Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1468, Did:0, useCase: 3

Skatījums: kā audzināt un nepazaudēt jaunos talantus

Skatījums: kā audzināt un nepazaudēt jaunos talantus
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze

Valdis Valters aizsāka diskusiju par jauno spēlētāju sagatavošanas veidiem, uzdodot būtisku jautājumu - kur pazūd mūsu spēlētāji pēc junioru vecuma? Nobeigumā uzdotais jautājums aicināja dalīties pieredzē.

Vairākām Valtera atziņām noteikti var piekrist, taču ir dažas lietas, kas netika pieminētas un man šķita aktuālas šajā jautājumā - lietas, kas būtu mūsdienu situācijā piemērojamas no manas pieredzes, trenējot 1990. - 1991. gadā dzimušo meiteņu paaudzi. Trīs no tās jau šogad spēlēja sieviešu izlasē un trīs bija kandidātes. Vēl pāris noteikti tiks piesaistītas izlasei tuvākajos gados. Tāpat vairākas atziņas devis darbs Latvijas Universitātē ar studentu kontingentu. Tāpēc centīšos padalīties pieredzē.

Ievadā noteikti gribu uzsvērt to, ka spēlētāju sagatavošanu nevar uzskatīt par mehānisku procesu, kas atgādina rūpniecisko ražošanu: sagatave - sportists iesācējs, nonākot trenera rokās, kurš zina jaunāko metodiku, un tad pēc laika no "konveijera" nonāk sportists, kurš spējīgs spēlēt Eirolīgā. Tā nenotiek. Tāpēc uzskaitīšu faktorus, kam pats pievēršu uzmanību spēlētāju sagatavošanā.

1. Treniņu procesa kvalitāte un apjoms

Šajā jautājumā piekrītu izcilajam ASV futbola trenerim Vinsam Lombardi, kurš teicis: "Practice does not make perfect. Only perfect practice makes perfect." (Treniņi nepadara perfektu. Perfektu padara tikai perfekti treniņi.") Uzskatu, ka nevar trenēties "80 dienas vasarā un četras reizes dienā". Tā domājot, sports labākajā gadījumā kļūst par treniņu metožu sacensību vietu, sliktākajā - attīstās ekstensīvā ceļā (palielina treniņa slodzes apjomu, nevis kvalitāti). Samērā daudzu treneru vidū izplatīts stereotips, ka galarezultāts sacensībās ir proporcionāls slodzes apjomam treniņos. Dominē tendence palielināt slodzes apjomu treniņos, un trenera galvenā funkcija šajā procesā ir - piespiest audzēkni strādāt. Sportists šajā sistēmā līdzinās atsperei: jo stiprāk to uzvilks treniņos, jo spēcīgāk tā izšaus sacensībās. Līdzīgi (pēc atsauksmēm) trenējās vairāki mūsu spēlētāji Kanāriju basketbola akadēmijā. Bet vai tas ir nesis rezultātu? Manuprāt, nē.

Svarīgākais treniņu plānošanā ir saprast atjaunošanās procesus organismā, lai sasniegtu superkompensācijas procesus, jo tikai tā var paaugstināt trenētību. Pareiza atpūta un atjaunošanās ir tikpat svarīga treniņu sastāvdaļa kā paši treniņi. Jāsaprot, kādus procesus organismā izraisa katra slodze, cik liels atjaunošanās laiks nepieciešams pēc katras slodzes, un kādu slodzi var likt nākamajā treniņā. Mēs nevaram trenēties, kā to darīja PSRS laikos, kad atlase bija milzīga un izturēja tikai paši stiprākie. Trenējot tehniku nogurumā, pārslodzēs veidojas nepareizi ieradumi, kurus pēc tam bieži vien nav iespējams izlabot. Domāju, tādas slodzes var izturēt ne katrs sportists, un notiek pārtrenēšanās, kas diemžēl mūsu basketbola vēsturē beidzies arī traģiski.

2. Spēlētāju pozīcijas izvēle

Manuprāt, sākusies nepareiza tendence, kad divmetriniekus vīriešu un sieviešu basketbolā (piemēram, Sabīni Niedolu) cenšas veidot par ārējās līnijas spēlētājiem. To, kurā pozīcijā spēlētājs var spēlēt nosaka nevis augums, bet ātrums. Ja spēlētājs nav pietiekami ātrs, tad jāattīsta spēks, ko pacietīgu treniņu procesā iespējams izdarīt jebkuram spēlētājam, turpretī ātrums lielā mērā ir iedzimts un to uztrenēt var tikai līdz zināmai robežai. Spēcīgam divmetriniekam, sekmīgi apgūstot tikai dažas centra kustības, ir visas iespējas spēlēt groza tuvumā, turpretī, lēnam divmetrniekam spēlēt trešā numura pozīcijā nav variantu.

