrukumā. Poļi netika galā,” uzsver Strēlnieks, kurš arī ir regulārs dalībnieks Latvijas spēcīgākās komandas sastāvā.
Strēlnieks uzskata, ka Latvijas 3x3 basketbolisti bijuši dominējošās pozīcijās arī otrajā mačā pret beļģiem, taču dārgi maksājušas pašu pieļautās kļūdas, īpaši aizsardzībā, kur ik pa brīdim bijusi nesaprašanās.
“Kopumā spēles rezultāts nav slikts, jo neticu, ka olimpiskajā turnīrā būs kāda komanda, kas uzvarēs pilnīgi visos mačos. 3x3 basketbols ir neprognozējams, un liela nozīme ir tieši iemestajiem punktiem,” skaidro Strēlnieks. “Manuprāt, zaudējums pirmajā dienā pat ir labi. Tas džekus nedaudz sapurinās – visas komandas olimpiskajās spēlēs grauzīs zemi. Šobrīd izskatāmies ļoti labi. Jā, šur tur ir kļūdiņas, bet tas tikai piederas pie šī sporta veida.”
Spēles izskaņā Beļģijas basketbolisti trāpīja tālmetienu un panāca 15:14 sev par labu, taču raidījuma brīdī bumba Rafaēla Bogarta rokas atstāja šķietami pēc uzbrukuma laika beigām, tāpēc divus punktus varēja arī neieskaitīt. Kaut arī latviešiem bija tādas tiesības, viņi nevērsās pie tiesnešiem un nepaņēma tā saucamo “Challenge”, kas Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) noteikumos ir atļauts. Tādā gadījumā šī situācija tiktu pārskatīta video atkārtojumā. Latvijas komanda gan vērsa uzmanību uz citu epizodi, kad pretinieku spēlētājs Niks Seliss savā uzbrukumā it kā izkāpis ārpus laukuma, taču tiesneši šo situāciju atstāja bez ievērības.
Arī Strēlniekam šķitis, ka Bogarta precīzais tālmetiens bijis pēc uzbrukumam atvēlētajām 12 sekundēm, tāpēc nebija jāskaita. Turklāt šī epizode beigu beigās bija diezgan izšķiroša. Neieskaitīta divpunktnieka rezultātā mača liktenis varēja būt arī citādāks.
“Veiksme stāv blakus stiprākajiem,” norāda Strēlnieks. Viņš pretinieku nometnē izcēla Tibo Vervo, kurš pamanījās trāpīt četrus no deviņiem tālmetieniem. Kopumā beļģi šajā mačā realizēja 46% (6/13) raidījumus no distances. “Mūsu puiši zināja, ka Vervo ir metējs. Bija galvenais nosegt divpunktniekus, bet beļģi vērsa akcentu tieši uz šiem metieniem. Zini, no malas jau viegli teikt, pavisam citādāk ir spēlēt pie tik augsta pulsa.”
Strēlnieks uzskata, ka tieši Beļģija šajā olimpiskajā turnīrā ir tumšais zirdziņš, kas var pārsteigt – tā esot laba un saspēlējusies komanda. Viņam jāpiekrīt, jo beļģi šosezon ir uzvarējuši vairākos “Challenger” turnīros, taču Latviju arī Strēlnieks sauc par medaļu pretendentiem.
“Komanda ir strādājusi tam, lai Tokijā dabūtu medaļas. Ticu, ka tas var izdoties. Pēc spēles stila esam viena no labākajām komandām pasaulē. Ja darīsim visu pareizi un klausīsim treneri, rezultātam nevajadzētu izpalikt,” norāda Strēlnieks, kurš piebilst, ka spēles var uzvarēt arī bez tālmetieniem, kam gan 3x3 basketbolā ir lielāka loma nekā klasikā. Pavasarī olimpiskajā kvalifikācijā mačā pret Horvātiju mūsējie neiemeta nevienu no 11 tālmetieniem, taču tik un tā uzvarēja ar 21:18.
Tokijā olimpiskais 3x3 basketbola turnīrs norit pēc FIBA noteikumiem – spēle ilgst līdz vienas komandas gūtam 21 punktam vai arī noslēdzas pēc desmit minūtēm, uzvarot tai, kas iemetusi vairāk punktu. Ja pēc desmit minūtēm rezultāts ir neizšķirts, seko papildlaiks – tajā uzvar vienība, kas pirmā gūst divus punktus.
Par ko rakstīt, par to kā no rīta cenšaties aizmīzt rekorda tālumā un lepojāties par to, ka neapmīzāt malas un pēdējo pili biksēs neielaidāt.
Iemācīties lepoties par savējiem, nevis esiet pretīgi divkoši, kuri atbalsta tikai pie uzvarām, bet novēršaties pēc zaudējumiem!
2)jo mums tak ir pills ar basketa žurņaļugām, tāpēc arī tik daudz raksta,par citiem sportiem tak neko neviens nemāk uzraksstīt,,,,par vasaras ind. sportiem mums tak vispār nav lielu ekspertu no žurņaļugām