Citējot lietotāju: Hosu nepārdeva, jo neviens viņu nepirka...

ansiso,
KHL transfēru logs ar lielu joni sāk taisīties ciet. Vai tā nav nopietna Dinamo kļūda, ka Hosa tagad netiek pārdots citam KHL klubam, piemēram, Ufai?
Kādi tam ir plusi? Hosa šobrīd ir sev dotajā brīdī uzsitis visaugstāko cenu. Vienā kaimiņportālā Krišjānis Kļaviņš raksta, ka tie pat varētu būt 2 miljoni latu, ko varētu nopelnīt Dinamo. Vasarā Hosa varēs brīvi bez maksas pāriet uz jebkuru citu klubu. Reāli Dinamo šobrīd milzīgu naudas summu zaudē. Labi! Piemēram, ka ar Marsela spēkiem Dinamo tiek Playoff. Pretī būs SKA. Komanda, kurai labākajā gadījumā vienā spēlē nezaudēsim ar graujošu rezultātu. Vai no šīs Hosas paturēšanas sastāvā un sagrāvēm Playofā ir liela jēga? Kāpēc gan nenopelnīt diezgan prāvu naudas žūksnīti, ar ko varētu diezgan lielu daļu Dinamo budžeta nosegt?

Armands Puče

Pēc jaunā gada KHL spēlētāju tirgus patiešām bija aktīvs, taču Rīgas Dinamo šajā sakarā bija visai nosacīti viļņu taisītāji. Beigās sanāca, ka runu bija daudz, bet darbi tam nesekoja. Kluba menedžeris Normunds Sējējs pasaka skaidri – interese bija par četriem Dinamo hokejistiem – Hosu, Ozoliņu un vēl diviem, kuru uzvārdus viņš patur pie sevis. Prātīgi, jo vēl jau ir jārunā ar šiem par nākamo gadu, par jaunajiem līgumiem. Vien zināms, ka divi nebija leģionāri – tātad pašu puikas. Par to prieks!

Jāsaprot – ko KHL sakarā nozīmē interese? Neviens šajā līgā hokejistus vēl nav pircis, lai gan līgas nolikums to atļauj, bet tas attiecas uz spēlētājiem līdz 28 gadu vecumam. Pārsvarā spēlētāji tiek mainīti, vai – paņemti no citiem ar jau esošajām saistībām. Otrajā gadījumā tas atvieglo komandu budžetu, bet ne vairāk. Ja interese ir par labu hokejistu, tad saprotams, arī viņa alga ir laba, kas daudzos gadījumos tā sauktajiem autsaideriem palīdz sabalansēt izmaksas. Taču tādu komandu, kas janvārī bija gatavas kaut ko atdot brīvajā tirgū, bija ļoti maz. Ko varēja iegūt Dinamo, ja, piemēram, kāds no KHL klubiem gribētu paņemt savā maizē Marselu Hosu? Skaidru naudu neviens par viņu nedod. „Nav arī piedāvājuši, jo nav līgā tāda prakse. Pārsvarā visi gatavi ņemt spēlētāja līguma apjomu, kas arī tiek uzskatīts par ieguvumu...”, skaidro Sējējs. Piemēram, ja Hosas mēneša alga ir 60 000 eiro (tas ir tikai piemērs, jo īsto summu šo rindu autors nezina, lai gan neoficiālā informācija par kaut ko tādu arī vēsta) un Maskavas Dinamo vēlas viņu dabūt pie sevis, sākot ar janvāri, tad labākajā gadījumā rīdzinieku ieguvums ir Hosas algas ietaupījums, kas sezonas atlikušajos mēnešos veidotu apmēram 150 000 eiro (janvāris, februāris un mazliet marts). Nekādi citi finanšu nosacījumi starp klubiem netiek praktizēti. Vai Rīga bija gatava atdot Hosu pirms mēneša? Nebija. Vai kāds bija gatavs viņu ņemt pie sevis? Bija, taču bez papildus maksas Rīgas Dinamo. Tātad, runas, ka Rīgas Dinamo varēja ar Hosu kaut ko nopelnīt šajā gadījumā ir tikai vēlamais scenārijs, ko neviens nav gatavs šajā līgā piepildīt. Cita lieta, ka Hosu varēja mainīt, kur pretī mēs paņemtu jaunus, spraunus un algas ziņā pieņemamus jaunos krieviņus, taču tas jau būs stāsts par ilgtermiņa stratēģiju, kur vajadzīgas divas ieinteresētās puses. Turklāt, KHL klubu jaunajiem talantiem arī nemaksā maz, tā kā finansiālais ieguvums beigās varētu izrādīties visai iluzors.