3. Atlase

Veidojot komandu, ļoti svarīgi saskatīt katra spēlētāja dotības, spējas un arī lomu lielajā basketbolā, komandā. Tā varbūt pretinieku līderu segšana, presingošana, atlekušo bumbu izcīnīšana aizsardzībā, uzbrukumā - precīzs metiens, labu aizsegu pielikšana vai kāds cits basketbola elements. Svarīgi attīstīt katram spēlētājam šīs individuālās iemaņas, sākot jau no jauniešu izlasēm. Katrā komandā vajadzīgi šādi lomu spēlētāji un, darot to labi, ir iespējams spēlēt augsta līmeņa komandās - varbūt ne galvenās, taču svarīgas lomas. Piemēram, no 1990.-1991.gadā dzimušo meiteņu izlases, ko pēc šādiem kritērijiem veidoju, sākot no 2006. gada, šobrīd basketbolu spēlē pilnīgi visas 16 kandidātes, kas bija pēdējā nometnē pirms U-16 čempionāta. Desmit spēlē un studē ASV koledžās, trīs ieguvušas profesionālo klubu pieredzi, vēl trīs studē un spēlē basketbolu LSBL. Sešas spēlētājas šogad bija sieviešu izlases kandidātes.

4. Motivācija

Noteiktais mērķis vienmēr ir apzinātas darbības vēlamais galarezultāts. Tas, pirmkārt, vērš basketbolista uzmanību uz konkrētu uzdevumu, kas jāizpilda, lai sasniegtu ieceri. Otrkārt, mobilizē spēkus. Treškārt, palīdz attīstīt tādu rakstura īpašību kā neatlaidība (griba).

Mērķis var būt orientēts vai nu uz rezultātu, vai izpildījumu. Pirmajā gadījumā audzēkņi vēlas pārspēt citus un būt labāki par pārējiem, bet, orientējoties uz uzdevumu, viņš cenšas apgūt iemaņas un attīstīt spējas. Iespējams, pats būtiskākais mērķa izvirzīšanas procesā ir tas, vai to akceptē pats sportists. Ja mērķus sportistam izvirza treneri vai vecāki, bet tos neatzīst persona, kas trenējas, tad tiem ir maza jēga. Tāpēc sportists ir cieši jāiesaista mērķa izvirzīšanā un viņam jāiemācās pašam noteikt reālus mērķus, lai zinātu ceļu karjeras izaugsmei.

5. Studentu sports

Līdz pat pagājušajam gadam pie mums principā netika izmantotas iespējas, ko sniedz studentu sports. Ar Turības un Latvijas Universitātes ienākšanu LBL iespēja spēlēt (nevis sēdēt uz rezervistu soliņa) augstākajā līmenī radusies Latvijā labākajiem sporta skolu beidzējiem. Ja līdz šim tikai daži paši labākie spēlētāji iekļuva profesionālajos klubos, tad tagad gandrīz visiem junioru izlases līmeņa spēlētājiem un tuvākajiem rezervistiem ir iespēja turpināt savu izaugsmi LBL. Amerikas lielā pieredze ir apliecinājusi, ka studentu basketbols ir pareizākais veids, kā attīstīt spēlētāju meistarību pēc 18 gadiem. Domāju, ka katrā reģionā, kur ir augstskola, būtu jāveido kopīga sistēma ar sporta skolām, lai labākie sporta skolas audzēkņi turpinātu savu basketbolista karjeru augstskolās.

Augstskolai grūti izveidot komandu vienā gadā, taču, darot to pakāpeniski, katru gadu komandai nepieciešami tikai 3-4 jauni spēlētāji, lai nodrošinātu labu sastāvu un pēctecību. Latvijas Universitātes komanda ir tam labs apliecinājums. Pagājušajā gadā bija ļoti grūti nokomplektēt LBL līmenim atbilstošu komandu, bet šogad jau ir citādāk. Saglabājies 5-7 spēlētāju kodols jau ar LBL pieredzi, un klāt nākuši vairāki U-19 izlases kandidāti un sporta skolu absolventi, un domāju, ka šogad komanda jau būs daudz spēcīgāka. Vēl nepieciešamas vismaz divas studentu komandas LBL, un pēc gadiem 3-4 tās būs ļoti nozīmīgs posms basketbola piramīdā.

