Sporta špikeris: kādas ir atšķirības dažādajās biatlona distancēs?

Biatlons kā sporta veids zem kādas pārvaldošas institūcijas nonāca 20. gadsimta 40. gadu beigās, kļūstot par daļu no Starptautiskās Modernās pieccīņas un biatlona savienības. Šī organizācija 20. gadsimta beigās tika likvidēta, bet biatlonu sāka pārraudzīt Starptautiskā Biatlona savienība, kas tika dibināta 1992. gadā.

Ziemas sporta veidu karalis biatlons debiju olimpiskajās spēlēs piedzīvoja 1960. gadā Kalifornijā. Tiesa, identisks sporta veids ar nosaukumu “militārā patruļa” tika pārstāvēts olimpiskajās spēlēs arī 1924., 1928., 1936. un 1948. gadā. Vien 1992. gada Albervillas spēlēs biatlonā medaļas sadalīja arī sievietes.

Pirmais Pasaules čempionāts biatlonā tika aizvadīts 1958. gadā, bet no 1977./1978. gada sezonas tiek aizvadīts arī Pasaules kauss. Sieviešu konkurencē pirmais Pasaules čempionāts tika aizvadīts 1984. gadā, bet Pasaules kauss startēja sezonu ātrāk - 1982./1983. gadā.

Individuālā distance jeb klasika
Individuālā distance jeb klasika ir pati vecākā biatlona distance. Tā, kā pirmā, tika iekļauta Pasaules kausa, Pasaules čempionāta un olimpisko spēļu programmā. Klasikas distances garums vīriešiem ir 20 kilometri, bet sievietēm - 15 kilometri. Sacensību starts notiek individuāli, jaunam biatlonistam trasē dodoties 30 sekundes pēc iepriekšējā sportista starta.

Abu dzimumu sacensībās tiek aizvadītas četras šaušanas, kas tiek izpildītas pamīšus - guļus, stāvus, guļus, stāvus. Katrā šautuvē ir pieci mērķi. Par katru kļūdu sportista kopējam distancē pavadītajam laikam tiek pieskaitīta viena minūte.

Sprints
Sprinta distance ir otra vecākā biatlona distance, kas olimpisko spēļu programmā ir kopš 1980. gada Leikplesidas spēlēm. Sacīkstes starts visbiežāk tiek dots ar laika intervālu, līdzīgi kā tas notiek klasikā. Vīrieši sprinta sacensībās veic desmit kilometrus garu distanci, savukārt sievietes - 7,5 kilometrus.

Sprinta sacīkstē biatlonisti veic divas šaušanas - vienu guļus, otru stāvus. Par katru kļūdu šautuvē sportisti veic 150 metrus garu soda apli, pēc kā atgriežas trasē.

Iedzīšana
Iedzīšanas sacensības ir viena no jaunākajām biatlona distancēm, olimpisko spēļu programmā parādoties vien šajā gadsimtā - 2002. gadā Soltleiksitijā. Šajā disciplīnā vīrieši slēpo 12,5 kilometrus garu distanci, savukārt sievietes - desmit kilometrus. Iedzīšanas starts tiek dots, balstoties uz iepriekš notikušas disciplīnas, visbiežāk sprinta, rezultātiem. Trasē pirmais dodas sprinta uzvarētājs, kuram pēc zaudētā intervāla sprinta sacensībās seko otrās vietas ieguvējs.

Iedzīšanā ir četras šautuves. Pirmās divas no tām jāizpilda guļus, bet divas noslēdzošās stāvus. Katra kļūda rezultējas 150 metrus garā soda aplī.

Masu starts
Masu starts ir pati jaunākā individuālā disciplīna olimpisko spēļu programmā, pirmo reizi tiekot aizvadīta 2006. gadā Turīnā. Vīri masu starta sacensībās aizvada 15 kilometrus garu distanci, bet dāmas par 2500 metriem īsāku, 12,5 kilometrus garu distanci. Šī ir vienīgā individuālā disciplīna biatlonā, kur visi sportisti startē reizē. Pasaules kausa posmos masu startam kvalificējas 25 labākie sezonas reitingā un pieci labākie posma biatlonisti, kopā startējot 30 sportistiem.

Šajā distancē gan vīrieši, gan arī sievietes veic četras šaušanas - pirmās divas guļus, bet atlikušās divas stāvus. Arī masu startā katra kļūda šautuvē nozīmē 150 metrus garu soda apli.

Stafete
Stafete kā otrā distance pēc klasikas tika iekļauta olimpisko spēļu programmā. Tas notika 1968. gadā Grenoblē. Katrā stafetes komandā ir četri sportisti. Vīriešim jāveic septiņarpus kilometri katram, bet sievietēm - seši kilometri. Visu izlašu pirmie stafetes dalībnieki sacensības uzsāk reizē.

Stafetē katrs sportists divreiz dodas šautuvē, pa reizei šaujot guļus un stāvus. Biatlonistiem šajā distancē pieejamas trīs rezerves patronas, ko iespējams izmantot, ja neizdodas noguldīt kādu no desmit mērķiem. Ja visus desmit mērķus neizdodas sašaut, izmantojot arī rezerves patronas, jādodas 150 metrus garā soda aplī.

Jauktā stafete
Jauktā stafete, kurā piedalās divi vīrieši un divas sievietes, olimpisko spēļu programmā debitēja 2014. gadā Sočos. Gan vīrieši, gan sievietes kopš 2019. gada veic identiska garuma distanci, kas atkarīga no tā, kurš dzimums stafeti uzsāk. Ja pirmie trasē dodas vīrieši, tad visi četri posmi ir 7500 metrus gari, bet, ja pirmās startē sievietes, sacīkste ir sešus kilometrus gara visiem dalībniekiem. Pārējie noteikumi ir tādi paši, kā stafetes sacīkstēs.