Karbonāri: "Nebūs tā - es piedalos olimpiskajās spēlēs un tā jau ir uzvara''

Šogad pasaules čempionāta grupas braucienā Karbonāri finišēja 39.vietā un bija otra labāka no pārstāvēm, kuru valstis olimpiskajām spēlēm nekvalificējās pēc nāciju ranga, tādējādi nopelnot Latvijai vienu kvotu. Karbonāri, visticamāk, arī pati izmantos šo ceļazīmi un startēs olimpisko spēļu grupas braucienā.

Riteņbraucēja pēdējās sacensības aizvadīja septembrī, bet iepriekšējos mēnešos trenējās individuāli, lai šonedēļ kopā ar komandu Spānijā sāktu kopēju treniņnometni. Kā stāstīja sportiste, sezona viņai sāksies jau janvāra vidū ar sacensībām Austrālijā, tāpēc šo mēnešu laikā ir jāaizvada daudz treniņu.

"Šajā treniņnometnē varēsim kopā trenēt "līdautus" sprinteru izvirzīšanu uzbrukuma pozīcijās finiša spurtā, strādāšanu kāpumos un citas pārējās nianses," par gaidāmo nometni stāstīja riteņbraucēja.

Novembra nogalē Karbonāri uzzināja, ka ir nodrošinājusi Latvijai kvotu dalībai Parīzes olimpisko spēļu grupas brauciena sacensībās, kā arī to, ka izpelnījusies paaugstinājumu no UAE attīstības komandas uz pirmo komandu "UAE ADQ".

"Viss notika dažu dienu laikā. Pirmdien uzzināju, ka pievienošos jaunajai komandai, bet dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka esmu nopelnījusi ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm. Tā ir laba motivācija, dod enerģiju trenēties un gatavoties jaunajai sezonai," stāstīja Karbonāri, kura jau bija zaudējusi cerības, ka varētu startēt olimpiskajās spēlēs, jo bija domājusi, ka nepietiks nepieciešamo punktu kvalifikācijā.

Pievienošanās "UAE ADQ" komandai palīdzēšot arī labāk sagatavoties olimpiskajām spēlēm un arī citām izlašu sacensībām, nekā tas bija šī gada pasaules čempionātā, kurā turklāt neesot bijusi Karbonāri braukšanas profilam piemērota trase. Ja ir izkliedēts kalendārs ar daudz mazām sacensībām, tad ir grūti sagatavoties lielajiem mačiem, kuros brauciena ritms un ātrums ir pavisam citādāks, skaidroja sportiste.

"Runājot ar cilvēku komandā, kas atbild par kalendārā sastādīšanu, viņš teica, ka olimpisko spēļu sacensību trase būs man piemērota. Tāpēc komanda vēlas, lai es būtu labākajā fiziskajā formā, tam tiks piemērots kalendārs un būs īpašs sagatavošanās process. Iespēja piedalīties olimpiskajās spēlēs var būt, iespējams, tikai reizi dzīvē. Ceru, ka tā nebūs mana vienīgā iespēja, taču tik un tā vēlos būt labā sportiskā formā šajās sacensībās," stāstīja Karbonāri.

No lielākajām daudzdienu sacensībām Karbonāri nākamsezon, iespējams, piedalīsies "Giro Donne" jeb "Giro d'Italia" sievietēm, taču pagaidām nav zināms, vai Itālijas daudzdienas tiks iekļautas viņas kalendārā.

"Lielu lomu spēlēs mana fiziskā sagatavotība tajā brīdī, kā arī veselības stāvoklis. No lielajām sacensībām "Giro d'Italia" izvēlētos arī tāpēc, ka tās notiek Itālijā, tuvu manai ģimenei un draugiem. Divreiz jau esmu startējusi šajās sacensībās un ļoti izbaudīju tās, tāpēc vēlreiz labprāt piedalītos "Giro d'Italia"," stāstīja Karbonāri.

Latvijas čempiones komandas biedrene "UAE ADQ" vienībā ir viena no vadošajām sprinterēm itāliete Kjāra Konsonni. Sacensībās ar sprinta finišu attiecīgi būs jāstrādā komandas līderei šajā elementā, taču mačos, kuros Konsonni nepiedalīsies, iespējas būs arī Karbonāri.