6. Aizsardzība un raksturs

Ne visi spēlētāji var būt ļoti stipri spēlētāji uzbrukumā, toties jebkurš spēlētājs var būt labs aizsardzībā. Pirmkārt, ir jābūt vēlmei darīt melno darbu - spēlētājam jābūt raksturā neatlaidīgam (sasaucas ar daļu par mērķiem). Otrkārt, jāattīsta fiziskās īpašības un jāapgūst aizsardzības tehnika, kas apjoma ziņā ir vismaz piecas reizes mazāka nekā uzbrukuma. Ja to trenē un šādi veido spēli jau no pirmās dienas un pirmās izlases (U-16), iespējams sasniegt ļoti labus panākumus. 1990.-1991. gadā dzimušo meiteņu izlase, kuru trenēju, U-16 čempionātā ielaida 59 punktus vidēji spēlē (6. vieta), U-18 čempionātā - 53 punktus (1. vieta), un U-20 čempionātā - 57 punktus (1. vieta). Līdz ar to arī šīm spēlētājām nebija problēmu iekļauties sieviešu izlases treniņos, jo viņas ir gatavas paveikt savu darbu aizsardzībā.

7. Izlases bāzes komanda

U-16 izlasēm un, iespējams, arī U-18 izlasēm, būtu nepieciešama šāda komanda, kas visu sezonu spēlē LBL-2 vai LBL-1. Pagājušā gada U-18 un šāgada U-16 izlases sniegums tam ir labākais apliecinājums.

8. Treneru motivācija, ziedošanās kādai basketbola paaudzei

Tāpat kā Valdis Valters trenējis noteiktu spēlētāju paaudzi, arī es visu laiku un enerģiju savulaik veltīju tikai viena vecuma izlases spēlētājām - lai izvēlētos labākās, ļoti labi zināju visas spēlētājas trīs gadu robežās visās Latvijas komandās, pārzināju citu valstu izlases šajā vecumā. Tāpat Ziedonis Jansons ar Daini Bertānu pēdējos gados izdarījuši milzīgu darbu ar 1992. gadā dzimušo spēlētāju komandu, rezultātā izcīnot medaļas U-18 čempionātā, arī Nikolajs Mazurs ir mērķtiecīgi gatavojies šai 1995.-1996. gadu izlasei, kas ļoti veiksmīgi nostartēja U-16 čempionātā. Treneris nedrīkst būt tikai caurbraucējs vai garāmgājējs.

Visi šie ieteikumi nekādā gadījumā nav recepte kā izaudzināt Eirolīgas spēlētājus, bet varbūt, ka tie var dod kādas idejas, kā pacelt vidējo basketbola līmeni Latvijā. Un tad jau spējīgākie arī spēs izcelties uz šī fona un ar laiku pacelties augstākā līmenī - uz stiprākām komandām, līgām. Ne Jānis Blūms, ne Kristaps Valters ACB līgā netika no LBL, bet gan, ilgstoši kāpjot pa karjeras kāpnēm. Veiksmi un izturību nebeidzamajā basketbolistu pilnveidošanas procesā!

  +6 [+] [-]

, 2011-08-12 17:01, pirms 11 gadiem
Gudri, interesanti, pat ļoti interesanti...

Bet nekādi nevaru piekrist tam par to 200 cm augumiņu. Nu, kas tas pa centru - divi metri. Labi, uztrenēs viņam spēku, lecienu, viņš varēs asi uzmest varbūt uz perimetru izvilkt savu poziciju, bet AIZSARZDĪBĀ? Laidīs garām, lai var no muguras bloķēt? Nu ja tur nav savi 100 kg tad izstumdīs un metīs pāri kā nograb. Varēja jau čempī redzēt kā mūsu divmetrinieks zem groza savā laukuma galā varēja ar pus spēku cīnīties, kad uzspieda, tad uzreiz piezīme. Tas mūsdienās neiet cauri.
Eirolīga? Eirolīgā 2 metri jāspēlē pa trešo Nr. Spēcīgi, gari, ar labu pirmo solīti, metienu un caurgājienu.
Mans viedoklis....

 +23 [+] [-]

, 2011-08-12 17:02, pirms 11 gadiem
Ļoti patīk kad Mārtiņš uzraksta savas pārdomas. Tiešām izsmeļošs un profesionāls viedoklis.

