Kurmītis darbā iekārtošanās birojā

Jautājums, kā redzat, ne visai svaigs, tāpēc atvainojos autoram, ka agrāk atbildēt diemžēl nebija iespējams. Turklāt nav teikts, ka atbilde apmierinās zinātkāri...

Latvijas bobsleju Jānis Miņins šogad ir reklamējis tik daudz, ka būtu pelnījis ja ne prēmiju, tad medaļu par sasniegumiem mārketinga jomā noteikti. Pastāvēja iespēja, ka Jānis brauktu jau iepriekšējās nedēļas nogalē Siguldā, pildot špūrboba pilota pienākumus, taču... Gatavs bija, sarunāt nesarunāja, un „viņa vietā” bobslejistus „iesildīja” pasaules un Eiropas čempions skeletonā Martins Dukurs.

Pēc aiziešanas no Latvijas bobsleja izlases, kas pēc Jāņa vārdiem ir galīga, Latvijas Bobsleja federācija ir anulējusi arī Miņina pilota licenci – vēl viens no iemesliem, kāpēc viņš nebrauca Siguldā. Tā ir atjaunojama lieta, bet Jānis atsakās pārstāvēt Latviju, vai tas nesaskaņu ar treneri Sandi Prūsi dēļ, vai kāds ārzemēs sasolījis zelta kalnus, vai... Tas nozīmē, ka pagaidām Miņina atgriešanās Latvijas izlases rindās nav gaidāma. Prūsis ir teicis, ka viņš šādu iespēju neizslēdz, bobsleja federācija ietur pauzi...

Tas, ka Miņins ir konsultējis Slovākijas bobslejistus sezonas otrajā pusē, nenozīmē, ka viņam nagi neniez pa trasi traukties pašam. Tā kā Latvijā tas nav iespējams iepriekš minēto iemeslu dēļ, bet no sporta veida lielvalstīm piedāvājumi nav dzirdēti, atliek tikai mazās valstis. Starp tām viens no reālākajiem variantiem ir Slovākija. Miņinu ņemtu pretī, taču, kā to varēja redzēt kaut vai pasaules čempionātā, ar stūmējiem un tehniku ir pavisam švaki. Ja Latvijas izlases stūmēji varēja kompensēt Jāņa stumšanas ierobežotās iespējas, slovāki to izdarīt nevarēs.

Slovāki nav nekādi miljonāri, un naudas maisi apkārt sporta veidam nestaigā, līdz ar to iespēja, ka Miņinam Slovākijā, valstī, kurā, var teikt, bobslejs atrodas nulles līmenī, tiktu piedāvāti kaut vai tūkstoši, nav liela. Iespēja, ka būs konkurētspējīga tehnika un stūmēji līdz Soču olimpiskajām spēlēm, ir minimāla. Līdz 2018. gada olimpiādei Miņins var negribēt gaidīt pats.

Vēl jāmin tāds sīkums kā Latvijas Bobsleja federācijas atļauja, lai Miņka varētu startēt zem Slovākijas karoga. Tādas pagaidām nav... Puses šajā jautājumā komentāros neizplūst. Atcerēsimies epopeju pirms aizvadītās biatlona sezonas ar horvāta Jakova Faka pāriešanu Slovēnijas paspārnē. Iedomāsimies, ka situācija ir līdzīga arī Miņina gadījumā. Federācija var uzskatīt, ka sportistā ieguldīts daudz līdzekļu, kurus tā varētu pieprasīt Slovākijai. Ja samaksā, nav problēmu – Miņka mēģina braukt par Slovākiju, nesamaksā... arī var braukt par Slovākiju, jo mūsu bobsleja vadības veči nospļaujas un palaiž Jāni uz visām četrām... Bet var arī nepalaist – kāpēc labākais pilots jāatdod konkurentiem? Turklāt līdz Sočiem vēl ir trīs sezonas, un, ja nu Miņins tomēr vasarā vai pēc gada pārdomā par braukšanu Latvijas krāsu bobos?

Pats Jānis šo jautājumu nekomentē, tikai novelk, ka tad, kad būs skaidrība, visi par to uzzinās. Tāda arī pašlaik ir atbilde lasītājam baraviks, ka šobrīd Jānim šīs iespējas pārstāvēt Slovākijas izlasi nav. Vai būs, nākotne rādīs. Pašreiz viņam ir kā kurmītim anekdotē, kurš ieradies darbā iekārtošanas birojā un uz jautājumu „ko vari darīt?” atbild „Varu rakt, bet varu arī nerakt.” Gribēšana ir, varēšanas šobrīd nav...