"Protams, ka lielajās sacensībās ar Kjāras dalību, mums būs jāstrādā, lai viņa uzvar. Esmu jau braukusi ar viņu komandā un uzskatu, ka viņa ir viena no ātrākajām sprinterēm. Šobrīd viņa nav kādā no lielākajām komandām ar spēcīgu "līdautu", tāpēc viņai pašai ir jāpaveic ļoti daudz darba. Vēlamies uzlabot savu "līdautu" un pēc iespējas labāk saprasties, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu. Taču zemākas kategorijas sacensībās, startējot ar attīstības komandu, man būs vairāk iespēju," stāstīja Karbonāri.

2022.gada sezona Latvijas riteņbraucējai noslēdzās priekšlaicīgi, jo sacensībās Nīderlandē viņa uztriecās ielas malā novietotai automašīnai un piedzīvoja kritienu, kā dēļ guva lūzumus vairākās ribās, atslēgas kaulos un lāpstiņā. Piespiedu pauze, kas bija saistīta ar traumu dziedēšanu, ietekmēja gatavošanos 2023.gada sezonai, bet nākamajam gadam viņa būs jau labākā sportiskā formā, jo mugura ir daudz stiprāka un izturīgāka, secināja sportiste.

"Iepriekšējo sezonu sāku pēc tam, kad pāris mēnešus nevarēja staigāt, braukt ar velosipēdu un man nebija nostiprināti muskuļi, taču tagad esmu citā līmenī. Sezonas gaitā bija sāpes mugurā, jo īpaši tās izjutu smagās daudzdienu sacensībās. Šajā līmenī itin visā ir jābūt uz 100% gatavam, taču sāpes atņem kādus 10%-15% jaudas, kas ir liela atšķirība. Tagad jūtos krietni labāk, tikpat kā vairs nav sāpju un ceru, ka šī lappuse manā karjerā ir aizvērta," stāstīja Karbonāri.

Smagu traumu Karbonāri guva arī 2019.gada vasarā, kad treniņa laikā viņu notrieca auto un sportiste salauza divus mugurkaula lejasdaļas skriemeļus.

"Arī toreiz bija grūti atgriezties, jo pēc tam sākās Covid-19, kad bija jāpaliek mājās. Tas bija psiholoģiski smagi - atgriezties pēc savainojuma, atgūt sportisko formu un uzreiz pēc tam atkal pārtraukt. Esmu ļoti laimīga, ka toreiz nepadevos, jo citādāk es nebūtu tur, kur esmu tagad," atcerējās sportiste.

Karbonāri riteņbraucējas karjeru sāka netālu no viņas dzimtās pilsētas Itālijas vidienē, komandā, kas vēlāk ieguva kontinentālā līmeņa vienības statusu. 2021.gada vasarā vienā no "Giro d'Italia" posmiem Karbonāri piedalījās atrāvienā, kur viņu pamanīja "Valcar" komanda un jau nākamajā gadā viņa brauca šīs vienības sastāvā.

"Tas bija mans pirmais gads, kurā krāju pieredzi Pasaules tūres sacensībās. Man paveicās, ka treneri man deva iespēju piedalīties pēc iespējas vairāk dažāda veica sacensībās, lai varētu progresēt un krāt pieredzi," par pirmo sezonu "Valcar" rindās teica Karbonāri.

Pēc tam UAE komanda kopā ar "Valcar" izveidoja attīstības komandu, kurā Karbonāri brauca 2023.gada sezonā. Lai gan iepriekš sportistei bija viesta pārliecība, ka viņa nopelnīs paaugstinājumu uz pirmo komandu, rudenī viņa jau bija zaudējusi cerības nonākt UCI Pasaules tūres līmeņa vienībā.

"Kopš pagājušā gada to vien dzirdēju, ka 2024.gadā braukšu Pasaules tūres komandā, jo esmu laba riteņbraucēja un piemērota šāda līmeņa sacensībām, taču iepriekšējos mēnešos neviens man neko neteica. Biju ļoti neapmierināta ar situāciju," par laiku pirms jaunā līguma parakstīšanas stāstīja Karbonāri.

Pirmajā brīdī, kad Karbonāri uzzinājusi par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm, viņa nodomājusi, ka sapnis ir piepildīts un ar to ir gana, taču tagad sportiste ir daudz kaujinieciskāk noskaņota.

