Pirmo reizi 117 gadu laikā par Izaicinājuma kausa ieguvējiem kļūst ārzemnieki

Pagājušajā nedēļas nogalē, Lielbritānijas galvaspilsētā, Londonā, Vemblija stadionā tika izspēlēts 2018. gada sezonas Izaicinājuma kausa finālmačs, kurā tikās Varingtonas "Wolves" un Francijas komanda "Catalan Dragons" no Perpiņānas. Šīs komandas izrādījās labākās Eiropā lielākajā un prestižākajā regbija līgas kausa izcīņā, kurā kopumā piedalījās vairāk kā 100 komandas no piecām regbija nācijām.

117. Izaicinājuma kausa izcīņas finālā tikās Varingtonas "Wolves", kas pēdējos gados ir viena no spēcīgākajām regbija līgas komandām, turklāt tā arī astoņas reizes ir uzvarējusi Izaicinājuma kausā (pēdējo 10 sezonu laikā – trīsreiz).

Savukārt "Catalan Dragons" ir salīdzinoši jauna komanda, kura savulaik tika veidota apvienojot labākos Francijas klubu regbistus startam Superlīgā. Kopumā vienībai lieli panākumi līdz šim nav bijuši, tikai 2007. gadā viņi bija nokļuvuši līdz Izaicinājuma kausa finālam (pusfinālā pārspējot tieši "Wolves"), taču tajā piekāpās "St.Helens" vienībai ar 8:30. Tiesa, pirms gada viņi bija ļoti tuvu tam, lai izkristu uz Čempionāta divīziju.

Ceļš uz finālu abām komandām bija atšķirīgs, taču abām komandām izšķirošajās turnīra fāzēs bija nācies cīnīties gan ar vājākām, gan spēcīgākām komandām. Tā Varingtona ceturtdaļfinālā ar 23:0 pārspēja Viganas "Warriors", bet Perpiņānas klubs ar 35:16 pieveica savus 2007. gada pāridarītājus, "St.Helens", kuri šogad ir spēcīgākā Superlīgas komanda.

Tiesa, lai arī "Catalan Dragons" prata tikt līdz finālam, kā arī vienā sezonas posmā izcīnīja vienu uzvaru pēc otras, par mača favorītiem, lielākās pieredzes un stabilākā snieguma sezonas laikā dēļ, tika saukta Varingtonas komanda.

Spēles ievads gan visas prognozes un pirmsspēles spriedumus pārsvītroja ar treknu svītru, jo Luiss Tjernī jau spēles otrajā minūtē spēja nogādāt bumbu Varingtonas ieskaites zonā. Savukārt līdz astotās minūtes pirmajai pusei katalāņi jau bija izvirzījušies vadībā ar 8:0.

"Wolves" gan nedomāja noskatīties no malas uz to kā viņiem atņem cerības uz kausu un, protams, devās uzbrukumā paši, tiesa, pirmo piezemējumu viņiem neieskaitīja, jo pirms tam bija pārkāpti noteikumi un viņiem bija jāgaida teju līdz puslaika izskaņai, kad Bens Mērdoks-Masila, izmantojot pretinieku kļūdu aizspertās bumbas ķērienā, atguva četrus punktus.

Tiesa, Bens Garsija pašā puslaika izskaņā prata apmānīt pretinieku aizsargus un, parādot, ka izdarīs piespēli, pats ar lēcienu sasniedza ieskaites zonu un tas ļāva Francijas komandai pārtraukumā doties esot vadībā ar astoņiem punktiem.

Otrais puslaiks gan sākās teju tieši tāpat kā pirmais, šoreiz Tonijs Žigo atdeva lielisku piespēli Braidenam Viljamī, kurš, kopā ar Džošu Drinkvateru, palielināja rezultāta starpību līdz 14 punktiem.

"Catalan Dragons" aizsardzība mača 56. minūtē pieļāva vēl vienu rupju kļūdu aizsardzībā, nespējot savaldīt sperto bumbu un tas ļāva gūt piezemējumu Džordžam Kingam. Tairons Robertss bija precīzs arī realizācijā, bet mača turpinājumā raidīja bumbu vārtos arī no soda sitiena pozīcijas, kas ļāva rezultāta starpību samazināt līdz viena uzbrukuma tiesai.

Mača izskaņā Anglijas komanda, protams, lieliem spēkiem devās uz priekšu, taču gūt nepieciešamo piezemējumu viņiem tā arī neizdevās un "Catalan Dragons" svinēja panākumu.

Perpiņānas komandai šī ir pirmā uzvara kādā no "lielajiem" regbija līgas turnīriem, jo iepriekš viņi uzvarēja tikai atsevišķos mačos (pagājušās sezona "Million pounds game") vai Francijas čempionātā. Tāpat, kas ir vēl svarīgāk, "Catalan Dragons" 2007. gadā bija pirmā ārzemju komanda, kas ir tikusi līdz Izaicinājuma kausa finālam, bet aizvadītajā nedēļas nogalē viņi kļuva par pirmajiem ārzemniekiem, kas šajā turnīrā ir arī uzvarējuši.

Jāpiebilst, ka finālmaču klātienē vēroja 50 672 skatītāji, kas ir šīs sezonas Izaicinājuma kausa rekords, taču tas ir mazākais skatītāju skaits, kas ir vērojis Izaicinājuma kausa finālu kopš 1981./1982. gada sezonas fināla pārspēles mača, kurš norisinājās Līdsā, "Ellan Road" arēnā (finālspēle beidzās neizšķirti un tāpēc aizvadīja vēl vienu maču). Savukārt, ja neskaita šo visnotaļ ekskluzīvo gadījumu, tad tik maz skatītāju finālu nav apmeklējuši kopš 1945./1946. gada sezonas.

Izmantotie resursi:
RUGBY-LEAGUE.COM
totalrl.com