Sporta špikeris: Ziemeļamerikas līgu maksimālie un minimālie līgumi

Sportisti tāpēc jau ir sportisti, viņiem ļoti patīk sacensties savā starpā, taču šis sportiskais gars nebūt ne vienmēr beidzas līdz ar noiešanu no laukuma. Patiesībā ir vēl daudz un dažādi veidi, kuros atlēti mēģina parādīt savu pārākumu pār konkurentiem.

Algas ir viens no šiem veidiem. Mūsu laikā absolūti nevienu nepārsteigs situācija, kad kāds sportists nav mierā ar viņam piedāvāto labo līgumu, jo... tas nav PATS lielākais/naudīgākais. Protams, ka šāda vēlme ir saprotama un ir pamatota ne tikai ar cilvēka mantkārību vai ambīcijām, bet arī ar to, ka sportista karjera ir ne tikai īsa, bet arī neparedzama, tāpēc nauda ir jāņem tad, kad to var paņemt.

Būt par pašu apmaksātāko sportistu nereti ir ne mazāk prestiži, kā būt par savas līgas čempionu. Uz to arī orientējas daudzi atlēti, kuru iespējas tikt pie titula, tādu vai citu iemeslu dēļ, ir ierobežotas.

Tomēr – kā sportisti var tikt pie "paša apmaksātākā" titula? Kuri ir apmaksātākie un, beigu beigās, cik viņi saņem un vai visu oficiālajos dokumentos ierakstīto summu viņi arī saņem kontā?

Kā sportists var kļūt par pašu apmaksātāko? Te ir divas pasaules, un par to mēs jau rakstījām – čempionāti, kuros ir algu griesti, un čempionāti, kuros tādu nav. Piemēram, Eiropas futbolā komandas ir pilnīgi brīvas savos tēriņos, ja vien tos pašas spēj arī "nosegt".

Savukārt Ziemeļamerikas sportā, kur tādā vai citādā formātā ir aktuāli arī algu griesti, komandām ir jāskatās gan uz to nepārsniegšanu, gan uz līgas atļautajiem maksimālajiem un minimālajiem līgumiem, t.i., summām, kuras komandas nedrīkst pārsniegt, noalgojot savus spēlētājus.

Minimālās līgumu summas ir visās četrās Ziemeļamerikas lielajās sporta organizācijās, taču maksimālo līgumu ierobežojumi gan ir tikai Nacionālajā hokeja līgā un Nacionālajā basketbola asociācijā.

NHL

Nacionālās hokeja līgas minimālā alga, par ko līga ir vienojusies ar spēlētāju arodbiedrību (NHLPA), ir 750 tūkstoši ASV dolāru, bet maksimālā summa, ko drīkst izmaksāt vienam spēlētājam šajā sezonā, ir 16.3 miljoni dolāru.

Jāpiebilst, ka maksimālais, 16.3 miljonus vērtais, līgums ne ar vienu hokejistu nav parakstīts un šosezon lielākos ieņēmumus no algas (kopā ar bonusiem) saņems Edmontonas "Oilers" superuzbrucējs Konors Makdeivids, kurš šogad kļūs bagātāks par 15 miljoniem ASV dolāru. Interesanti, ka viņa pamatalga gan ir tikai divi miljoni ASV dolāru, bet pārējā summa ir pasludināta par "parakstīšanas bonusu".

Savukārt minimālo algu 2021./2022. gada sezonā saņem aptuveni 14% no visiem NHL spēlētājiem.

NBA

Nacionālajā basketbola asociācijā ir divu veidu algu griesti – "mīkstie" un "cietie". Šī sistēma nav ļoti sarežģīta, taču ar saviem knifiem un tādi ir arī ar spēlētāju maksimālā atalgojuma noteikšanu.

Pirmkārt, NBA nav vienota "maksimālā līguma", jo to, cik daudz spēlētājs drīkst saņemt pie savas komandas grāmatvedības nodaļas kases lodziņa, nosaka tas, cik ilgi viņš ir bijis līgā. Piemēram, ja sportists līgas parketu ir nodriblējis mazāk kā sešus gadus, tad vairāk par 28 "ar astīti" miljoniem viņš nesaņems. Ja septiņus līdz desmit gadus ir dedzināti līgas grozu tīkliņi, tad var pretendēt uz nepilniem 34 miljoniem dolāru, bet, ja esi līgā noturējies 10 gadus un bijis tik labs, ka komandas stāv rindā, lai dabūtu tavu parakstu uz sava līguma, tad vari prasīt 39 344 900 dolārus un ne centa mazāk!

Taču arī te ir savas iebildes. Pirmā – NBA pastāv tāda lieta kā "supermaksimālie līgumi" un "veterānu izņēmuma līgumi", kas ļauj komandām konkrētiem spēlētājiem tērēt lielākas summas, nekā oficiāli noteiktie maksimālā līguma ierobežojumi ļauj. Šiem līgumiem ir tikai viens naudas ierobežojums – tie nedrīkst pārsniegt 35% no komandas algu budžeta. Tiesa, lai tādu ar spēlētāju noslēgtu, basketbolistam ir jāizpilda vairāki noteiktie kritēriji, tajā skaitā līgā jāpavada vismaz astoņi gadi, jābūt līgas "All-NBA" izlasē, kā arī jābūt līgas MVP vai labākajam aizsardzības spēlētājam.

2021./2022. gada sezonā vairāk par līgas noteikto "parasto" maksimumu saņem seši spēlētāji – Lebrons Džeimss, Kevins Durants, Rasels Vestbruks, Džons Vols, Džeimss Hārdens un Stefans Karijs. Tieši Karijs arī ir līgas pelnošākais basketbolists, jo saņem 45 780 966 ASV dolārus.