"Apzinoties, ka piedalīšos olimpiskajās spēlēs, vēlos tur arī izspēlēt savas kārtis. Riteņbraukšanas lielvalstis, piemēram, Nīderlande un Itālija, katra strādās priekš savas līderes, taču arī man ir mērķi. Nebūs tā - es piedalos olimpiskajās spēlēs un tā jau ir uzvara. Nē, vēlos tur parādīt savu labāko rezultātu. Var notikt jebkas, var būt laimīgā diena un izdevies atrāviens, kurā tevi neviens nenoķer. Šādās sacensībās vienmēr ir iespēja izcīnīt uzvaru vai sasniegt augstvērtīgu rezultātu," stāstīja Karbonāri.

Nākotnē Karbonāri labprāt vēlētos riteņbraukšanā iesaistīt arvien vairāk Latvijas meitenes, savukārt tām, kuras jau to dara, ieteikt turpināt iesākot. Itālijā augusī sportiste atzina, ka tam noteikti vajadzēs stiprināt savas latviešu valodas prasmes un viņa cenšoties to darīt, taču neesot viegli to apgūt.

"Ja vēlos kļūt par sportisti, kurai jaunas meitenes grib līdzināties, tad man vajadzētu runāt arī latviešu valodā. Lai varētu ar viņām sarunāties, izstāstīt savas izjūtas, dot padomus. Manuprāt, riteņbraukšana iemāca nepadoties arī brīžos, kad klājas slikti. Svarīgi, lai bērni un jaunie sportisti turpinātu darīt to, ko iesākuši," uzsvēra Karbonāri.

Jaunībā Karbonāri elks riteņbraukšanā esot bijis šogad karjeru noslēgušais slovāks Peters Sagans. Viņai svarīgi bijuši ne tikai Sagana panākumi, bet arī tas, kādu vēstījumu sportists devis - izbaudīt brīdi, kad brauc ar velosipēdu.

"Tāda ir arī mana filozofija. Es dievinu savu dzīvi, esmu laimīga ziemā doties ārā un trenēties līdz nogurumam. Atsacīties no daudz kā, lai tikai brauktu. Ja vēlies būt profesionālis, tā ir jādara," teica Karbonāri.

Savukārt sieviešu riteņbraukšanā Karbonāri iedvesmu smēlusies no itālietes Elīzas Longo Borgīni un nīderlandietes Mariannes Fosas - abas vēl startē profesionālajā līmenī.

"Kad biju ļoti jauna, kādus 14-15 gadus veca, devos vērot sacensības ar Mariannes dalību un izmantoju iespēju nofotogrāfēties kopā ar viņu. Jau profesionālajā riteņbraukšanas karjerā vēlreiz ar viņu nofotogrāfējos, bet šoreiz jau kā vienu sacensību dalībnieces. Tas bija ļoti emocionāls brīdis - sacensties ar viņu, mācīties no viņas un vērot, kā viņa strādā grupā," atcerējās Karbonāri.

Latviju pārstāvošā sportiste arī atzina, ka sieviešu profesionālā riteņbraukšana ar katru gadu progresē. Kādreiz viņai vajadzēja ieguldīt līdzekļus, lai tikai varētu startēt sacensībās.

"Tagad manā komandā ir viss, kas nepieciešams - fizioterapeits, ārsts, uztura speciālists, pavārs. Ja nepieciešams veikt kādu specifisku pārbaudi, to var izdarīt. Treniņos ir iespējas izmēģināt jaunas želejas vai enerģijas batoniņus, tāpat ir iespējas testēt ekipējumu. Gluži kā tas ir vīriešu riteņbraukšanā," atzīmēja Karbonāri.

Tajā pat laikā viņa uzsvēra, ka ir nepieciešami vēl uzlabojumi, piemēram, lai sacensības sasniegtu lielākas auditorijas. Viens no šķēršļiem esot tas, ka, abiem dzimumiem sacenšoties sacensībās vienā norises vietā, sievietēm ir jāstartē ļoti agri no rīta un netiek sasniegti skatītāji ne klātienē, ne televīzijā.

"Tāpat, piemēram, mazajās komandās riteņbraucējām ir ļoti mazs atalgojums un sportistes nevar pilnībā nodoties šim darbam. Domāju, ka UCI vai kādam citam vajadzētu palīdzēt šīm mazajām komandām, jo, ja sportistēm nav ģimeņu vai kāda cita, kas palīdz, ir ļoti grūti progresēt," uzsvēra Karbonāri.

24 gadus vecā Karbonāri ir pēdējo divu gadu Latvijas čempione grupas braucienā.

Izmantotie resursi:
LETA