Citējot lietotāju: SKA pēriens un tā atziņas

erlends:
Lai kā arī mūsējie cīnītos, līdz leģendāra hokeja meistara Sergeja Zubova meistarībai, mūsējiem kā līdz kosmosam ....Vai kaunpilno sagrāvi ar 7 vārtu starpību var norakstīt uz nogurumu? Pirms spēles pretinieks izteicās, ka BEIDZOT mūsu hokejistus "ņems par pilnu" ... Tādējādi arī tika parādīts rīdzinieku patiesais spēks ...Diskusijas vērts paliek jautājums vai Rīgas "Dinamo" ir tiesīgi spēlēt tik augstā līmenī? Varbūt ir vērts gatavoties zemākās līgās, pirms ielauzties varenās Krievijas elitē?Manuprāt atbilde visiem ir skaidra - TRENĒTIES, trenēties un vēlreiz Trenēties un varbūt kādreiz mēs ieraudzīsim kā mūsu hokejisti cīnās kā līdzīgs ar līdzīgu pret varenajiem krievu gumijas ripas dzenātajiem.

Armands Puče

Sagrāve pret SKA bija dažādu notikumu kopums, taču bija vēl kāds apstāklis, ko skaļi neviens no pretinieku komandas neafišēja, taču nav šaubu – redzot viņu šī gada sastāva komplektāciju, šis jautājums varēja būt galvenais sarunas un noskaņas motīvs tovakar Sanktpēterburgas kluba ģērbtuvē. Teorētiski, SKA šobrīd neko īpašu nevajadzēja – solīds pārsvars turnīra tabulā, stabili garantēta pirmā vieta Rietumu konferencē. Var mierīgi gatavoties play off izcīņai, apārstēt savainojumus, pieslīpēt virknējumu sastāvus. Taču treneris Berijs Smits ir šādas sajūtas piedzīvojis agrāk un – arī līderim Sergejam Zubovam tās nav svešas. Favorītu ieguvumi uz papīra spēj būt tik mānīgi, ka skaties – vienā brīdī tie izkūp uz ledus... SKA labi saprot, ka Rīgas „Dinamo” šobrīd ir viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu Rietumu konferences labāko astoņniekā. Teorētiski, martā, sākoties Gagarina kausa izcīņai, abas komandas varētu tikties pirmajā kārtā. Vai atceraties mūsu pašatdeves uzvaru Rīgā pret SKA? Tur par Zubova&Co meistarību un mīkstumu varēja piemeklēt kosmosa terminoloģijai atbilstošus salīdzinājumus, kas noteikti viesu sniegumam nebūtu glaimojošs. Pēc tam bija trešā spēle, kurā tikpat sīksti zaudējām viņiem jau Sanktpēterburgā spēles papildlaikā, bet treneris Smits pēc šī mača ieņaudējās par rīdzinieku parupjo manieri. Vārdu sakot, pirmajās trijās abu komandu saspēlēs, Rīgas „Dinamo” saviem pretiniekiem nodemonstrēja, ka savā ziņā viņi ir pratuši atkost varenās komandas veiksmes formulu. Tā to atstāt nedrīkstēja – kas Smitam nebija jāmāca.

SKA treneris labi saprata, ka sezonas regulārā čempionāta ceturtā spēle var tikt izmantota nākotnē - tieši tāpēc viņi mūsējiem mēģināja pārbraukt pāri kā ceļarullis. Lai paliek atmiņā, lai sāk rīdziniekiem mazliet lūpa raustīties, ja nu sanāk tikties play of izcīņā. Nav šaubu, ka pēc svētdienas vakara pēriena vienam otram ģīmis pastiepās, ko pretiniekam arī vajadzēja pierādīt. Nekādus tabulas reveransus tajā brīdī no SKA nevarēja sagaidīt, jo komanda ir ļoti pieredzējusi un lielākā daļa no hokejistiem saprot, ko nozīmē noskaņoties izslēgšanas spēlēm. Tās priekš Sanktpēterburgas hokejistiem jau patiesībā ir sākušās, jo valdziņu atlaišana, taupot spēkus, var dārgi maksāt. Tāpat neaizmirsīsim, ka komanda, kas konferencē nopelnīs astoto vietu, savā ziņā sāks play of izspēli ar emocionālu pacēlumu, kamēr pretinieks mēģinās cīnīties ar noskaņas velniem. Arī to visu Smits zina un ņēma vērā, jo pasaulē ir daudz tādu gadījumu, kad tie pirmie beigās ir tie pēdējie – proti, play off pirmās kārtas sensācijas tiek viegli būvētas uz līderu nespēju savākties. SKA rīdziniekiem ierādīja vietu – tas bija slikti. Labā ziņa: astoņas iemestas ripas tomēr neparāda abu komandu patieso spēku samēru, kas vienam otram no pēterburdziešiem var sagrozīt pašpārliecinātības dziņas. Ja reiz tiksim līdz play off un spēlēsim pirmajā kārtā pret SKA – šī sagrāve būs galvenais sarunas temats abu komandu staļļos.

Bet pagaidām, mums vēl jāpacenšas tur nokļūt... To arī novēlam!