  +9 [+] [-]

, 2011-08-12 17:13, pirms 11 gadiem
Krietni sakarīgāki un loģiskāki teikumi, var redzēt ka ir apakšā ne tikai bla bla bla(kā Valdim Valteram), bet gan pamatototas(zinātniski un praktiski) lietas. Valteru klausoties paliek skumji par viņa egoistisko un vienveidīgo interpretāciju, ne kritikas sev, bet visiem citiem kritika no viena vietas.

  +2 [+] [-]

, 2011-08-12 17:17, pirms 11 gadiem
Vienīgā iespēja kā divmetrinieks var spēlēt kā PF vai C ir ar masu un spēku kā Bārklijam.

  +2 [+] [-]

, 2011-08-12 17:18, pirms 11 gadiem
Šādus rakstus interesanti lasīt. Pilnībā piekrītu par bāzes komandām. U-19 čempī ,piemēram, Austrālijai un Polijai arī bija tādas komandas, kas visu laiku spēlēja kopām un pats galvenais - augstā līmenī.

  +9 [+] [-]

, 2011-08-12 17:18, pirms 11 gadiem
Respect Mārtiņ, perfekts raksts, kurš dod atbildes un izskaidrojumus kāpēc mūsu mazajai valstij lielajā sportā ir gan labi panākumi, gan lielas vilšanās. Atslēgas vārdi ir treneri un darbs ar jaunatni...

 +10 [+] [-]

, 2011-08-12 17:30, pirms 11 gadiem
Paldies par konstruktivu viedokli. Atskiriba no Latvijas slavenakaa basketbola eskperta Zibarts tiesam nianseti un galvenais argumenteti pamato savu viedokli.

  -3 [+] [-]

, 2011-08-12 18:07, pirms 11 gadiem
Mēs nevaram trenēties, kā to darīja PSRS laikos, kad atlase bija milzīga un izturēja tikai paši stiprākie.
Kāpēc ne? Tās kuras izturēs būs ļoti stipras (domāju ka I.Krastiņai, S.Niedolai vēl ir spēka potenciāls), tās kuras nē - nebūs taču norakstāmas.
..Un vēl viena būtiska lieta - man šķiet, ka 90.-91. gadi ir īpaši.....nevis talantīgi, bet mērķtiecīgi, ambiciozi un stingrāki raksturā...

  +5 [+] [-]

, 2011-08-12 18:25, pirms 11 gadiem
tapirs19 rakstīja: Mēs nevaram trenēties, kā to darīja PSRS laikos, kad atlase bija milzīga un izturēja tikai paši stiprākie.
Kāpēc ne? Tās kuras izturēs būs ļoti stipras (domāju ka I.Krastiņai, S.Niedolai vēl ir spēka potenciāls), tās kuras nē - nebūs taču norakstāmas.
..Un vēl viena būtiska lieta - man šķiet, ka 90.-91. gadi ir īpaši.....nevis talantīgi, bet mērķtiecīgi, ambiciozi un stingrāki raksturā...
Teorētiski var arī dzīt kā PSRS laikos, bet mums Latvijā nav tādu resursu, kad varam atļauties kritušo vietā ņemt kaudzi jaunu. Šeit katram ziediņam ir jāizmanto siltumnīcas princips, lai tas mazais skaits kas ir - neatbirtu. Tāpēc iespējams nav tāds līmenis, bet vnk līdz profesionālajam sportam neizvilktu pat ne puse no tiem kas ir tagad.

  +2 [+] [-]

, 2011-08-12 18:33, pirms 11 gadiem
Vynilz rakstīja: Vienīgā iespēja kā divmetrinieks var spēlēt kā PF vai C ir ar masu un spēku kā Bārklijam.
vai jābūt tādam dabasbērnam kā Rodmenam.

  +4 [+] [-]

, 2011-08-12 18:41, pirms 11 gadiem
Pilnīgi pareizi viss kas šeit ir atspoguļots, bet kādam to visu vajag realizēt dzīvē.

     [+] [-]

, 2011-08-12 18:45, pirms 11 gadiem
Bet es cienījamajam LU pasniedzējam tomēr oponēšu vietā pie divmetriniekiem kā centriem. Jautājums - kādā līmenī mēs to spēlētāju gribam sagatavot? Jā, varam viņu uztrenēt par tiešām fiziski attīstītu spēlētāju, ar labu lēcienu, spēcīgām rokām, taču - kādā līmenī tad viņš spēlēs? LBL, varbūt nedaudz augstāk. Lai spēlētājs ar tādu augumu spēlētu augstā līmenī kā centrs, vai PF, tad tiešām ir jābūt vismaz pusei no Bārklija komplektācijas un fizisko iespēju robežām, kādas baltajiem cilvēkiem nemaz nepiemīt. Un vēl piebildīšu - varam mēs to 200 cm garo censoni uztaisīt par baigo spēka mitriķi, utt., taču spēlētāji, kas augsta līmeņa komandās stāsies pretī, būs tikpat atsperīgi, plati un spēcīgi, pie tam - 10 cm garāki. Rezultātā - arī veiksmīgāki. Tai pat laikā, piekrītu Zībarta kungam, ka par ārējās līnijas spēlētāju sagatavot ir vēl grūtāk. Neapšaubāmi. Diemžēl, lai cik arī daudz trenētos, visiem nav lemts. Tur nekā nevar darīt.

