Kāda izlase, tāds treneris

Starkova demisijas jautājums karājas gaisā jau vismaz kopš iepriekšējā gada rudens. Lielāki un mazāki speciālisti spriež par to, vai tai ir jābūt federācijai, kas maina galveno treneri, vai arī Starkovam jāprotas aiziet pašam, taču lielākā daļa futbola cilvēku ir skaidri likuši saprast, ka Petrovičam ir jāiet.

Portāla sportacentrs.com lietotājs berimors savu sakāmo pateica saistībā ar citu tēmu. Toreiz runājām par to, vai Starkovs būs tik drosmīgs un laidīs laukumā jauno talantu Šabalu, kas šogad ir rezultatīvākais vīrs (puika) Latvijas virslīgā, kā arī pret turkiem bija guvis divus vārtus. Tomēr berimors pilnīgi precīzi ieskicēja to, kas rakstāmdarbu sarakstā bija pašā priekšā – trenera vaina izlases zaudējumos.

Starkovs ir Latvijas izlases treneris kopš 1995. gada, sākumā kā galvenā trenera palīgs, vēlāk, ar triju gadu pauzīti, - galvenais treneris. Viņa vadībā Latvija iekaroja kosmosu – kvalificējās 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīram, viņa vadībā nospēlēja neizšķirti ar Lihtenšteinu un zaudēja Bosnijai un Hercegovinai ar 0:5. Tas nav smagākais zaudējums Latvijas futbola valstsvienības vēsturē, taču pa iekšām un smadzenēm sit gan, pieprasot pieņemt mērus – vislabāk, nomainīt treneri. Kāpēc ne federācijas vadību vai futbolistus? Ja federācija ir izvēlējusies šo treneri un nav viņam izteikusi neuzticību, tad jau viss kārtībā, un nav jāuztraucas. Savukārt, ja nomainīs futbolistus, tad mūsu talantiem bagātajā valstī laukumā vajadzēs iet pašam Mežeckim ar Indriksonu.

Kāpēc vajadzētu satraukties par 0:5 zaudējumu un mainīt treneri? Tāpēc, ka zaudējums nekad nav patīkams, kur nu vēl tik liels, kādu iepriekšējo reizi cietām uzreiz pēc atmodas. Arī neizšķirti vai zaudējumi pret pundurvalstīm liek justies slikti, jo jākāpj zemē no iedomātā pjedestāla pie „kaut kādām tur banānu valstīm”. Iespējams, ka Starkovs sevi valstsvienības galvenā trenera amatā ir izsmēlis. Skaidrs, ka arī pretinieki viņa piekopto spēlesstilu atkoduši jau gandrīz desmitgadi atpakaļ. Ar trenera maiņu varētu vismaz uz brīdi novērst uzmanību no citām problēmām – federācijā, valsts futbola sistēmā, spēlētāju gatavošanā... Ar trenera maiņu būtu atrasts galvenais grēkāzis izlases zaudējumos. Ar to varētu atbrīvot vietu kādam citam speciālistam, kuram šobrīd Starkovs varbūt mētājas pa kājām. Ar Petroviča atlaišanu varbūt izlase tiktu pie kādām par progresīvākām uzskatītām taktiskajām shēmām un tā tālāk, taču medusmaize federācijai būtu, ja speciālists pats atteiktos no šī amata. Tad vismaz nebūtu jāmeklē kāds, kurš šo vēsti Starkovam pavēsta.

Starkova aiziešana no izlases galvenā trenera posteņa atrisinātu daudzas no šīm problēmām, taču mūsu futbola (maz)spēja no tā nemainītos. Jā, Starkovs ir vainīgs, ka izlase zaudēja ar 0:5, vainīgs, ka kā viens no korektākajiem 80. gadu vidus „Daugavas” spēlētājiem pats mača sākumā pret bosniešiem ar Fertova kāju veica bīstamu sāpju paņēmienu pret viesu spēlētāju, ka tādus paņēmienus acīmredzot ir mācījis izlases dalībniekiem treniņos un uzsvēris to lomu pretinieku iebaidīšanā un rezultāta veidošanā. Tas noteikti bija Starkova uzstādījums pirms spēles – iebraukt pretiniekam kājās tā, lai viesi par uzbrukumu baidītos pat domāt. Par to liecina arī zibenīgā reakcija, nomainot Verpakovski. Tas viss bija izplānots. Bosnieši varbūt reaģēja savādāk, nekā Petroviča plānos, taču paši redzējāt, ka pirmajā puslaikā viesi tiešām baidījās uzbrukt. Vai nākamais treneris būs spējīgs šādi izmodelēt spēles gaitu? Vai treniņos liks braukt kājās manekenam, lai apgūtu šīs nenovērtējamās īpašības? Ja nu tomēr tas nebija Starkova plāns, tad jāprasa, ko Fertovs ar savu rupjo pašdarbību gribēja panākt? Tad jāprasa, kurš tad ir jāmaina – treneris vai spēlētājs? Treneris var izstāstīt, kā jāspēlē, iedvest pārliecību spēlētājiem, bet viņš nevar pats sist bumbas vārtos (starp citu, to Starkovs savulaik pieprata tīri labi, arī atmuguriskā šķērītē)!

