Katastrofa: Dienvidāfrika ar 0:57 kapitulē Jaunzēlandei
Cita apzīmējuma Dienvidāfrikas regbija izlases bezspēcībai pret Jaunzēlandi nav. Zaudējums ar 57:0 ir divkārtējo pasaules čempionu visu laiku smagākais izlases 126 pastāvēšanas gadu vēsturē. Bijušais izlases kapteins Žans Deviljers to nosaucis par jaunu Dienvidāfrikas regbija zemāko punktu, savukārt izlases galvenais treneris Alistērs Koecī arī šādā sagrāvē saskatījis pozitīvas iezīmes.
"SA Rugby Magazine" ir vadošais regbija izdevums DĀR, bet tā mājaslapa - iecienītākais interneta sērfošanas galamērķis ne tikai pašmāju faniem, bet arī regbija interesentiem no visas pasaules. Mājaslapā izvietotā balsojuma rezultāti par to, vai Gazeļu galvenajam trenerim pēc sestdien piedzīvotās sakāves būtu jāatkāpjas, nav apskatāmi, jo ir bloķēti. Bet varat iedomāties, kāds ir skeptiķu īpatsvars...
Ko tādu neparedzēja neviens. "Rugby Championship" ietvaros tikās divas turnīra līdervienības. Šķita, ka Dienvidāfrikas izlase, kas 2017. gadā sešās aizvadītajās spēlēs zaudējuma rūgtumu tā arī nebija izjutusi, spēs vismaz izrādīt cienīgu pretestību pasaules ranga līderei Jaunzēlandei. Spēles pirmās piecas minūtes šo pārliecību apstiprināja. Sekojošās 75 bija īsts murgs. 57:0!
Globālo tīmekli jau aplidojuši kadri, kā kāds fans saplēš Dienvidāfrikas izlases kreklu. Bijušais izlases spēlētājs Deivids van Hūselins tviterī izteicies šādi: "Ja 1999. gadā bija mana krustā sišana, kad mēs Jaunzēlandei zaudējām ar 28:0, tad šodien bija mana augšām celšanās. Esmu pieejams nākamajai spēlei."
Bijušais izlases galvenais treneris Niks Malets aicina pārāk nekritizēt spēlētājus, jo lielākā daļa neatbilistot izlases prasībām un tika pamesta zem Jaunzēlandes tanka. "Pirms spēles es prātoju, cik daudzi dienvidafrikāņi iekļūtu Jaunzēlandes un Dienvidāfrikas apvienotajā izlasē. Pēc šīs spēles varu pateikt: neviens. Arī pirms spēles nedomāju, ka kāds varētu, bet tagad varu secināt, ka nevienam nebūtu pat mazāko cerību," tiešs ir Malets.
Savulaik par labāko Dienvidāfrikas sporta žurnālistu atzītais Džons Kardinelli iezīmē pēdējo gadu degradāciju: "Līdz pat 2014. gadam likās neiedomājami, ka mēs varētu zaudēt Velsai. Līdz 2015. gadam zaudējumi Japānai un Argentīnai rādījās tikai ļaunākajos murgos. Pagāja ilgs laiks, līdz Dienvidāfrikas regbija sabiedrība aptvēra: jā, mēs varam zaudēt Argentīnai, Japānai, Itālijai, Velsai. To, kādā stāvoklī atrodas vietējā federācija, apliecina fakts, ka treneris, kura vadībā 2016. gadā izlase piedzīvoja astoņus zaudējumus divpadsmit spēlēs (visu laiku sliktākais rādītājs), saglabāja savu darbu. Ja viss turpināsies šādā garā, mums nevajadzētu no Gazelēm gaidīt varoņdarbus. Dažus turpmākos gadus viņi neuzvarēs "Rugby Championship" turnīrā un 2019. gada Pasaules kausā ceturtdaļfināla sasniegšana būs panākums," Kardinelli neredz pamatu optimismam.
To pašu nevarētu teikt par izlases galveno treneri Alistēru Koecī, kurš šajā zaudējumā saskatījis arī "daudz pozitīvā". Lai nu kā, atkāpties no sava amata viņš netaisās. Ļoti iespējams, ka viņš nevēlas komandu pamest turnīra vidū. Vai varētu sekot treneru maiņa uzreiz pēc turnīra? Grūti iztēloties citu scenāriju. Bet vai jauna slota spēs satīrīt šo postažu? Var gadīties, ka tas nebūs tik vienkārši.
Eksperti uzsver, ka lielākā problēma ir spēlētāju neatbilstība izlases ambīciju latiņai. Lielākai daļai karjeras virsotnei vajadzētu būt spēlēšanai klubos. Uzskatāms piemērs ir izlases 14. numurs Reimonds Rūls, kurš aizvieto leģendāru Braienu Habanu, kurš uz izlasi aicināts vairs netiek. Caur viņa malu uzbrukumus virzījušas visas komandas, pret ko izlase šogad spēlējusi, taču tikai Jaunzēlande viņa neatbilstību izlases līmenim atsedza ar perversu labpatiku. Astoņi izlaisti tvērieni zaudējumā ar 57:0 runā paši par sevi... Uz šā fona vēl interesantāki šķiet Habanas izteikumi vēl pirms spēles ar Jaunzēlandi: sak, viņš karjeru izlasē nav noslēdzis un cer vēl saņemt uzaicinājumu.
Šā brīža Dienvidāfrikas izlases modelī ir pamatīgs talantu un līderu bads. Izlasē nav nevienas pasaules līmeņa zvaigznes. Divi Dienvidāfrikas profesionālie klubi šosezon pametuši "Super Rugby" čempionātu un sacenšanos ar Jaunzēlandes, Austrālijas, Japānas, Argentīnas un Dienvidāfrikas labākajiem klubiem nomainījuši pret "Pro 14" izaicinājumu, kur pretī stājas Velsas, Īrijas, Skotijas un Itālijas regbija krējums. Un arī tur piedzīvotas jau pirmās sagrāves. Līdzīgu domu apsver četras "Super Rugby" palikušās DĀR komandas. Vai Dienvidāfrikas regbija atdzimšanas ceļš ved caur Eiropu? Laiks rādīs. Taču pašlaik vairāk būtu jāuztraucas par to, kāpēc Dienvidāfrikā pēdējos gados vairs neizaug pasaules līmeņa superzvaigznes.
Niks Malets ir pārliecināts, ka Dienvidāfrika joprojām ir "Top-4" komanda pasaulē, jo uzvarēt Jaunzēlandi pašlaik pa spēkam būtu tikai Anglijai un Īrijai. Taču - skatīties uz Dienvidāfrikas izlasi un neredzēt tur Pasaules kausa tīkotājus - ir skumji. Kā Gazeles tiks pāri šādam triecienam? Atbildes spēle jau 7. oktobrī, savā laukumā.
DĀR smagākie zaudējumi
Rezultāts | Pretinieks | Gads |
---|---|---|
57:0 | Jaunzēlande | 2017 |
53:3 | Anglija | 2002 |
49:0 | Austrālija | 2006 |
57:15 | Jaunzēlande | 2016 |
52:16 | Jaunzēlande | 2003 |
-3 [+] [-]
Nekādu debīlāku virsrakstu neesmu redzējis sportacentrā kopš sportacentra dzimšanas...
Nebeidz pārsteigt sportacentra autori, lai piesaistītu uzmanību saviem raksteļiem...
+1 [+] [-]
[+] [-]
Sākumā virsraksts bija no viena vārda - Katastrofa.
+3 [+] [-]