  -2 [+] [-]

, 2011-08-12 18:52, pirms 11 gadiem
EmilS OzerS rakstīja: Teorētiski var arī dzīt kā PSRS laikos, bet mums Latvijā nav tādu resursu, kad varam atļauties kritušo vietā ņemt kaudzi jaunu. Šeit katram ziediņam ir jāizmanto siltumnīcas princips, lai tas mazais skaits kas ir - neatbirtu. Tāpēc iespējams nav tāds līmenis, bet vnk līdz profesionālajam sportam neizvilktu pat ne puse no tiem kas ir tagad.
es jau minēju, ka ''kritušās'' nebūs norakstāmas, bet ''izdzīvojušās'' būs monstri...
ja izmantojam ''siltumnīcas principu'', tad nevarēsim konkurēt Eiropā ar tām komandām, kuras vēl nesen bez lielām problēmām varējām vinnēt. Tagad visas (Eiropas izlases) spiež uz fizisko, tāda ir tendence. Uz taktiku vairs nevar paņemt....
Reku Šuplers fiziskajos treniņos izmantoja slodžu datoru - tāpēc arī kondīcija bija diezgan pašvaka. Tagad Pekka dzenā tā ka daži - kā Puče rakstīja - esot vēmuši....te neko nevar darīt - augsti mērķi prasa upurus, tb - var jau uzspēlēt, bet var - grauzt ledu !!!

  +3 [+] [-]

, 2011-08-12 21:09, pirms 11 gadiem
tapirs19 rakstīja: es jau minēju, ka ''kritušās'' nebūs norakstāmas, bet ''izdzīvojušās'' būs monstri...
ja izmantojam ''siltumnīcas principu'', tad nevarēsim konkurēt Eiropā ar tām komandām, kuras vēl nesen bez lielām problēmām varējām vinnēt. Tagad visas (Eiropas izlases) spiež uz fizisko, tāda ir tendence. Uz taktiku vairs nevar paņemt....
Reku Šuplers fiziskajos treniņos izmantoja slodžu datoru - tāpēc arī kondīcija bija diezgan pašvaka. Tagad Pekka dzenā tā ka daži - kā Puče rakstīja - esot vēmuši....te neko nevar darīt - augsti mērķi prasa upurus, tb - var jau uzspēlēt, bet var - grauzt ledu !!!
Nu tu ar bāz kaķus un suņus vienā maisā. Basketbolu kopā ar hokeju un jauniešus ar profesionāļiem.
Ģinama ir profesionāla komanda kurā no atsevišķa gadagājuma ir labi ja divi, maksimums trīs spēlētāji.
Runa nav par to ka nav jāliek fiziskā bāze, bet gan ka jāatrod visefektīgākais veids kā sadalīt slodzes, lai jaunais spēlētājs spētu sasniegt augstu meistarību. Šobrīd basketā ir tendences ka no katra gada izlases līmenis sasniedz 2-3 spēlētāji. Ja tagad sāks skriet pa PSRS metodei ar galvu sienā, tad divos gados, varbūt, viens monstrs izaugs, bet pārējie nolūzīs un nebūs kas profos spēlē.
Ar to saujiņu talantu kas mums ir nevar atļauties dzīt viņus caur gaļasmašīnu.

  -4 [+] [-]

, 2011-08-12 21:12, pirms 11 gadiem
tos visus talantus laicīgi vajag sūtīt trenēties hokejā

  +2 [+] [-]

, 2011-08-12 23:04, pirms 11 gadiem
Ļoti profesionāls viedoklis, balstīts uz zināšanām nevis čuju, ņuhu utt. Piekrītu praktiski visam, tie, kas saka, ka 2.00 m nevar būt labs centrs vai ceturtais nummurs maldās. Tas pats kambala ir 2.04 un tādu piemēru eiropā ir simtiem.