Pieņemsim, ka Starkovs izstrādāja nepareizu spēles plānu, taču kurš liedza centra pussargiem sadalīt spēlētājus centra zonā un pēc centrējuma traucēt bosniešiem gūt vārtus? Tas taču neietilpa spēles plānā. Nenoskaņoja futbolistus spēlei? Šajā aspektā gan Starkovs ir viens no labākajiem valstī, ja ne labākais. Cita lieta, ka futbolisti vairāk par pāris reizēm mūžā augstāk par sēžamvietu uzlekt nevar. Tu vari būt Kapello, Mourinju vai Eriksons, bet izejmateriāls (Latvijas futbolisti) no tā nemainās, un šobrīd neviens ārzemju speciālists neko dižāku ar šo izejmateriālu neiesāks. Pareizi rakstīja berimors – cik tad mums ir to augstas klases spēlētāju? Traumēts Cauņa, Gorkšs, kuru vairākkārt izbrāķēja Anglijas premjerlīga, Rudņevs, kurš reizēm trāpa vārtos Vācijas bundeslīgā, bet kuram tēmekļa optika galīgi sabojājas, spēlējot izlasē, Verpakovskis Grieķijas otrajā līgā, Vaņins Šveicē... Kur tad mums ir tie Itālijas, Spānijas, Anglijas, Vācijas, Francijas, kaut Krievijas un Ukrainas klubu spēlētāji?

Man var oponēt, ka savulaik Starkovs būtībā ar „Skonto” vīriem no Latvijas čempionāta vien tika uz Eiropu. Jā, bet toreiz mūsējie arī Eiropas kausos varēja vinnēt ko vairāk nekā Farēru salu un Luksemburgas klubus un tikt līdz mačiem ar Barcelona”. „Inter”... Ne velti akcentēju uzmanību uz Valēriju Šabalu, kurš 18 gados ir gan līgas rezultatīvākais spēlētājs, gan ielauzies izlasē. Protams, talants ir, bet tam būtu jābūt supertalantam, lai labā līgā šjā vecumā tiktu līdz vārtu gūšanai. Vai piedāvājumi no citu valstu klubiem iegādāties Valēriju ir kaudzēm? Ja viņš ir šā brīža Latvijas rezultatīvākais uzbrucējs... Par klubu un čempionāta līmeni liecina arī vieta Eiropas klubu rangā ceturtā desmita vidū. Vai par to arī ir atbildīgs Starkovs? Tāpēc pareizi, ja futbolisti raujas prom no Latvijas un grib spēlēt augstāka ranga sacensībās. Vai viņiem tas sanāk, vai jāsilda rezervistu soliņš, tas ir cits jautājums (bet arī par izlases izejmateriāla kvalitāti).

Vai Starkovs ir kļuvis par stagnātu? Varbūt kādā jomā jā, taču pašreizējā situācijā, kad ir gandrīz vienalga, ko laist laukumā, viņš var atļauties riskēt, un to viņš arī dara kaut vai tā paša Šabalas gadījumā, jo sliktāk jau nebūs. Ir gan te dzirdētas runas no augstu federācijas amatpersonu puses, ka puse pamatsastāva vispār nav futbolisti, taču kur tad ir panākumi ar tiem, kurus viņi nomainīja. Nav! Un nav jau vairākus atlases ciklus pēc kārtas. Starkovs vainīgs? Varbūt, ja ir gandriz vienalga, ko laist laukumā, varbūt ir gandrīz vienalga arī, kurš ir vienības galvenais treneris?

0:5 nav patīkami, bet iemesls ir, futbola federācijas ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka vārdiem stāstot par trim ārzemju speciālistiem, ar kuriem notiekot sarunas par Starkova nomaiņu, "jautājums jau nav par zaudējumu, bet kā mēs zaudējām bosniešiem.” Kā tad mēs zaudējām bosniešiem? Ar futbolistiem starpsezonā, ar sēdēšanu uz soliņa ārzemju klubos, ar debitantiem sastāvā zaudēt ar 0:5, nebaidīšos teikt, šā brīža vienai no labākajām izlasēm Eiropā nav kauns. Jā, vienmēr var labāk, taču nepiekritīšu tiem, kas saka, ka mūsu izlase salūza. Tad tam vajadzētu notikt jau tad, kad tika noraidīts Fertovs. Zaudējot vārtus, bija jāiet uz priekšu, ko šoreiz teicami izmantoja viesi, spēlējot vairākumā.

Vienkārši šā brīža Bosnija un Hercegovina bija akurāt par pieciem goliem spēcīgāka nekā Latvijas izlase. Mums nav sliktu futbolistu, bet tāda mūsu izlase šobrīd ir. Labākas mums nav. Vienkārši pretinieks bija ļoti spēcīgs, un tāda ir mūsu šī brīža varēšana. Un šī bezspēcība sit pa smadzenēm visvairāk (varbūt arī futbola federācijas funkcionāriem). Domājiet, ka citādāk Siņeļņikovs mača beigās atklāti rupji iebrauktu kājās pretiniekam, izpelnoties dzelteno kartīti (tas gan nav attaisnojums rupjībai, tas ir izskaidrojums, sekas bezspēcībai, niknumam, sarūgtinājumam)? Ņemt piemēru no futbolistu bezspēcības un mainīt treneri? Ja nu vienīgi par divreiz – trīsreiz mazāku algu nekā Starkovam līdzekļu taupīšanas nolūkā, bet kurš sevi cienošs speciālists tam piekritīs. Ja nevaram dabūt labu, kāda jēga mainīt mainīšanas pēc? Starkovs jau ir pierādījis, ka ir labāks par dažu labu mūspusē redzēto ārzemju speciālistu, kā arī vietējo kadru Andrejevu. Lai Petrovičs strādā tālāk!