Tampabeja dod Karsumam mājienus – varbūt tinies, vecīt...
Parakstījis vienvirziena līgumu ar NHL klubu, latviešu hokejists Mārtiņš Karsums, iespējams ir tālāk no šīs līgas, nekā bija pirms gada.
Vēl nekas nav noticis, bet lietas priekš Mārtiņa Karsuma viņpus okeāna virzās ne visai labvēlīgi. Noslēdzis vasaras beigās vienvirzienu līgumu ar Tampabejas „Lightning”, viens no pēdējo gadu Latvijas hokeja dimantiem publiskajās sarunās bija gana pašapmierināts. Līguma formu pieminu apzināti, jo tas bija kā sava veida bubulis Mārtiņa iepriekšējo gadu statusam. Tagad redzams, ka vienvirziena līgums vēl negarantē vietu NHL, pat, ja tas slēgts ar domu, ka puika savos divdesmit ar astīti gados spēs klubam palīdzēt, ja ne kā pirmās un otrās (būsim godīgi pret Ziemeļamerikas hokeja prasībām) maiņas ietvarā, tad vismaz centīgi piespēlēs komandas speciālajām vajadzībām. Ja ne veidot, tad vismaz graut...
Pirmais signāls par Karsuma atbilstību NHL kalibram pienāca pavasarī no Bostonas. Aizmainot Mārtiņu uz Tampabeju, viņa iepriekšējie saimnieki it kā taisnojās, ka visus talantus viņi nevar paturēt, bet patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu. "Bruins” tajā brīdī bruņojās "play off’ spēlēm un meklēja resursus, lai veiktu atbilstošas kvalitātes rokādes. Karsums nonāca Floridā, kas tobrīd tikpat mērķtiecīgi meklēja nākamās (tātad – šīs!) sezonas virknējumu. Izmētāts pa dažādiem posmiem, Mārtiņš tā kā formāli iederējās „Lightning” komandas ķīmijas formulā, taču pārliecība, ka tas patiešām piestāv abām darījuma pusēm, nebija. Garantijas varēja dot līgums, par ko Karsuma aģents pastīvējās, bet tomēr savu panāca – tā sauktais „one way” (vienvirziens) princips paredz vienlīdzīgu atalgojumu, neatkarīgi no līgas, kurā tev atļauj vai liek spēlēt. NHL klubos pārsvarā spēlē hokejisti ar šādiem nosacījumiem, kas it kā pasargā censoni no menedžmenta vēlmes viņam likt paostīt fārmklubu ģērbtuvju sviedru smaku.
Tehniski Karsums pie tādas vīzijas tika, taču līguma lielums jeb vēl precīzāk - mazums (ap 500 000 dolāru), lika noprast, ka tik viegli lietas tālāk nevirzīsies. Sezonu latvietis sāka... fārmklubā, kas bija mērens šoks gan viņam pašam, gan līdzjutējiem. Aģents tā kā mazliet paflirtēja ar kluba vadību, pavicinot viņiem deguna galā KHL kabatlakatiņu (it kā Rīgas „Dinamo”, it kā Znaroka „MVD”), taču tas vairāk bija stratēģisks manevrs – sak, mums ir piedāvājumi, bet labāk dodam priekšroku NHL. Nenostrādāja. Pat sliktāk – Karsumu vēl pamala pa fārmkluba maiņām, kas iedomātajam NHL pamatsastāva vecim varēja uzdzīt vieglu riebumu...
Kas notiks tālāk? Mārtiņam šī pirmā nopietnā sezona NHL laukumos ir vajadzīga tāpat kā NBA basketbolistam tetovējums – nu, ļoti vajadzīga. Tas pacels viņa tirgus vērtību vismaz divas reizes. Eiropā, ar to vispirms domāju KHL – noteikti. Tajā pašā laikā Tampabejas kluba vadība dara visu, lai palīdzētu Karsumam pašam pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu, kas varētu būt no sērijas – vecīt, varbūt tomēr brauc uz mājām (atkal ar to domājot Eiropu)... Skan skarbi, bet savādāk kluba vadības attieksmi nenoformulēsi. Lauzt līgumu viņi negrib, jo tad ir jāsamaksā visa nauda par pilnu sezonu, mainīt – nav pret ko, nav piedāvājumu, pamatsastāvā arī vieta neatrodas, bet pats varonis no laba prāta nekur neskrien. Pabaidīja, bet neskrien... Ja hokejists nospļaujas, atmet visam ar roku un brauc uz Rīgu (Maskavu, Prāgu vai Stokholmu), tas ir īstermiņa plāns, kas karjerai neko labu nesola. Materiālajā ziņā tā noteikti būtu tuvredzīga perspektīva.
Pirmkārt, pašreizējā Karsuma cena līgā ar „K” burtu nav lielāka par 30 000 – 40 000 eiro mēnesī un tā pie noteiktu apstākļu sakritības varētu būt pēdējā augstākā latiņa. Nespēdams atrādīt uz ledus savas kvalitātes, Karsums tiktu ierakstīts citā – zemākā letes plauktā un ej nu nākamvasar kādam iestāsti, ka tu patiesībā esi labāks. Otrkārt, materiālajā ziņā viņš šobrīd to pašu naudu saņem, mīņādamies pie sapņu līgas sliekšņa. Ja tie paši noteiktie apstākļi viņu ieceļ sezonas gaitā „Lightning” sastāvā vai maiņu rezultātā viņš nonāktu cita NHL kluba paspārnē ar garantētu vietu galvenās komandas sastāvā – raug, Mārtiņa CV sāktu piebriest ar solīdiem argumentiem, kas ilgtermiņā garantē līgumu Krievijā tuvu miljonam bez nodokļiem.
Ko darīt? Mazliet vēl nogaidīt. NHL Karsumam ir tuvāk kā jebkad agrāk, lai gan pacietības vadzis nu jau aizlūzis. Skriet atpakaļ uz mūsu puses hokeja laukiem viņš vienmēr varēs, atgriezties pie Ziemeļamerikas putukrējuma, tagad aizcērtot durvis – diez vai. NHL ir stāsts ne tikai par meistarību, bet arī raksturiem. Ja tu esi vecis un tev ir mērķis, tad agrāk vai vēlāk tiksi atalgots. Ja Karsumam ir pārliecība, ka viņš ir pelnījis spēlēt NHL, tad viņš tur nokļūs. Nav šaubu, ka pat šajā situācijā izlūki viņu vēro un vērtē. Ja viņš pats šaubās par savas pacietības mēru, tad tas ir pirmais solis, lai pasūtītu biļeti uz Rīgu (Maskavu, Prāgu vai Stokholmu)...
[+] [-]
Man šķiet, ka vēl var paveikties, jo ļoti daudz, kas atkarīgs no veiksmes un treneriem. Jāatceras cik gados ta pa īstam NHL sāka spēlēt Žoltoks, kurš IHL vāca tādu punktu bagāžu, ka patreiz letiņu uzbrucējiem pat sapņos nerādās.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]