     [+] [-]

, 2011-08-12 23:32, pirms 11 gadiem
EmilS OzerS rakstīja: Nu tu ar bāz kaķus un suņus vienā maisā. Basketbolu kopā ar hokeju un jauniešus ar profesionāļiem.
Ģinama ir profesionāla komanda kurā no atsevišķa gadagājuma ir labi ja divi, maksimums trīs spēlētāji.
Runa nav par to ka nav jāliek fiziskā bāze, bet gan ka jāatrod visefektīgākais veids kā sadalīt slodzes, lai jaunais spēlētājs spētu sasniegt augstu meistarību. Šobrīd basketā ir tendences ka no katra gada izlases līmenis sasniedz 2-3 spēlētāji. Ja tagad sāks skriet pa PSRS metodei ar galvu sienā, tad divos gados, varbūt, viens monstrs izaugs, bet pārējie nolūzīs un nebūs kas profos spēlē.
Ar to saujiņu talantu kas mums ir nevar atļauties dzīt viņus caur gaļasmašīnu.
...ne jau par pašiem suņiem/kaķiem iet runa, bet par to, ka viņiem problēma ir kopēja. Sieviešu basketbolā mēs ar katru gadu atdodam pozīcijas un tas ir tāpēc ka Eiropā basis palicis ātrāks, fiziskāks, atlētiskāks...un mēs netiekam līdz tāpēc ka žēlojam sevi.
Līdzīga problēma ir hokejā. 20 gadus atpakaļ fizikā mēs bijām tuvu pasaules elitei. Tagad mēs jau atpaliekam ne tikai no lielā 7-nieka komandām, bet arī no SUI, GER un drīz mūs apies arī SLO, FRA, ITA, AUT un citas pagrīdes komandas kuras mēs nesenā pagātnē čakarējām kā gribējām...
...un vēl - nevajag jau laist caur gaļasmašīnu jaunatnes vecumā (17-21), bet mērķtiecīgi gatavot lielajam basketbolam pakāpeniski palielinot slodzes. Arvien augstāk ceļot latiņu cilvēks pierod pie extrēmām sajūtām pārvarot kārtējo ''nevaru'' robežu. Un tad kad kaujas apstākļos(spēles laikā) sajūtas ir līdzīgas, organisms nestreso ne fiziski, ne morāli(ja tā varētu izteikties). Tās ir tās saucamās ''rakstura cīņas'' no kurām kaifu ķer gan skatītāji, gan paši spēlētāji.....

     [+] [-]

, 2011-08-13 00:18, pirms 11 gadiem
guntarb rakstīja: Krietni sakarīgāki un loģiskāki teikumi, var redzēt ka ir apakšā ne tikai bla bla bla(kā Valdim Valteram), bet gan pamatototas(zinātniski un praktiski) lietas. Valteru klausoties paliek skumji par viņa egoistisko un vienveidīgo interpretāciju, ne kritikas sev, bet visiem citiem kritika no viena vietas.
pilnīgi piekrītu. bet pateicoties valteram zībarts vispār ir nolēmis šo rakstīt. tātad provokātoram paldies!

  +4 [+] [-]

, 2011-08-13 08:03, pirms 11 gadiem
sermulis rakstīja: Bet es cienījamajam LU pasniedzējam tomēr oponēšu vietā pie divmetriniekiem kā centriem. Jautājums - kādā līmenī mēs to spēlētāju gribam sagatavot? Jā, varam viņu uztrenēt par tiešām fiziski attīstītu spēlētāju, ar labu lēcienu, spēcīgām rokām, taču - kādā līmenī tad viņš spēlēs? LBL, varbūt nedaudz augstāk. Lai spēlētājs ar tādu augumu spēlētu augstā līmenī kā centrs, vai PF, tad tiešām ir jābūt vismaz pusei no Bārklija komplektācijas un fizisko iespēju robežām, kādas baltajiem cilvēkiem nemaz nepiemīt. Un vēl piebildīšu - varam mēs to 200 cm garo censoni uztaisīt par baigo spēka mitriķi, utt., taču spēlētāji, kas augsta līmeņa komandās stāsies pretī, būs tikpat atsperīgi, plati un spēcīgi, pie tam - 10 cm garāki. Rezultātā - arī veiksmīgāki. Tai pat laikā, piekrītu Zībarta kungam, ka par ārējās līnijas spēlētāju sagatavot ir vēl grūtāk. Neapšaubāmi. Diemžēl, lai cik arī daudz trenētos, visiem nav lemts. Tur nekā nevar darīt.
Pec analogjijas - kada lineni tad speles tas lenais 200cm arejais speletajs? Martins centas tev pateikt, ka trenejoties par 200cm PF vai C ir lielakas izredzes spelet laba limeni.