Savukārt otrā piebilde, ar ko komandām jārēķinās maksimālo līgumu kontekstā, – komandā vienlaicīgi nedrīkst būt vairāk kā seši spēlētāji ar šādiem maksimālajiem līgumiem.

Minimālā alga NBA spēlētājiem 2021./2022. gada sezonā ir 925 tūkstoši ASV dolāru. Tiesa, arī šī summa mainās no līgā nospēlēto sezonu skaita, un veterānam ar 10 vai vairāk sezonu stāžu ir jāmaksā vismaz 2 641 691 ASV dolārs par sezonu.

NFL

Nacionālajā futbola līgā maksimālās algas ierobežojuma nav, t.i., spēlētāji un to pārstāvji ar komandām var kaulēties par jebkādām summām, ja vien komanda pati var šīs summas atļauties.

Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka labākie NFL spēlētāji saņem lielas summas. Apmaksātākais spēlētājs pēc vidējās algas ir Kanzassitijas "Chiefs" saspēles vadītājs Patriks Mahoumss, kurš saņem 45 miljonus (šogad – faktiski nepilnus 23 miljonus), taču par šīs sezonas bagātāko vīru ir kļuvis Daks Preskots, kurš, noslēdzot ar Dalasas "Cowboys" jaunu darba vienošanos, kopā ar visiem bonusiem šogad saņems 75 miljonus ASV dolāru.

Savukārt minimālā alga, ko spēlētājs var saņemt par aizvadītu pilnu 2021. gada NFL sezonu, ir 660 tūkstoši ASV dolāru. Taču, kā jau biznesā gadās, arī te ir dažādi izņēmumi, un faktiski mazākā alga, ko NFL komandā esošs spēlētājs var saņemt, ir 156 400 dolāri, kas ir rezervistu sastāvā esoša futbolista pilnas sezonas alga (9200 dolāri par katru nedēļu).

Savukārt, ja mēs salīdzinām NFL līgumus ar pārējās organizācijās slēgtajiem darba attiecību dokumentiem, tad tiem ir viena būtiska atšķirība – NHL, NBA, arī MLB visi līgumi ir faktiski garantētie, t.i., spēlētājs var rēķināties ar to summu, zem kuras viņš liek savu parakstu. NFL tā nav, jo līgumiem var būt garantētā summa un pārējā nauda.

Garantētā līguma daļa, kā var saprast, ir pilnībā garantēta, taču pārējās naudas izmaksa ir atkarīga no dažādiem faktoriem – snieguma, veselības stāvokļa u.tml., tāpēc nebūt ne vienmēr spēlētājs faktiski šo naudu saņem. Turklāt šādus daļēji garantētos līgumus (pilnībā garantēti līgumi tiek parakstīti ārkārtīgi reti) saņem tikai līgas zvaigznes. Spēlētāji ar "mazāku svaru" vai tie, kuriem no jauna jāpierāda sava lietderība, nereti liek parakstus zem līgumiem, kur nekas nav garantēts.

MLB

Arī MLB (Augstākajā beisbola līgā) nav maksimālā viena spēlētāja kontrakta ierobežojuma, un arī algu griesti tiek ievēroti visnotaļ relatīvi, tā kā sistēma pieļauj to pārkāpšanu, ja vien komanda samaksā "luksusa nodokli". Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka starp 20 visu laiku naudīgākajiem (pēc kopējās summas) pasaules sporta līgumiem 16 gadījumos ir redzams MLB komandu pieraksts.

Losandželosas "Angels" spēlētājs Maiks Trauts pirmais noslēdza vairāk nekā 400 miljonus vērtu līgumu (426.5 miljoni), taču 2021. gada sezonā viņš nebija apmaksātākais spēlētājs. Šis gods tika Ņujorkas "Mets" pārstāvim Francisko Lindoram, kurš ieguva 43.3 miljonus ASV dolāru,

Savukārt minimālā summa, ko ar MLB līgumu kabatā var saņemt beisbolists, ir 570 500 ASV dolāri. Lai arī tas ir mazākais minimālais līgums starp visām "Lielā četrinieka" līgām, pēdējo gadu laikā šī summa ir ievērojami augusi. Tiek lēsts, ka pēdējo 18 gadu laikā MLB minimālais līgums ir pieaudzis par 90%.

Taču jāņem vērā, ka MLB komandas noslēdz īpašus "zemāko līgu kontraktus", kas domāti spēlētājiem, kuri MLB tuvākajā laikā nespēlēs, bet pārstāv kluba sistēmā esošās zemāko līgu komandas. Šādu līgumu summas ir ievērojami zemākas. Zemāko līgu pamatsastāva spēlētāji, kuri ir noslēguši pirmo līgumu ar MLB sistēmu, par sezonu saņem tikai 46 tūkstošus ASV dolāru. Tiesa, no 2022. gada sezonas līga ir apsolījusi segt beisbolistu dzīvesvietas izmaksas.

Kā arī...

Ziemeļamerikas profesionālo līgu līgumu un atalgojuma sistēma ir diezgan sarežģīta, jo paredz virkni ar ierobežojumiem un izņēmumiem, ko nosaka gan līga, gan spēlētāja statuss. Piemēram, debitantu līgumi, kas ir ieviesti visās līgās un paredz to, ka jaunajiem censoņiem, kuri tikko ienāk līgā, lai arī cik talantīgi viņi būtu, atalgojums ir ierobežots. Vai arī dažādas iespējas brīvo aģentu tirgū "ierobežotajiem" un "neierobežotajiem" brīvajiem aģentiem, vai NFL sistēma ar "franšīzes birkām". Taču par to kādā no citām reizēm.

Ziemeļamerikas "Lielā četrinieka" līgu līgumi (miljoni dolāru)