  +8 [+] [-]

, 2011-08-13 12:12, pirms 11 gadiem
Pirmkārt jau patīkami bija izlasīt akadēmiski izglītota un intelektuāli attīstīta cilvēka viedokli!
Tas jau ir izvērtēts profesionāla speciālista viedoklis, nevis 5 min. bla bla bla tralalā ...
Te arī iezīmējās atšķirība ne tikai kā treneru un speciālista zināšanās, bet arī attieksmē pret savu darbu un to ko dara starp abiem viedokļu paudējiem.
Cik laika un profesionālu zināšanu ir ieguldīts vienā un cik otrā rakstā?

Patiesībā ceru, ka arī otrs eksperst saņemsies un turpmāk pret savu jauno hobiju kā basketbola apskatnieks pieies tik pat nopietni un publiku iepazīstinās ar līdzīga satura rakstiem! Nevis twitter līmeņa pačivināšanu, bet konstruktīvu viedokli, kas radies balstoties uz kaut ko vairāk par personīgo pieredzi pirms 30 gadiem. To ir interesanti paklausīties, kā vēsturisku materiālu par to, kā bija!

P.s. Par tiem PF un C ar 200 cm ...
Es nedomāju, ka šajā gadījumā būtu jāpiesienās tam ciparam 200cm!
Tik pat labi to var aizstāt ar 210 cm uz ko basketbols pamazām virzās.
Tad cm vairs nav galvenais ...
3 pzīcijā jau vairs nedzen ar 200 cm ... tos jau virza pa 2ajiem!
3iem jau ir tiek meklēti starp 2,06+
Manuprāt, tas būtu jāskata kontekstā kā piemērs, ka ir robeža, kur cm vieni paši neko nedod. Labāk īsāks, bet āttīstītāks zem groza, nekā garš un nekāds ārā.

  +4 [+] [-]

, 2011-08-13 12:46, pirms 11 gadiem
Raitcha rakstīja: Gudri, interesanti, pat ļoti interesanti...

Bet nekādi nevaru piekrist tam par to 200 cm augumiņu. Nu, kas tas pa centru - divi metri. Labi, uztrenēs viņam spēku, lecienu, viņš varēs asi uzmest varbūt uz perimetru izvilkt savu poziciju, bet AIZSARZDĪBĀ? Laidīs garām, lai var no muguras bloķēt? Nu ja tur nav savi 100 kg tad izstumdīs un metīs pāri kā nograb. Varēja jau čempī redzēt kā mūsu divmetrinieks zem groza savā laukuma galā varēja ar pus spēku cīnīties, kad uzspieda, tad uzreiz piezīme. Tas mūsdienās neiet cauri.
Eirolīga? Eirolīgā 2 metri jāspēlē pa trešo Nr. Spēcīgi, gari, ar labu pirmo solīti, metienu un caurgājienu.
Mans viedoklis....
Viņš ar to domāja tikai tos, kuriem ir salīdzinoši sliktas ātruma īpašības, kuras nevar uztrenēt, tādējādi šāds trešais numurs īsti nav derīgs pat lbl, turpretī, ja, šāds spēlētājs kļūs par 4. numuru, tad viņš noderēs vismaz zemākam līmenim.... par lielajiem talantiem nav runa!

     [+] [-]

, 2011-08-13 23:39, pirms 11 gadiem
Un kā būtu ar anonīmajām aptaujām???? Pirms sezonas viens jautājums spēlētājiem? Ko vēlies paveikt šajā sezonā? Ja atbild , ka spēlēt..... tātad ...... tjap ļap būs.... , ja atbildēs , ka grib uzvarēt, tad te jau būs materiāls ar ko strādāt!!!

  +2 [+] [-]

, 2011-08-14 01:22, pirms 11 gadiem
Ļoti labs raksts, interesanti izlasīt un ļoti patīk tie treneri, kuri seko saviem spēlētajiem arī pēc tam, kad tie ir beiguši trenēties pie konkrēta trenera.

Un pilnībā piekrītu par potenciālu, kas ir universitātēm, mēs varam izveidot to sistēmu, ka no sporta skolām spēlētāji pāriet pie augstskolām pēc skolas pabeigšanas, augstskolas ir visos rajonos: Vidzeme - Vidzemes augstskola, Zemgale - LLU, Latgale - Daugavpils universitāte, Kurzeme - Ventspils augstkola un Liepājas universitāte, Rīga - LU, Turība un RTU. Un jāspēlē ne savā starpā (Ka tas ir SEB Studentu Līgā), bet gan ar profesionāļiem (LBL 1.līga).
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +2 [+] [-]

, 2011-08-14 16:21, pirms 11 gadiem
Neidziļinoties niansēs varētu pateikt vienu, ja mums būtu vairāk tādu treneru kā Zībarts, kurš klusi un mierīgi dara savu darbu un kura smadzenēs atšķirībā no "twitera karaļa" neskalojas pusgadsimtu vecs urīns, tad Latvijas basketbolam ir nākotne...

  -2 [+] [-]

, 2011-08-15 11:36, pirms 11 gadiem
lidotajs rakstīja: Neidziļinoties niansēs varētu pateikt vienu, ja mums būtu vairāk tādu treneru kā Zībarts, kurš klusi un mierīgi dara savu darbu un kura smadzenēs atšķirībā no "twitera karaļa" neskalojas pusgadsimtu vecs urīns, tad Latvijas basketbolam ir nākotne...
Jaunatnes basketbols būtu liels ieguvējs,ja tāds speciālists varētu pastāvīgi strādāt ar jaunatnes komandām un gatavot spēlētājus,bet izrādās ka nevar,jo tas ir grūti gan finansiāli,gan laikietilpīgi,tāpēc labāk ir strādāt Baronā,Ventspilī.Redz viss notiek klusi un mierīgi...

  +1 [+] [-]

, 2011-08-15 13:29, pirms 11 gadiem
Valdis Valters rakstīja: Jaunatnes basketbols būtu liels ieguvējs,ja tāds speciālists varētu pastāvīgi strādāt ar jaunatnes komandām un gatavot spēlētājus,bet izrādās ka nevar,jo tas ir grūti gan finansiāli,gan laikietilpīgi,tāpēc labāk ir strādāt Baronā,Ventspilī.Redz viss notiek klusi un mierīgi...
Taisnība jau ir par to finansiālo un emocionālo fonu. Daudzi, kas gatavojuši jaunos spēlētājus ilgus gadus, tai skaitā abi oponenti Valters un Zībarts saprot cik lielas pūles un pa kādām naudiņām tas viss, cik daudz sāls jāapēd, lai sagatavotu jaunieti lielajam sportam, tādēl arī vēlas L-jas apstākļos vai nu to nedarīt= Valdis, vai turpināt ar profesionāļiem= Mārtiņš.
Par to, ka M.Z. treniņprocesam apakšā zinātne ir skaidrs un ka V.V. tā ir mazākā mērā arī skaidrs, bet nu rezultātu var sasniegt dažādi, tur abiem ir panākumi.
Šis viss pārdomām vai vispār L-jā ir sistēma kādā sporta veidā vai šiem oponentiem ir kam nodot savas zināšanas?
Komandu sporta veidos tuvākajos gados spoža nākotne negaida, jo gandrīz nav (varētu būt ap 10-15 treneriem pa visu L-ju katrā komandu sporta veidā), kas strādā un kvalitatīvi strādā ar jauniešiem. Tādēļ arī rezultāta nav un nevar būt, jo vienkārši nav finanses, trūkst jauniešu treneru un īsti nav kam nodod pieredzi= M.Z. un V.V..

     [+] [-]

, 2011-08-15 23:52, pirms 11 gadiem
A te daži komentētāji ir vispār izlasijuši rakstu?? sāk pa cm runat vai siltumnīcu efekta rezutātu, ka visi vienadi būs! Pašā sākumā jau tiek minēts, ka jāpēta katra spēlētāja dotības, jo basketbolā nevajag tikai iemest vai dabūt atlekošo bumbu, arī spēcīgs spēlētājs, kas daudzas lietas dara viduvēji, bet piemēram atlekošo bumbu dabūt māk ļoti labi(jo tas ir attīstīts jau jaunatnam esot) ir ļoti noderīgs laukumā un dēļ tā vien var nokļūt labās līgās, piemērs, Rodmens nu tas čalis pa lielam mācēja tikai atlekošās dabūt, bet tas kā viņš to darija ļāva viņam spēlēt NBA!

     [+] [-]

, 2011-08-16 16:56, pirms 11 gadiem
nav vienas receptes visiem! Dažu var uztrennēt tikai ar bļaušanu un mietu, citam vajag prātīgi paskaidrot, kas un kāpēc!? Īpaši tas attiecas uz meiteņu basi.
Ir jaunieši, kurus dara labākus 80*4 treniņi vasarās.